Procedūra : 2019/2956(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0043/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0043/2020

Debates :

Balsojumi :

PV 15/01/2020 - 10.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0005

<Date>{10/01/2020}10.1.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0043/2020</NoDocSe>
PDF 229kWORD 64k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Eiropas zaļo kursu</Titre>

<DocRef>(2019/2956(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Fredrick Federley</Depute>

<Commission>{Renew}„Renew“ grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0040/2020

B9-0043/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas zaļo kursu

(2019/2956(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773) un padziļinātu analīzi saistībā ar šo paziņojumu,

 ņemot vērā vispārējo ES vides rīcības programmu līdz 2020. gadam un tās redzējumu 2050. gadam,

 ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), tai pievienoto Kioto protokolu un Parīzes nolīgumu,

 ņemot vērā ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

 ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras ziņojumu „Vide Eiropā – stāvoklis un perspektīvas 2020” (SOER 2020), kas publicēts 2019. gada 4. decembrī,

 ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu “Globālā sasilšana 1,5°C robežās”, tās piekto novērtējuma ziņojumu (AR5) un kopsavilkuma ziņojumu, īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi un īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā,

 ņemot vērā ANO Vides programmas 2019. gada ziņojumu par emisiju samazinājuma neatbilstību, kas publicēts 2019. gada 26. novembrī,

 ņemot vērā 2019. gada 31. maija Globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, ko sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES),

 ņemot vērā ANO Vides programmas Starptautiskā Resursu paneļa 2019. gada Globālo pārskatu par resursiem,

 ņemot vērā pieaugošo skaitu pierādījumu par vides piesārņojuma dramatiskajām sekām uz cilvēku veselību, piemēram, Eurostat datus par nāves gadījumiem, kas saistīti ar plaušu vēzi (1,3 miljoni Eiropas iedzīvotāju gadā),

 ņemot vērā UNFCCC Pušu 26. konferenci, ko paredzēts rīkot 2020. gada novembrī (COP26), un to, ka visām UNFCCC pusēm ir jāpalielina savs nacionāli noteiktais ieguldījums (NNI) atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem,

 ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu 15. konferenci (COP15), kura 2020. gada oktobrī notiks Kuņminā (Ķīnā) un kurā pusēm būs jālemj par globālo regulējumu pēc 2020. gada bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanai,

 ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par klimata pārmaiņām — stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu[1],

 ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[2],

 ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP25) Madridē, Spānijā[3],

 ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumus,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

1. uzsver, ka ir steidzami jārīkojas, lai risinātu ar klimata pārmaiņām un vidi saistītās problēmas, un tādēļ ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Eiropas zaļais kurss”; atbalsta Komisijas apņemšanos pārveidot ES par veselīgāku, ilgtspējīgu, taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijām 2050. gadā un mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomikas izaugsme notiek neatkarīgi no resursu izmantošanas un atkritumu radīšanas; prasa, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību vēlākais līdz 2050. gadam kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu;

2. uzsver, ka zaļajam kursam vajadzētu būt Eiropas jaunās izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas pamatā; uzskata zaļo kursu par katalizatoru tādai sabiedrības pārveidei, kuras galvenie mērķi ir klimatneitralitāte, vides un mūsu dabas kapitāla aizsardzība, ilgtspējīga resursu izmantošana un mūsu iedzīvotāju veselība un dzīves kvalitāte apvienojumā ar plaukstošu, taisnīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, kas darbojas visu labā un visos Eiropas reģionos; uzskata, ka zaļajam kursam būtu jārada ekonomiskas iespējas un taisnīgums starp paaudzēm;

3. uzskata, ka zaļajam kursam vajadzētu būt vērstam uz cilvēkiem un tā mērķim vajadzētu būt aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no vides riskiem un to ietekmes; uzskata, ka IAM īstenošanai vajadzētu būt ES politikas veidošanas procesa centrā;

4. uzskata, ka pētniecībai un inovācijai, kā arī jaunu tīru tehnoloģiju izstrādei ir būtiska nozīme dekarbonizācijas centienu īstenošanā, bioloģiskās daudzveidības zuduma samazināšanā un vidi saudzējošas ekonomikas veidošanā; prasa vajadzības gadījumā sniegt finansiālu atbalstu fundamentāliem zinātniskajiem pētījumiem; prasa uz tirgu orientētus stimulus un atbalstu ieguldījumiem ilgtspējīgās revolucionārajās tehnoloģijās, kas var palīdzēt ES kļūt par pasaules līderi un globālo standartu noteicēju;

5. uzsver — lai Savienība vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu nulles līmeņa emisijas, būs jāmobilizē ievērojamas publiskās un privātās investīcijas, un uzskata to par izšķirošu priekšnoteikumu zaļā kursa veiksmīgai īstenošanai; uzskata, ka ES ir jānodrošina ilgtermiņa noteiktība investoriem un regulējuma paredzamība, kā arī atbilstoša finanšu sistēma, resursi un stimuli sekmīgai tirgus virzītai pārejai uz zaļo ekonomiku; uzskata, ka tas jādara veida, kas veicina izdevumus un ieguldījumus pārejas procesā, tostarp pārejas tehnoloģijās, kuras var pakāpeniski izstrādāt un ieviest, lai sasniegtu ES ilgtermiņa mērķus;

6. uzsver, ka Parlaments izmantos visas savas likumdošanas pilnvaras, lai pārskatītu un grozītu visus Komisijas priekšlikumus nolūkā nodrošināt, ka tie atbalsta visus zaļā kursa mērķus, tostarp attiecībā uz klimatu, vidi un veselību, izaugsmi un nodarbinātību, vienotā tirgus aizsardzību un līdzsvarotu attīstību visās dalībvalstīs;

ES klimata mērķu vērienīguma palielināšana līdz 2030. un 2050. gadam

7. atzinīgi vērtē paziņoto priekšlikumu Eiropas klimata aktam, kas jāiesniedz līdz 2020. gada martam; uzskata, ka saistoša ES apņemšanās vēlākais līdz 2050. gadam panākt nulles emisiju līmeni būs spēcīgs instruments tam, lai mobilizētu pārejai nepieciešamos politiskos, ekonomiskos un tehnoloģiskos spēkus; uzskata, ka klimata aktā ir jāiekļauj arī īpaši pielāgošanās elementi, proti, prasība visām dalībvalstīm pieņemt pielāgošanās rīcības plānus;

8. uzskata — lai klimata akts būtu efektīvs, tam jābūt atsevišķam tiesību aktam un jāiekļauj ES starpposma mērķi 2030. un 2040. gadam, kā arī stingra pārvaldības sistēma; uzskata, ka klimata tiesību aktiem ir jābūt tehnoloģiski neitrāliem un jāatspoguļo labākie pieejamie zinātniskie atklājumi, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem, un tie būtu jāatjaunina, ņemot vērā ES tiesiskā regulējuma attīstību un Parīzes nolīguma pārskatīšanas ciklu;

9. stingri uzsver, ka pārejā jāapvieno visu dalībvalstu kopīgie centieni un ka katrai dalībvalstij ir jāpalīdz panākt klimata neitralitāti ES līdz 2050. gadam; atzīst, ka dekarbonizācijas trajektorija būtu taisnīgi un rentabli jādiferencē starp dalībvalstīm, atzīstot, ka valstīm ir atšķirīgas sākumpozīcijas un resursi un ka dažas valstis virzās straujāk nekā citas, taču pāreja uz zaļo ekonomiku būtu jāpārvērš par ekonomisku un sociālu iespēju visiem Eiropas reģioniem;

10. prasa palielināt ES 2030. gada klimata mērķi līdz 55 % iekšzemes SEG emisiju samazinājumam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un mudina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu šajā nolūkā, lai ES varētu pieņemt šo mērķi kā savu atjaunināto NND krietni pirms COP26; tāpat prasa šo mērķi integrēt Eiropas klimata aktā;

11. uzskata, ka ES ir jāuzņemas aktīva loma un jāizrāda spēcīga līderība, gatavojoties COP26, kurā pusēm būtu jāpalielina kopējās saistības klimata jomā, atspoguļojot pēc iespējas augstāka līmeņa mērķus; paturot to prātā, uzskata, ka ES pēc iespējas ātrāk 2020. gadā būtu jāpieņem uzlabots NND, lai mudinātu citas trešās valstis, jo īpaši valstis ar vislielāko emisiju apjomu, sekot ES piemēram; šajā kontekstā uzsver nepieciešamību vienoties par uzlabotu NND pirms plānotās ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmes septembrī, kā arī ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmes;

12. uzsver, ka visām nozarēm ir jādod ieguldījums, samazinot emisijas; uzsver nepieciešamību līdz 2021. gada jūnijam pārskatīt visas attiecīgās ES tiesību normas klimata un enerģētikas jomā, tostarp CO2 emisiju standartus vieglajiem automobiļiem, furgoniem un kravas automobiļiem, lai sasniegtu vērienīgākus mērķus klimata jomā; atzinīgi vērtē Komisija plānus šajā jomā; aicina Komisiju ņemt vērā arī citu spēkā esošo ES tiesību aktu papildu potenciālu veicināt rīcību klimata jomā, piemēram, Ekodizaina direktīvu, ES tiesību aktus par atkritumiem un aprites ekonomikas pasākumus;

13. uzsver, ka pārejai uz klimatneitralitāti ir jābūt ilgtspējīgai, jo īpaši, analizējot oglekļa ciklus dažādās oglekļa piesaistītājsistēmās, nodrošinot pienācīgas attīstības iespējas ar piesaistītājsistēmām savstarpēji saistītās nozarēs, lai tās laika gaitā spētu nodrošināt lielāku ieguvumu klimata jomā un saglabātu vai uzlabotu piesaistītājsistēmas;

14. uzsver nepieciešamību turpmākos tiesību aktu priekšlikumos ieviest vērienīgāka līmeņa mērķus klimata jomā, kas balstīti uz visaptverošiem ietekmes novērtējumiem, kuros noteikta dažādu risinājumu sociālekonomiskā ietekme un ietekme uz vidi, tostarp kopējā ietekme uz klimatu un vidi, nepieciešamība izvairīties no oglekļa emisiju pārvirzes, ietekme uz ES uzņēmumu, tostarp MVU, starptautisko konkurētspēju un ietekme uz nodarbinātību un ilgtermiņa ieguldījumu noteiktību, vienlaikus nodrošinot politikas saskaņotību ar SEG samazināšanas mērķiem;

15. atbalsta Komisijas nodomu izstrādāt oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, lai samazinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku, ja visā pasaulē joprojām pastāv atšķirīgi klimata mērķu līmeņi; uzskata, ka šāda mehānisma izveide ir daļa no plašākas stratēģijas konkurētspējīgai, dekarbonizētai ES ekonomikai; uzskata, ka turpmākajam oglekļa ievedkorekcijas mehānismam būtu jāatbalsta ES mērķi klimata jomā, jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāatbilst PTO noteikumiem; turklāt uzskata, ka tam būtu jāsaglabā ekonomiskie stimuli sekmīgai pārejai uz zaļo ekonomiku un līderībai klimata jomā, kā arī jāatbalsta mazoglekļa preču tirgus ES, un ka tam būtu jānodrošina efektīva oglekļa cena ES, vienlaikus veicinot oglekļa cenu noteikšanu citās pasaules daļās; uzsver, ka šāds mehānisms ir pilnībā jāsaskaņo ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS); uzskata, ka tajā ir jāņem vērā katras nozares īpatnības un ka to varētu pakāpeniski ieviest atsevišķās nozarēs, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgām papildu administratīvajām izmaksām, jo īpaši Eiropas MVU; aicina Komisiju pirms jebkāda priekšlikuma iesniegšanas izpētīt visus iespējamos oglekļa ievedkorekcijas mehānismu dažādos veidus, un veikt visu risinājumu pilnīgu ietekmes novērtējumu kopā ar plānoto ETS tiesību aktu pārskatīšanu līdz 2021. gada jūnijam; atkārtoti prasa no mehānisma gūtos ieņēmumus novirzīt ES budžetā kā pašu resursus un rezervēt klimata pasākumiem, lai gan daļu ieņēmumu varētu atdot arī dalībvalstīm;

16. atzinīgi vērtē plānoto priekšlikumu pārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu un piekrīt, ka direktīvā būtu jāpiemēro princips “piesārņotājs maksā”, nosakot minimālos oglekļa cenas līmeņus, vienlaikus pilnībā ievērojot un neskarot dalībvalstu kompetenci nodokļu politikas jomā;

17. atzinīgi vērtē jaunu un vērienīgāku ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām; uzsver nepieciešamību mobilizēt publiskās un privātās investīcijas pielāgošanās jomā un prasa nodrošināt patiesu politikas saskaņotību attiecībā uz ES izdevumiem, lai pielāgošanās un noturība pret klimata pārmaiņām būtu ES finansējuma galvenie kritēriji, pilnībā izmantojot ES fondu potenciālu kopienu un infrastruktūras noturības veidošanai un stiprināšanai; vienlaikus uzskata, ka katastrofu novēršanai, sagatavotībai tām un reaģēšanai uz tām ir jābūt spēcīgam solidaritātes instrumentam, kas nodrošināts ar pietiekamiem resursiem; prasa ES budžetā konsekventi un pietiekami piešķirt līdzekļus un apvienot resursus ES civilās aizsardzības mehānismam, ņemot vērā pieaugošās problēmas, ar kurām saskaramies;

18. uzsver Eiropas iedzīvotāju, vietējo kopienu, uzņēmumu, tostarp MVU, un rūpniecības lomu klimata un vides problēmu risināšanā un ilgtspējīgāku patēriņa modeļu, uzņēmējdarbības modeļu un ražošanas metožu izstrādē; šajā sakarībā atbalsta Komisiju Eiropas Klimata pakta izveidē un uzskata, ka tas var būt noderīgs instruments, lai dotu iespēju reģionālajām un vietējām kopienām izstrādāt pārejas politikas nostādnes, veidot partnerības starp publisko un privāto sektoru un izplatīt paraugpraksi visā ES; atzinīgi vērtē brīvprātīgas saistību uzņemšanās kampaņas, taču uzsver, ka tās vienmēr jāizpilda ar reālām darbībām;

Tīras, cenas ziņā pieejamas un drošas enerģijas piegāde

19. uzsver enerģētikas centrālo lomu pārejā uz SEG neto nulles emisiju ekonomiku; uzskata, ka nesen pieņemtās paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” konsekventa un pilnīga īstenošana ir būtisks pirmais solis, lai nodrošinātu Savienības klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu; vienlaikus uzsver, ka Savienībai būtu steidzami jānosaka augstāki atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķi, kas pilnībā atbilst principam „energoefektivitāte pirmajā vietā”; uzsver, ka, cenšoties sasniegt šos noteiktos mērķus klimata jomā, ir ļoti svarīgi Eiropā nodrošināt nevainojami funkcionējošu un pilnībā integrētu enerģijas tirgu; šajā sakarībā uzsver, ka pienācīgi finansēta Energoregulatoru sadarbības aģentūra ir vajadzīga tam, lai stiprinātu un palielinātu reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm un nodrošinātu, ka ES enerģijas tirgus ir konkurētspējīgs, orientēts uz patērētājiem, elastīgs un nediskriminējošs;

20. aicina Komisiju vajadzības gadījumā sniegt tehnisku atbalstu un konsultācijas dalībvalstīm, lai tās pārskatītu nacionālos enerģētikas un klimata plānus un tādā veidā nodrošinātu, ka tie atbilst ES saistībām, kas noteiktas Parīzes nolīgumā; uzstāj, ka ES ir strauji jāatsakās no ogļu un fosilā kurināmā subsīdijām, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē gaidāmo Enerģijas nodokļu direktīvas un valsts atbalsta pamatnostādņu enerģētikas jomā pārskatīšanu;

21. pauž dziļas bažas par kopējās atjaunojamo energoresursu enerģijas tirgus daļas pieauguma palēnināšanos ES; tādēļ atzinīgi vērtē paziņojumu par atkrastes vēja enerģijas stratēģiju, kurā būtu jāiekļauj ceļvedis ciešākai sadarbībai starp dalībvalstīm un paredz, ka attiecīgie tiesību akti tiks pārskatīti; uzskata, ka ES politikai būtu īpaši jāveicina inovācija un ilgtspējīgas enerģijas uzglabāšanas un tīra ūdeņraža izmantošana, vienlaikus novēršot metāna noplūdi, un ka tai vajadzētu būt atvērtai jebkurai tehnoloģijai, kas var sniegt dzīvotspējīgu ieguldījumu ES klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā;

22. atzinīgi vērtē paziņojumu, ka Komisija līdz 2020. gada vidum ierosinās pasākumus gudrai integrācijai, un uzsver, ka turpmākai ES enerģijas tirgus integrācijai būs liela nozīme energoapgādes drošības uzlabošanā un SEG neto nulles emisiju ekonomikas izveidē;

23. atzinīgi vērtē paziņoto publisko un privāto ēku, piemēram, skolu un slimnīcu, atjaunošanas vilni un uzsver, ka ēku nozarei ir liels energotaupības un vietējas atjaunojamās enerģijas ražošanas potenciāls, kas var veicināt nodarbinātību un palīdzēt MVU paplašināt darbību; uzskata, ka pārdomāts un uz nākotni vērsts tiesiskais regulējums ir būtisks tam, lai nodrošinātu stabilu un paredzamu kontekstu nozares uzņēmumiem, un tādēļ atzinīgi vērtē Būvizstrādājumu regulas pārskatīšanu; prasa stingri ievērot dalībvalstu pienākumus atjaunot sabiedriskās ēkas saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu;

24. pieņem zināšanai Komisijas plānus apsvērt Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības paplašināšanu, tajā iekļaujot emisijas no ēkām un autotransporta; uzskata, ka to tieša iekļaušana ES ETS sistēmā nav reāli īstenojama iespēja; uzskata, ka ierosinātajam pasākumam ir nepieciešama turpmāka analīze un ietekmes novērtējums; stingri uzsver, ka šāda cenu noteikšanas sistēma nekādā gadījumā nedrīkstētu aizstāt vai vājināt pašreizējos vai turpmākos pasākumus vai standartus, piemēram, CO2 standartus vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem un mājokļiem vai Klimata rīcības regulu, bet, ja tā tiks īstenota, tai būtu jāpapildina spēkā esošie tiesību akti, lai stiprinātu ES mērķus klimata jomā ar tirgus virzītiem un tehnoloģiju ziņā atvērtiem pasākumiem, kas stimulē inovāciju;

Rūpniecības mobilizēšana ar mērķi panākt tīru aprites ekonomiku

25. uzskata, ka pāreja uz oglekļa ziņā neitrālu, resursefektīvu un konkurētspējīgu rūpniecisko bāzi ES līdz 2050. gadam ir galvenā problēma un iespēja, un atzinīgi vērtē paziņojumu, ka Komisija 2020. gada martā nāks klajā ar jaunu rūpniecības stratēģiju un MVU stratēģiju; uzsver, ka rūpniecības konkurētspēja un klimata politika pastiprina viena otru un ka inovatīvas un klimatneitrālas rūpniecības izveide nodrošinās Eiropas ekonomikas konkurētspēju; aicina Komisiju izpētīt SEG emisiju iekļaušanu Rūpniecisko emisiju direktīvā (RED);

26. uzsver, ka rūpniecības un MVU stratēģijās ir jānosaka skaidri ceļveži, lai nodrošinātu visaptverošu stimulu kopumu inovācijai un revolucionāru tehnoloģiju ieviešanai, kā arī visu regulatīvo šķēršļu likvidēšanai; uzskata, ka stratēģijā jo īpaši būtu jāpievēršas energoietilpīgo nozaru problēmām, tai vajadzētu būt tirgus virzītai un atvērtai dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, vienlaikus ņemot vērā MVU ierobežojumus un vajadzības; uzskata, ka ES atbalstam līderībai klimata un resursu jomā vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālam un balstītam uz jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem un modeļiem, lai līdz 2050. gadam panāktu oglekļa neitralitāti; uzsver, ka smagajai rūpniecībai, lai tā kļūtu klimatneitrāla, būs nepieciešama oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana (CCS);

27. atzinīgi vērtē Komisijas plānus izstrādāt vērienīgu jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kura mērķim jābūt samazināt ES ražošanas un patēriņa kopējo ietekmi uz vidi un resursiem, vienlaikus nodrošinot spēcīgus stimulus inovācijai, ilgtspējīgiem uzņēmumiem un klimatneitrālu un aprites produktu tirgiem, par galvenajām prioritātēm nosakot resursu efektīvu izmantošanu, piesārņojuma pilnīgu izskaušanu un atkritumu rašanās novēršanu; uzsver spēcīgo sinerģiju starp klimata politiku un aprites ekonomiku, jo īpaši energoietilpīgās un oglekļietilpīgās nozarēs;

28. aicina Komisiju ierosināt mērķus dalītai atkritumu savākšanai, atkritumu samazināšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī citus īpašus pasākumus, piemēram, ražotāja paplašinātu atbildību, tādās prioritārās nozarēs kā komerciālie atkritumi, tekstilizstrādājumi, plastmasa, elektronika, būvniecība un pārtika; mudina Komisiju izstrādāt pasākumus, lai atbalstītu reciklēto materiālu tirgu Eiropā, cita starpā paredzot kopējus kvalitātes standartus, kā arī obligātus mērķus attiecībā uz reģenerēto materiālu izmantošanu prioritārajās nozarēs, ja tas iespējams; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt netoksisku materiālu aprites ciklus, pakāpeniski pārtraucot tādu toksisko vielu izmantošanu, kuras var  negatīvi ietekmēt cilvēkus un vidi, jo īpaši, ja ir pieejamas drošākas alternatīvas un veicinot pētniecību un inovāciju, lai izstrādātu tīrākus produktus; aicina Komisiju apsvērt pasākumus, lai risinātu jautājumu par importētiem produktiem, kas satur vielas vai elementus, kuri ir aizliegti ES, un norāda, ka tos nevajadzētu no jauna ieviest ES patēriņa preču tirgū, veicot pārstrādes darbības;

29. atbalsta politikas pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgiem ražojumiem, tostarp ekodizaina darbības jomas paplašināšanu ar tiesību aktiem, kas padara ražojumus izturīgākus, labāk remontējamus, atkārtoti izmantojamus un pārstrādājamus, un stingru ekodizaina darba programmu, sākot no 2020. gada, kas aptver arī viedtālruņus un citas jaunās IT iekārtas; prasa iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai novērstu plānoto novecošanos; atbalsta Komisijas plānus izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu drošu, cirkulāru un ilgtspējīgu akumulatoru vērtības ķēdi visiem akumulatoriem, un cer, ka šajā priekšlikumā tiks iekļauti vismaz pasākumi attiecībā uz ekodizainu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķiem un ilgtspējīgu, kā arī sociāli atbildīgu sagādi;

30. mudina Komisiju vēl vairāk pastiprināt ES pasākumus pret plastmasas piesārņojumu, jo īpaši jūras vidē, un prasa noteikt plašākus ierobežojumus vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, ja pastāv citas ilgtspējīgākas alternatīvas; atbalsta tādu tiesību aktu izstrādi, ar kuriem novērš pārmērīgu iepakojumu un nodrošina, ka vēlākais līdz 2030. gadam tiek panākts, ka ES tirgū nav atļauts nekāda veida iepakojums, kas nav atkārtoti izmantojams vai pārstrādājams ekonomiski izdevīgā veidā, vienlaikus nodrošinot pārtikas nekaitīgumu; prasa veikt pasākumus, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmu pārrobežu koordināciju; mudina Komisiju visaptverošā veidā risināt mikroplastmasas problēmu, tostarp īstenojot plānoto ar nolūku pievienotās mikroplastmasas lietošanas izbeigšanu un veicot jaunus pasākumus pret netīšu plastmasas noplūdi, piemēram, no tekstilmateriāliem, riepām un plastmasas granulām;

31. prasa izveidot videi saudzīgu ES vienoto tirgu, lai palielinātu pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem produktiem, paredzot īpašus noteikumus, piemēram, lai paplašinātu videi draudzīga publiskā iepirkuma izmantošanu, izveidotu ilgtspējīga iepirkuma pārbaudes instrumentu, kura mērķis ir nodrošināt lielu publiskās infrastruktūras projektu klimatnoturību, pamatojoties uz jau pastāvošo brīvprātīgo ex ante novērtēšanas mehānismu lieliem infrastruktūras projektiem; turklāt prasa attiecīgajos ES instrumentos izveidot finanšu garantiju shēmu, lai palīdzētu publiskajiem pircējiem pārvaldīt finanšu riskus ļoti inovatīvu ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu iepirkumā;

32. uzskata, ka labi informētiem patērētājiem, kuriem tiek dotas izvēlas iespējas, ir būtiska nozīme veiksmīga zaļā kursa īstenošanā, un prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek sniegta pārredzama, salīdzināma un saskaņota informācija par produktiem, tostarp produktu marķējums, kas balstīts uz pārliecinošiem datiem un zinātniskiem pierādījumiem, lai palīdzētu viņiem izdarīt veselīgāku un ilgtspējīgāku izvēli, un lai viņi būtu informēti par produktu ilgizturību un remontējamību, kā arī par to ietekmi uz vidi; uzsver nepieciešamību nodrošināt patērētājus ar efektīviem, viegli saprotamiem un izpildāmiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuros ņemti vērā ilgtspējas aspekti un prioritāte tiek piešķirta atkārtotai izmantošanai vai remontam, nevis tādu produktu izmešanai, kas pareizi nedarbojas;

33. uzskata, ka atjaunojamajiem materiāliem būs svarīga nozīme pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, un uzsver, ka ir jāstimulē ieguldījumi ilgtspējīgas bioekonomikas attīstībā, kur fosiliju intensīvie materiāli tiek aizstāti ar atjaunojamajiem un bioloģiskajiem materiāliem, piemēram, ēkās, tekstilizstrādājumos, ķīmiskajos produktos, iepakojumos, kuģu būvē un enerģijas ražošanā; uzsver, ka tas būs jādara ilgtspējīgā veidā un ievērojot ekoloģiskos ierobežojumus; atzīst — lai laika gaitā nodrošinātu ilgtspējīgi uzturētu vai uzlabotu oglekļa piesaistītājsistēmu, ir vajadzīga iespēja īstermiņā pārvaldīt piesaistītājsistēmu, kas radīs oglekļa piesaistītāja svārstības; uzsver bioekonomikas potenciālu radīt jaunas videi saudzīgas darbvietas, arī ES lauku apvidos, un stimulēt inovāciju; prasa atbalstīt pētniecību un inovāciju saistībā ar ilgtspējīgiem bioekonomikas risinājumiem, kas aizsargā arī unikālu bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas; tādēļ prasa efektīvi īstenot ES bioekonomikas stratēģiju kā daļu no Eiropas zaļā kursa;

34. atgādina par digitālo tehnoloģiju būtisko nozīmi zaļās pārejas atbalstīšanā, jo īpaši uzlabojot resursu efektivitāti un energoefektivitāti, atkritumu apsaimniekošanu, tostarp ķīmisko vielu un vielu izsekojamību, emisiju samazināšanu un vides monitoringu; uzsver ieguvumus, ko klimata jomā sniedz pārvades un sadales tīklu pilnīga digitalizācija un enerģijas tirdzniecības centri, kā arī pieprasījuma reakcijas programmas, ko pārvalda, izmantojot viedās lietojumprogrammas;

35. aicina Komisiju izstrādāt ieviešanas stratēģijas un finansējumu inovatīvām digitālajām tehnoloģijām; prasa pārskatīt TEN-E pamatnostādnes, lai saskaņotu tiesisko regulējumu ar viedo tīklu izstrādes un ieviešanas prioritāti visos elektroenerģijas sadales līmeņos (ES, dalībvalstu un vietējā līmenī), nodrošinot drošu, ilgtspējīgu un uzticamu energoapgādi, un lai novērstu oglekļietilpīgu ieguldījumu bloķēšanu; vienlaikus uzsver, ka Komisijai būtu jāizstrādā metodoloģija digitālo tehnoloģiju pieaugošās ietekmes uz vidi uzraudzībai un kvantitatīvai uzskaitei, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgais regulējums nerada nevajadzīgu birokrātisku slogu; uzskata, ka Eiropas vienotā datu tirgus stratēģijā būtu jānosaka galvenie mērķi un šķēršļi, kas kavē digitālo tehnoloģiju potenciāla pilnīgu izmantošanu; iesaka digitālās tehnoloģijas izmantot kopā ar lietotājiem un profesionāļiem domātām mācību programmām;

Ātrāka pāreja uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti

36. atzinīgi vērtē gaidāmo ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju; aicina Komisiju iesniegt plānu taisnīgai pārejai uz klimatneitrālu sabiedrību, kas garantē gan augstu transporta savienojamības līmeni Eiropas iedzīvotājiem, gan ES transporta nozares konkurētspēju, kā arī tās ieguldījumu ES ekonomikā un nodarbinātībā;

37. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veicināt multimodālo transportu, lai palielinātu efektivitāti un samazinātu emisijas; tomēr uzskata, ka multimodalitāti vislabāk var panākt tikai ar konkrētiem tiesību aktu priekšlikumiem; turklāt aicina Komisiju turpināt pilnveidot pašreizējo gaisa satiksmes savienojamības indeksu par multimodālu savienojamības indeksu, kurā kā viens no būtiskajiem faktoriem ir iekļauta transporta ietekme uz vidi; turklāt uzsver, ka nulles emisiju ūdensceļu transportam ir būtiska nozīme ilgtspējīga multimodālā transporta attīstībā;

38. prasa ES aktīvi atbalstīt Eiropas autobūves nozari pārveides procesā, tostarp nodrošinot piekļuvi pētniecības finansējumam un finansiāliem pasākumiem, lai pārstrukturētu ražošanu, vienlaikus saglabājot šo nozari Eiropā;

39. prasa ātri un rezultatīvi īstenot Eiropas vienotās gaisa telpas reformu, ES dzelzceļa kravu pārvadājumu tīkla pārskatīšanu un Galileo pilnīgu izstrādi un ieviešanu; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt pasākumus, lai palielinātu autoceļu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu savstarpējo savienojamību, tādējādi panākot reālu kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem; aicina palielināt un atbalstīt ieguldījumus ES dzelzceļa tīklu savienojamībā, lai ES mērogā nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajam dzelzceļa transportam;

40. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt viedas sistēmas satiksmes pārvaldībai un “mobilitāte kā pakalpojums” risinājumus, jo īpaši pilsētu teritorijās; aicina Komisiju atbalstīt inovatīvu lietotņu, jaunu tehnoloģiju, jaunu uzņēmējdarbības modeļu un jaunu un inovatīvu mobilitātes sistēmu izstrādi visā Eiropā; mudina Komisiju iesaistīt pilsētas ar to praktisko pieredzi un zinātību diskusijās par turpmākās mobilitātes politikas īstenošanu ES līmenī;

41. uzskata, ka ES ir taisnīgi jāpiemēro princips “piesārņotājs maksā” visos transporta veidos un jāstimulē tīrāki transporta veidi; uzskata, ka ieņēmumi no transporta nodokļiem vai maksām būtu jāparedz, lai palīdzētu nozarei šajā pārejas procesā padarīt minētās izmaksas sociāli pieņemamākas;

42. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iekļaut jūrniecības nozari emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā; uzskata, ka šai iekļaušanai jābūt balstītai uz ietekmes novērtējumu, kurā aplūkota arī ES operatoru un uzņēmumu konkurētspēja un iespējamās modālās pārmaiņas; uzsver, ka ES būtu jāaizstāv vērienīgi mērķi attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu jūrniecības nozarē gan starptautiskā, gan ES līmenī, savukārt nekādi jauni ES pasākumi nedrīkstētu apdraudēt zem ES dalībvalstu karoga peldošo kuģu starptautisko konkurētspēju; uzskata, ka ES pasākumos būtu jāņem vērā visi turpmākie Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO) pieņemtie pasaules līmenī saistošie pasākumi un jāizvairās no dubulta regulējuma radīšanas šai nozarei; uzskata, ka ES un starptautiskajiem pasākumiem būtu jāiet roku rokā;

43. atbalsta ierosinātos pasākumus, lai samazinātu emisijas aviācijas nozarē un stiprinātu ES ETS saskaņā ar ES mērķiem klimata jomā, kā arī samazinātu bezmaksas kvotu piešķiršanu aviokompānijām; vienlaikus aicina ES piedalīties Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmas (CORSIA) izstrādē un stiprināt CORSIA noteikumus; turklāt uzsver, ka steidzami jāveic ieguldījumi jaunu tehnoloģiju pētniecībā, lai dekarbonizētu kuģniecības un aviācijas nozari, kā arī tādu nulles emisiju un videi nekaitīgu kuģu izstrādē, kuru pamatā ir ekokomponenti, labāka atkritumu un ūdens apsaimniekošana un piedziņas tehnoloģijas;

44. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus saskaņotiem pasākumiem attiecībā uz nodokļu uzlikšanu aviācijai dalībvalstīs, lai izbeigtu novecojušo nodokļu atbrīvojumu piemērošanu, piemērotu principu “piesārņotājs maksā” un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem transporta veidiem, vienlaikus izvairoties no netīšām negatīvām sekām vides, ekonomikas vai sociālajā jomā;

45. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvu un TEN-T regulu; šajā sakarībā uzsver, ka Komisijai ir jāveicina ciešāka koordinācija starp dalībvalstīm visa transporta tīkla organizēšanā, piemēram, mazinot pašreizējo plaisu starp valstu transporta ģenerālplāniem, un jāpieņem uz rezultātiem orientēti likumdošanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pabeidz TEN-T tīkla izveidi noteiktajos termiņos, un par prioritāti jānosaka pārrobežu posmi un ilgtspējīgas alternatīvo transporta degvielu infrastruktūras ieviešana; uzsver, ka ir svarīgi veicināt alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību, lai maksimāli palielinātu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu un kuģu potenciālu; uzsver, ka par prioritāti ir jānosaka atbalsts bezemisiju publiskajam transportam un velotransporta un kājāmgājēju infrastruktūrai, jo īpaši pilsētu teritorijās;

46. ar nepacietību gaida turpmākos Komisijas priekšlikumus par stingrākiem gaisa piesārņotāju emisiju standartiem transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju (Euro 7) un pārskatītiem CO2 emisiju standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem, nodrošinot virzību uz bezemisiju mobilitāti no 2025. gada; aicina Komisiju izstrādāt aprites cikla novērtēšanas metodes; atgādina par Komisijas paziņojumam „Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” pievienotās padziļinātās analīzes secinājumu, ka scenārijos līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti jāparedz, ka visiem ES tirgū laistajiem jaunajiem automobiļiem no 2040. gada vajadzēs būt bezemisiju transportlīdzekļiem, un aicina izstrādāt saskaņotu politikas satvaru un pārejas shēmas, lai atbalstītu šo attīstību; norāda, ka būs jāpārskata Tipa apstiprināšanas direktīva, lai ļautu vadošajām valstīm piemērot stingrākus pasākumus valsts līmenī, ja dalībvalstis tā nolemj;

47. atzinīgi vērtē Komisijas plānus risināt jūras transporta un aviācijas radītā gaisa piesārņojuma problēmu, tostarp reglamentēt piekļuvi ES ostām kuģiem, kuri rada vislielāko piesārņojumu, un darbības ar mērķi novērst piesārņojumu, ko rada ostās piestājušie kuģi; uzsver, ka ir svarīgi veicināt bezemisiju ostu attīstību, izmantojot atjaunojamos energoresursus; uzsver, ka tādu emisiju kontroles zonu izveide, kas paredzētas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), un kuģošanas ātruma samazināšana ir atbilstīgi risinājumi emisiju samazināšanai, ko var viegli īstenot;

“No lauka līdz galdam”: taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas izstrāde

48. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu iesniegt stratēģiju “No lauka līdz galdam”, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku pārtikas politiku, apvienojot centienus cīņā pret klimata pārmaiņām, vides aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ar mērķi nodrošināt, ka eiropieši saņem cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu pārtiku, vienlaikus nodrošinot pienācīgu dzīvi lauksaimniekiem un zvejniekiem, kā arī lauksaimniecības nozares konkurētspēju; norāda, ka ES iedzīvotāji uzskata, ka „nekaitīgas, veselīgas un kvalitatīvas pārtikas nodrošināšanai” visiem patērētājiem vajadzētu būt kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas galvenajai prioritātei; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izpētīt jaunus veidus, kā sniegt patērētājiem, jo īpaši gados jauniem patērētājiem, labāku informāciju;

49. uzsver potenciālu, kāds piemīt lauku saimniecību ieguldījumiem ilgtspējīgā praksē, piemēram, precīzajā lauksaimniecībā, bioloģiskajā lauksaimniecībā, agroekoloģijā, agromežsaimniecībā, dzīvnieku labturības uzlabošanā un cilvēku un dzīvnieku slimību profilaksē, tostarp ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā, oglekļa dioksīda uztveršanā un izmantošanā un uzlabotā barības vielu pārvaldībā, lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus; uzsver, ka ir svarīgi stimulēt lauksaimniekus pāriet uz šādu praksi un metodēm, kas taisnīgi, savlaicīgi un ekonomiski dzīvotspējīgi nodrošinās lielākus ieguvumus klimata, vides un bioloģiskās daudzveidības jomā; norāda, ka lauksaimniecībai un lauksaimnieku un pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku darbam būs galvenā nozīme stratēģijas „No lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanā; atgādina, ka veselīgai pārtikai ir izšķiroša nozīme sirds un asinsvadu slimību, kā arī vēža mazināšanā;

50. aicina Komisiju analizēt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas ieguldījumu ES vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības saistību izpildē un tradicionālajās lauksaimniecības metodēs, saskaņojot to ar mērķiem, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā, un ņemot vērā nepieciešamību saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropā, lai nodrošinātu spēcīgu, noturīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu; aicina dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos par vienu no galvenajām prioritātēm vides jomā lauksaimniecībā noteikt rīcību klimata politikas jomā un aicina Komisiju, novērtējot šos stratēģiskos plānus, būt stingrai šajā jautājumā; uzsver, ka jaunajā īstenošanas modelī liela nozīme ir uz rezultātiem balstītai un mērķtiecīgai pieejai ar lielāku vienkāršošanu un pārredzamību attiecībā uz konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem un pievienotās vērtības mērķiem; uzskata, ka ir jāpalīdz lauksaimniekiem pāriet uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību, tostarp izmantojot neatkarīgus lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumus, un šajā nolūkā atbalsta centienus nodrošināt KLP ar budžetu, kas ļauj pienācīgi īstenot ES vērienīgos mērķus vides jomā;

51. uzsver saikni starp stratēģiju „No lauka līdz galdam” un nulles piesārņojuma vērienīgajiem mērķiem; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos novērst pesticīdu radīto spiedienu uz vidi un veselību un būtiski samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu un to radītos riskus, kā arī mēslošanas līdzekļu un antibiotiku pielietošanu, tostarp izmantojot likumdošanas pasākumus; aicina izstrādāt ES stratēģiju, lai rastu zinātniski pamatotas ilgtspējīgas alternatīvas bīstamiem augu aizsardzības līdzekļiem; mudina īpašu uzmanību pievērst apputeksnētāju aizsardzībai un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pilnīgu un ātru Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) vadlīniju par to, kā novērtēt risku, ko augu aizsardzības līdzekļi rada bitēm, īstenošanu;

52. uzsver Eiropas lauksaimniecības potenciālu dot ieguldījumu aprites ekonomikā un bioloģiskās daudzveidības palielināšanā, kā arī veicināt atjaunojamo izejvielu ilgtspējīgu izmantošanu; atzinīgi vērtē to, ka stratēģija “No lauka līdz galdam” pievērsīsies arī ieguvumiem, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, tostarp digitalizācija, civilās kosmosa programmas un U-space pakalpojumi, kā arī inovācija un zinātniskie atklājumi, kuri var ievērojami samazināt birokrātiju KLP ietvaros un uzlabot efektivitāti, resursu izmantošanu un vides ilgtspēju, vienlaikus sniedzot ekonomiskus ieguvumus nozarei; uzsver integrētās augu aizsardzības nozīmi un aicina visus lauksaimniekus to īstenot;

53. mudina Komisiju un dalībvalstis aktīvāk rīkoties, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu; aicina noteikt saistošu, līdz 2030. gadam īstenojamu ES mēroga 50 % samazinājuma mērķi, kam pamatā būtu vienota metodika;

54. aicina Komisiju integrēt zivsaimniecības un akvakultūras produktus stratēģijā “No lauka līdz galdam”, lai stiprinātu ilgtspējīgo vērtības ķēdi zivsaimniecības nozarē (no zvejas līdz patēriņam); aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai uzlabotu visu jūras produktu izsekojamību, tostarp attiecībā uz konservētu zivju produktu izcelsmes marķējumu un tādu produktu noraidīšanu, kas kaitē jūras videi vai noplicina to;

55. aicina Komisiju bez liekas kavēšanās iesniegt jaunu dzīvnieku labturības stratēģiju, kas pavērs ceļu dzīvnieku labturības ietvarlikumam;

Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana

56. mudina ES pastiprināt dabas aizsardzību, īstenojot vērienīgu bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, kuras mērķis ir apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības izzušanu gan Eiropā, gan pasaulē, tostarp īpašus pasākumus attiecībā uz Eiropas aizjūras teritorijām;

57. uzsver, ka šajā stratēģijā ir jāiekļauj gan vērienīgi īstenojami juridiski pasākumi, lai pastiprinātu jutīgu ekosistēmu aizsardzību, gan visaptveroši pasākumi, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņus; uzsver, ka politikas saskaņotība gan ES, gan valstu līmenī ir būtiska sekmīgai dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības politikai, un aicina Komisiju un dalībvalstis pārstrukturēt zivsaimniecības un lauksaimniecības subsīdijas, lai stimulētu vides pasākumus un pilnībā censtos īstenot ES mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, kā arī ieviest visaptverošus izpildes mehānismus;

58. aicina Komisiju bioloģiskās daudzveidības stratēģijā iekļaut mērķi pakāpeniski atteikties no bīstamām ķīmiskām vielām un saistīt to ar netoksiskas vides stratēģiju;

59. aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumu par Eiropas tiesisko regulējumu, lai apturētu atmežošanu, ko izraisa ES teritorijā pārdotie produkti;

60. aicina Komisiju nākt klajā ar jaunu vērienīgu ES meža stratēģiju, lai pienācīgi atzītu Eiropas mežu svarīgo un daudzfunkcionālo nozīmi cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu, ņemot vērā arī sociālos, ekonomiskos un vides aspektus; uzsver, ka meža lielāko klimata potenciālu var sasniegt, piemērojot ilgtermiņa perspektīvu ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, lai ilgtermiņā nodrošinātu oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu; atgādina, ka ir jārīkojas, lai Eiropā apkarotu nelikumīgu mežizstrādi;

61. uzsver, ka savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība un neilgtspējīga savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecība ir galvenie bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņi; uzsver, ka 2016. gada rīcības plāns savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai beidzas 2020. gadā; mudina Komisiju to atjaunot un stiprināt tā noteikumus, lai tos pilnībā integrētu 2030. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģijā un nodrošinātu pienācīgu finansējumu; aicina Komisiju sadarbību ar partnervalstīm noteikt par galveno elementu cīņā pret noziegumiem pret dzīvo dabu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;

Ilgtspējīgas jūras un okeāni

62. mudina Komisiju Zaļajam kursam piešķirt “zilo” dimensiju un pilnībā iekļaut okeāna dimensiju kā vienu no Zaļā kursa pamatelementiem, pilnībā atzīstot okeānu sniegtos ekosistēmu pakalpojumus un tādēļ izstrādājot “Okeānu un akvakultūras rīcības plānu”, tostarp konkrētas darbības, kurās apvienots integrēts stratēģisks redzējums par jūrlietu politikas jautājumiem, piemēram, transportu, inovāciju un zināšanām, bioloģisko daudzveidību, zilo ekonomiku, emisijām un pārvaldību;

63. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšanai ar mērķi atjaunot zivju krājumu biomasu, pārsniedzot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, attīstīt ilgtspējīgas jūras un saldūdens akvakultūras sistēmas un izveidot efektīvu un integrētu uz ekosistēmu balstītu pārvaldības sistēmu, kurā ņemti vērā visi faktori, kas ietekmē zivju krājumus un jūras ekosistēmu, tostarp klimata pārmaiņas un piesārņojums;

64. uzsver, ka ir jāpalielina finanšu un kapacitātes resursi, lai uzlabotu zināšanas par jūrām attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, klimatu un piesārņojumu, lai labāk izprastu darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un zivju krājumu stāvokli un izstrādātu atbilstīgus pielāgošanās un seku mazināšanas rīcības plānus;

65. aicina iesniegt priekšlikumu, kurā būtu paredzēts 2030. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģijā iekļaut saistošu mērķi ES līmenī paplašināt aizsargājamo jūras teritoriju tīklu vismaz par 30 %, lai uzlabotu visu jūru un okeānu aizsardzību;

66. aicina iesniegt priekšlikumu, lai attīstītu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģiju, ilgtspējīgu tūrismu un ilgtspējīgu rūpniecību;

67. uzsver, cik svarīgi ir veicināt ES kā pasaules līderes lomu okeānu pārvaldībā, tostarp tirdzniecības dimensijā, veicinot starptautiska mehānisma pieņemšanu bioloģiskās daudzveidības un jūras ekosistēmu aizsardzībai ārpus valstu jurisdikcijas teritorijām un pilnīgas neiecietības politiku pret nelegālu zveju; norāda, ka ir jāstiprina ES loma, sniedzot ieguldījumu ANO okeāna ilgtspējīgas attīstības zinātnes desmitgadē, lai labāk iesaistītos okeāna zinātnē un palīdzētu sasniegt IAM;

Vērienīgs nulles piesārņojuma mērķis attiecībā uz vidi, kurā nav toksiska piesārņojuma

68. atzinīgi vērtē Komisijas plānus attiecībā uz rīcības plānu gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma nodrošināšanai, kurā būtu jāpievēršas arī jautājumam par piesārņojumu, kas no zemes nonāk ūdenī, un kurā būtu jāiekļauj pastiprināta uzraudzība;

69. uzsver daudzos papildu ieguvumus, ko sabiedrības veselībai sniegs klimatneitrāla sabiedrība, atjaunojot bioloģisko daudzveidību, samazinot gaisa piesārņojumu un mazinot piesārņojošo vielu iedarbību gan attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju vispārējo labklājību, tostarp labāku darba vidi, kas nodrošina labāku veselību darba vietā, gan attiecībā uz veselības aprūpes izmaksu novēršanu un sloga samazināšanu apdrošināšanas un sabiedrības veselības aizsardzības sistēmām;

70. aicina Komisiju nekavējoties iesniegt vērienīgu starpnozaru netoksiskas vides stratēģiju; uzsver, ka šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pamatnostādnes par vielu, kas rada ļoti lielas bažas, un citu bīstamu ķīmisku vielu, tostarp endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītāju, ātru aizstāšanu un ķīmisko vielu kopējās ietekmes novēršanu, kā arī būtu jāatbalsta Eiropas inovācijas drošu un ilgtspējīgu ķīmisko vielu jomā; aicina labāk uzraudzīt un pētīt vidē esošās bīstamās ķīmiskās vielas un farmaceitiskos līdzekļus;

71. mudina Komisiju līdz 2020. gada jūnijam iesniegt vērienīgus tiesību aktu priekšlikumus ar mērķi samazināt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošu vielu izmantošanu kosmētikas līdzekļos, rotaļlietās un pārtikas iepakojumā, aizstājot tās ar drošākām alternatīvām, un rīcības plānu, kas nodrošina visaptverošu satvaru ar mērķiem un termiņiem, lai līdz minimumam samazinātu iedzīvotāju pakļaušanu endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošu vielu iedarbībai;

72. aicina Komisiju paaugstināt gaisa kvalitātes aizsardzības līmeni saskaņā ar PVO pamatnostādnēm un mudina labāk uzraudzīt gaisa piesārņojumu dalībvalstīs, īstenojot stingras un saskaņotas mērīšanas metodes, un nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem vieglu piekļuvi informācijai;

Eiropas zaļā kursa finansēšana un taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšana

73. atbalsta plānus izstrādāt ilgtspējīgu investīciju plānu, lai palīdzētu novērst investīciju nepietiekamību; uzsver, ka plānā būtu jāņem vērā iepriekšējo programmu (t. s. Junkera plāna) īstenošanas laikā gūtā pieredze un īpašs uzsvars būtu jāliek uz ieguldījumiem ar Eiropas pievienoto vērtību; uzsver, ka tajā būtu jāparedz arī finansējums taisnīgai pārkārtošanai visos ES reģionos; atzinīgi vērtē pasākumus ieguldījumu nepietiekamības novēršanai visā ES, piemēram, izmantojot programmu InvestEU;

74. atzinīgi vērtē jauno enerģētikas aizdevumu politiku un jauno stratēģiju rīcībai klimata un vides ilgtspējas jomā, ko Eiropas Investīciju banka (EIB)  pieņēma 2019. gada 14. novembrī, un uzskata to par svarīgu soli; atzinīgi vērtē to, ka EIB ir uzņēmusies Eiropas Klimata bankas lomu, līdz 2025. gadam 50 % tās operāciju veltot rīcībai klimata jomā un vides ilgtspējai, līdz 2021. gadam pārtraucot atbalsta sniegšanu fosilā kurināmā projektiem un līdz 2020. gadam visas savas darbības saskaņojot ar Parīzes nolīguma mērķiem; mudina EIB aktīvi atbalstīt projektus, kas ietekmē politikas jomas, kurām ir būtiska nozīme taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanā, piemēram, saistībā ar pētniecību, inovāciju un digitalizāciju, MVU piekļuvi finansējumam un sociālajiem ieguldījumiem un prasmēm;

75. uzsver, ka ir jāatbalsta taisnīga pārkārtošanās; uzskata, ka labi izstrādāts un pienācīgi finansēts Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fonds, būs svarīgs ekonomikas instruments, lai veicinātu šo pārkārtošanos un sasniegtu vērienīgus mērķus klimata jomā, vienlaikus pievēršoties sociālajai ietekmei; uzskata, ka šim mehānismam nevajadzētu būt tikai neto pārnesei valstu valdībām, bet tam būtu konkrēti jāpalīdz darba ņēmējiem un uzņēmumiem no fosilā kurināmā atkarīgos reģionos pāriet uz tīru nākotnes ekonomiku, tostarp uzlabojot prasmes un pārkvalificējoties, lai sagatavotu un pielāgotu darba ņēmējus jaunām nodarbinātības iespējām, prasībām un kompetencēm; tomēr uzsver, ka pārkārtošanos nevar nodrošināt vienīgi ar līdzekļiem un ka tiem nevajadzētu atturēt vadošos dalībniekus; stingri uzsver, ka taisnīgas pārkārtošanās finansējumam ir jābūt atkarīgam no konkrētiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu īstenotiem dekarbonizācijas pasākumiem, jo īpaši no ogļu izmantošanas pakāpeniskas pārtraukšanas un no reģionu, kuru ekonomika balstās uz fosilo kurināmo, transformācijas;

76. uzsver, ka enerģētikas pārkārtošanai jābūt sociāli ilgtspējīgai un tā nedrīkst saasināt enerģētisko nabadzību ES nabadzīgākajos reģionos; uzskata, ka kopienu, kas cīnās pret enerģētisko nabadzību, rīcībā jābūt nepieciešamajiem instrumentiem, lai tās varētu piedalīties pārejā uz zaļo ekonomiku, izmantojot izglītību un stimulējot ilgtermiņa ieguldījumus;

77. aicina Komisiju palielināt finansējumu tehniskajai palīdzībai un konsultāciju pakalpojumiem, lai novērstu projektu pārvaldības procedūru sarežģītību; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt līdzekļu taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu visā ES;

78. aicina noteikt saistošu ar bioloģisko daudzveidību saistīto izdevumu mērķi un vērienīgu klimata politikas integrēšanas mērķi, kas pārsniedz mērķtiecīgo izdevumu daļu līmeņus, kā noteikts Parlamenta nostājā attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS)  2012–2027. gadam[4];

79. prasa Komisijai nodrošināt, ka nevienā ES politikas jomā paredzētais ES publiskais finansējums nav pretrunā Parīzes nolīguma mērķiem un citiem ES mērķiem vides jomā;

80. aicina izveidot mehānismu, kas nodrošinātu labu koordināciju, saskaņotību un konsekvenci starp visām pieejamajām ES politikas jomām un finansēšanas instrumentiem, lai izvairītos no to pārklāšanās un uzlabotu to finansējuma sinerģiju un papildināmību ar mērķi piesaistīt ilgtspējīgus privātos un publiskos ieguldījumus, tādējādi labāk optimizējot un integrējot finansiālo atbalstu Eiropas zaļajam kursam;

81. atbalsta mērķtiecīgu jaunu zaļo pašu resursu groza ieviešanu, kas veicinās un atvieglos pāreju uz zaļo ekonomiku; tādēļ ņem vērā Komisijas šajā sakarībā ierosinātos priekšlikumus;

82. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atjaunināt jauno Prasmju programmu un Garantiju jauniešiem, lai uzlabotu nodarbināmību zaļajā ekonomikā; turklāt uzsver, ka prasmēm un darba ņēmēju spējai pielāgoties darba tirgum ir izšķiroša nozīme pārejā uz zaļo ekonomiku; mudina dalībvalstis veikt ieguldījumus izglītībā un apmācības sistēmās, kas nodrošina ātru prasmju pilnveidi vai pārkvalifikāciju, tādējādi atvieglojot mazkvalificētu darba ņēmēju pāreju no darbvietām nozarēs, kurās vērojama lejupslīde, uz jaunajās nozarēs izveidotajām darbvietām ar augstāku pievienoto vērtību;

83. aicina ES atbalstīt dalībvalstis to darbībās, kas saistītas ar profesionālo apmācību, piemēram, attīstot publiskā un privātā sektora dialogu un partnerību, jo, ņemot vērā videi draudzīgāku ekonomiku un digitalizācijas tendences, ir nepieciešami ieguldījumi, lai apmierinātu pieprasījumu pēc jaunām prasmēm;

Pētniecības mobilizēšana un inovācijas veicināšana

84. uzsver, ka pasaules līmenī vadoša pētniecība un inovācija ir būtiska Eiropas nākotnei un nozīmīga mūsu vides un klimata mērķu sasniegšanai, vienlaikus nodrošinot ekonomikas konkurētspēju un labklājību; atkārtoti norāda, ka ES politikas nostādnēm būtu jāatbalsta zinātniskā izcilība un līdzdalīga zinātne, jāstiprina sadarbība starp akadēmiskajām aprindām un rūpniecību un jāveicina inovācijas un uz pierādījumiem balstītas politikas veidošana, vienlaikus veicinot starptautisko sadarbību šajā jomā, tostarp sekmējot labas prakses apmaiņu, lai darba ņēmējiem, skolotājiem un jauniešiem stiprinātu ar pāreju uz zaļo ekonomiku saistītās prasmes, kas nepieciešamas jaunajās šīs zaļās ekonomikas radītajās profesijās;

85. uzsver, ka ES ir jāsaglabā un jāpilnveido savas galvenās civilās kosmosa programmas Copernicus un Galileo un ES Kosmosa programmas aģentūra, kas sniedz vērtīgu ieguldījumu vides monitoringā un datu vākšanā; uzsver, ka pēc iespējas drīzāk vajadzētu sākt Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumu pilnīgu sniegšanu, tādējādi nodrošinot klimata pārmaiņu efektīvas mazināšanas un pielāgošanās pasākumu veikšanai nepieciešamo nepārtraukto datu plūsmu;

86. uzsver, cik svarīga ir uz pamatuzdevumu vērstā programma “Apvārsnis Eiropa” (2021.–2027. gads), kas sniedz iespēju iesaistīt plašu dalībnieku loku, tostarp Eiropas iedzīvotājus, lai risinātu neatliekamo globālo klimata pārmaiņu problēmu un virzītos uz sadarbīgāku pētniecības un inovācijas praksi nolūkā īstenot Eiropas zaļo kursu;

“Nenodarīt kaitējumu” — ilgtspējības integrēšana visās ES politikas jomās

87. atzinīgi vērtē Eiropas pusgada ekoloģizāciju; uzsver, ka Eiropas pusgadu, kā tas tagad darbojas, nevajadzētu vājināt; uzskata, ka tajā būtu jāintegrē ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), vienlaikus saglabājot Eiropas pusgada makroekonomisko orientāciju uz tā pašreizējiem mērķiem; tādēļ atbalsta IAM integrāciju pusgadā, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāiesniedz valsts plāni šo mērķu sasniegšanai; turklāt aicina Komisiju sniegt novērtējumus par dalībvalstu budžetu atbilstību atjauninātajiem ES mērķiem klimata jomā;

88. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt, ka visas ES darbības palīdz ES panākt ilgtspējīgu nākotni, tostarp izmantojot videi draudzīgus budžeta plānošanas instrumentus, un attiecīgi atjaunināt labāka regulējuma pamatnostādnes; aicina Komisiju veikt visu turpmāko priekšlikumu strukturētus ietekmes novērtējumus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst ES mērķiem klimata, vides un veselības jomā, un izvērtēt dažādus veidus, kā sasniegt Zaļā kursa mērķus; mudina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm pilnībā un pareizi īstenot spēkā esošos un gaidāmos vides un klimata tiesību aktus un nodrošināt, ka neatbilstības gadījumā iestājas sekas;

89. uzsver, ka tirdzniecība ir svarīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un palīdzētu cīnīties pret klimata pārmaiņām; uzskata, ka Zaļajam kursam būtu jānodrošina, ka visos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos ir iekļautas spēcīgas un izpildāmas ilgtspējīgas attīstības sadaļas, kas pilnībā atbilst starptautiskajām saistībām, jo īpaši Parīzes nolīgumam; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos Parīzes nolīguma ievērošanu padarīt par būtisku klauzulu visos turpmākajos visaptverošajos tirdzniecības nolīgumos;

90. uzsver ES patēriņa lielo ietekmi uz klimatu un vidi valstīs ārpus ES; aicina Komisiju izstrādāt mērķi, lai samazinātu ES patēriņa un ražošanas ietekmi pasaulē, ņemot vērā mūsu planētas iespējas;

91. uzsver, ka ES būtu jāsniedz finansiāla un tehniska palīdzība, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm pārejā uz zaļo ekonomiku, piemēram, izmantojot attīstības projektus;

ES kā viena no pasaules līderēm

92. uzsver, ka ES kā pasaulē lielākais vienotais tirgus spēj noteikt standartus, ko piemēro globālajās vērtības ķēdēs, un uzskata, ka ES būtu jāizvirza vērienīgāki mērķi, nosakot jaunus ilgtspējīgas izaugsmes standartus, un jāizmanto sava ekonomiskā ietekme, lai veidotu starptautiskos standartus, kas atbilst ES mērķiem vides un klimata jomā, vienlaikus atbalstot atvērtus un pievilcīgus ES un pasaules tirgus ilgtspējīgiem produktiem;

93. uzskata, ka tas, ka Madrides COP 25 neizdevās panākt vienprātību par plašākiem globālajiem mērķiem klimata jomā, uzsver pieaugošo nepieciešamību ES uzņemties vadošo lomu pasaules mērogā, un ES būs jāstiprina klimata diplomātija un jāpaplašina divpusējās saistības ar partnervalstīm, jo īpaši pirms Glāzgovā paredzētās COP 26;

94. aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu saistībā ar starptautiska nolīguma noslēgšanu nolūkā apkarot mikrobu rezistences izplatīšanos un arvien jaunu infekcijas slimību parādīšanos; aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi novērst zāļu trūkuma risku;

°

° °

95. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1]Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0217.

[2]Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.

[3]Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0079.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 14. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika