Procedūra : 2019/2956(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0040/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0040/2020

Debates :

Balsojumi :

PV 15/01/2020 - 10.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0005

<Date>{10/01/2020}10.1.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0040/2020</NoDocSe>
PDF 270kWORD 77k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Eiropas zaļo kursu</Titre>

<DocRef>(2019/2956(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Bas Eickhout</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0040/2020

B9-0040/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas zaļo kursu

(2019/2956(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā LESD 191. pantā nostiprināto piesardzības principu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

 ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD) un tās stāšanos spēkā 2011. gada 21. janvārī ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām[1],

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

 ņemot vērā nolīgumu, kuru pieņēma UNFCCC Pušu konferences (COP 21) 21. sesijā Parīzē 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),

 ņemot vērā ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

 ņemot vērā jaunākos un aptverošākos zinātniskos pierādījumus par klimata pārmaiņu graujošo ietekmi, kuri izklāstīti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā „Globālā sasilšana 1,5°C robežās”, tās piektajā novērtējuma ziņojumā (AR5) un tā kopsavilkuma ziņojumā, īpašajā ziņojumā par klimata pārmaiņām un zemi un īpašajā ziņojumā par okeānu un kriosfēru mainīgajā klimatā,

 ņemot vērā milzīgos bioloģiskās daudzveidības zuduma draudus, kas minēti politikas veidotājiem domātajā kopsavilkumā 2019. gada 29. maija globālajā novērtējuma ziņojumā, ko sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES),

 ņemot vērā UNFCCC pušu 25. Konferenci (COP25), ko paredzēts rīkot Madridē, Spānijā 2019. gada 2.–15. decembrī,

 ņemot vērā UNFCCC Pušu 26. konferenci, kas paredzēta 2020. gada decembrī, un to, ka visām UNFCCC pusēm ir jāpalielina savs nacionāli noteiktais ieguldījums atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem,

 ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu 15. konferenci (COP 15), kas paredzēta 2020. gada oktobrī Kuņminā (Ķīnā) un kurā pusēm būs jālemj par globālo regulējumu bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanai pēc 2020. gada,

 ņemot vērā ANO Vides programmas (UNEP) 2019. gada novembra desmito kopsavilkuma ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām (2019. gada ziņojums par emisiju apjomu atšķirībām),

 ņemot vērā ANO Vides programmas (UNEP) 2019. gada decembra pirmo kopsavilkuma ziņojumu par fosilā kurināmā ražošanu (2019. gada ziņojums par ražošanas apjomu atšķirībām),

 ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras ziņojumu „Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020”,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

 ņemot vērā, ka pārkāptas 4 no 9 Stokholmas Izturētspējas centra noteiktajām robežām, saskaņā ar kurām mēra drošu darbības telpu cilvēcei un Zemes sistēmas vispārējo stāvokli,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

 ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par klimata pārmaiņām — stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu[2],

 ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci Madridē, Spānijā (COP 25)[3],

 ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[4],

 ņemot vērā 2019. gada 12. decembra Eiropadomes secinājumus par klimata pārmaiņām,

 ņemot vērā Atbilstības komitejas konstatējumus un ieteikumus attiecībā uz paziņojumu ACCC/C/2008/32 (II daļa) par Eiropas Savienības atbilstību, ko 2017. gada 17. martā pieņēma Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteja,

 ņemot vērā 2017  gada 26. oktobra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu piemērošanu[5],

 ņemot vērā 2018. gada 16. janvāra rezolūciju par okeānu starptautiskā pārvaldību — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība saistībā ar 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem[6],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) Nr. 2019/2014 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem[7],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku[8]

 ņemot vērā 2017. gada 30. marta Maltas ministru līmeņa deklarāciju “MedFish4Ever”,

 ņemot vērā 2019. gada vides politikas īstenošanas pārskatu (COM (2019)0149),

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā kopš vismaz jau 1992. gada Riodežaneiro notikušā Zemes samita valdības starptautiskā līmenī ir oficiāli atzinušas, ka ir zinātniski pierādījumi, ka cilvēka darbības izraisīts kaitējums videi nopietni un nenovēršami apdraud cilvēku labklājību uz planētas;

B. tā kā 1972. gada ziņojums „Robežas izaugsmei” par eksponenciāla ekonomikas un iedzīvotāju skaita pieauguma datorizētu simulāciju ar ierobežotu resursu nodrošinājumu ir izrādījies zinātniski precīzs brīdinājums, bet politikas veidotāji to diemžēl iepriekšējo desmitiem gadu ir ignorējuši;

C. tā kā 2006. gadā publicētajā Sterna pārskatā tika secināts, ka nelokāmas un agrīnas rīcības pret klimata pārmaiņām radītie ieguvumi ievērojami pārsniedz bezdarbības izmaksas; tā kā, ņemot vērā to, ka bezdarbības rezultātā klimata pārmaiņu radītās kopējās izmaksas būs līdzvērtīgas vismaz 5 % no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) zaudēšanai katru gadu, tagad un uz visiem laikiem;

D. tā kā aktuālākajos, balstoties uz  zinātniskiem atzinumiem sagatavotajos, ziņojumos, kas cita starpā saņemti no IPCC, IPBES un EVA, ir skaidri norādīts, ka līdz šim pieņemtā politika nebūt nespēj novērst katastrofālu planētas kapacitātes pārsniegšanu, lai atbalstītu cilvēku labklājību, jo īpaši, pārsniedzot globālo sasilšanu par 1,5 °C, samazinot bioloģisko daudzveidību, izjaucot bioģeoķīmiskās plūsmas un tādējādi riskējot ar ekoloģisko sabrukumu;

E. tā kā cita starpā šajos ziņojumos ir arī skaidri norādīts, ka efektīvi politikas pasākumi un tehnoloģijas, lai izvairītos no tā, ka ne tikai pastāv pārsniegšana, bet ir sociāli un ekonomiski iespējams to īstenot, un ka politikas veidotājiem ir jānodrošina to īstenošana nākamajā desmitgadē;

F. tā kā saskaņā ar 2019. gada aprīlī publicēto Eirobarometra īpašo aptauju un 2019. gada rudens Eirobarometra aptauju klimata pārmaiņas rada arvien lielākas bažas ES iedzīvotājiem un 93 % ES iedzīvotāju uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu;

G. tā kā Parlaments ir mudinājis jauno Komisiju nodrošināt, ka visi tās priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu zem 1,5 °C un apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;

H. tā kā pāreja uz ilgtspējīgu un iekļaujošu sociālekonomisko modeli sniedz sociālus, vidiskus un ekonomiskus ieguvumus un ļauj izvairīties no turpmākām sociālām, vidiskām un ekonomiskām izmaksām, kas būtiski pārsniedz finansiālos ieguldījumus, kuri nepieciešami pārkārtošanās procesam;

I. tā kā finanšu krīzes laikā ES apstiprināja EUR 5 000 miljardus banku glābšanai un ECB no 2015. līdz 2019. gadam QE programmai mobilizēja EUR 2 400 miljardus;

J. tā kā zinātniskajā literatūrā ir izklāstīts, ka pāreja uz uzturu, kura pamatā vairāk būtu augu barība, samazinātu apgrūtinājumu zemes platībām un emisijas no lauksaimniecības nozares, kā arī palīdzētu atjaunot ekosistēmas;

K. tā kā taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšana nozīmē pabalstu sadali bez diskriminācijas, aktīvi rīkojoties par labu sociāli atstumtajiem, jo īpaši, lai izskaustu nepieņemamo nevienlīdzību, kas joprojām pastāv ES, vienlaikus stingri piemērojot principu „piesārņotājs maksā (un tam nemaksā)” izmaksu sadalē;

L. tā kā LESD nostiprinātajam piesardzības principam vajadzētu būt pamatā visām darbībām, kas tiek veiktas saistībā ar Eiropas zaļo kursu, lai palīdzētu aizsargāt veselību un vidi;

M. tā kā ES ir atbildīga par aptuveni 10 % no globālajām emisijām un tāpēc ES ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai uzņemtos stingru vadību starptautiskā mērogā un paaugstinātu savu starptautisko partneru, jo īpaši ASV, Ķīnas, Indijas, Krievijas, Japānas un Brazīlijas, mērķu vērienīgumu;

N. tā kā taisnīga pārkārtošanās nozīmē arī cilvēku tiesības uz pilnīgu piekļuvi tiesiskumam un tā pilnīgu izpildi attiecībā uz Savienības, tās dalībvalstu un privātā sektora saistībām klimata un vides jomā;

O. tā kā Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteja ir konstatējusi, ka ES neievēro konvencijas 9. panta 3. un 4. punktu attiecībā uz sabiedrības locekļu piekļuvi tiesu iestādēm, jo ne Orhūsas regula, ne Eiropas Savienības Tiesas judikatūra neīsteno un nepilda no minētajiem punktiem izrietošos pienākumus, tādējādi padarot regulas pārskatīšanu par pienākumu saskaņā ar konvenciju, nevis par iespēju, kas netieši paredzēta paziņojumā par Eiropas zaļo kursu;

P. tā kā 2019. gada 20. decembrī Nīderlandes Augstākā tiesa atzina, ka klimata pārmaiņas pārkāpj cilvēktiesības, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2. un 8. pantu, un ka dalībvalstis ir spiestas rīkoties neatkarīgi no tā, kā rīkotos starptautiskie partneri; tā kā visas dalībvalstis ir parakstījušas šo konvenciju un tā kā Savienības pievienošanās konvencijai ir paredzēta Lisabonas līgumā;

Q. tā kā Komisija ir uzsākusi izvērtēšanu un atbilstības pārbaudi, lai novērtētu, cik lielā mērā noteikumi Savienības līmenī palīdz apkarot noziegumus pret vidi un uzlabot vides aizsardzību, lai, iespējams, pārskatītu šos noteikumus par nodarījumiem pret vidi; tā kā tas noteikti ir jāveic saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Eiropas zaļajā kursā,

Konsekvents un visaptverošs rīcības plāns, lai risinātu ārkārtas situāciju klimata un vides jomā

1. pēc paziņojuma par ārkārtas stāvokli klimata un vides jomā atkārtoti norāda, ka tūlītējai un vērienīgai rīcībai ir izšķiroša nozīme, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 °C un izvairītos no milzīga bioloģiskās daudzveidības zuduma; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Eiropas zaļais kurss”; uzskata, ka Savienībai būtu jāpieņem pārveidojošs, visaptverošs, iekļaujošs, nediskriminējošs un saskaņots rīcības plāns, lai nodrošinātu sociāli taisnīgu pārkārtošanos visos reģionos un dažādās ekonomikas, planētas iespēju robežās panākot labklājības nodrošināšanu visiem;

2. uzsver, ka visiem cilvēkiem, kas dzīvo Eiropā, bez diskriminācijas būtu jāpiešķir pamattiesības uz drošu, tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi un stabilu klimatu un ka šīs tiesības ir pilnībā jāīsteno, izmantojot tiesu sistēmu valstu un ES līmenī;

3. uzsver, ka Eiropas zaļais kurss ir pārveidojošs projekts, kam ir būtiski jāmaina vērtības radīšana mūsu ekonomikā, pārveidojot mūsu ekonomikas modeli mūsu sociālajā tirgus ekonomikā; norāda — lai gan ienākumu nevienlīdzība ES starp grupām ar augstiem un zemiem ienākumiem kopš krīzes ir pat palielinājusies, 20 % ienākumu daļa zemākajā līmenī kopš 2008. gada ir samazinājusies līdz tikai 7,7 % no kopējiem valsts ienākumiem; ieguldījumu (privāto un publisko) īpatsvars ES salīdzinājumā ar IKP pašlaik ir zemāks par pirmskrīzes līmeņiem, un nav izmantota iespēja produktīvi izmantot pastāvīgi lielus ietaupījumus; norāda, ka mūsu ekonomika ir lielā mērā ir atkarīga no finanšu nozares, kas reālajā ekonomikā rada tādas sekas, ka to ietekmē neilgtspējīgi īstermiņa lēmumi; norāda, ka palielinās risks, ka ieguldījumi fosilajā kurināmajā pārtop balasta aktīvos, kas var negatīvi ietekmēt finanšu tirgus, ieguldītājus un finanšu iestādes;

4. aicina izstrādāt tādu Eiropas zaļo kursu, kas risinātu pašreizējo situāciju, kurai raksturīgi nepietiekami ieguldījumi un nevienlīdzība, gūstot labumu no dominējošās zemu peļņas procentu vides privātiem un publiskiem ieguldījumiem, kas paredzēti mūsu ekonomikas padarīšanai par videi draudzīgāku, nevienlīdzības samazināšanai un būtiskus sabiedrisko labumu nodrošināšanai nākotnē; aicina pārveidot finanšu sektoru, lai atjaunotu tā saikni ar reālo ekonomiku, vienlaikus ierobežojot sistēmisko finanšu nestabilitāti, jo īpaši novēršot balasta aktīvu risku; atzīst, ka, veicot fundamentālas un revolucionāras pārmaiņas, mūsu ekonomika cietīs nodarbinātības zaudējumus dažās nozarēs, kurās Eiropas zaļais kurss var sniegt drosmīgus risinājumus, nodrošinot jaunu kvalitatīvu nodarbinātību, sociālo nodrošinājumu un perspektīvu visvairāk skartajiem reģioniem;

5. uzsver — pat ja Savienība un tās dalībvalstis laikposmā no 1990. līdz 2018. gadam ir spējušas samazināt SEG emisijas par 23 %, vienlaikus cenšoties panākt ekonomikas izaugsmi, Eiropas ekoloģiskā pēda joprojām ir ievērojama, kā to apstiprinājusi Eiropas Vides aģentūra; uzsver, ka pētījumi liecina, ka būtu vajadzīgas 2,8 zemeslodes, lai uzturētu globālo pieprasījumu pēc dabas resursiem, kas vajadzīgi Eiropas ražošanai un patēriņam; tādēļ uzsver, ka Eiropas zaļā kursa mērķim vajadzētu būt ne tikai būtiski samazināt Savienības iekšzemes SEG emisijas, bet arī risināt jautājumus saistībā ar importētajām emisijām un Savienības vispārējo globālo ietekmi;

6. pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija pašreizējo Eiropas Zaļā kursa koncepciju uzskata par „jaunu izaugsmes stratēģiju”, kuras galvenais mērķis, tieši pretēji, ir nodrošināt kopīgu labklājību planētas iespēju robežās; uzstāj, ka Komisijai, izvēloties starp politikas iespējām saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, ir skaidri jānorāda, ka tradicionāli noteiktās ekonomiskās pievienotās vērtības pieaugums ir ļoti pakārtots klimata un citu vides mērķu sasniegšanas efektivitātei; tādēļ aicina Komisiju strādāt pie IKP alternatīvām, lai novērtētu labklājību un pārticību Savienībā un tās dalībvalstīs;

7. uzskata, ka Eiropas kurss ir unikāla iespēja no jauna stiprināt mūsu Eiropas demokrātiju ceļā uz taisnīgāku, iekļaujošāku, sadarboties spējīgāku, pārredzamāku un atbildīgāku ekonomikas un publiskās pārvaldības modeli; aicina Komisiju izmantot šo iespēju, lai sasniegtu šos mērķus savā pieejā ekoloģiskajai pārveidei;

8. pauž stingru pārliecību, ka zaļā kursa vides mērķiem būtu jāvirza viss jaunās Komisijas darbs, jo īpaši nodrošinot, ka visi jaunie leģislatīvie un neleģislatīvie priekšlikumi, kā arī attiecīgie spēkā esošie tiesību akti atbilst mērķim ierobežot globālo sasilšanu zem 1,5 °C, apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un respektēt planētas iespējas;

9. pauž stingru pārliecību, ka Eiropas zaļajam kursam būtu jāveicina integrēta pieeja un jāapvieno visas nozares, lai tās ievirzītu vienā un tajā pašā virzienā viena mērķa īstenošanai; uzskata, ka dažādu politikas virzienu integrēšana virzībā uz holistisku redzējumu ir Eiropas zaļā kursa patiesā pievienotā vērtība un tādēļ tā būtu jāstiprina; aicina Komisiju izstrādāt un īstenot Eiropas zaļo kursu kā vispārēju satvaru ar atbilstošu pārvaldības struktūru, detalizētām, integrētām un pārveidojošām stratēģijām katrā nozarē, lai noteiktu, kā katra nozare veicinās Eiropas zaļā kursa mērķu un uzdevumu sasniegšanu, pievienojot attiecīgo finansējuma vajadzību novērtējumu;

10. aicina atjaunotā Eiropas pusgada uzmanības centrā izvirzīt Eiropas zaļā kursa pārveidojošo programmu, lai ar saistošu pasākumu palīdzību nodrošinātu, ka visu dalībvalstu sociālekonomiskā, makroekonomikas un fiskālā politika sniedz ieguldījumu Eiropas zaļā kursa mērķu un uzdevumu īstenošanā un ir pilnībā saskaņota ar tiem;

11. uzstāj, ka taisnīga pārkārtošanās, lai patiesi nevienu neatstātu novārtā, nevar aprobežoties tikai ar konkrētas ekonomiskās ietekmes uz uzņēmumiem mazināšanu, bet tai obligāti jānovērš ekonomiskā, reģionālā, ģeogrāfiskā, vecuma, dzimuma un cita veida nevienlīdzība ES, nodrošinot, ka ieguvumi, tostarp jaunas darbvietas zaļajās nozarēs, mazāki rēķini par enerģiju, tīrs gaiss un ūdens, tiek sadalīti tā, lai samazinātu šo nevienlīdzību, savukārt izmaksas galvenokārt sedz tie, kuri vēsturiski ir guvuši vislielāko peļņu no darbībām, kas saistītas ar ārkārtas situāciju klimata jomā;

12. pauž nožēlu par to, ka paziņojumā „Eiropas zaļais kurss” trūkst perspektīvas, darbību un mērķu dzimumu jautājumā, un mudina Eiropas Komisiju visos līmeņos iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un pasākumus klimata un vides jomā, kuros ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti; aicina Komisiju pildīt priekšsēdētājas U. von der Leyen pausto apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību visās politikas veidošanas jomās un priekšsēdētāja vietnieka F. Timmermans priekšlikumus īstenot „divējādu pieeju dzimumu līdztiesības un klimata pārmaiņu jomā” un „veikt pasākumus, lai risinātu dzimumu līdztiesības un klimata jautājumus visos Eiropas attīstības politikas aspektos”; atgādina, ka jēgpilna un līdztiesīga sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas struktūrās un ES, valsts un vietējā līmeņa klimata politikā un rīcībā ir būtiska, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus klimata jomā;

ES klimata mērķu vērienīguma palielināšana līdz 2030. un 2050. gadam

13. atzinīgi vērtē to, ka Savienības pašreizējais NND neatbilst Savienības saistībām ievērot Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus, un aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami pastiprināt rīcību klimata politikas jomā; aicina Komisiju līdz 2020. gada martam nākt klajā ar vērienīgu Eiropas klimata tiesību aktu, ar ko Savienībai nosaka oglekļa dioksīda emisiju budžetu un iekļauj to Savienības tiesību aktos, ņemot vērā Savienības pienākumu rīkoties saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem par risinājumiem, kas atbilst mērķim saglabāt globālo sasilšanu zem 1,5 °C, izvērstam visas ekonomikas mēroga mērķim līdz 2030. gadam panākt iekšzemes SEG emisiju samazinājumu vismaz par 65 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī mērķim līdz 2040. gadam Savienībā panākt SEG neto nulles emisiju līmeni;

14. aicina Komisiju pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā līdz 2021. gada jūnijam pārskatīt un saskaņot visus Savienības klimata un enerģētikas politikas instrumentus ar šiem izvērstajiem vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem klimata jomā un steidzami novērst visas nepilnības vai neatbilstības, kas pastāv spēkā esošajos Savienības politikas virzienos vai starptautiskajās saistībās, jo īpaši attiecībā uz biodegvielu un meža biomasas apstrādi saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu un ES ETS, un līdz 2020. gada jūnijam nākt klajā ar Savienības stratēģiskiem plāniem attiecībā uz metānu, tostarp konkrētiem pakāpeniskas samazināšanas mērķiem, instrumentiem un politikas iespējām steidzami risināt un drastiski mazināt metāna emisijas visās attiecīgajās nozarēs, proti, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un enerģētikā;

15. pauž nožēlu par to, ka Komisija Eiropas zaļajā kursā nav konkrēti norādījusi nekādus plānus pārskatīt noteikumus fluorēto gāzu jomā; aicina Komisiju izmantot iespēju, ko sniedz Flourēto gāzu regulas paredzētā pārskatīšana 2020. gadā, lai novērstu ES mērķus klimata jomā apdraudošos zināmos trūkumus, tādus kā nelikumīga fluorogļūdeņražu (HFC) tirdzniecība un nepietiekami pasākumi pret sēra heksafluorīda (SF6) izmantošanu;

16. atzinīgi vērtē mērķi nodrošināt efektīvu oglekļa cenu noteikšanu visā ekonomikā un aicina Komisiju veikt vērienīgu ES ETS reformu, lai līdz 2040. gadam panāktu klimatneitralitāti, tostarp būtiski palielinot lineāro samazinājuma koeficientu, atceļot visas bezmaksas kvotas, ieviešot efektīvu un pieaugošu oglekļa minimālo cenu un attiecinot ES ETS arī uz jūras transportu; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ieviest oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskajā tirdzniecībā; uzskata, ka, pārskatot Enerģijas nodokļu direktīvu, būtu jāizbeidz netaisnīgais un videi kaitīgais atbrīvojums no nodokļiem, ko pašlaik piemēro aviācijas un jūras transporta degvielai, un jānodrošina efektīva un taisnīga oglekļa cenas noteikšana visām nozarēm, uz kurām neattiecas ES ETS; uzsver, ka šādi pasākumi būtu jāizstrādā piesardzīgi, lai nepalielinātu nevienlīdzību, un stingri mudina piešķirt ieņēmumus no papildu nodokļiem tā, lai mazinātu nevienlīdzību, segtu izmaksas cilvēkiem, kurus pārkārtošanās skar visvairāk, un nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā pārejā uz klimatneitrālu kontinentu;

17. uzskata, ka visi pašreizējie pasākumi oglekļa emisiju pārvirzes jomā būtu jāaizstāj ar politikas nostādnēm un instrumentiem, kas internalizē visas ar SEG emisijām saistītās izmaksas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot ar PTO saderīgu oglekļa robežu pielāgošanas mehānismu un to, ka tam vajadzētu būt alternatīvai, nevis papildinājumam esošajiem pasākumiem, bet pauž dziļu nožēlu par to, ka tā ieviešana ir atkarīga no tā, vai joprojām pastāv neatbilstība starp Savienību un tās starptautiskajiem partneriem;

18. uzsver, ka dabā rodami risinājumi var palīdzēt Savienībai un tās dalībvalstīm sasniegt savus SEG emisiju samazināšanas un bioloģiskās daudzveidības mērķus; uzstāj, ka dabā rodami risinājumiem ir jāpapildina SEG emisiju samazinājums to rašanās vietā; pauž satraukumu par negatīvajām tendencēm attiecībā uz Eiropas dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, saglabāšanu un uzlabošanu, kā norādīts 2020. gada ziņojumā par vides stāvokli; šajā sakarībā aicina sākt īstenot stratēģiju „Dabiskie klimata risinājumi”, tostarp izstrādājot tiesisko regulējumu, lai saglabātu ekosistēmu labu ekoloģisko stāvokli, īstenotu nulles degradācijas politiku un atjaunotu degradētās ekosistēmas, tostarp pilnībā aizsargājot vismaz 30 % zemes un jūras ekosistēmu un ilgtspējīgi apsaimniekojot atlikušās platības;

19. aicina Komisiju turpināt darbu pie ilgtermiņa stratēģijas, lai iekļautu jaunu scenāriju, kura pamatā būtu ļoti energoefektīva, resursu ziņā efektīva un pilnībā uz atjaunojamiem energoresursiem balstīta ekonomika un kurš balstītos uz risinājumiem, kuru pamatā ir ekosistēmas, nevis uz oglekļa atdalīšanas tehnoloģijām, kas radītu būtiskus riskus ekosistēmām, bioloģiskajai daudzveidībai un nodrošinātībai ar pārtiku, un šis scenārijs būtu jāiesniedz UNFCCC līdz 2020. gadam saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

20. atzinīgi vērtē paziņojumu, ka līdz 2020. gada martam tiks uzsākts Eiropas klimata pakts, lai sadarbotos ar valsts un nevalstiskajiem dalībniekiem klimata politikas jomā; atzīst vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu klimata mērķu sasniegšanā; aicina izveidot Eiropas zaļā kursa izpildi atbildīgo priekšsēdētāja vietnieka amatu nolūkā pilnībā iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus Eiropas zaļā kursa izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā; aicina uzlabot daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un atzīt, ka vietējie un reģionālie dalībnieki ir vispiemērotākie pārvaldības līmeņi, lai veiktu izšķirošu pāreju uz bezoglekļa ekonomiku;

21. atkārtoti aicina pārskatīt Orhūsas regulu, Direktīvu par atbildību vides jomā un Direktīvu 2008/99/EK par vides aizsardzību, izmantojot krimināltiesības, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs un Savienības līmenī tiek īstenots princips „piesārņotājs maksā”, tostarp paredzot skaidrus noteikumus par uzņēmumu atbildību par videi nodarīto kaitējumu un no piesārņojuma un vides noziegumiem cietušo piekļuvi tiesu iestādēm;

22. uzskata, ka pastāv fundamentāls un nepārvarams konflikts starp fosilā kurināmā nozares interesēm un politiku, kas nepieciešama saskaņā ar Eiropas zaļo kursu; tādēļ uzstāj, ka politikas veidotājiem un to pārstāvjiem Savienības vai dalībvalstu līmenī, strādājot ar fosilā kurināmā nozari vai tiem, kas strādā pie tās interešu veicināšanas, vajadzētu būt pilnībā atbildīgiem un pārredzamiem; turklāt uzstāj, ka ir jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu, ka fosilā kurināmā nozare un tās interešu aizstāvība darbojas veidā, kas paredz pilnīgu pārskatatbildību un pārredzamību; aicina Komisiju atsākt sarunas par uzlabotu iestāžu pārredzamības reģistru, lai tajā iekļautu ES Padomes un visu pastāvīgo pārstāvniecību jēgpilnu līdzdalību;

23. atzinīgi vērtē paziņojumu, ka Komisija līdz 2030. gadam kļūs klimatneitrāla; atgādina, ka Eiropas Parlaments jau kopš 2016. gada ir bijis oglekļa emisiju ziņā neitrāls, galvenokārt izmantojot vides un EMAS politiku, kā arī kompensācijas un zaļās elektroenerģijas sertifikātus; uzskata, ka Parlamentam būtu aktīvāk jārīkojas klimata jomā, ieviešot politiku, kas līdz 2030. gadam ES padarītu klimatneitrālu; uzdod Eiropas Parlamenta Prezidijam līdz 2020. gada beigām apspriest un vienoties par ceļvedi šā mērķa sasniegšanai;

Tīras, cenas ziņā pieejamas un drošas enerģijas piegāde

24. atzinīgi vērtē Komisijas centienus dekarbonizēt energosistēmu, lai ES varētu sasniegt nulles līmeņa emisijas vēlākais līdz 2050. gadam, bet, vēlams, līdz 2040. gadam; turklāt atzinīgi vērtē prioritāti, kas piešķirta energoefektivitātei; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis visās nozarēs un politikas jomās īstenot principu „energoefektivitāte pirmajā vietā”; pauž nožēlu par to, ka Komisija nerisina energoefektivitātes pasākumu radīto atgriezenisko ietekmi, lai gan ir empīriski pierādīts, ka šī ietekme izlīdzina ievērojamu daļu no sākotnējiem ieguvumiem; aicina Komisiju pienācīgi risināt šo jautājumu, izstrādājot turpmāko politiku un pasākumus;

25. uzskata, ka Eiropas zaļais kurss ir svarīgs un unikāls impulss, lai izveidotu redzējumu par pilnībā energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu energosistēmu, kas var attaisnot ES iedzīvotāju cerības; mudina Komisiju steidzami izstrādāt papildu scenāriju, kas nodrošinātu 100 % atjaunojamo energoresursu, kuri būtu saderīgi ar mērķi līdz 2040. gadam panākt klimatneitralitāti;

26. aicina Komisiju vēlākais līdz 2021. gada jūnijam pārskatīt visus attiecīgos tiesību aktus enerģētikas jomā, lai sasniegtu gan saistošo 2030. gada energoefektivitātes mērķi vismaz 45 % apmērā, gan saistošo 2030. gada atjaunojamās enerģijas mērķi vismaz 40 % apmērā, kas ir nepieciešams solis ceļā uz to, lai kļūtu par energoefektīvu ekonomiku, kuras pamatā simtprocentīgi ir atjaunojamā enerģija, un atbilstu 2030. gada mērķim par 65 % samazināt SEG emisijas; uzstāj, ka Komisijai ir jānosaka katrai dalībvalstij saistoši mērķi gan attiecībā uz energoefektivitāti, gan atjaunojamiem energoresursiem 2030. gadam un jānodrošina, ka visi saistītie tiesību akti ir skaidri, izpildāmi un bez nepilnībām;

27. prasa nekavējoties pārtraukt tiešās un netiešās subsīdijas kodoldegvielai un fosilajam kurināmajam ES līmenī un aicina dalībvalstis ieviest tādas pašas prasības valsts un vietējā līmenī; prasa dalībvalstīm, kā arī publiskiem un privātiem pensiju fondiem pilnībā atbrīvoties no fosilā kurināmā; aicina līdz 2030. gadam pakāpeniski pārtraukt kodolenerģijas, lignīta, ogļu, kūdras un degslānekļa izmantošanu enerģijas ražošanai un līdz 2040. gadam aizliegt fosilā kurināmā izmantošanu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos;

28. uzsver, ka partnervalstīm jābūt pilnībā integrētām zaļā kursa politikā un arī jāspēj izmantot finansējumu, jo īpaši pētniecībai un taisnīgai pārkārtošanai; norāda uz nepieciešamo enerģētikas pārkārtošanu Rietumbalkānu valstīs attiecībā uz enerģijas ražošanu no oglēm un lignīta vietējai elektroenerģijai un siltumenerģijai, kā arī elektroenerģijas importam uz ES;

29. uzstāj, ka ES par prioritāti ir jānosaka cīņa pret nabadzību, tostarp enerģētisko nabadzību, un par sociālo taisnīgumu; atbalsta enerģētiskās nabadzības samazināšanas mērķa iekļaušanu un saskaņotas enerģētiskās nabadzības definīcijas pieņemšanu;

30. aicina Komisiju gāzes tirgu veidot saskaņā ar principu „energoefektivitāte pirmajā vietā” un izstrādāt mērķi pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu, lai līdz 2040. gadam panāktu klimatneitralitāti; uzskata, ka kopīgu interešu projektu ceturtais saraksts var radīt oglekļa piesaistes risku un tādējādi apdraudēt mērķi līdz 2040. gadam panākt klimatneitralitāti; uzskata, ka atjaunojamās gāzes nozīme ir ierobežota, un tādēļ aicina ierobežot tās izmantošanu grūti dekarbonizējamās nozarēs, vienlaikus nodrošinot, ka atjaunojamā gāze ir tikai biogāze vai atjaunojams ūdeņradis, ko iegūst no 100 % atjaunojamās enerģijas, kas iegūta energoefektīvos procesos un aprobežojas ar ilgtspējīgām pieejamajām izejvielām;

31. atgādina, ka kodolenerģija ir nedroša, neilgtspējīga un nerentabla tehnoloģija, un tādēļ atzīst, ka kodolenerģija nav klimata risinājums, un prasa ES, dalībvalstīm un EIB pārtraukt šīs tehnoloģijas finansēšanu un pieejamos resursus novirzīt ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos, energoefektivitātē un viedo tīklu attīstībā; atzīst, ka kodolenerģija pēc būtības nav savienojama ar atjaunojamo energoresursu struktūru tās neelastīgās piegādes dēļ un kaitē ilgtspējīgu risinājumu izstrādei; atgādina, ka nevienai pasaules valstij nav dziļa ģeoloģiska glabātava kodolatkritumu ilgtermiņa apglabāšanai, kas rada būtisku un ilgstošu kaitējumu videi; ierosina pārskatīt EAEK līgumu, lai iekļautu drošības principus, jo īpaši attiecībā uz kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un radioaktīvo atkritumu glabāšanu, kā arī pienākumu nodrošināt atbildības apdrošināšanu;

Būvniecība un renovācija ar efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu

32. atzinīgi vērtē piedāvāto ierosmi aktivizēt Eiropā renovācijas vilni, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt ēku renovācijai vieglāk pieejamu finansējumu; stingri uzstāj, ka tas ir jādara, īpašu uzmanību veltot sociālajiem mājokļiem un īrētiem mājokļiem;

33. uzsver, ka katram Eiropas iedzīvotājam ir vajadzīga cenas ziņā pieejama, veselīga un droša vieta, ko saukt par mājām; pauž nožēlu, ka iedvesmojošas iniciatīvas un ar likumdošanu nesaistīti pasākumi iepriekš ir izrādījušies neveiksmīgi un ka ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nepietiek, lai šīs problēmas adekvāti risinātu;

34. prasa rīkoties likumdošanas līmenī un ieguldīt vajadzīgos līdzekļus, lai ikgadējo ēku renovācijas īpatsvaru palielinātu līdz 3 % un nodrošinātu, ka esošais ēku fonds tiek renovēts, sasniedzot gandrīz nulles enerģijas ēkas (nZEB) standartu; noraida ierosinājumu plašāk piemērot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), to attiecinot arī uz ēku emisijām, jo tas atbrīvotu publisko sektoru no pienākuma rīkoties un varētu sadārdzināt īrniekiem un mājokļu īpašniekiem rēķinus par patērēto enerģiju;

35. akcentē iedzīvotāju energokopienu nozīmi un to, cik svarīga ir sektoru integrācija ilgtspējīgā ekonomikā; prasa, lai ēku politikas nostādnes kļūtu holistiskas un iekļaujošas, tā Eiropas iedzīvotāju interesēs nodrošinot, ka tās apvieno dzīvesvietu, darbavietu un sabiedrisko ēku sociālos pakalpojumus, rūpniecības, mobilitātes un energofunkcijas;

36. uzsver, ka esošajām iniciatīvām, tādām kā „Energoviedu ēku vieda finansēšana”, ir vajadzīgs lielāks budžets un ka savu potenciālu tās pilnībā vēl nav izsmēlušas; prasa veidot finanšu instrumentus, kas paredzēti tieši jauniem darījumdarbības modeļiem, piemēram, energopakalpojumu uzņēmumiem — bezmaksas konsultāciju pakalpojumus kombinējot ar plašāku un pienācīgi finansētu Eiropas vietējā enerģijas atbalsta (ELENA) iniciatīvu, lai noteiktu un sagrupētu maza mēroga renovācijas projektus tā, ka tie kļūst par rentabliem projektiem —, kā arī ieviest vēl vairāk bezmaksas konsultāciju pakalpojumu un energoefektivitātes komplektus iedzīvotājiem;

Rūpniecības mobilizācija videi nekaitīgas aprites ekonomikas veidošanai

37. atzinīgi vērtē apņemšanos veidot klimatneitrālu aprites ekonomiku un tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, lai visi pasākumi, ar ko ir iecerēts izveidot klimatneitrālu aprites ekonomiku, būtu pilnīgā saskaņā ar nulles piesārņojuma stratēģiju no toksiskām vielām brīvai videi, kas īstenojama, lai panāktu netoksiska materiālu aprites cikla veidošanos;

38. prasa noteikt saistošus mērķrādītājus ES līmenī, lai samazinātu primāro izejvielu patēriņu un panāktu resursu efektīvāku izmantošanu, tā tiecoties ne vēlāk kā līdz 2050. gadam izveidot ilgtspējīgu un videi nekaitīgu aprites ekonomiku;

39. prasa īstenot ārējo izmaksu internalizāciju, tādēļ adekvāti uzliekot nodokļus resursiem, un uzsver — veidojot ekonomiskās uzskaites un makroekonomikas politikas nostādnes, ir jāpatur prātā, ka resursu patēriņš nedrīkst pārsniegt planētas iespēju robežas;

40. atzinīgi vērtē to, ka 2020. gada martā Komisija pieņems ES rūpniecības stratēģiju, lai tiktu galā ar divtik grūto uzdevumu — gan pārveidot to par videi saudzīgu rūpniecību, gan īstenot tās digitalizāciju —, un tomēr uzsver, ka rūpniecības stratēģijai ir jāsaskan ar mērķi līdz 2040. gadam sasniegt klimatneitralitāti un ka Eiropas rūpniecības modernizācija ir jāveic, par centrālo elementu izvēloties enerģijas un resursu efektīvu izmantošanu un uz aprites ciklu un videi nekaitīgu aprites ekonomiku vērstu pieeju, ja vien Eiropa vēlas saglabāt savu konkurētspēju un pasaules mērogā iegūt vadošo pozīciju videi draudzīgas ražošanas jomā; prasa ieviest regulāra uzraudzības ziņojuma sagatavošanu, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta ekonozares, MVU un jaunuzņēmumu konkurētspējai un noturībai krīzes apstākļos;

41. prasa ar ES rūpniecības politiku investīcijas virzīt ieguldījumiem tādās jomās kā radošo spēju veidošanās, inovācija, ilgtspējīgas tehnoloģijas un risinājumi un veicināt Eiropas rūpnieciskā pamata modernizāciju, tādēļ īstenojot uz apzinātu vērtības veidošanas ķēdi vērstu politiku, kura attiecas uz visām rūpniecības nozarēm un dalībniekiem, tostarp MVU, un uz visiem ES reģioniem; uzsver, ka stratēģijai ir jābalstās uz ilgtermiņa tiesisko regulējumu, kas ietver skaidri noteiktus mērķus un rādītājus un panāktā progresa mērīšanu, un ka tās pamatā ir jābūt iekļaujošiem un pārredzamiem procesiem, kuri garantē politikas konsekvenci;

42. atzinīgi vērtē to, ka Komisija pieņems jaunu rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un cita starpā arī „ilgtspējīgu produktu” politiku un ka galvenais uzsvars šajā plānā, pēc kura vadīties visu nozaru pārejas procesā, būs likts uz mazāka materiālu daudzuma izmantošanu un uz materiālu atkārtotu izmantošanu, nevis uz materiālu reciklēšanu; uzsver, ka daudzciklu sistēmas ir nozīmīgas, jo īpaši rūpnieciskā iepakojuma un pārtikas taras (piemēram, ūdens pudeļu) gadījumā, un prasa veidot ES mēroga depozīta sistēmu;

43. prasa izlēmīgi rīkoties, vēršoties pret tīšu un arī nejaušu mikroplastmasas iepludināšanu vidē, un veikt vēl vairāk pasākumu pret vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem; atbalsta Komisijas ieceri pārskatīt noteikumus par atkritumu sūtījumiem, lai izbeigtu atkritumu eksportēšanu aiz ES robežām;

44. aicina Komisiju pārskatīt ekodizaina tiesību aktus, lai to darbības joma neaprobežotos tikai ar energoefektivitāti, un cita starpā iestrādāt tajos arī pasākumus, kas nodrošina, ka produkta marķējumā ir norādīts, vai produktu ir iespējams reciklēt un remontēt; turklāt prasa, lai Komisija līdz 2020. gada martam iesniegtu darba plānu 2020.–2024. gadam attiecībā uz ekodizainu un energomarķējumu un lai tā pieņemtu katrai atsevišķai produktu grupai paredzētos pasākumus, tiklīdz tie būs izstrādāti;

45. uzstāj, lai Komisija savā rūpniecības stratēģijā iekļautu tekstilrūpniecību un piedāvātu stimulus tekstilizstrādājumu reciklēšanai ES;

46. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri ilgtspēju noteikt par digitālās nozares centrālo elementu; šajā sakarībā uzstāj, ka ir jāpanāk pašas digitālās nozares darbības radītāju uzlabošanās energoefektivitātes un aprites ekonomikas ziņā, sākot no platjoslas tīkliem un beidzot ar datu centriem un IKT ierīcēm; tādēļ prasa izstrādāt videi nekaitīgu informācijas tehnoloģiju ES stratēģiju ar konkrētiem energoefektivitātes standartiem, kas jāievēro datu centriem, un IT ekodizaina direktīvu, kurā būtu noteikti saistoši standarti un mērķi attiecībā uz energoefektivitāti, resursu taupīšanu, iespējām IT ierīces reciklēt un remontēt, turklāt prasa iedibināt „tiesības remontēt” attiecībā uz gala ierīcēm, noteikt efektivitātes standartu prasības video platformām — piemēram, prasību deaktivizēt automātisko demonstrēšanu kā noklusējuma iestatījumu, ievietot redzamu „tikai audio” pogu vai video izšķirtspējas noklusējuma iestatījumus straumēšanai un pieprasījumvideo —, kā arī izveidot Eiropas līmeņa ideju laboratoriju labākajai praksei digitālajā nozarē ar mērķi noskaidrot labākās prakses piemērus, kas nodrošina digitalizācijas ilgtspējīgu izmantošanu, un piedāvāt tos uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm;

47. atgādina, ka ilgtspējīgas un godīgas piegādes ķēdes, kuras veidojas, sistēmiski izmantojot ilgtspējas kritēriju, lai piešķirtu tiesības slēgt līgumu publiskā iepirkuma vajadzībām, ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar ko sasniegt Eiropas zaļā kursā mērķus; aicina Komisiju pamatīgi izvērtēt to, kādi ar likumdošanu saistīti un citi pielāgojumi ir jāveic spēkā esošajā iepirkuma regulējumā, lai panāktu, ka tas pilnībā atbilst Eiropas zaļā kursa mērķiem, jo īpaši mērķim līdz 2040. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un nākt klajā ar konkrētu rīcības plānu šajā jomā, cita starpā nosakot arī konkrētus mērāmus mērķrādītājus un nodrošinot uzraudzību pār to, ciktāl katrai dalībvalstij tos ir izdevies sasniegt;

Ātrāka pāreja uz ilgtspējīgu viedo mobilitāti

48. uzsver, ka transporta nozare ir vienīgā, kuras radīto emisiju apjoms kopš 1990. gada ir palielinājies, un atzinīgi vērtē to, ka ir nepārprotami atzīts — visiem transporta veidiem (autotransportam, dzelzceļa, aviācijas un ūdensceļu transportam) būs ar pilnu atdevi jāveicina transporta nozares dekarbonizācija atbilstoši mērķim izveidot klimatneitrālu ekonomiku; stingri atbalsta mērķi īstenot dzelzceļa nozarē visu ar ietekmi uz vidi un veselību saistīto izmaksu internalizāciju — pašlaik attiecīgo izmaksu apjoms ir aptuveni 1000 miljardu EUR gadā, kā tas norādīts nesenajā pētījumā, kas Komisijas uzdevumā veikts par papildu sekām un izmaksu internalizāciju;

49. uzskata, ka transporta projektu un politikas vispārējais virziens ir jānosaka, balstoties uz visu — gan īstermiņa, gan ilgtermiņa — ārējo izmaksu vispusīgu izpratni; tāpēc prasa izstrādāt vispusīgu stratēģiju, ar ko panākt šo izmaksu pilnīgu internalizāciju, veicot pasākumus, kuros iestrādāti tādi principi kā „piesārņotājs maksā” un „lietotājs maksā” un arī pieeja „no ieguves līdz patēriņam”; uzskata, ka ar šādiem pasākumiem būtu jāgarantē vienlīdzīgi apstākļi konkurencei starp visiem transporta veidiem un ka tie cita starpā (bet ne tikai) varētu būt pasākumi, ar ko nosaka vispārēju maksu par autoceļu izmantošanu, beidz piešķirt fosilā kurināmā subsīdijas (piemēram, aviācijas un kuģu flotes degvielai paredzētās subsīdijas), likvidē iespējamo sakarību starp dalībvalstu dzelzceļa infrastruktūru, cenas ziņā pieejamu mazemisiju transportu un faktu, ka par aviobiļetēm netiek iekasēts PVN, un ar ko tiek pārskatītas valsts atbalsta pamatnostādnes, lai beigtu ieguldīt līdzekļus lidostu paplašināšanā;

50. pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumos nav sociālās dimensijas, kas raksturīga iekļaujošai, nediskriminējošai un pilnībā pieejamai transporta politikai, lai gan daudziem transporta nozarē strādājošajiem ir slikti darba apstākļi un ir jārēķinās ar to, ka iedzīvotāji noveco un sabiedrībā valda nevienlīdzība; uzsver, ka tās nav tikai ar vidi un veselību saistītās izmaksas — arī sliktie darba apstākļi strādājošajiem ir faktors, kurš mākslīgi pazemina maksu par ceļošanu un pateicoties kuram zeļ darījumdarbības modeļi, kas sociālā un vides ziņā nav ilgtspējīgi;

51. atzinīgi vērtē to, ka uzmanība tiek pievērsta iespējām izvērst elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru, kas ir daļa no risinājuma, kā samazināt autotransporta radītās emisijas; tomēr prasa izstrādāt vispusīgāku plānu mobilitātei pilsētās, lai mazinātu sastrēgumus un lai apstākļi dzīvošanai gan mazās, gan lielās pilsētas kļūtu labāki, tā jo īpaši tiecoties samazināt personīgajiem automobiļiem pieejamo platību un tā vietā veidot telpu sabiedriskai, aktīvai un arī mikromobilitātei; pauž nožēlu, ka nav mobilitātes stratēģijas lauku apvidiem, kas parasti ir izolētāki un kur būs krietni daudz jāiegulda sabiedriskajā transportā, lai tos savienotu, turklāt vēl arī samazinot emisijas;

52. stingri iesaka Komisijai atbalstīt dalībvalstis, kuras vēlas ar noteiktu datumu aizliegt tirgot jaunus transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar iekšdedzes motoriem, un uzskata — ne vēlāk kā līdz 2030. gadam ir jānosaka, ka visā ES jaunus vieglos pasažieru automobiļus un vieglos komerciālos transportlīdzekļus ir aizliegts aprīkot ar parasto iekšdedzes motoru, un tas ir jādara, lai sasniegtu mērķi līdz 2040. gadam sasniegt klimatneitralitāti, tomēr nepieļaujot vienotā tirgus šķelšanos; atgādina, ka ir noraidījis priekšlikumu plašāk piemērot ES ETS, lai to attiecinātu arī uz autotransportu, un tā vietā pieprasa noteikt stingrākus CO2 standartus vieglajiem automobiļiem, autofurgoniem un lielas noslodzes transportlīdzekļiem;

53. atgādina — Eiropas Vides aģentūra lēš, ka 2016. gadā aptuveni 412 000 cilvēku pāragri zaudēja dzīvību gaisa piesārņojuma dēļ; šajā sakarībā pieprasa noteikt, ka Eiropas Savienībā ir obligāti jāmodernizē visi ar dīzeļdzinēju darbināmie transportlīdzekļi, kuri neatbilst ES standartiem, un izveidot ES aģentūru emisiju testēšanai, kā arī pieņemt EURO 7 standartus transportlīdzekļu emisijām, kas ietver visas emisijas, arī tās, kuras rodas no riepām un bremzēm; prasa atvēlēt ES finansējumu tālizpētes tehnoloģijām un infrastruktūrai;

54. pieprasa jaunu apņemšanos izlēmīgi rīkoties ceļu satiksmes drošības jomā ar tā dēvēto nulles vīzijas mērķi, kas noteikts 2030. gadam, un apņemšanos noteikt zemākus ātruma ierobežojumus, intensīvāk nodrošināt satiksmes noteikumu ievērošanu un no automobiļiem brīvas pilsētu centra zonas, dot priekšroku aktīvai mobilitātei, samazināt nepieciešamību pārvietoties un dot priekšroku modālai pārejai uz drošākiem un videi nekaitīgākiem transporta veidiem;

55. uzsver, ka ar Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanu varētu panākt zināmu efektivitātes pieaugumu, bet tā rezultātā varētu kopumā palielināties arī gaisa satiksme, un tāpēc tas nepalīdzēs būtiski samazināt aviācijas radīto emisiju apjomu, kas gan ir jāizdara, lai līdz 2040. gadam sasniegtu klimatneitralitāti; šajā sakarībā akcentē to, ka ir svarīgi nodrošināt modālu pāreju no gaisa uz dzelzceļa transportu, un aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt politikas nostādnes, rast investīcijas un piedāvāt stimulus, lai panāktu, ka — gadījumos, kad tas ir praktiski iespējams, — braukt ar vilcienu Eiropā ne vairāk kā 1000 km attālumā cilvēkiem ir pievilcīgāk nekā to pašu attālumu mērot ar lidmašīnu vai autotransportu; prasa noteikt moratoriju attiecībā uz jaunu aviācijas nolīgumu slēgšanu, jo to mērķis ir palielināt aviācijas kapacitāti un atklāt jaunus maršrutus, un tas savukārt ir pretrunā Eiropas zaļā kursa mērķiem;

56. pauž nožēlu par to, ka Komisija joprojām neplāno likvidēt, bet plāno tikai samazināt bezmaksas kvotas, kas darbībai aviācijas nozarē tiek piešķirtas saskaņā ar ES ETS;

57. uzsver, ka finansējums ES transporta nozarei, ieskaitot visu finansējumu, ko nodrošina attiecīgie ES fondi (EISI, ESI fondi, programma InvestEU u. c.), un arī transporta nozarei paredzēto EIB aizdevumu politiku, būtu jāpielāgo tā, lai panāktu transporta nozares dekarbonizāciju, un tādēļ priekšroka jādod ilgtspējīgai modālai pārejai, jāpiešķir vairāk finansējuma pārrobežu un Eiropas transporta tīklā (TEN-T) trūkstošo dzelzceļa savienojumu veidošanai, vienlaikus veicinot nakts vilcienu satiksmi, un vairāk līdzekļu jāiegulda cenas ziņā pieņemamā un visiem pieejamā sabiedriskajā transportā, kombinētajos pārvadājumos, aktīvā mobilitātē, kā arī plašāk jāpiedāvā mobilitāte kā pakalpojums; atgādina, ka ieguldījumi — piemēram, automaģistrāļu, autostāvvietu un lidostu — infrastruktūrā parasti veicina piedāvājuma radītu pieprasījumu, emisiju apjoma pieaugumu un tāpēc ir pretrunā Eiropas zaļā kursa mērķiem; uzskata, ka gaidāmajam TEN-T pārskatīšanas procesam ir izšķiroša nozīme, lai spēkā esošo regulējumu koriģētu, nodrošinot, ka tas ir vērsts uz modālu pāreju un saistošiem mērķrādītājiem, kas ļauj no autotransporta pāriet uz dzelzceļa un ūdensceļu transportu; uzskata, ka pilsētu transporta finansēšanas spēcīgāka sasaiste ar ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem ir ļoti svarīga, lai sekmētu pilsētu mobilitātes transformāciju;

58. aicina Komisiju pieņemt likumdošanas priekšlikumus par jūras transporta radīto piesārņojošu vielu emisiju (NOX, SOX un cieto daļiņu (PM) emisiju) likvidēšanu un par nodokļa uzlikšanu fosilā kurināmā izmantošanai kuģniecībā, kā arī noteikt, ka ir obligāti jāizmanto krasta elektroenerģija, un ieviest augstus efektivitātes standartus kuģiem, kuri ienāk ES ostās; aicina Komisiju noteikt mērķrādītājus attiecībā uz daļēju burāšanu, uz klāja ģenerētu saules un vēja enerģiju un lēnu kuģošanu ar tvaika dzinēju, jo tas var palīdzēt ietaupīt ļoti daudz degvielas; mudina Komisiju nodrošināt, lai visi kuģi, kas pēc pasūtījuma tiek izgatavoti kuģošanai ES ūdeņos, būtu ar bezemisiju potenciālu un drīz vien kļūtu par bezemisiju transportlīdzekļiem;

„No lauka līdz galdam” — godīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas izveide

59. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos panākt, lai Eiropā ražota pārtika kļūtu par ilgtspējas standartu visā pasaulē, un atzīmē, ka tādēļ ir jāpanāk, lai visa pārtikas piegādes ķēde pilnībā — no lauka līdz galdam, aptverot visus ražošanai izmantotos resursus, arī dzīvnieku barības importu, — nekaitētu klimatam un videi; tomēr pauž nožēlu, ka Komisija neizmantoja iespēju savu priekšlikumu par turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku pārskatīt, lai minētos mērķus sasniegtu;

60. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt, lai turpmāk jau no paša sākuma valstu stratēģiskie plāni lauksaimniecībai atspoguļotu vērienīgāku mērķi nopietni samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu un ar tiem saistīto risku, kā arī mēslošanas līdzekļu un antibiotiku izmantošanu; atgādina, ka ir jāpāriet uz bagātīgas bioloģiskās daudzveidības agroekoloģijas sistēmām ar ekosistēmā balstītiem risinājumiem, piemēram, augu integrēto aizsardzību, augu seku ar dārzeņiem un citām bioloģiskās lauksaimniecības metodēm;

61. uzskata, ka tālejoša kopējās lauksaimniecības politikas reforma ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu konsekvenci ar klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā noteiktajiem ES mērķrādītājiem:

i) maksājumi būtu jāveic tikai par klimata pārmaiņu mazināšanu, bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, dzīvnieku labturību un jo īpaši par pesticīdu mazāku izmantošanu; Komisija apstiprinās saistītos maksājumus tikai par lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulkiem ar zemu blīvuma faktoru;

ii) būtu jānosaka maksimālā tiešo maksājumu summa 50 000 EUR apmērā vienai saimniecībai gadā (neskaitot darbaspēka izmaksas), un maksimuma noteikšanas rezultātā iegūtie līdzekļi jāpiešķir pārdalošo maksājumu veikšanai par pirmajiem hektāriem, tādējādi nepieļaujot, ka nesamērīgi daudz subsīdiju aizplūst pie lielākajiem nozares dalībniekiem;

iii) 50 % no katrai valstij iedalītā ELGF finansējuma būtu jāpiešķir ekoshēmām, kuras atbilst augstiem kritērijiem, kas ir saskaņā ar klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā noteiktajiem ES mērķiem, finansējumu paredzot lauksaimniekiem, kuri pāriet uz ilgtspējīgu saimniekošanu, jo īpaši uz agroekoloģiju; Komisija pārliecinās par to, ka dalībvalstu ekoshēmas patiesi mērķē augstu un ir efektīvas, un cieši seko līdzi to īstenošanas rezultātiem;

iv) ar finansējumu labi nodrošinātam ELFLA būtu jāorientējas uz atbalsta sniegšanu lauksaimniekiem un lauku kopienām, lai fundamentāli pārstrukturētu vietējo un reģionālo tautsaimniecību uz vides un sociālā ziņā ilgtspējīgām sistēmām, jo īpaši tām, kuru pamatā ir izvairīšanās no pārtikas šķērdēšanas, īsākas piegādes ķēdes, dabas aizsardzība un nodarbinātības veicināšana lauku apvidos;

62. aicina Komisiju atsaukties uz aicinājumu, ko Eiropas Parlaments ir paudis savā 2019. gada 16. janvāra rezolūcijā par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru, un cita starpā darīt visu, kas nepieciešams, lai panāktu, ka dalībvalstis pienācīgi izvērtē pesticīdu preparātus, ievērojot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-616/17;

63. aicina Komisiju sagatavot likumdošanas priekšlikumu ar ES līmenī saistošu apņemšanos līdz 2025. gadam par 50 % krasi samazināt sintētisko pesticīdu izmantošanu, ar saistošu katras valsts ieguldījumu, lai 15 gados pakāpeniski beigtu izmantot šos pesticīdus; prasa aizliegt no ES eksportēt pesticīdus, kas ir aizliegti pašā ES; pieprasa stingri ierobežot iespējas atļaut izmantot pesticīdus ārkārtas situācijās un šādu atļauju sniegt tikai reālās ārkārtas situācijās, un tādēļ sīki izklāstīt noteikumus par paziņošanu, par izsmeļošiem un detalizētiem paskaidrojumiem un noteikt par pienākumu attiecīgos paziņojumus publiskot;

64. aicina Komisiju beidzot īstenot visu Eiropas proteīna plānu, lai tādējādi samazinātu tādu preču importu, kuras veicina mežu iznīcināšanu;

65. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka steidzami tiek pilnībā pieņemtas EFSA 2013. gada pamatnostādnes par bitēm, un mudina dalībvalstis tikmēr attiecīgi pielāgot savas pesticīdu vērtēšanas procedūras; turklāt aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar Parlamenta nostāju, kurš uzskata, ka visi neonikotinoīdu grupas pesticīdi ir jāaizliedz;

66. uzskata, ka ir svarīgi noteikt augstākus standartus tiesību aktos par dzīvnieku labturību un sākt īstenot pārkāpuma procedūras, vēršoties pret tām dalībvalstīm, kuras sistemātiski nepilda savu pienākumu īstenot spēkā esošos tiesību aktus par dzīvnieku labturību un nodrošināt šo tiesību aktu izpildi, neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz dzīvnieku pārvadāšanu vai audzēšanu; lai būtiski samazinātu dzīvnieku pārvadāšanu, Komisijai būtu arī jāsniedz atbalsts vietējām un mazākām kautuvēm un jāaizliedz dzīvu dzīvnieku eksports aiz ES robežām;

67. mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk pieņemt tā dēvēto Augsnes direktīvu, lai apturētu augsnes degradāciju, jo tā rezultātā tiek zaudēta augsne, zemes platības un oglekļa dioksīda piesaistīšanas potenciāls;

68. uzsver, ka ir steidzami jābeidz pārmērīgi izsmelt jūras bioloģiskos resursus un ka tas ir jādara, lai garantētu zivsaimniecības produktivitāti, aizsargātu jūras bioloģisko daudzveidību un saglabātu okeānu noturību pret klimata pārmaiņām; tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot kopējās zivsaimniecības politikas prasības par zivju ilgtspējīgu zveju un prasību līdz minimumam samazināt un — gadījumos, kad tas ir iespējams, — pilnībā izskaust zvejas darbību kaitīgo ietekmi uz jūras ekosistēmām;

69. aicina Komisiju pamatīgāk izvērtēt to, kā veicināt pāreju uz klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu zvejniecību ar niecīgu ietekmi visos Eiropas jūras baseinos;

70. uzsver, ka ir steidzami jārīkojas likumdošanas līmenī attiecībā uz materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku, un attiecībā uz maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu pārtikā; mudina Komisiju noteikt potenciāli bīstamu un lieku pārtikas piedevu aizliegumu;

71. aicina Komisiju pārskatīt visu pārtikas sastāvā esošo vielu marķēšanas prasības, lai tās kļūtu pārredzamākas, un uzlabot uzturvērtības marķējumu (Nutriscore), norādes uz izcelsmes valsti un norādes par dzīvnieku labturību; mudina Komisiju, īstenojot direktīvu par veselīguma norādēm, beidzot ieviest norādes par uzturvielu sastāvu;

72. prasa noteikt jaunas ĢMO atļaušanas procedūras (gan attiecībā uz importu, gan audzēšanu), jo patlaban atļaušanas procedūrā nav pienācīgi ņemts vērā veselības apdraudējums un ietekme uz bioloģisko daudzveidību; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka pilnībā un nevilcinoties tiek pildīts Tiesas spriedums par jauniem ĢMO (tā dēvētie „jaunie dzīvnieku vairošanas paņēmieni”), un arī nodrošināt, ka netiek atcelts regulējums attiecībā uz jauniem ĢMO; uzsver, ka ikvienai atļaušanas procedūrai jābūt pilnīgi demokrātiskai; vērš uzmanību uz to, ka bioloģiskā daudzveidība ir svarīga, gan lai pielāgotos klimata pārmaiņām, gan lai tās mazinātu;

Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana

73. atzinīgi vērtē paziņojumu par  bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam līdz 2030. gadam, kas jāpublicē līdz 2020. gada martam; uzskata, ka vērienīga stratēģija ir ļoti svarīga, lai Savienība varētu uzņemties vadošo lomu COP15 konferencē un panākt juridiski saistošu nolīgumu par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu pasaulē; uzsver, ka ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā būtu jāpievēršas visiem galvenajiem bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņiem ES, jo īpaši neilgtspējīgai lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības praksei, un jānosaka Savienībai un tās dalībvalstīm saistoši mērķi aizsargāt vismaz 30 % Savienības zemes un jūras teritoriju un līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 30 % degradēto ekosistēmu, vienlaikus veicinot to savstarpējo savienojamību un nodrošinot to pietiekamu finansējumu un efektīvu pārvaldību;

74. uzsver, ka ir vajadzīgi  centieni okeānu un piekrastes saglabāšanai, gan mazinot klimata pārmaiņu ietekmi, gan pielāgojoties tām, lai aizsargātu un atjaunotu jūras un piekrastes ekosistēmas, kā norādīts IPCC īpašajā ziņojumā par okeāniem un kriosfēru, samazinot zvejniecības, akvakultūras un ieguves rūpniecības ietekmi uz jūras ekosistēmām, kā arī līdz minimumam samazinot jūras piesārņojumu un kuģniecības radītās emisijas; uzskata, ka kopējai zivsaimniecības politikai vajadzētu būt vērstai uz pārzvejas izskaušanu un krājumu atjaunošanu virs līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un mudina dalībvalstis piemērot šo principu zvejas kvotu sadalē;

75. atzinīgi vērtē Vidusjūras reģiona valstu apņemšanos izstrādāt visaptverošu pārvaldību, uzlabot datu vākšanu un zinātnisko novērtēšanu, izveidot uz ekosistēmu balstītu zvejniecības pārvaldības sistēmu, attīstīt atbilstības kultūru un izskaust nelegālu, nereģistrētu vai neregulētu zveju, atbalstīt ilgtspējīgu mazapjoma zveju un akvakultūru un panākt lielāku solidaritāti un koordināciju;

76. kategoriski mudina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai aizsargātu un atjaunotu mežus Savienībā un visā pasaulē; atkārtoti aicina bloķēt atmežošanas produktu piekļuvi ES tirgiem un ieviest obligātas pienācīgu pārbaužu prasības uzņēmumiem, kas Savienības tirgū laiž ar mežu izciršanas risku saistītas preces, piemēram, soju, palmu eļļu, eikaliptu, liellopu gaļu, ādu un kakao; aicina Komisiju pārtraukt atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētām sojas pupām, kuru imports veicina plaša mēroga atmežošanu tādās valstīs kā Brazīlija un Argentīna; norāda uz aizvien vairāk apdraudēto pirmiedzīvotāju tautu un mežu kopienu kā meža ekosistēmu glabātāju un sargu lomu;

77. uzsver pašreizējās neatbilstības starp Savienības bioloģiskās daudzveidības mērķiem un tās bioenerģijas politiku; tādēļ aicina Komisiju pieņemt stingrākus bioenerģijas ilgtspējības kritērijus, lai nodrošinātu, ka tās ieguldījums nekaitē bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmām;

78. norāda, ka jauna apmežošana nevar kompensēt vecus augošus mežus ne oglekļa dioksīda piesaistīšanas, ne bioloģiskās daudzveidības ziņā; brīdina neaizstāt bioloģiskās daudzveidības mežus ar plantācijām, kurās sugas ir noplicinātas un uzstāj, ka kļūdaino jēdzienu „bioloģiskās daudzveidības kompensēšana” nevajadzētu izmantot kā politikas instrumentu; aicina izstrādāt Eiropas stratēģiju Eiropas neskartās dabas un Eiropas mežu atjaunošanai;

79. uzsver, ka ir svarīgi palielināt aizsargājamo teritoriju tīklu pārklājumu un efektivitāti, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, kā arī ļautu bioloģiskajai daudzveidībai atgūties no daudziem stresa faktoriem; aicina Komisiju un dalībvalstis apvienot centienus, lai vienotos par vērienīgu pasaules mēroga mērķi par aizsargājamām teritorijām attiecībā uz efektīvi pārvaldītām un savienotām jūras un sauszemes teritorijām ar vismaz 30 % pārklājumu līdz 2030. gadam; mudina Savienību un dalībvalstis pabeigt Eiropas Zaļās zonas izveidi kā izmēģinājuma projektu un nozīmīgu Eiropas zaļās infrastruktūras daļu;

80. aicina Komisiju noteikt saistošus kritērijus, lai nodrošinātu Floras un faunas dzīvotnes un Natura 2000 teritoriju pienācīgu pārvaldību, aizliegt kaitīgas darbības un pesticīdu izmantošanu aizsargājamās teritorijās un to tuvumā un pastiprināt uzraudzību un pārbaudes, ko veic neatkarīgas iestādes; aicina Komisiju stiprināt Direktīvu par atbildību vides jomā saskaņā ar ieteikumiem, ko Eiropas Parlaments sniedza 2017. gada 26. oktobrī pieņemtajā rezolūcijā; aicina Komisiju sākt pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, kuras neievēro tiesību aktus dabas aizsardzības jomā;

81. uzsver, ka bieži vien bioloģiskās daudzveidības apdraudējumu var radīt dažādas ieplānotas infrastruktūras, piemēram, transports, enerģijas ražošana un sadale, atkritumu apsaimniekošanas iekārtas vai kalnrūpniecības darbības; atgādina, ka šādu projektu ietekme uz vidi ir pienācīgi jāizvērtē jau agrīnā plānošanas posmā, kā arī ietekme uz pašreizējām sociāli ekonomiskajām darbībām, piemēram, lauksaimniecību; atgādina, ka attiecīgo ES tiesību aktu galvenais mērķis un ideja ir ar labāko iespējamo alternatīvu vislielākajā iespējamajā apmērā novērst būtisku kaitējumu dzīvotnēm un sugām, kas var būt arī projekta neīstenošana; mudina Komisiju pildīt savu Līgumu sargātājas lomu arī šajā jomā, neaprobežojoties tikai ar pašreizējo paziņojumu „ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” un pienācīgi pārskatot gadījumus par iespējamiem ES vides tiesību aktu pārkāpumiem, uz kuriem norādījuši iedzīvotāji un organizācijas;

82. uzsver, ka ir svarīgi līdz 2020. gada beigām vienoties par jaunu starptautisku juridiski saistošu instrumentu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas nav valstu jurisdikcijā, un aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai panāktu vienošanos par vērienīgu pasaules mēroga līgumu gaidāmajā ceturtajā starpvaldību komitejā 2020. gada martā Ņujorkā;

83. prasa piešķirt juridisku statusu sauszemes un jūras ekosistēmām un aicina Komisiju un dalībvalstis Konvencijas par bioloģisko daudzveidību COP15 sanāksmē Kuņminā, lai veicinātu globālu kopresursu starptautisku statusu;

84. atgādina par planētas iespējām attiecībā uz jūras nozaru izaugsmes programmu, kurai būtu jāattīstās tikai ekoloģisko iespēju robežās;

Vērienīgais nulles piesārņojuma mērķis attiecībā uz vidi, kurā nav toksiska piesārņojuma

85. pauž gandarījumu par nulles piesārņojuma vērienīgo mērķi attiecībā uz vidi, kurā nav toksiska piesārņojuma, un par to, ka tiek atzīts, ka šajā nolūkā ir jārīkojas aktīvāk, lai novērstu piesārņojumu, kā arī jāveic pasākumi, lai vidi attīrītu un atveseļotu; sagaida, ka Komisija saskaņos gaidāmo rūpniecības stratēģiju un aprites ekonomikas rīcības plānu ar mērķi nepieļaut piesārņojumu;

86. aicina Komisiju pienācīgi piemērot REACH regulējumu saskaņā ar spriedumu lietā T–837/16 (Zviedrija pret Eiropas Komisiju);

87. aicina rīkoties, lai novērstu visas regulējuma nepilnības ES tiesību aktos ķīmisko vielu jomā un panāktu konsekvenci visās nozarēs, paātrinātu toksisko ķīmisko vielu aizstāšanu ar netoksiskām alternatīvām, pēc iespējas izmantojot grupas pieeju, īstenotu visus četrus netoksiskās vides stratēģijas elementus, jo īpaši attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem un nanomateriāliem, un cīnītos pret ļoti noturīgām ķīmiskām vielām;

88. aicina veikt visaptverošus pasākumus pret visiem attiecīgajiem piesārņotājiem, lai atjaunotu zemes, piekrastes, jūras un virszemes ūdeņu dabiskās funkcijas;

89. mudina Komisiju pārskatīt Gaisa kvalitātes direktīvu, lai mērķvērtības saskaņotu ar jaunākajiem PVO ieteikumiem, un ieviest īstermiņa vērtību attiecībā uz smalkajām daļiņām;

90. aicina pārskatīt Seveso direktīvu, lai nodrošinātu vides veselību, visām rūpnieciskajām darbībām piemērot nulles piesārņojuma/toksiskuma novēršanas stratēģiju, un pārskatīt Direktīvu par ārzonām, lai aizliegtu ārzonu urbumus;

Eiropas zaļā kursa finansēšana un taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšana

Zaļā finansējuma un ieguldījumu īstenošana un taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšana

91. atzinīgi vērtē to, ka ir atzītas ievērojamās finansējuma vajadzības, lai sasniegtu paziņojumā par Eiropas zaļo kursu izklāstītos mērķus, kā arī to, ka ir nepieciešams ieguldījumu plāns; turklāt atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā ir atzīts, ka ilgtspēja būtu vēl vairāk jāintegrē korporatīvās pārvaldības sistēmā un ilgtspējīgu ieguldījumu sistēmā, lai nodrošinātu, ka privātais sektors sniedz efektīvu ieguldījumu zaļā kursa mērķu sasniegšanā un ka tas nav pretrunā tiem;

92. atzinīgi vērtē nesen ieceltās ECB priekšsēdētājas paziņojumus, ka iestādei gan monetārajā, gan banku uzraudzības jomā būtu jāveicina cīņa pret klimata pārmaiņām, jo īpaši veicot mērķtiecīgus obligāciju pirkumus saskaņā ar tās programmām un nodrošinot piesardzīgu klimata un citu vides risku novērtējumu banku sistēmā; norāda, ka ECBS pilnvarās ietilpst atbalstīt vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā un kas ietver vides augsta līmeņa aizsardzību un kvalitātes uzlabošanu, kā arī sociālo taisnīgumu un aizsardzību; mudina Komisiju šajā sakarībā sadarboties ar ECB, lai nodrošinātu saskaņotu rīcību, kas apsolīta Eiropas zaļā kursa paziņojumā;

93. pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisijas aplēsēs, kas izklāstītas paziņojumā, nav aplūkoti nepieciešamie izdevumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām vai citām vides problēmām, piemēram, bioloģisko daudzveidību, kā arī valsts ieguldījumi, kas nepieciešami pārkārtošanās sociālo izmaksu vai bezdarbības izmaksu segšanai;

94. sagaida, ka Komisija iesniegs skaidru finansēšanas plānu, paredzot ieguldījumu sadalījumu, kas mobilizē finansējumu, ievērojami pārsniedzot 2 % no ES IKP gadā, lai nodrošinātu, ka visās jomās, kurās nepieciešami ieguldījumi pārkārtošanās procesam, ir nodrošināti resursi, kas nepieciešami dekarbonizācijai un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, neatstājot novārtā nevienu, un ietverot dažādās darbības jomas, tostarp ilgtspējīgu transportu, atjaunojamo enerģiju, energotaupību un resursu efektivitāti, oglekļa piesaistītājsistēmu un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, kā arī pārejas sociālās izmaksas;

95. lai nodrošinātu paziņojumā izvirzīto mērķu sasniegšanai nepieciešamā finansējuma vispusību un saskaņotību, pienācīgā finansēšanas plānā skaidri ir jānosaka, kuri privātie un publiskie naudas avoti tiks mobilizēti ES, valstu un vietējā līmenī, kādiem pasākumiem tie tiks izlietoti un kā šie izdevumi veicinās mērķu sasniegšanu;

96. uzstāj — lai nodrošinātu politikas saskaņotību ar visiem ES ieguldījumiem, kas atbilst klimata un bioloģiskās daudzveidības prasībām, visam ES budžetam ir jābūt 100 % saderīgam ar Parīzes nolīguma mērķiem, un aicina steidzami pārveidot EIB par pilnvērtīgu klimata banku;

97. pauž nožēlu par neatbilstību mērķiem, kas izklāstīti paziņojumā par to, ka Komisija DFS saglabā 25 % mērķi attiecībā uz izdevumiem klimata jomā; uzstāj ne tikai uz to, lai vismaz 50 % no DFS tiktu paredzēti klimata pasākumiem, bet arī uz to, lai atlikusī daļa atbilstu klimata un bioloģiskās daudzveidības prasībām; uzstāj, ka ir jānosaka juridisks pienākums, plānojot visus izdevumus saskaņā ar jauno DFS, panākt pamatīgu klimatgatavību, izmantojot īpaši ieviestu instrumentu klimatgatavībai, ko ierosinājusi Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments;

98. turklāt uzstāj, ka ES budžetam būtu pilnībā jāatbilst tās starptautiskajām saistībām un mērķiem un ka tam vairs nevajadzētu tieši vai netieši finansēt fosilā kurināmā pieprasījuma vai piedāvājuma infrastruktūru ne ES, ne ārpus tās;

99. uzskata, ka saskaņotība ir jāveicina, atceļot visas kaitējošās subsīdijas, tostarp, izmantojot valsts atbalstu un netiešas subsīdijas, piemēram, nodokļu atvieglojumus, kas veicina kaitīgas prakses turpināšanos, apdraud klimata un bioloģiskās daudzveidības centienus un izmanto vērtīgus resursus, kas vajadzīgi taisnīgai pārkārtošanās veikšanai uz klimatneitrālu un bioloģiski daudzveidīgu ekonomiku;

100. pauž stingru pārliecību, ka ES budžeta ieņēmumu daļai, nevis tikai izdevumu daļai ir jābūt pilnībā saderīgai ar paziņojumā izklāstītajiem mērķiem; uzsver, ka pašu resursu reformai būtu jānodrošina labāka saskaņotība ar ES politiku un prioritātēm;

101. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par pašu resursiem, jo īpaši par plastmasas nodokli un ETS pašu resursiem; uzsver nepieciešamību steidzami apsvērt jaunus nodokļus, lai palielinātu ES pašu resursus un samazinātu atkarību no valstu iemaksām;

102. uzsver, ka saskaņā ar principu „piesārņotājs maksā” nodokļi ir jāpārorientē ārpus oglekļa emisijas robežu pielāgošanas mehānisma, lai iekļautu vides nodokļus Eiropas līmenī, piemēram, fosilajam kurināmajam, lidojumiem un plastmasai, kuru ieņēmumi būtu jāparedz Eiropas zaļā kursa vides un sociālo mērķu sasniegšanai; atzīst priekšrocības, ko sniedz saskaņoti Eiropas nodokļi, kas aizstāj valstu nodokļus un samazina administratīvo slogu uzņēmumiem un patērētājiem;

103. uzstāj, ka ir jābalstās uz ilgtspējīga finansējuma iniciatīvas panākumiem, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz ES finanšu sistēmas ilgtspējas pakāpi, iekļaujot „melnajā sarakstā” viskaitīgākos ieguldījumus, piedāvājot finanšu produktiem zaļo marķējumu un pārorientējot ieguldījumu plūsmas uz  ekoloģisko pāreju ekonomikā;

104. ar nepacietību gaida ES taksonomijas darbības jomas paplašināšanu, lai aptvertu videi kaitīgas darbības; aicina ātri pieņemt ES „zaļo” obligāciju standartu un rūpīgi integrēt ESG faktorus banku un citu finanšu starpnieku uzraudzības sistēmā, kā arī integrēt vides riskus stresa testu sistēmās;

Valstu budžetu ekoloģizācija un pareizo norādījumu veikšana attiecībā uz cenu

105. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi, ka valstu budžetiem ir būtiska nozīme pārejas procesā un ka šo lomu būtiski ietekmē spēkā esošā ekonomikas pārvaldības sistēma un attieksme pret ieguldījumiem, kas veicina „zaļā kursa” mērķu sasniegšanu ES fiskālajos noteikumos;

106. uzstāj, ka būtiska nozīme ir saskaņotai pieejai, lai apmierinātu ievērojamās ieguldījumu vajadzības valstu līmenī, kas nepieciešamas paziņojumā izklāstīto mērķu sasniegšanai, lai nodrošinātu, ka tiek pārskatīti ES fiskālie noteikumi un Eiropas pusgada process;

  nodrošināt, ka dalībvalstu budžetu novērtējumā klimata politika, vides un sociālie mērķi tiek uzskatīti par tikpat svarīgiem un saistošiem, kā to parāda un deficīta mērķi;

 likvidēt šķēršļus ieguldījumiem, kas nepieciešami rīcībai klimata politikas jomā, sadalot ieguldījumu izdevumu summu visā to bruto kapitālu veidošanas laikā, kas ir saistīti ar publiskajiem ieguldījumiem, kuri atbilst Taksonomijas regulā noteiktajām prasībām attiecībā uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem;

107. tāpat uzstāj — lai panāktu saskaņotību, ir jāpārskata valsts atbalsta noteikumi (jo īpaši Vispārējā grupu atbrīvojuma regula un pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai), lai tie pilnībā atbilstu SEG samazināšanas un vides mērķiem un nekādi nestimulētu fosilā kurināmā subsīdijas, tostarp slēptu atbalstu fosilajam kurināmajam, piemēram, slēgšanas atbalstu ogļraktuvēm un kompensāciju par balasta aktīviem vai lidostu paplašināšanu;

108. uzskata, ka ir jāizveido revīzijas process, lai pārbaudītu valsts atbalsta lēmumu atbilstību ES nulles līmeņa mērķim 2040. gadā;

Izglītības un apmācības aktivizēšana

109. atzinīgi vērtē priekšlikumu par Eiropas kompetenču sistēmu, lai palīdzētu attīstīt un novērtēt zināšanas, prasmes un attieksmi pret klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību, kā arī ierosināto iniciatīvu piesaistīt ieguldījumu 3 miljardu EUR apmērā ilgtspējīgā skolu infrastruktūrā;

110. uzskata, ka „zaļās mobilitātes” veicināšana programmā „Erasmus +” 2021.–2027. gadam ir saskaņotības jautājums ar paziņojuma mērķiem;

Taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšana

111. atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā ir atzīta nepieciešamība pēc iekļaujošas un taisnīgas pārkārtošanās programmas; pauž nožēlu par to, ka paziņojumā trūkst priekšlikumu, lai novērstu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, līdzās pārkvalificēšanās un nodarbinātības pasākumiem jaunās ekonomikas nozarēs;

112. pauž dziļu nožēlu par to, ka, paziņojumā izklāstot ieguldījumu vajadzības, nav ņemtas vērā pārkārtošanās sociālās izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, kuras visas ir jāsedz, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos;

113. aicina Komisiju taisnīgas pārkārtošanās mehānismu balstīt uz stabilu sociālo politiku, jo īpaši attiecībā uz nabadzības izskaušanu un sociālo nodrošinājumu; aicina Komisiju taisnīgas pārkārtošanās programmas ietvaros sagatavot Eiropas pamatdirektīvu par ienākumu minimumu, jo nabadzības izskaušana ļauj cilvēkiem pielāgoties pārmaiņām; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt pašreizējo un jauno klimata politikas instrumentu ietekmi uz sadali un nodrošināt, ka tās politikas virzieni ir pēc iespējas progresīvāki no sadales viedokļa, lai līdz minimumam samazinātu iespējamo negatīvo sociālo ietekmi;

114. uzstāj, ka līdzekļi no taisnīgas pārkārtošanās mehānisma būtu jāpiešķir tikai tad, ja dalībvalstu līmenī ir pieņemts efektīvs un saistošs plāns fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskai izbeigšanai, un ka līdzekļi netiek izšķērdēti, lai nodrošinātu ieguvumus galvenokārt lieliem uzņēmumiem ogļu ieguves nozarē, jo īpaši, lai subsidētu to korporatīvās saistības, piemēram, attīrīšanas vietas un ūdeņus, bet lai galvenie ieguvēji būtu vienkāršie iedzīvotāji;

115. uzstāj — lai nodrošinātu saskaņotību ar paziņojuma mērķiem, svarīgai taisnīgas pārkārtošanās daļai vajadzētu būt plašai programmai, kuras mērķis ir padarīt dzīvojamo fondu videi nekaitīgāku, kā arī būvēt jaunus sociālos mājokļus, kuros enerģijas patēriņš ir gandrīz vienāds ar nulli. norāda, ka tas ne tikai būtiski veicinātu rīcību klimata politikas jomā un izdevīgumu, bet arī radītu ilgtermiņa videi draudzīgas darbvietas, samazinātu mājsaimniecību parādsaistības un risinātu veselības jautājumus;

116. uzstāj uz patiesi pārredzamu procesu attiecībā uz piekļuvi līdzekļiem, kas paredzēti taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai, lai tos varētu cieši uzraudzīt nolūkā nodrošināt efektivitāti, konsekvenci un iekļautību;

117. uzstāj, ka lauku apvidiem un pilsētu teritorijām būtu jānodrošina tādas pašas iespējas, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos visā sabiedrībā;

118. kategoriski iebilst pret Komisijas priekšlikumu taisnīgas pārkārtošanās finansēšanai galvenokārt izmantot finanšu instrumentus, tostarp programmu InvestEU;

119. aicina reformēt ES politiku uzņēmumu apvienošanās jomā, ņemot vērā iespējamo apvienošanās ietekmi uz sociālo jomu un vidi;

120. aicina Eiropas Komisiju īstenot sistemātisku ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu un piešķirt īpašus līdzekļus dzimumu līdztiesībai attiecīgajos Eiropas zaļā kursa pasākumos un politikas virzienos;

Pētniecības mobilizēšana un inovācijas veicināšana

121. atzinīgi vērtē to, ka Komisija īpaši uzsver nepieciešamību strādāt dažādās nozarēs un disciplīnās, kā arī sistēmisku pieeju ES pētniecības un inovācijas programmai; pauž nožēlu par to, ka ES izdevumi pētniecības un inovācijas programmā klimata jomā nav samērīgi ar ārkārtas situācijas mērogu klimata un vides jomā; uzsver nepieciešamību palielināt ES pētniecības un inovācijas programmas izdevumus saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis Eiropa” vismaz līdz 50 % (no pašreizējiem 35 %) atbildīgām inovatīvām tehnoloģijām, produktiem un uzņēmumiem, kā arī ar tehnoloģijām nesaistītiem risinājumiem, nepieļaujot publiskos ieguldījumus ar fosilo kurināmo saistītās pētniecības un inovācijas darbībās; uzsver, ka visās ES pētniecības un inovācijas programmās ir nepieciešama sistēmiska klimata jautājumu integrēšana un klimatnoturības nodrošināšana;

122. uzskata, ka ir būtiski, lai zaļais kurss veicinātu sistēmiskas pārmaiņas, nevis izbeigtu cauruļvadu tehnoloģiskos risinājumus, kas saglabā neilgtspējīgu sistēmu un atkarību no ieguldījumiem; brīdina par tā dēvēto „inovācijas principu”, ko bieži izmanto rūpniecībā, lai veicinātu jebkāda veida inovāciju par jebkuru cenu; norāda, ka bieži vien pastāv vienkāršākas, lētākas un efektīvākas, mērogā piemērotas metodes un risinājumi, piemēram, agroekoloģija, kas jau pastāv, lai palīdzētu risināt klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi; aicina Komisiju atbalstīt tikai tādas inovācijas, kas kalpo sabiedriskajam labumam, veicina līdzdalību, ir ilgtspējīgas, nerada kaitējumu un ar kurām ievēro piesardzības principu;

123. atbalsta galvenos rūpnieciskos projektus, kuru mērķis ir samazināt emisijas un resursus, un mērķtiecīgāk izmantot „Svarīgus projektus visas Eiropas interesēs” (IPCEI) pret klimata pārmaiņām izturīgiem projektiem, kuriem ir reāla pievienotā vērtība nulles neto līmeņa ekonomikas sasniegšanā;

124. pauž nožēlu par to, ka turpmākā stratēģija attiecībā uz MVU nav iekļauta Eiropas zaļajā kursā; atkārtoti norāda, ka MVU veido Eiropas ekonomikas pamatu; uzsver nepieciešamību cieši sasaistīt stratēģiju attiecībā uz MVU un rūpniecības stratēģiju, kā arī mērķi līdz 2040. gadam panākt klimatneitralitāti; rosina vērienīgu ekoinovācijas  un „Green Unicorns” programmu ar īpašiem pasākumiem un fondiem, lai atbalstītu MVU un jaunuzņēmumus klimata un aprites ekonomikas nozarēs, tostarp vienas pieturas aģentūru veidošanu informācijai un konsultācijām, piemēram, par finansējumu, kas darbojas visā iekšējā tirgū, kā arī par to, kā ņemt vērā integrētu ilgtspēju un resursu efektivitāti kā neatņemamu sastāvdaļu to uzņēmējdarbības plānos un darbībā;

125. uzsver, ka būtu jāveicina inovācija tehnoloģijās, kas ir svarīgas pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku, piemēram, fotoelementu un akumulatoru jomā, lai palielinātu to energoefektivitāti un resursu efektivitāti un reciklējamību;

„Nenodarīt kaitējumu” — ilgtspējības integrēšana visās ES politikas jomās

126. pauž gandarījumu par apņemšanos paziņojumā ievērot principu, ka visas ES darbības un politikas būtu jāapvieno, lai palīdzētu ES panākt sekmīgu un taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu nākotni; norāda, ka šī minimālā prasība ne tikai maksimāli palielina rīcības efektivitāti, bet arī novērš publisko resursu izšķērdēšanu;

127. atzinīgi vērtē to, ka Komisija visas turpmākās politikas iniciatīvas saskaņos ar Zaļā kursa mērķiem, tomēr uzsver, ka ir arī jānovērtē spēkā esošo tiesību aktu saskaņotība ar paziņojumā izklāstītajiem mērķiem un jāņem vērā bezdarbības izmaksas;

128. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pastiprināt centienus, lai nodrošinātu tiesību aktu un politikas izpildi un efektīvu īstenošanu; aicina Komisiju ātri rīkoties gadījumos, kad tiek pārkāpti ES tiesību akti, jo īpaši, lai novērstu īstenošanas nepilnības, kas konstatētas 2019. gada vides politikas īstenošanas pārskatā, un paātrinātu procedūras attiecībā uz vides tiesību aktu pārkāpumiem;

129. atzinīgi vērtē to, ka paskaidrojuma rakstā, kas pievienots visiem tiesību aktu priekšlikumiem un deleģētajiem aktiem, būs īpaša iedaļa, kurā būs paskaidrots, kā katra iniciatīva atbalsta principu „nekaitēt”; aicina to paplašināti attiecināt arī uz īstenošanas aktiem un RKP pasākumiem;

130. uzsver, ka piesardzības principam ir būtiska nozīme kā labvēlīgas inovācijas un tiesību aktu izstrādes dzinējspēkam, un to, ka tas ir palīdzējis laist tirgū jaunus, drošākus produktus un sekmējis inovācijas, kas veicina vides, sociālo un ekonomikas ilgtspēju;

131. uzstāj, ka valsts atbalsts būtu jāsaņem tikai tām inovācijām, kas palīdz rast ilgtspējīgu risinājumu galvenajām sociālekonomiskajām un ekoloģiskajām problēmām, vienlaikus aizsargājot patērētāju tiesības;

ES kā viena no pasaules līderiem

132. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu Parīzes nolīguma ievērošanu padarīt par būtisku elementu visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos un nodrošināt, ka visas ķīmiskās vielas, materiāli, pārtika un citi produkti, kas tiek laisti Eiropas tirgū, pilnībā atbilst attiecīgajiem ES noteikumiem un standartiem; šajā sakarībā norāda, ka Parīzes nolīguma principu un mērķu ievērošanai vajadzētu būt par priekšnoteikumu jebkādas budžeta palīdzības sniegšanai trešām valstīm un partnerattiecību nolīgumiem;

133. atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst, ka globālās klimata un vides problēmas ir būtisks draudu vairotājs un nestabilitātes avots; šajā sakarībā norāda, ka klimata drošības apsvērumi un vēlme īstenot globālo vides pārvaldību būtu jāintegrē visās ES ārpolitikas darbībās un ka ES būtu jāattīsta spējas uzraudzīt ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, tostarp konflikta kontekstuālo izpratni, krīžu novēršanas politiku, kā arī prognozējošu pieeju dekarbonizācijas ģeopolitiskajām dimensijām, vēršoties pret tās ietekmi ar ilgtermiņa iesaistīšanās stratēģijām;

134. uzsver, ka visos ES klimata pārmaiņu mazināšanas finansējuma fondos būtu jāiekļauj cilvēktiesību aizsardzības pasākumi; turklāt atbalsta cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības aizsardzības pasākumu iekļaušanu visos Parīzes nolīguma 6. panta mehānismos, kā arī sūdzību mehānisma ieviešanu kopienām, ko skar 6. panta mehānismu īstenošana;

135. pauž nožēlu par to, ka ES Augstā pārstāvja ārlietās pilnvarojuma vēstulē vispār nav minēts, cik svarīga ir ārējā darbība, kas atbilst Eiropas zaļā kursa mērķiem; sagaida, ka tas tiks labots, paredzot skaidras pilnvaras izmantot visu ES rīcībā esošo ietekmi tās attiecībās ar globālajiem partneriem, lai nodrošinātu visvērienīgākos mērķus klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā; aicina pārtraukt slānekļa gāzes importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

136. norāda, ka globālās tirdzniecības programma, kuras pamatā ir dabas resursu pārmērīgs patēriņš, kas ievērojami pārsniedz mūsu planētas iespējas, veicina biotopu iznīcināšanu trešās valstīs un veicina ilgtspējīgas ražošanas aizstāšanu ar neilgtspējīgu monokultūras un ķīmisku ražošanu, dempinga praksi un pilnīgi nepamatotu vienlaicīgu to pašu preču un izejvielu eksportu un importu; aicina Komisiju rūpīgi pārskatīt ES tirdzniecības politiku, lai nodrošinātu tās pilnīgu atbilstību paziņojumā izklāstītajiem mērķiem;

137. uzsver, ka pārredzamības, ilgtspējas un pārskatatbildības stiprināšana globālajās vērtības ķēdēs ir būtisks un nepieciešams nosacījums, lai tirdzniecība darbotos ilgtspējīgas attīstības labā; lai to panāktu, aicina Komisiju ātri ierosināt ES tiesisko regulējumu, ar ko ieviestu obligātu korporatīvo uzticamības pārbaudi ES uzņēmumiem visās to piegādes ķēdēs;

138. aicina Komisiju pārskatīt spēkā esošos tirdzniecības nolīgumus, lai šādos divpusējos nolīgumos ietvertu ilgtspējīgas attīstības mērķus, vērienīgus noteikumus attiecībā uz vidi un klimatu, kā arī sociālos un darba standartus un tādējādi motivētu partnerus pieņemt klimata stratēģijas saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

139. aicina Komisiju nodrošināt, ka atbilstība Parīzes nolīgumam, ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vērienīgiem vides un klimata noteikumiem ir obligāta un stingri izpildāma prasība visās spēkā esošo un jauno tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu nodaļās; uzskata, ka ar jaunizveidoto galvenās izpildes amatpersonas amatu vajadzētu spēt nodrošināt, ka atbilstība tiek efektīvi īstenota, tostarp no Eiropas ekonomikas dalībnieku puses ārvalstīs un to apakšuzņēmēju puses, un ka neatbilstības gadījumā tirdzniecības nolīgumus var apturēt;

140. uzskata, ka ES un Mercosur nolīgums un jo īpaši tā noteikumi sadaļās par piekļuvi tirgum, sanitārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem (SPS), tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT), intelektuālo īpašumu, izejvielām un enerģētiku, ir pretrunā Eiropas zaļā kursa mērķiem un ka tādēļ par šo nolīgumu būtu pilnībā no jauna jāveic sarunas, pilnībā ņemot vērā nosacījumus, kas aptur klimata pārmaiņas un aizsargā vidi un bioloģisko daudzveidību;

141. aicina Komisiju tās centienos veicināt ES līderes lomu starptautiskajās sarunās par klimatu un bioloģisko daudzveidību, lai izstrādātu konkrētu rīcības plānu to saistību izpildīšanai, kas noteiktas atjaunotajā 5 gadu Dzimumu līdztiesības rīcības plānā, par kuru tika panākta vienošanās COP25 (pastiprināta Limas darba programma), veicinātu dzimumu līdztiesību UNFCCC procesā un ieceltu pastāvīgu dzimumu līdztiesības un klimata pārmaiņu jautājumu ES kontaktiestādi ar pietiekamiem budžeta līdzekļiem, lai īstenotu un uzraudzītu ar dzimumu līdztiesību saistītus pasākumus ES un pasaulē;

142. uzstāj, ka nevienā jaunā tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumā nevajadzētu būt ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (IVSI) mehānismiem vai jebkādai līdzīgai priviliģētai attieksmei pret ieguldītājiem; aicina Savienību un dalībvalstis lauzt Enerģētikas hartas nolīgumu, kas ļauj fosilā kurināmā nozarei sniegt tiesā prasību, lai atgūtu zaudētos ieņēmumus;

143. uzsver, ka ES ir jārīkojas, lai nodrošinātu taisnīgu un sakārtotu pārkārtošanos visās pasaules daļās, jo īpaši reģionos, kuri ir ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā ražošanas un kuru politiskajai nestabilitātei varētu būt nopietnas globālas sekas;

144. uzsver, ka ir jāturpina virzīt ekoloģiskā pārveide, īstenojot Eiropas zaļā kursa mērķus arī visās ES ārējās attiecībās un jo īpaši ar Eirāzijas partneriem saskaņā ar ES 2018. gada savienojamības stratēģiju, kurā kā pirmais princips ir minēta ilgtspējīga savienojamība;

145. mudina Komisiju un dalībvalstis īstenot tādu starptautisku zivsaimniecības pārvaldību, kas atbilst kopējās zivsaimniecības politikas prasībām un veselīga, produktīva un noturīga pasaules okeāna saglabāšanai; jo īpaši uzsver, ka Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāievēro labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, lai paredzētu zvejas iespējas, kuras vislielākajā mērā un pēc iespējas drīzāk nodrošinātu zivju populācijas uzturēšanu vai atjaunošanu virs līmeņa, kas spēj garantēt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

146. uzskata — lai nodrošinātu Eiropas zaļā kursa konsekvenci, ir būtiski pārtraukt emisiju eksportu no importētajām precēm (tostarp lauksaimniecības produktiem), kas ražotas atbilstīgi standartiem, kuri ir zemāki par ES standartiem, kā arī visu veidu atkritumu eksportu;

°

° °

147. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.

[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0217.

[3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0079.

[4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

[5] OV C 346, 27.9.2018., 184. lpp.

[6] OV C 458, 19.12.2018., 9. lpp.

[7] OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.

[8] OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 14. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika