Procedūra : 2019/2978(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0252/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0252/2019

Debates :

PV 18/12/2019 - 21
CRE 18/12/2019 - 21

Balsojumi :

PV 19/12/2019 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0111

<Date>{16/12/2019}16.12.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0252/2019</NoDocSe>
PDF 169kWORD 46k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli Nikaragvā</Titre>

<DocRef>(2019/2978(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Tilly Metz, Hannah Neumann, Anna Cavazzini, Saskia Bricmont</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Sophia Fabio Massimo Castaldo</Depute>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0251/2019

B9-0252/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli Nikaragvā

(2019/2978(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2008. gada 18. decembra[1], 2009. gada 26. novembra[2], 2017. gada 16. februāra[3], 2018. gada 31. maija[4] un 2019. gada 14. marta[5] rezolūcijas,

 ņemot vērā ES un Centrālamerikas 2012. gadā noslēgto asociācijas nolīgumu,

 ņemot vērā ES stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu 2014.‑2020. gadam attiecībā uz Nikaragvu,

 ņemot vērā Padomes secinājumus par Nikaragvu un jo īpaši 2019. gada 14. oktobra secinājumus, ar ko tika pieņemts mērķtiecīgu sankciju regulējums, 

 ņemot vērā paziņojumus, ko par stāvokli Nikaragvā ES vārdā sniegusi Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), un jo īpaši viņas 2019. gada 20. novembra paziņojumu,

 ņemot vērā paziņojumu, ko 2019. gada 19. novembrī sniegusi ANO augstās cilvēktiesību komisāres runaspersona Rupert Colville,

 ņemot vērā ziņojumu, ko 2019. gada 19. novembrī sniegusi Amerikas valstu organizācijas Augsta līmeņa komisija Nikaragvas jautājumos,

 ņemot vērā ziņojumu, ko par cilvēktiesību stāvokli Nikaragvā 2019. gada 3. septembrī sniegusi ANO augstā cilvēktiesību komisāre,

 ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā 2004. gada jūnijā pieņemtās un 2008. gadā atjauninātās ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

 ņemot vērā Nikaragvas Konstitūciju,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem un citiem Nikaragvas valdības kritizētājiem aizvien biežāk tiek mērķtiecīgi draudēts ar nāvi, viņi tiek iebiedēti, tiešsaistē pret viņiem tiek rīkotas kampaņas neslavas celšanai un viņi aizvien vairāk cieš no aizskarošas izturēšanās, izsekošanas, fiziskas iespaidošanas un kriminālvajāšanas; tā kā pašreizējās krīzes dēļ 80 000 cilvēku ir pametuši Nikaragvu;

B. tā kā jaunākie dati, ko sniedzis Amerikas valstu organizācijas izveidotais īpašais Nikaragvas uzraudzības mehānisms (MESENI), liecina — 328 cilvēki ir miruši, ir simtiem ievainoto, vairāk nekā 150 politieslodzīto joprojām tiek patvaļīgi turēti apcietinājumā tikai par to vien, ka ir īstenojuši savas tiesības, un 144 studenti ir izslēgti no augstskolām tāpēc, ka piedalījušies demonstrācijās par demokrātiju, lielāku brīvību un cilvēktiesību ievērošanu; tā kā informācija no nevalstiskajiem avotiem liecina, ka kopš 2019. gada 8. jūlija valsti ir pametuši aptuveni 100 žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku;

C. tā kā tiesu iestāžu neatkarības, politiskā plurālisma un pulcēšanās un vārda brīvības ievērošana ir demokrātijas un tiesiskuma pamatu pamats; tā kā 2019. gada jūnijā tika pieņemts likums par amnestiju, kas ļāva no apcietinājuma atbrīvot vairāk nekā 100 politieslodzīto; tā kā saskaņā ar minēto likumu par amnestiju aizsargāti ir cilvēki, pret kuriem nav veikta izmeklēšana, pret kuriem tiek veikta izmeklēšana vai pret kuriem ir ierosināts kriminālprocess un kuri izcieš viņiem piespriesto sodu; tā kā ar minēto likumu nedrīkstētu pieļaut, ka nesodīti paliek tie, kas pastrādājuši noziegumus pēc režīma pavēles;

D. tā kā neapmierinātību un atklātu konfliktu cita starpā izraisa arī tas, ka krasi pieaug uz eksportu orientēta ieguves darbība kalnrūpniecības, cukurniedru un palmu eļļas nozarē, arī lopkopības nozarē, ka tiek īstenots divus okeānus savienojoša kanāla būvniecības projekts, kura dēļ notiek pārcelšana un videi tiek nodarīts nopietns neatgriezenisks kaitējums, un ka atkārtoti tiek apspiesti pret šīm darbībām vērstie protesti;

E. tā kā 2019. gada 14. novembrī deviņi ieslodzīto politisko oponentu radinieki un vēl citi sāka badastreiku San Miguel baznīcā Masajas (Masaya) pilsētā, pieprasot atbrīvot viņu dēlus un meitas, kas ir aizturēti saistībā ar protestiem; tā kā streiks ilga deviņas dienas; tā kā policija aplenca baznīcu un atslēdza tai ūdens un elektrības padevi; tā kā policija neļāva nevienam iekļūt baznīcā un sniegt humāno un medicīnisko palīdzību;

F. tā kā tajā pašā naktī tika aizturēta opozīcijas pārstāvju grupa vismaz 13 cilvēku sastāvā, kas policijas aplenkumā esošajiem bija piegādājusi nedaudz ūdens, un aizturēto vidū ir arī Nikaragvas un Beļģijas izcelsmes cilvēktiesību aizstāve Amaya Eva Coppens, kura saistībā ar protestiem bija aizturēta uz astoņiem mēnešiem un 2019. gada 11. jūnijā tika atbrīvota saskaņā ar likumu par amnestiju;

G. tā kā Nikaragvas Prokuratūra minētajai grupai ir izvirzījusi vairākas apsūdzības, tostarp par personas nolaupīšanu un terorismu; tā kā apstākļi Nikaragvas cietumos neatbilst starptautiskajiem standartiem; tā kā Nikaragvas opozīcijas pārstāvji ir ziņojuši, ka cietumā tiek izmantota spīdzināšana un pielietota seksuāla vardarbība;

H. tā kā 2018. gada beigās Nikaragvas valdība izraidīja no valsts Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) un ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja Centrālamerikas reģionālā biroja darbiniekus; tā kā tad, ja abas minētās organizācijas ar valdības piekrišanu atgrieztos, būtu garantēts, ka tiek īstenotas ar opozīciju panāktās vienošanās, kas vēl nav izpildītas; tā kā ir pastiprinājušās represijas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ir anulēts to juridiskais statuss;

I. tā kā darbības, ar ko tiek veidota un nostiprināta demokrātija un tiesiskums un tiek nodrošināta cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, ir neatņemams ES ārpolitikas nostādņu elements, kurš iestrādāts ES un Centrālamerikas valstu 2012. gadā noslēgtajā asociācijas nolīgumā;

J. tā kā 2019. gada februārī atsākās sarunas starp valdību un Pilsonisko aliansi; tā kā 2019. gada 27. martā tika panākta vienošanās par to personu atbrīvošanu, kurām piemērota brīvības atņemšana saistībā ar 2018. gadā notikušajiem protestiem; tā kā 2019. gada 29. martā tika panākta vēl viena vienošanās par pilsoņu tiesību un viņiem nodrošināto garantiju stiprināšanu; tā kā 2019. gada 20. maijā Pilsoniskā alianse izstājās no sarunām, jo uzskatīja, ka abas minētās vienošanās netiek pietiekamā mērā īstenotas; tā kā 2019. gada 11. jūnijā valdība atbrīvoja 492 cilvēkus, kas bija aizturēti saistībā ar 2018. gadā notikušajiem protestiem; tā kā joprojām ir vērojama sarunu procesa stagnācija, kaut gan ir bijuši centieni sarunas atsākt,

1. stingri nosoda jebkādas represijas un kriminālatbildības noteikšanu, kas vērsta pret cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem, un stingri nosoda arī to, ka pret atšķirīgu viedokli Nikaragvā tiek izmantotas pretterorisma likuma normas un nemieru apspiešanas spēki; nosoda to, ka personas, kuras piedalījušās opozīcijas protestos, joprojām tiek iebiedētas, cieš no aizskarošas izturēšanās, tiek aizturētas un nolaupītas; nosoda Nikaragvas Nacionālās asamblejas lēmumu anulēt juridisko statusu vairākām NVO; uzskata, ka ir nevilcinoties jāatjauno to pilsoniskās sabiedrības organizāciju juridiskais statuss, uz kurām šis dekrēts attiecas;

2. pauž bažas par to, ka aizvien vairāk tiek ierobežota pilsoniskās sabiedrības telpa un iespējas paust atšķirīgu viedokli; atgādina — Nikaragvai jānodrošina, ka ir aizsargātas tiesības uz biedrošanās brīvību un mierīgu pulcēšanos; uzsver, ka Nikaragvas varasiestādēm jebkādos apstākļos ir jānodrošina cilvēktiesību aizstāvjiem iespēja darīt savu darbu cilvēktiesību jomā bez draudiem, iebiedēšanas un šķēršļiem;

3. pieprasa nekavējoties atbrīvot Amaya Eva Coppens un arī visus pārējos cilvēktiesību aizstāvjus un pārliecības dēļ ieslodzītos, kas aizturēti un notiesāti tikai tāpēc, ka īstenojuši savas tiesības uz vārda brīvību un mierīgu pulcēšanos;

4. uzsver, ka Nikaragvas varasiestādēm ir jāgarantē visu aizturēto personu drošība un labs fiziskais un psiholoģiskais stāvoklis un jāsniedz šiem cilvēkiem atbilstoša medicīniskā aprūpe;

5. atzinīgi vērtē Padomes lēmumu pieņemt regulējumu par mērķtiecīgiem pasākumiem ar ierobežojošu spēku, kas vērsti pret tiem, kuri atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un varas ļaunprātīgu izmantošanu vai par pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Nikaragvā, un kas vērsti arī pret personām un struktūrām, kuru rīcība, politika vai darbības kā citādi vājina demokrātiju un tiesiskumu Nikaragvā;

6. prasa, lai PV/AP un ES delegācija cieši sekotu līdzi tam, kas minētajā valstī notiek; aicina ES delegāciju un dalībvalstis izmantot savus kontaktus Nikaragvā, lai risinātu problemātisko situāciju valstī; aicina Komisiju panākt, ka ar palīdzību sadarbības kontekstā tā vairo savu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, sevišķi cilvēktiesību aizstāvjiem, un ka ar šādu palīdzību nekādi netiek veicināta represīvā politika, ko pašlaik īsteno Nikaragvas varasiestādes;

7. ir pārliecināts, ka par situāciju, kāda pašlaik ir izveidojusies, ir atbildīgi visi Eiropas uzņēmumi, ja tie savu darbību turpina, pienācīgi nerēķinoties ar iespēju, ka tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt cilvēktiesību stāvokli minētajā valstī; uzsver, ka attiecīgie uzņēmumi ir jāsauc pie atbildības un tad, ja apstiprinās šo uzņēmumu līdzdalība, tiem ir jāpiemēro regulējums par mērķtiecīgiem pasākumiem ar ierobežojošu spēku; prasa, lai būtu informēts par to, kuri uzņēmumi turpina aktīvi darboties un kurās nozarēs tas notiek, un kādus pienācīga rūpīguma pasākumus tie ir īstenojuši;

8. uzskata, ka pašreizējo krīzi var risināt un novērst tikai ar Nikaragvas valstspiederīgo mierīgu dialogu un sarunām par iestāžu reformu, tostarp arī vēlēšanu iestāžu reformu; šajā sakarībā aicina Nikaragvas valdību un visus attiecīgo procesu dalībniekus sākt saturīgu un vispusīgu dialogu valsts līmenī, cita starpā arī par to, kā īstenot starptautiskiem standartiem atbilstošas vēlēšanu reformas; no jauna apliecina, ka ES ir gatava sniegt atbalstu, ja attiecīgie procesu dalībnieki to lūgs;

9. aicina ES delegāciju un dalībvalstis, kurām Nikaragvā ir diplomātiskās pārstāvniecības, pilnībā īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un sniegt visu aizturētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem vajadzīgo atbalstu, tādēļ cita starpā arī apmeklējot viņus cietumā un sekojot līdzi viņu tiesas prāvām;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, kā arī Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

 

[1] OV C 45E, 23.2.2010., 89. lpp.

[2] OV C 285E, 21.10.2010., 74. lpp.

[3] OV C 252, 18.7.2018., 189. lpp.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0238.

[5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0219.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika