Procedūra : 2019/2990(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0037/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0037/2020

Debates :

PV 15/01/2020 - 6
CRE 15/01/2020 - 6

Balsojumi :

PV 15/01/2020 - 10.10
CRE 15/01/2020 - 10.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


<Date>{10/01/2020}10.1.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0037/2020</NoDocSe>
PDF 163kWORD 47k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni</Titre>

<DocRef>(2019/2990(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Gunnar Beck, Marco Zanni, Nicolas Bay, Gerolf Annemans, Peter Kofod, Gilles Lebreton</Depute>

<Commission>{ID}ID grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0037/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni

(2019/2990(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā ES dalībvalstu konstitūcijas,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4., 5., 10., 12., 48. un 50. pantu,

 ņemot vērā nākamās Eiropas Komisijas politiskās pamatnostādnes 2019.–2024. gadam, ar kurām tika iepazīstināts 2019. gada 10. septembrī,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropa ir unikāla civilizācija ar grieķu un romiešu saknēm, kristiešu kultūru un piederību brīvības un atbildības vērtībām; tā kā šī civilizācija ir demokrātijas šūpulis,

B. tā kā nav Eiropas tautas vai dēmosa, bet gan ir Eiropas valstis, kuras ir saistītas ar to īpašo kultūru un identitāti un kurām ir kopīgas risināmās problēmas;

C. tā kā valsts suverenitāte pieder cilvēkiem, kas to īsteno ar savu pārstāvju starpniecību; tā kā līdz ar to šiem pārstāvjiem nav tiesību atteikties no šādām suverēnām tiesībām vai deleģēt tās bez efektīvas kontroles;

D. tā kā Eiropas Savienība tika dibināta kā suverēnu valstu kopiena ar kopīgām interesēm un kopīgu komerciālu mērķu sasniegšanai;

E. tā kā šis reālistiskais un ierobežotais mērķis kopš Vienotā Eiropas akta pieņemšanas ir izkropļots ar uz vērtībām balstītu ideju par federālu Eiropu, kuru neatbalsta visas dalībvalstis un kura ir bijusi pamats pastāvīgai nacionālās identitātes, kultūru un demokrātiskas pašpārvaldes vājināšanai dalībvalstīs;

F. tā kā dalībvalstu pilsoņi jau daudzus gadus ir pauduši vēlmi pēc tādas Eiropas Savienības, kura veicina viņu labklājību un kopīgās intereses, neapdraudot viņu nacionālo identitāti un neierobežojot viņu nacionālās suverēnās tiesības;

G. tā kā patiesībā ES ir ignorējusi pieaugošās sabiedrības bažas par „arvien ciešāku savienību” un ir virzījusi integrācijas projektus, kuros nav ņemtas vērā ES pilsoņu bažas un viņu kopīgās intereses attiecībā uz ekonomisko labklājību, iekšējo drošību un demokrātisku pašnoteikšanos;

H. tā kā pašreizējie Līgumi ietver daudzus neveiksmīgā ES konstitucionālā līguma projekta elementus, kurš sastapās ar plašu tautas opozīciju un tika noraidīts referendumos Francijā un Nīderlandē;

I. tā kā pastāvīgi pieaug skepticisms un pat neuzticēšanās Eiropas Savienībai tās pašreizējā formā, kā arī tās institucionālajai darbībai un daudzām politiskajām ievirzēm un tā kā neseno Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti šo opozīciju „arvien ciešākai savienībai” padara par politisku realitāti daudzās valstīs un jo īpaši vairākās dibinātājvalstīs;

J. tā kā Eiropas Savienība ir pieļāvusi vairākas nopietnas kļūdas, piemēram, saistībā ar eurozonas izveidi un “atvērto durvju” imigrācijas politikas īstenošanu, kuras ir mazinājušas dalībvalstu pilsoņu uzticēšanos Eiropas sadarbībai;

K. tā kā federālā mērķa sasniegšana par katru cenu būtiski veicināja Apvienotās Karalistes izstāšanos;

L. tā kā tiek uzskatīts, ka ES pamatā ir demokrātijas princips, taču praksē tā pretojas tiešai un netiešai demokrātiskai apstiprināšanai referendumos un efektīvai valstu parlamentu pārskatatbildībai;

M. tā kā Padomes locekļi, Komisija un Eiropas Parlamenta pārstāvji, uzsākot konferenci par Eiropas nākotni, ir netieši atzinuši, ka ES tās pašreizējā veidolā darbojas neapmierinoši,

Konference

1. pieņem zināšanai konferences par Eiropas nākotni organizēšanu un plašu atbalstu guvušo vēlmi rīkot padziļinātas debates par Eiropas kontinenta valstu sadarbības mērogu un īstenošanu;

2. uzstāj, ka šīs konferences politiskajiem secinājumiem jābūt atvērtiem un jāietver visu iespēju izskatīšana, tostarp pilnvaru atpakaļnodošana no centra uz dalībvalstīm, kā arī priekšlikumi, kuros ir apšaubīta dogma par „arvien ciešāku Savienību”; šajā sakarībā uzskata, ka pārdomu virzieni, kas būtu jāņem vērā, ir koncentrēšanās uz savstarpēji izdevīgu starptautisko sadarbību, nevis uz Eiropas federāciju, kā arī uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu patiesu ievērošanu, starpvaldību sadarbību un atgriešanos pie vienprātīgas vai uz konsensu balstītas lēmumu pieņemšanas sistēmas Padomē;

3. uzsver, ka šai konferencei ir jēga tikai tad, ja visi politiskie spēki ir pārstāvēti visos līmeņos; pauž bažas par nepārprotamiem un atkārtotiem mēģinājumiem Eiropas Parlamentā izslēgt parlamentāros spēkus un grupas, kas atbalsta alternatīvu, mazāk integrētu Eiropas virzību;

Konferences vispārējais satvars

4. ņem vērā tās darba grupas darbu attiecībā uz konferences organizēšanas praktiskajiem aspektiem; pauž nožēlu, ka, lai gan uz tās sanāksmēm tika uzaicinātas visas politiskās grupas, ne visas varēja piedalīties tās secinājumu sagatavošanā;

5. ņem vērā pausto vēlmi rīkot pārredzamu konferenci attiecībā uz tās organizāciju, diskusijām, publikācijām un secinājumiem; uzsver, ka daudzvalodības ievērošana ir vēlamais instruments šā mērķa sasniegšanai, padarot visas diskusijas un dokumentus pieejamus visās ES valodās;

6. atzinīgi vērtē ieceri panākt dalībvalstu pilsoņu plašu līdzdalību visā konferences gaitā; tomēr atgādina, ka ir svarīgi nejaukt pilsoņu līdzdalību ar pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un jo īpaši NVO līdzdalību, kas dažkārt īsteno savus konkrētos mērķus un ne vienmēr pārstāv tautas gribu vai vispārējās intereses;

7. uzsver, ka šajā konferencē patiesi aktuālais jautājums ir ES institucionālā organizācija; uzskata, ka, lai gan debates par tematiskiem jautājumiem ir iespējamas, secinājumus nevar uzskatīt par saistošiem ne dalībvalstīm, ne ES, jo tām visām ir savas institucionālās procedūras šo jautājumu risināšanai; norāda, ka vēlēšanas (tostarp Eiropas Parlamenta vēlēšanas) ir piemērots veids, kā tautas suverenitāti un politiskos lēmumus pārvērst reālā rīcībā;

Organizācija, sastāvs un grafiks

8. pauž cerību, ka konferences dalībnieki apspriedīsies nopietni un atbildīgi, un uzskata, ka divu gadu periods veicinās kvalitatīvas diskusijas, ja tiks ievēroti šajā rezolūcijā izklāstītie nosacījumi;

9. uzskata, ka konferences struktūrai vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākai un ka visos lēmumu pieņemšanas līmeņos vajadzētu būt pārstāvētiem visiem politiskajiem spēkiem;

10. ierosina, ka konference būtu jāvada trim sabiedrībā pazīstamiem inteliģentiem, pieredzējušiem un neitrāliem cilvēkiem, lai viņi vadītu un organizētu debates, neizdarot priekšlaicīgus secinājumus; pauž viedokli, ka darbības pārraudzība un procedūru pārskatīšana būtu jāveic birojam, kura sastāvā būtu Padomes, Komisijas un Eiropas Parlamenta politisko grupu pārstāvji;

11. uzskata, ka pilnsapulci varētu veidot viena trešdaļa Eiropas Parlamenta pārstāvju un divas trešdaļas valstu parlamentu deputātu, pienācīgi ievērojot politisko plurālismu; tomēr atzīst, ka pat šis sastāvs rada politiskās leģitimitātes problēmas;

12. iebilst pret pilsoņu agoru izveidi, kuras nekādā gadījumā nevar uzskatīt par dalībvalstu pilsoņu pārstāvēm; norāda, ka šāda ideja rada milzīgas problēmas saistībā ar pilsoņu atlasi, šādu agoru organizāciju vairākās ES dalībvalstīs, izmaksām, kas saistītas ar minēto pilsoņu iemaksām un maksājumiem, un šo pilsoņu reālu un pastāvīgu līdzdalību visā procesā;

13. ierosina, ka tad, ja kā organizācijas princips patiešām tiek ievērota pilsoņu efektīva un tieša līdzdalība, kandidāti būtu jāizvēlas ar izlozes starpniecību, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu, ka viņi pārstāv dalībvalstis demogrāfiski reprezentatīvi un ka tiek ievērota paaudžu, ģeogrāfiskā, socioloģiskā un sociāli profesionālā daudzveidība;

14. uzskata, ka visefektīvākais, taisnīgākais un neapstrīdamākais veids, kā iesaistīt dalībvalstu pilsoņus, ir tiešā demokrātija un jo īpaši referendumu izmantošana;

15. nosoda īpaši jauniešu iesaistīšanai paredzētu agoru organizēšanu, kas ir tiešā pretrunā pilsoņu līdztiesības principam neatkarīgi no viņu vecuma pēc pilngadības sasniegšanas ļaut viņiem īstenot savas pilsoņu tiesības un pienākumus; turklāt uzskata, ka šāda veida iniciatīva, visticamāk, saasinās konfliktus starp paaudzēm un ka savstarpēja palīdzība starp paaudzēm ir svarīgs mūsu sabiedrības pamats;

Secinājumi par konferences norisi

16. prasa, lai konference noslēgumā sagatavotu vienu pamatojuma dokumentu, kurā būtu norādīts, vai ir vai nav nepieciešams mainīt ES institucionālo kārtību;

17. uzstāj, ka gadījumā, ja konference patiešām aicina grozīt Līgumus, dalībvalstīm ir jāizvirza šādi grozījumi balsojumam referendumā, ja to pieļauj konstitūcija;

 

°

° °

18. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 13. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika