Procedūra : 2019/2945(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0249/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0249/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 19/12/2019 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0110

<Date>{16/12/2019}16.12.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0249/2019</NoDocSe>
PDF 175kWORD 47k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par uiguru stāvokli Ķīnā (China cables)</Titre>

<DocRef>(2019/2945(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Phil Bennion, Abir Al-Sahlani, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Gilles Boyer, Sylvie Brunet, Olivier Chastel, Katalin Cseh, Jérémy Decerle, Anna Júlia Donáth, Engin Eroglu, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Bernard Guetta, Antony Hook, Ivars Ijabs, Ondřej Kovařík, Ilhan Kyuchyuk, Ulrike Müller, Javier Nart, Jan-Christoph Oetjen, Dragoş Pîslaru, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Monica Semedo, Susana Solís Pérez, Ramona Strugariu, Irène Tolleret, Yana Toom, Hilde Vautmans, Marie-Pierre Vedrenne, Chrysoula Zacharopoulou</Depute>

<Commission>{Renew}grupas „Renew” vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0246/2019

B9-0249/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par uiguru stāvokli Ķīnā (China cables)

(2019/2945(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Ķīnā, jo īpaši 2009. gada 26. novembra rezolūciju par Ķīnu: mazākumtautību tiesības un nāvessoda piemērošana[1], 2011. gada 10. marta rezolūciju par stāvokli Kašgarā un tās kultūras mantojumu (Siņdzjanas uiguru autonomajā reģionā, Ķīnā)[2], 2016. gada 15. decembra rezolūciju par Tibetas budistu akadēmijas Larung Gar un Ilham Tohti lietām[3], 2018. gada 12. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecību stāvokli[4], 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par uiguru un kazahu masveida patvaļīgu aizturēšanu Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā[5] un 2019. gada 18. aprīļa rezolūciju par Ķīnu, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvokli[6].

 ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kuras Padome pieņēma 2013. gada 24. jūnijā,

 ņemot vērā 21. ES un Ķīnas samita kopīgo paziņojumu 2019. gada 9. aprīlī,

 ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ķīna parakstīja 1998. gadā, bet vēl nav ratificējusi,

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas ziņojuma par Ķīnu noslēguma apsvērumus,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2019. gada novembrī Ķīnas valdības dokumenti pirmo reizi  detalizēti atklāja Ķīnas īstenoto sistemātisko ideoloģisko apstrādi, ko piemēro simtiem tūkstošu musulmaņu augstas drošības cietumu nometņu tīklā; tā kā Ķīnas valdība ir konsekventi apgalvojusi, ka nometnes piedāvā brīvprātīgu izglītību un apmācību; tā kā nopludinātie dokumenti dod norādījumus par tādu nometņu vadīšanu kā augstas drošības cietumiem, paredzot stingru disciplīnu, sodus un nepieļaujot izbēgšanu;

B. tā kā kopš 2013. gada marta, kad prezidents Xi Jinping nāca pie varas, cilvēktiesību stāvoklis Ķīnā turpina pasliktināties; tā kā valdība ir pastiprinājusi naidīgumu pret miermīlīgu opozīciju, vārda un reliģijas brīvību un tiesiskumu; tā kā Ķīnas iestādes ir aizturējušas un notiesājušas simtiem cilvēktiesību aizstāvju, juristu un žurnālistu;

C. tā kā Ķīnas iestādes īsteno aizvien intensīvāku masveida aizturēšanas, agresīvas novērošanas, politiski ideoloģiskās apstrādes un piespiedu kultūras asimilācijas kampaņu;

D. tā kā represijas ir pastiprinājušās, kopš 2018. gada 1. februāra, kad stājās spēkā reģionālās valdības līmenī pieņemtie jaunie noteikumi par reliģiskajām lietām; tā kā saskaņā ar šiem noteikumiem publiskas vai pat privātas reliģiskās un kultūras piederības izpausmes var uzskatīt par ekstrēmām; tā kā reliģisko ieslodzīto skaits Ķīnā ir viens no lielākajiem pasaulē;

E. tā kā situācija Siņdzjanā, kur dzīvo 10 miljoni musulmaņu uiguru, ir strauji pasliktinājusies, kopš Ķīnas iestādes par galveno prioritāti noteica stabilitāti Siņdzjanā un kontroli pār to; tā kā ir saņemta informācija, ka Siņdzjanas nometņu sistēma ir paplašināta, to ieviešot arī citās Ķīnas daļās;

F. tā kā ir izstrādāts sarežģīts agresīvas digitālās novērošanas tīkls, tostarp izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģiju un datu vākšanu;

G. tā kā Ķīnas valdība ir atteikusi vairākus pieprasījumus par neatkarīgu izmeklētāju nosūtīšanu uz Siņdzjanu;

H. tā kā Siņdzjanas gubernators Shohrat Zakir 2019. gada decembrī apgalvoja, ka visi 1,5 miljoni cilvēku, kas atrodas pāraudzināšanas un stažēšanās nometnēs, ir „atgriezušies sabiedrībā”, taču viņš nesniedza nekādus pierādījumus,

1. pauž nopietnas bažas par arvien represīvāko režīmu, kas skar uigurus un citas musulmaņu minoritātes, papildus ierobežojot konstitucionālās garantijas attiecībā uz viņu tiesībām uz kultūras izpausmes brīvību un reliģisko pārliecību, runas un vārda brīvību un mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību; prasa, lai iestādes ievērotu šīs pamatbrīvības;

2. mudina Ķīnas valdību nekavējoties izbeigt patvaļīgas aizturēšanas bez apsūdzības, tiesāšanas vai notiesājoša sprieduma krimināllietā praksi, slēgt visas nometnes un ieslodzīšanas centrus un atbrīvot ieslodzītās personas nekavējoties un bez nosacījumiem; uzstāj, ka, pirms tiek sniegti jebkādi citi paziņojumi par ieslodzīto atbrīvošanu, ir jāpublisko neapstrīdami pierādījumi, kas pamato šādus apgalvojumus;

3. uzstāj, ka Ķīnas valdībai nekavējoties ir jāpublicē visu aizturēto personu un visu atbrīvoto personu saraksts; mudina Ķīnas valdību sniegt pilnīgu informāciju Siņdzjanā pazudušo personu ģimenēm;

4. prasa nekavējoties atbrīvot patvaļīgi aizturētās personas un pārliecības dēļ ieslodzītos, tostarp faluņguna praktizētājus, un izbeigt piespiedu pazušanas un uzstāj, ka visām aizturētajām personām ir jābūt iespējai izvēlēties savu likumīgo pārstāvi, satikties ar radiniekiem, piekļūt medicīniskajai palīdzībai un pieprasīt savas lietas izmeklēšanu;

5. aicina Ķīnas iestādes ievērot uiguru valodas, kultūras, reliģijas un citas pamatbrīvības;

6. aicina Ķīnas iestādes atļaut neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un starptautiskajiem novērotājiem, tostarp ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomes īpašo procedūru pilnvarotajām personām, brīvu, konstruktīvu un netraucētu piekļuvi Siņdzjanas Uiguru autonomajam reģionam; uzskata, ka ES un dalībvalstīm vajadzētu uzņemties vadību ANO Cilvēktiesību padomes nākamajā sesijā attiecībā uz rezolūciju, ar ko izveido faktu vākšanas misiju uz Siņdzjanu;

7. mudina Ķīnu ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

8. pauž vilšanos par to, ka ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga 37. kārtā nav panākti vērā ņemami rezultāti; turklāt pauž nožēlu par to, ka Ķīnas delegācija 2019. gada 2. aprīlī nepiedalījās dialoga turpinājumā, kas paredzēja viedokļu apmaiņu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

9. mudina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis intensīvāk uzraudzīt satraucošo notikumu gaitu cilvēktiesību jomā Siņdzjanā, tostarp pastiprinātas valdības represijas un novērošanu, un iebilst pret cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā gan privāti, gan publiski; aicina PV/AP uzstāt uz neatkarīgu izmeklēšanu par ieslodzījuma nometņu sistēmas mērogu un raksturu un daudzajiem apgalvojumiem par nopietniem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

10. aicina Padomi apsvērt iespēju pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret amatpersonām, kas atbildīgas par represijām Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, un veikt aktīvu iesaldēšanu;

11. uzstāj, ka ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai ir jāaptur visu tādu preču un pakalpojumu eksports un tehnoloģiju nodošana, kurus Ķīna izmanto, lai paplašinātu un uzlabotu savu kibernovērošanas un prognostiskās profilēšanas aparātu; uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jāmudina Eiropas uzņēmumi rūpīgi pārbaudīt savas piegādes ķēdes, lai pārliecinātos, ka tās nav iesaistītas piespiedu darbā un nav saistītas represijām pret uiguru tautu;

12. mudina ES dalībvalstis veikt īpašus pasākumus, lai aizsargātu uiguru iedzīvotājus un pilsoņus, kas dzīvo citās valstīs, pret Ķīnas valdības veiktu vajāšanu un iebiedēšanu, un nodrošināt, ka ārvalsts vara nepārkāpj ES dalībvalstu iedzīvotāju un pilsoņu tiesības un brīvības;

13. norāda uz līdzsvara trūkumu preses piekļuves un brīvības ziņā starp ES un Ķīnu; aicina Ķīnu nodrošināt ES plašsaziņas līdzekļiem tādas pašas tiesības un piekļuvi, kādas Ķīnas plašsaziņas līdzekļiem ir ES dalībvalstīs;

14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/ Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.

 

[1] OV CE 285, 21.10.2010., 80. lpp.

[2] OV CE 199, 7.7.2012., 185. lpp.

[3] OV C 238, 6.7.2018., 108. lpp.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0343.

[5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0377.

[6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0422.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika