REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli cilvēktiesību un demokrātijas jomā Nikaragvā

16.12.2019 - (2019/2978(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Leopoldo López Gil, Michael Gahler, Željana Zovko, Juan Ignacio Zoido Álvarez, Javier Zarzalejos, Vladimír Bilčík, David Lega
PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0251/2019

B9-0253/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli cilvēktiesību un demokrātijas jomā Nikaragvā

(2019/2978(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2008. gada 18. decembra[1], 2009. gada 26. novembra[2], 2017. gada 16. februāra[3], 2018. gada 31. maija[4] un 2019. gada 14. marta[5] rezolūcijas,

– ņemot vērā ES un Centrālamerikas 2012. gadā noslēgto asociācijas nolīgumu,

– ņemot vērā ES stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu 2014.–2020. gadam attiecībā uz Nikaragvu,

– ņemot vērā Padomes secinājumus par Nikaragvu, jo īpaši 2019. gada 14. oktobra secinājumus, ar ko izveido mērķtiecīgu sankciju satvaru,

– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumus ES vārdā par stāvokli Nikaragvā, jo īpaši 2019. gada 20. novembra paziņojumu,

– ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra runaspersonas Rupert Colville 2019. gada 19. novembra paziņojumu,

– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) Augsta līmeņa komisijas par Nikaragvu 2019. gada 19. novembra ziņojumu,

– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas izveidotā Īpašā Nikaragvas uzraudzības mehānisma (MESENI) informatīvos biļetenus,

– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

– ņemot vērā 2004. gada jūnija ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

– ņemot vērā Nikaragvas konstitūciju,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā cilvēktiesību aizstāvji un citi Nikaragvas valdības cilvēktiesību situācijas kritiķi arvien biežāk tiek pakļauti nāves draudiem, iebiedēšanai, apmelošanas kampaņām tiešsaistē, aizskārumiem, novērošanai, uzbrukumiem un vajāšanai no tiesu iestāžu puses; tā kā starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ziņo, ka pašreizējās krīzes dēļ vairāk nekā 80 000 cilvēku ir bijuši spiesti pamest Nikaragvu un ka represijas ir kļuvušas intensīvākas;

B. tā kā saskaņā ar jaunākajiem MESENI datiem ir gājuši bojā 328 cilvēki, simtiem ir ievainoti, vairāk nekā 150 politieslodzītie atrodas patvaļīgā apcietinājumā tikai par savu tiesību izmantošanu un 144 studenti ir izslēgti no augstskolām par dalību demonstrācijās par demokrātiju, lielāku brīvību un cilvēktiesību ievērošanu; tā kā ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ir ziņojis, ka vairāk nekā 100 žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem ir nācies pamest valsti;

C. tā kā tiesu iestāžu neatkarība, politiskais plurālisms un pulcēšanās un vārda brīvība ir pamattiesības un demokrātijas un tiesiskuma pamatpīlāri;

D. tā kā 2019. gada 14. novembrī astoņi ieslodzīto politisko oponentu radinieki un citi sāka badastreiku Sanmigelas baznīcā Masajā, aicinot atbrīvot 130 personas, kas, iespējams, ir aizturētas saistībā ar protestiem; tā kā policija aplenca baznīcu un pārtrauca ūdensapgādi un elektroapgādi; tā kā policija liedza ikvienam iekļūt baznīcā un nogādāt humāno un medicīnisko palīdzību;

E. tā kā tajā pašā naktī tika aizturēta vismaz 13 opozīcijas pārstāvju grupa pēc tam, kad tā bija piegādājusi nedaudz ūdens policijas aplenktajiem cilvēkiem, tostarp Nikaragvas un Beļģijas cilvēktiesību aizstāvei Amaya Eva Coppens, kura astoņus mēnešus bija aizturēta saistībā ar protestiem un kuru 2019. gada 11. jūnijā atbrīvoja saskaņā ar amnestijas likumu;

F. tā kā Nikaragvas prokuratūra viņus ir netaisnīgi apsūdzējusi par vairākiem pārkāpumiem, tostarp nolaupīšanu, un nelikumīgu šaujamieroču glabāšanu un terorismu, skaidri parādot, ka netiek garantēts pienācīgs process un tiesības uz taisnīgu tiesu; tā kā arī ieslodzījuma apstākļi Nikaragvā neatbilst starptautiskajiem standartiem; tā kā Nikaragvas opozīcijas pārstāvji ir skaidri norādījuši uz spīdzināšanas un seksuālās vardarbības izmantošanu cietumā;

G. tā kā Nikaragvas valdība pastiprina demokrātiskās, institucionālās un politiskās krīzes upuru ģimeņu vajāšanu, veicot iebiedēšanu un novērošanu, lai nepieļautu, ka viņi iesaistās privātās un publiskās darbībās, pieminot savus tuviniekus, un lai nepieļautu, ka viņi pieprasa taisnīgumu;

H. tā kā Nikaragvas valdība atriebjas tiem, kuri runā par cilvēktiesību situāciju Nikaragvā un vēršas pie starptautiskajām un ANO amatpersonām un mehānismiem;

I. tā kā Nikaragvas valdība ir izraidījusi no valsts starptautiskās organizācijas, kas centās panākt konflikta miermīlīgu atrisinājumu un nacionālo izlīgumu; tā kā ir pastiprinājušās represijas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām, atņemot tām juridisko statusu valstī ar vāju iestāžu sistēmu, tādējādi represijās cietušos sodot divtik smagi;

J. tā kā augsta līmeņa amatpersonām no dažām ES dalībvalstīm vairākkārt ir liegts ieceļot Nikaragvā;

K. tā kā Nikaragvas valdība nav izrādījusi interesi atsākt ticamu un iekļaujošu dialogu ar Pilsonisko aliansi un pilnībā īstenot 2019. gada marta nolīgumus;

L. tā kā demokrātijas un tiesiskuma attīstīšanai un konsolidēšanai un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai ir jābūt neatņemamai ES ārpolitikas sastāvdaļai, tostarp arī 2012. gada asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm; tā kā šajā nolīgumā ir iekļauta demokrātijas klauzula, kas ir būtisks nolīguma elements; tā kā, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, demokrātijas klauzula būtu jāpiemēro, apturot Nikaragvas dalību nolīgumā,

1. nosoda visas Nikaragvas valdības represīvās darbības, jo īpaši nāves gadījumus, vārda, pulcēšanās un demonstrāciju brīvības vispārīgos ierobežojumus, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pasludināšanu par nelikumīgām, starptautisko organizāciju izraidīšanu no valsts, plašsaziņas līdzekļu slēgšanu un uzbrukumus tiem, tiesību uz informāciju ierobežojumus un studentu izslēgšanu no augstskolām;

2. mudina Nikaragvas valdību izbeigt nemitīgo opozīcijas apspiešanu un nepārtraukto patvaļīgo arestu, spīdzināšanas un seksuālās vardarbības praksi un atturēties no cilvēktiesību aizstāvju, politisko oponentu, upuru ģimeņu un jebkādu atšķirīgu viedokļu paudēju kriminalizēšanas, vajāšanas un uzbrukumiem tiem;

3. prasa nekavējoties atbrīvot visus patvaļīgi aizturētos, tostarp Amaya Eva Coppens, atcelt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības un ievērot viņu pamata tiesiskās aizsardzības garantijas; prasa saukt pie atbildības tos, kas vainojami cilvēktiesību pārkāpumos un demokrātijas un tiesiskuma apdraudēšanā;

4. atzinīgi vērtē Padomes lēmumu pieņemt regulējumu par mērķtiecīgiem ierobežojošiem pasākumiem pret tiem, kas ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, nelikumībām un pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Nikaragvā; aicina dalībvalstis ātri vienoties par konkrētu to personu un organizāciju sarakstu, kurām piemērot sankcijas, iekļaujot tajā prezidentu Daniel Ortega un viceprezidenti Rosario Murillo;

5. nosoda Nikaragvas valdības nevēlēšanos atsākt jēgpilnu iekšējo dialogu; aicina iestādes atsākt dialogu ar Pilsonisko aliansi, lai panāktu demokrātisku, ilgtspējīgu un miermīlīgu risinājumu, kas ļautu pilnībā īstenot 2019. gada marta vienošanās; uzsver, ka ir jāgarantē politiskās un pilsoniskās brīvības visiem nikaragviešiem, trimdā esošo personu atgriešanās, starptautisko organizāciju atgriešanās un sadarbība ar tām un uzticama vēlēšanu procesa izveide, kas nodrošinātu tūlītējas, taisnīgas un pārredzamas vēlēšanas, klātesot starptautiskajiem novērotājiem;

6. aicina PV/AP un ES delegāciju Nikaragvā cieši uzraudzīt norises valstī un turpināt pievērsties cilvēktiesību problēmām, kas cita starpā skar ieslodzītos, studentus, protestētājus, upuru ģimenes un žurnālistus un ko ir radījusi situācija valstī;

7. prasa pēc iespējas drīz nosūtīt uz Nikaragvu Parlamenta delegāciju, lai atsāktu situācijas uzraudzību valstī, un mudina Nikaragvas iestādes atļaut netraucētu ieceļošanu valstī, kā arī piekļuvi visiem sarunu partneriem un telpām;

8. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, Limas grupai un Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

 

• [1] OV C 45 E, 23.2.2010., 89. lpp.
• [2] OV C 285 E, 21.10.2010., 74. lpp.
• [3] OV C 252, 18.7.2018., 189. lpp.
• [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0238.
• [5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0219.