Procedūra : 2019/2945(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0248/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0248/2019

Debates :

PV 18/12/2019 - 19
CRE 18/12/2019 - 19

Balsojumi :

PV 19/12/2019 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0110

<Date>{16/12/2019}16.12.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0248/2019</NoDocSe>
PDF 191kWORD 50k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par uiguru stāvokli Ķīnā (China Cables)</Titre>

<DocRef>(2019/2945(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Reinhard Bütikofer, Saskia Bricmont</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0246/2019

B9-0248/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par uiguru stāvokli Ķīnā (China Cables)

(2019/2945(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Ķīnā, jo īpaši 2019. gada 18. aprīļa rezolūciju par Ķīnu, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvokli[1], 2018. gada 12. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecību stāvokli[2] un 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par uiguru un kazahu masveida patvaļīgu aizturēšanu Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā[3],

 ņemot vērā ES un Ķīnas 2019. gada 9. aprīlī notikušā 21. samita kopīgo paziņojumu,

 ņemot vērā ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga 37. kārtu, kas notika 2019. gada 1. un 2. aprīlī Briselē,

 ņemot vērā Komisijas/EĀDD 2019. gada 12. marta kopīgo paziņojumu “ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” (JOIN(2019)0005),

 ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijas 36. pantu, kurā visiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības uz reliģijas brīvību, un 4. pantu, kurā ir ietvertas „mazākumtautības” tiesības,

 turklāt ņemot vērā ES mutiskos paziņojumus par 4. punktu ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada 18. septembra 39. sesijā un Apvienotās Karalistes, Vācijas, Francijas, Somijas un Kanādas paziņojumus par 4. punktu, kuros ir paustas bažas par uiguru patvaļīgo aizturēšanu „pāraudzināšanas” nometnēs Siņdzjanā,

 ņemot vērā 2019. gada 8. jūlija vēstuli, ko parakstījušas 22 valstis un kura ir nosūtīta ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam un ANO augstajai cilvēktiesību komisārei, aicinot Ķīnu izbeigt tās vērienīgo aizturēšanas programmu Siņdzjanā,

 ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

 ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā ANO 2011. gada Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,

 ņemot vērā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas Ķīnas pārskata noslēguma apsvērumus,

 ņemot vērā „China Cables” izmeklēšanu, ko 2019. gada 24. novembrī nodeva atklātībā Starptautiskais Pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ) par uiguru un citu musulmaņu minoritāšu novērošanu un masveida ievietošanu bez apsūdzības izvirzīšanas vai tiesas procesa Ķīnas Siņdzjanas provincē, pamatojoties uz nopludinātiem klasificētiem Ķīnas valdības dokumentiem,

 ņemot vērā augstā pārstāvja paziņojumu, ko viņš sniedza pirmdien, 2019. gada 9. decembrī, par sagatavošanas darba sākšanu attiecībā uz iespējamu horizontālo sankciju režīmu, atbildot uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem; ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 14. marta attiecīgo rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu[4],

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā kopš prezidenta Sji Dzjiņpina nākšanas pie varas 2013. gada martā aizvien vairāk ir pasliktinājies cilvēktiesību stāvoklis Ķīnā — valdība aizvien naidīgāk vēršas pret miermīlīgu opozīciju, vārda brīvību, ticības brīvību un tiesiskumu, tā kā Ķīnas iestādes ir aizturējušas un notiesājušas simtiem cilvēktiesību aizstāvju, juristu un žurnālistu;

B. tā kā nesen atklātībā nonākušajos „China Cables“ dokumentos, kurus ieguva Starptautiskais Pētniecisko žurnālistu konsorcijs, iekļauts klasificētu norāžu saraksts, kuru personīgi ir apstiprinājis reģiona drošības dienestu augstākais vadītājs un kas ir musulmaņu uiguru un citu minoritāšu tā dēvēto pāraudzināšanas nometņu darbības rokasgrāmata; tā kā noplūdušajos dokumentos ir iekļauti arī iepriekš neizpausti izlūkdatu pārskati, kas atklāj, ka Ķīnas politika balstās uz masveida datu vākšanas un analīzes sistēmu, kurā tiek izmantots mākslīgais intelekts, lai atlasītu aizturēšanai veselas Siņdzjanas iedzīvotāju kategorijas; tā kā „China Cables“ dokumenti atklāj, kā sistēma spēj uzkrāt lielu daudzumu privātu personas datu, veicot manuālu meklēšanu bez ordera, izmantojot sejas atpazīšanas kameras un citus līdzekļus, lai identificētu aizturēšanas kandidātus; tā kā šajos dokumentos ir arī sīki izklāstītas skaidras norādes, lai arestētu uigurus, kuriem ir ārvalstu pilsonība, un izsekotu ārvalstīs dzīvojošus Siņdzjanas uigurus, sadarbojoties ar Ķīnas diplomātiskajām pārstāvniecībām trešās valstīs;

C. tā kā vienā no norādēm, kas tiek dēvēta par „nodarbinātības dienestu”, ierosināts ieslodzītos, kas pabeiguši profesionālo apmācību, ievietot darba iestādē; tā kā pētnieki un žurnālisti visā reģionā ir atklājuši plašu piespiedu darba sistēmu, kas koncentrēta tekstilrūpniecībā un plaša patēriņa preču ražošanā;

D. tā kā aizturētajiem nav oficiāli izvirzīta apsūdzība kādā noziedzīgā nodarījumā, ir liegtas viņu pamata likumīgās tiesības un viņi nenoteiktu laiku tiek turēti apcietinājumā pret savu gribu, un tas viss ir uzskatāms par patvaļīgu aizturēšanu; tā kā saskaņā ar tiešām liecībām, aizturētie atrodas sliktos apstākļos un tiek pakļauti fiziskai un psiholoģiskai spīdzināšanai, piespiedu darbam un politiski ideoloģiskai apstrādei, lai vājinātu viņu reliģisko pārliecību;

E. tā kā Ķīnas valdība ir pieņēmusi jaunu tiesību aktu kopumu, jo īpaši 2015. gada 1. jūlija Valsts drošības likumu, Terorisma apkarošanas likumu, Kiberdrošības likumu un Ārvalstu NVO pārvaldības likumu, kas sabiedrisku aktīvismu un miermīlīgu valdības kritiku uzskata par draudiem valsts drošībai, stiprina cenzūru un indivīdu un sociālo grupu uzraudzību un kontroli, kā arī neļauj personām iesaistīties cilvēktiesību aizstāvībā; tā kā noteikumi par reliģiskajiem jautājumiem, kas stājās spēkā 2018. gada februārī, ierobežo reliģisko grupu darbību un liek tām rīkoties lielākā saskaņā ar partijas politiku; tā kā jaunie noteikumi apdraud personas, kuras ir saistītas ar reliģiskām kopienām, kurām valstī nav juridiska statusa; tā kā reliģiskās kopienas Ķīnā saskaras ar aizvien lielākām represijām;

F. tā kā Ķīna ir izveidojusi plašu valsts digitālas novērošanas arhitektūru diapazonā no prognostiskas policejiskas kontroles līdz pat patvaļīgai visas valsts mēroga biometrisko datu vākšanai vidē, kurā nav pilnīgi nekādu tiesību uz privātumu;

G. tā kā situācija Siņdzjanā, kur dzīvo 10 miljoni musulmaņu uiguru un etnisko kazahu, ir strauji pasliktinājusies, kopš Ķīnas iestādes par galveno prioritāti ir noteikušas ārkārtīgi represīvu politiku, kas vērsta īpaši pret uiguru iedzīvotājiem;

H. tā kā Parlaments ir piešķīris 2019. gada Saharova balvu izcilajam uiguru cilvēktiesību aizstāvim, ekonomikas profesoram un Ķīnas uiguru minoritātes tiesību aizstāvim Ilham Tohti, kuram par aktīvista darbu ir piespriests mūža ieslodzījums;

I. tā kā Siņdzjanā ir izveidota programma, kas ļauj aizturēt cilvēkus bez tiesas sprieduma, un tā skar desmitiem tūkstošus cilvēku, kuri tiek piespiedu kārtā politiski “pāraudzināti”, un tiek arī izstrādāts sarežģīts agresīvas digitālās novērošanas tīkls, tostarp izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģiju un datu vākšanu, masveidā tiek izvērsti policijas spēki un tiek stingri ierobežota reliģijas praktizēšana, uiguru valoda un ieražas;

J. tā kā daudzi ticami ziņojumi no akadēmiskajām aprindām, plašsaziņas līdzekļiem un atzītiem avotiem ir atklājuši, ka Ķīnas valdība Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā saskaņā ar šo ārpustiesas aizturēšanas programmu izveidotā ieslodzījuma nometņu sistēmā ir patvaļīgi aizturējusi aptuveni vienu miljonu uiguru un etnisko kazahu, un šajos ziņojumos ir sīki izklāstīts nometņu apmērs un to iekšējā darbība;

K. tā kā pēc tam, kad Ķīnas valdība atkārtoti noliedza uiguru un kazahu patvaļīgu aizturēšanu ieslodzījuma nometnēs, tā atzina, ka ir izveidoti „profesionālās izglītības centri”, raksturojot tos kā sociālās programmas, kurās cilvēki saņem „profesionālo apmācību”; tā kā 2019. gada augustā publicētajā valdības oficiālajā baltajā grāmatā tā paziņoja, ka „profesionālās apmācības centri” nodrošina lieliskus rezultātus, apgalvojot, ka šīs politikas rezultātā pēdējo triju gadu laikā šajā reģionā nav noticis neviens terora akts; tā kā „China Cables” ir būtiskā pretrunā valdības oficiālajam raksturojumam, saskaņā ar kuru nometnes ir sociālas programmas, kas nodrošina „profesionālo apmācību”, un liecina, ka kampaņas galvenais mērķis ir vispārēja ideoloģiska apstrāde;

L. tā kā Ķīnas valdība daudzkārt ir noraidījusi pieprasījumus no ANO Darba grupas vardarbīgas vai piespiedu pazušanas jautājumos (WGEID), ANO augstās cilvēktiesību komisāres un citām ANO īpašo procedūru pilnvarotām personām, kuras lūdz atļauju nosūtīt uz Siņdzjanu neatkarīgus izmeklētājus un īpaši — ļaut viņiem apmeklēt attiecīgās nometnes;

M. tā kā Siņdzjana ir viens no iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” pamatreģioniem, kuram ir vērienīgi nākotnes mērķi tekstilizstrādājumu un apģērbu, kā arī citu darbietilpīgu produktu ražošanā; tā kā valdība piedāvā ievērojamas subsīdijas, lai mudinātu lielākos uzņēmumus izveidot rūpnīcas šajā reģionā; tā kā partnerības palīdzības shēma mudina arī korporācijas no austrumu provincēm izveidot filiāles Siņdzjanā; tā kā minoritāšu darbinieki tiek nosūtīti uz šo korporāciju rūpnīcām austrumos, radot ciešu saikni starp produktiem, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu, ko veic etniskās grupas no Siņdzjanas, un visu Ķīnas iekšējo tirgu;

N. tā kā daudziem lieliem Eiropas uzņēmumiem ir ekonomiska saistība ar dažādām Siņdzjanas nozarēm, piemēram, ražošanu, pārtikas un digitālo tehnoloģiju nozari; tā kā ir maz informācijas par to, kā tiek izmantoti kopīgo tehnoloģiju uzņēmumu produkti, tādējādi radot neskaidrību par iespējamo risku, ka Ķīnas iestādes tos varētu ļaunprātīgi izmantot masveida uzraudzībai;

O. tā kā Eiropas uzņēmumi, kas darbojas šajā reģionā, var tieši vai netieši piedalīties masveida cilvēktiesību pārkāpumos Siņdzjanā; tā kā piegādes ķēdēs, kuras saistītas ar šo reģionu, singrākiem pienācīgas pārbaudes principiem attiecībā uz cilvēktiesībām vajadzētu novērst jebkādu līdzdalības risku; tā kā Parlaments ir atkārtoti aicinājis Eiropas uzņēmumiem noteikt obligātu pienācīgu pārbaudi cilvēktiesību jomā; tā kā ES jau ir izstrādājusi pienācīgas pārbaudes tiesību aktus tā dēvēto konfliktu izrakteņu jomā un jaunā Komisija apsver iespēju veikt līdzīgus likumdošanas pasākumus, lai novērstu atmežošanu mūsu vērtību ķēdēs;

P. tā kā Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju ES apgalvo, ka veicinās cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu “visās savas ārējās darbības jomās bez izņēmumiem” un ka ES “savās attiecībās ar visām trešām valstīm, ieskaitot tās stratēģiskos partnerus, uzmanības centrā izvirzīs cilvēktiesības”;

Q. tā kā EĀDD un Komisija kopīgajā paziņojumā “ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” pirmo reizi nosauca Ķīnu par sistēmisku sāncensi, kas veicina alternatīvus pārvaldības modeļus;

R. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām aicina uzņēmumus novērst un mazināt faktiskos un iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, kas saistīti ar to uzņēmējdarbības praksi,

1. stingri nosoda cilvēktiesību pārkāpumus un ārkārtīgi represīvo politiku, kura atklājās „China Cables“ dokumentos; pauž visstingrāko nosodījumu par to, ka uiguri un etniskie kazahi tiek sūtīti uz politiskās “pāraudzināšanas” nometnēm, balstoties uz tādu datu analīzi, kas ir savākti, izmantojot profilaktisko policejisko pieeju, tostarp par to, ka cilvēki ir bijuši ārvalstīs vai tiek uzskatīti par pārāk reliģioziem; mudina Ķīnas iestādes atbrīvot personas, kuras, kā ziņots, ir aizturētas par savu pārliecību, identitāti vai kultūras tradīciju ievērošanu;

2. uzsver, ka ieslodzījums vai jebkāda cita veida barga fiziskās brīvības atņemšana, vajāšana, kas vērsta pret identificējamām grupām etnisku, kultūras vai reliģisku iemeslu dēļ, un citas necilvēcīgas darbības, kas rada ciešanas, ir uzskatāmas par noziegumiem pret cilvēci, ja tās veiktas kā daļa no plaša uzbrukuma civiliedzīvotājiem; mudina Ķīnas valdību nekavējoties slēgt šīs nometnes, izbeigt visus pārkāpumus pret civiliedzīvotājiem Siņdzjanā un nodrošināt neatkarīgiem starptautiskiem izmeklētājiem pilnīgu piekļuvi reģionam, kā to prasīja ANO augstā cilvēktiesību komisāre;

3. atkārto tā aicinājumu Ķīnas valdībai nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot uiguru zinātnieku un 2019. gada Saharova balvas ieguvējuIlham Tohti un citus, kas tika ieslodzīti vienīgi tāpēc, ka mierīgi īstenojuši savas tiesības uz vārda brīvību, un līdz viņu atbrīvošanai izbeigt notiekošās represijas, kas ietver aizturēšanu, tiesu iestāžu īstenotu vajāšanu un iebiedēšanu, lai viņi varētu netraucēti veikt savu darbu; aicina Ķīnu nodrošināt, ka viņi var regulāri neierobežoti tikties ar savām ģimenēm un ar advokātiem pēc savas izvēles; turklāt aicina atbrīvot Eli Mamut, Hailaite Niyazi, Memetjan Abdulla, Abduhelil Zunun un Abdukerim Abduweli, saskaņā ar ES pieprasījumu ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga 36. un 37. kārtā; prasa nekavējoties atbrīvot Zviedrijas pilsoni grāmatizdevēju Gui Minhai un divus Kanādas pilsoņus, proti, Michael Spavor un Michael Kovrig;

4. aicina Ķīnas valdību atklāt visu Siņdzjanā bez vēsts pazudušo personu vārdus, atrašanās vietu un pašreizējo statusu;

5. mudina Ķīnas valdību publiski atzīt uiguru, kazahu un citu etnisko minoritāšu aizturēšanas apmēru un patieso raksturu ieslodzījuma nometnēs, grozīt pārāk plašo terorisma aktu definīciju tās spēkā esošajos tiesību aktos, piemēram, 2015. gada Terorisma apkarošanas likumā un Regulā par ekstrēmisma novēršanu, un skaidri nošķirt miermīlīgu opozīciju un vardarbīgu ekstrēmismu;

6. uzsver, ka Ķīnai ir jāpilda savi pasaules lielvaras pienākumi, un aicina Pekinas varasiestādes jebkādos apstākļos nodrošināt starptautisko tiesību, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar ANO Cilvēktiesību hartu un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citiem starptautiskiem cilvēktiesību instrumentiem, ko Ķīna ir parakstījusi vai ratificējusi; tādēļ aicina Ķīnu pildīt apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības un pamatnormas, kas reglamentē starptautiskās attiecības, kuru centrā ir Apvienoto Nāciju Organizācija, saskaņā ar vienošanos, kura tika panākta ES un Ķīnas 21. samitā; atkārtoti aicina Ķīnu ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un nodrošināt tā pilnīgu īstenošanu, tostarp izbeidzot jebkādu ļaunprātīgu praksi un vajadzības gadījumā pielāgojot savus tiesību aktus;

7. pauž vilšanos par to, ka ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga 37. kārtā nav panākti vērā ņemami rezultāti; turklāt pauž nožēlu par to, ka Ķīnas delegācija 2. aprīlī nepiedalījās dialoga turpinājumā, kas paredzēja viedokļu apmaiņu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām; pauž nožēlu, ka ES un Ķīnas 9. aprīlī notikušajā samitā steidzamiem cilvēktiesību jautājumiem atkal bija maznozīmīga loma; pauž nožēlu arī par to, ka nenotika novembrī plānotā ES un Ķīnas starpparlamentārā sanāksme;

8. pauž nožēlu par to, ka ES līdz šim izmantotā pieeja un piemērotie līdzekļi nav devuši taustāmu progresu Ķīnas cilvēktiesību jomā, jo situācija Sji Dzjiņpina prezidentūras laikā ir tikai pasliktinājusies; mudina jauno Komisiju iekļaut cilvēktiesību jautājumus visās tās darba sastāvdaļās un izstrādāt un īstenot holistisku ES stratēģiju, lai nodrošinātu konkrētu progresu cilvēktiesību jomā Ķīnā, par absolūtu prioritāti nosakot Siņdzjanas nometņu slēgšanu, politieslodzīto atbrīvošanu un pilsoniskās sabiedrības telpas atvēršanu; atkārtoti aicina visās augsta līmeņa sanāksmēs ar Ķīnas amatpersonām gan privāti, gan publiski paust jēgpilnas bažas par cilvēktiesībām, nevis šīs diskusijas pārorientēt tikai uz ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogu;

9. aicina Padomi, EĀDD un Komisiju nodrošināt, lai ES un Ķīnas sadarbības pamatu pamats būtu cilvēktiesību universālums, saistības, ko abas puses ir uzņēmušās starptautisko cilvēktiesību jomā, un apņemšanās panākt progresu, tiecoties uz augstākā cilvēktiesību aizsardzības standarta sasniegšanu;

10. aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Savienības iestādes publiski apspriest šo jautājumu ar Ķīnas valdību divpusējās sanāksmēs un starptautiskajos forumos, kā arī publiski nosodīt pieaugošos cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā;

11. atzinīgi vērtē Eiropadomes priekšsētāja paziņojumu, ko viņš sniedza nesenajā ES un Ķīnas samitā, ka cilvēktiesības, no ES perspektīvas raugoties, ir tikpat svarīgas kā ekonomiskās intereses, un aicina Komisiju, EĀDD un Padomi konsekventi palielināt pūliņus, lai risinātu cilvēktiesību jautājumus vispārējās divpusējās attiecībās ar Ķīnu; atkārtoti pauž viedokli, ka gadījumos, kad ES un Ķīnas samita formulējums cilvēktiesību jomā ir vājš, Padomei, EĀDD un Komisijai būtu vispār jāatsakās iekļaut šādus paziņojumus un būtu jāsniedz atsevišķs paziņojums par šo tematu, paužot jēgpilnu novērtējumu gan par situāciju, gan par to, kāpēc nevarēja vienoties par stingrāku formulējumu;

12. atkārtoti aicina ES un dalībvalstis nākamajā ANO Cilvēktiesību padomes sesijā uzņemties vadību attiecībā uz rezolūciju, ar ko izveido faktu vākšanas misiju Siņdzjanā, un sākt ar vienprātīgu atbalstu kopīgiem paziņojumiem ar līdzīgi domājošām trešām valstīm un proaktīvu visu diplomātisko kanālu izmantošanu, lai ātri panāktu atbalstu Cilvēktiesību padomes locekļu vidū;

13. atkārto aicinājumu ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai nekavējoties apturēt visu tādu preču un pakalpojumu eksportu un tehnoloģiju nodošanu, kurus Ķīna izmanto, lai paplašinātu un uzlabotu savu kibernovērošanas un prognostiskās profilēšanas aparātu; pauž dziļas bažas par to, ka Ķīna sistemātiski eksportē uz autoritārām valstīm visā pasaulē progresīvas novērošanas tehnoloģijas un nodrošina regulāru apmācību un tehnisko palīdzību šo tehnoloģiju izmantošanā; šajā sakarībā aicina Padomi vienoties par kopēju nostāju attiecībā uz Divējāda lietojuma regulas reformu, pamatojoties uz steidzamiem valsts drošības un cilvēktiesību apsvērumiem; uzsver, ka Parlaments ir turpinājis pilnveidot un ir nostiprinājis Komisijas priekšlikumu par sarakstā iekļauto un neiekļauto kibernovērošanas tehnoloģiju eksporta stingras kontroles paredzēšanu;

14. aicina visas akadēmiskās un pētniecības iestādes, kas sadarbojas ar Ķīnu, pilnībā ievērot zinātnes un pētniecības brīvību;

15. pauž dziļas bažas par Siņdzjanas daudzslāņu piespiedu darba shēmām un to ietekmi uz globālajām piegādes ķēdēm;

16. aicina Eiropas uzņēmumus, kas darbojas Siņdzjanā vai ir iesaistīti darbībās, kurām ir tieša ietekme šajā provincē, publiski nosodīt situāciju uz vietas; aicina visus ES uzņēmumus, kas darbojas Siņdzjanā, uz laiku pārtraukt savu darbību uz vietas, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka uzņēmumi ar šīm darbībām piedalās Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumos Siņdzjanā; mudina tos ieviest stingru cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes sistēmu, izmantojot procesus, lai noteiktu, novērstu un mazinātu to ietekmi uz cilvēktiesībām visās to piegādes ķēdēs un operācijās, kā pieprasīts ANO Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; aicina arī ES izstrādāt obligātus cilvēktiesību pienācīgas pārbaudes tiesību aktus visiem ES uzņēmumiem; aicina Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju apsvērt iespēju atņemt Eiropas Parlamenta caurlaides Eiropas uzņēmumiem, kuri turpmāko trīs mēnešu laikā neko nedarīs šajā sakarībā;

17. pauž dziļas bažas par ziņojumiem saistībā ar novērošanu un draudiem, tostarp nāves draudiem, kas vērsti pret ES pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir etniskie uiguri; aicina Komisiju un visas ES dalībvalstis steidzami izmeklēt šos ziņojumus, lai nodrošinātu Siņdzjanas diasporas pārstāvju aizsardzību un paātrinātu uiguru un citu turku izcelsmes musulmaņu patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kā arī pienācīgā kārtā atsauktos uz vietējiem tiesību aktiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Vācijas un Zviedrijas lēmumu apturēt visu etnisko uiguru, kazahu un citu turku izcelsmes musulmaņu atgriešanos Ķīnā, ņemot vērā patvaļīgas ieslodzīšanas, spīdzināšanas vai citādas sliktas izturēšanās risku, ar kuru viņi saskartos šajā valstī;

18. atzinīgi vērtē augstā pārstāvja neseno paziņojumu, ka sāksies darbs pie vispārēja ES cilvēktiesību sankciju režīma, un aicina ES paātrināt šo procesu, ātri sākt darbu pie šāda instrumenta, kā Parlaments to ierosināja 2019. gada 14. marta rezolūcijā, un vēl vairāk iesaistīt Eiropas Parlamentu;

19. atkārto aicinājumu Padomei pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona Komunistiskās partijas sekretāru Chen Quanguo un citām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par represijām;

20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.

 

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0422.

[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0343.

[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0377.

[4]Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0215.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika