REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas zaļo kursu

10.1.2020 - (2019/2956(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Iratxe García Pérez, Miriam Dalli
S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0040/2020

B9-0045/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas zaļo kursu

(2019/2956(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

– ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

– ņemot vērā nolīgumu, kuru pieņēma UNFCCC Pušu konferences (COP 21) 21. sesijā Parīzē 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),

– ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu “Globālā sasilšana 1,5 °C robežās”, tās piekto novērtējuma ziņojumu (AR5) un kopsavilkuma ziņojumu, īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi un īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā,

– ņemot vērā 2019. gada 31. maija Globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, ko sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES),

– ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[1],

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas zaļo kursu un atbalsta tā mērķi pārveidot ES par ilgtspējīgāku ekonomiku un taisnīgāku un pārtikušāku sabiedrību, vienlaikus pēc iespējas ātrāk pakāpeniski pārtraucot fosilā kurināmā izmantošanu un līdz 2050. gadam panākot klimatneitralitāti Eiropā;

2. stingri uzsver, ka zaļais kurss un modelis, ko tas piedāvā mūsu sabiedrībai, būtu jābalsta uz trim savstarpēji saistītiem un savstarpēji pastiprinošiem pīlāriem: zaļo pīlāru klimata mērķu sasniegšanai, dabas aizsardzībai un veselīgai videi, sarkano pīlāru, lai zaļajam kursam nodrošinātu spēcīgu sociālo dimensiju, un finansiālo pīlāru, saskaņā ar kuru būtu jānodrošina pietiekami finanšu resursi minēto mērķu sasniegšanai;

3. uzsver, ka Eiropai steidzami ir vajadzīgs jauns ilgtspējīgs ekonomikas modelis, kas apvieno sociālo un vides progresu, mazina nevienlīdzību un uzlabo visu iedzīvotāju labklājību, neatstājot novārtā nevienu personu un nevienu vietu;

4. atgādina un atkārtoti apstiprina Parīzes nolīguma, KBD un IAM, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus; atkārtoti norāda, ka ar Eiropas zaļo kursu Eiropai būtu jāvirzās uz ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi, pārticību un labklājību, nodrošinot, ka tiek izstrādāta mūsu vides, ekonomikas un sociālā politika, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju un pavērtu ceļu pozitīvām un ilgtspējīgām sociālām, rūpniecības un ekonomikas pārmaiņām, radot un saglabājot augstas kvalitātes darbvietas, samazinot sociālo nevienlīdzību, samazinot nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm un to ekonomiskās attīstības līmeņu atšķirības, novēršot ģeogrāfiskās atšķirības, kā arī atšķirības starp dzimumiem un starp paaudzēm;

5. atgādina, ka klimata pārmaiņas un vides krīze ir viena no lielākajām cilvēces problēmām un ka visām valstīm un dalībniekiem visā pasaulē jādara viss iespējamais, lai pret tām cīnītos; uzsver ES kā pasaules līdera lomu klimata politikas jomā, jo īpaši ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu izstāšanos no Parīzes nolīguma, kā arī neveiksmīgās sarunas ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP 25) Madridē;

6. atkārtoti norāda, ka IAM ir jābūt šīs pārveides pamatā, lai ES varētu izvairīties no tāda ekonomikas modeļa, kas veicina resursu izšķērdēšanu un noplicināšanu, un lai tā vietā popularizētu cilvēces attīstības modeli, kas ir saderīgs ar veselīgu planētu; šajā sakarībā uzsver, ka Eiropas zaļajam kursam ir jāveicina jauna industriālā revolūcija, kurā apvienotas spēcīgākās sociālās tiesības, vides integritāte, reģionālā kohēzija, ilgtspēja un nākotnes prasībām atbilstošas nozares, kas ir globāli konkurētspējīgas, lai ieguvēji būtu ne vien daži, bet daudzi;

7. atkārtoti norāda, ka pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku un ilgtspējīgu sabiedrību ir jāveic kopā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, lai izveidotu tādu Eiropu, kuras pamatā ir sociālā kohēzija un kurā tiktu nevis mazinātas, bet uzlabotas algas, darba apstākļi un sociālās tiesības, un kur mēs konkurējam pasaules mērogā, pamatojoties uz zināšanām, ilgtspēju un inovāciju, nevis uz zemākām algām, samazinātām tiesībām un nestabilākiem darba apstākļiem; prasa, lai visas iniciatīvas, kas tiek īstenotas saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu, būtu pilnībā saderīgas ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ņemot vērā visaptverošus vides un sociālos rādītājus;

ES klimata mērķu vērienīguma palielināšana līdz 2030. un 2050. gadam

8. aicina pieņemt vērienīgus Eiropas tiesību aktus klimata jomā ar juridiski saistošu mērķi vēlākais līdz 2050. gadam sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto nulles emisiju līmeni, nosakot starpposma mērķi vismaz 55 % apmērā līdz 2030. gadam un nosakot mērķi līdz 2040. gadam; aicina Komisiju nākamajos divos gados ieviest visus nepieciešamos leģislatīvos un neleģislatīvos priekšlikumus, lai visas nozares palīdzētu sasniegt emisiju samazināšanas mērķus; aicina Padomi līdz 2020. gada jūnijam pieņemt 2030. gada mērķi atbilstoši Parīzes nolīgumam; sagaida, ka diskusijas par visiem Parīzes noteikumu kopuma neatrisinātajiem jautājumiem, tostarp noteikumu 6. pantu, būtu jāpabeidz COP26 sanāksmē Glāzgovā;

9. uzskata — lai šiem mērķiem būtu nozīmīga ietekme uz oglekļa dioksīda cenām, ir attiecīgi jāpārskata ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), jo īpaši palielinot lineāro samazinājuma koeficientu un samazinot bezmaksas kvotu piešķiršanu, ņemot vērā tehnikas attīstību;

10. uzskata, ka jaunu mērķu sasniegšanā nozīme ir arī nodokļu sistēmai; jo īpaši aicina Komisiju un Padomi pārskatīt Enerģijas nodokļu direktīvu[2] un izbeigt noteikt atbrīvojumus no nodokļiem aviācijas un jūrniecības degvielai; aicina Komisiju nodrošināt, ka ar šādu pārskatīšanu tiek novērsta nevienlīdzības palielināšanās un papildu izmaksas nabadzīgākajiem sabiedrības slāņiem;

11. atkārtoti uzsver, ka visi attiecīgie ar klimatu saistītie politikas instrumenti pēc iespējas drīzāk ir jāpārskata un jāsaskaņo ar ES vērienīgajiem mērķiem klimata jomā, lai panāktu papildu SEG emisiju samazinājumu;

12. prasa ātri pieņemt vērienīgu, ar PTO saderīgu oglekļa robežu pielāgošanas mehānismu, lai uzlabotu globālo rīcību klimata jomā un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas nozarēm, vienlaikus nodrošinot sloga sadali starp lielākajām pasaules ekonomikām un ņemot vērā šādu pasākumu ietekmi uz jaunattīstības valstīm; atzinīgi vērtē Komisijas viedokli, ka šāds mehānisms būtu alternatīva oglekļa emisiju pārvirzes pasākumiem, ko pašlaik veic ES ETS; aicina Komisiju nodrošināt visu oglekļa emisiju pārvirzes novēršanas mehānismu saskaņotību, lai nepieļautu dubultu, neefektīvi vai nepietiekamu aizsardzību;

13. prasa jaunu, vērienīgāku ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai varētu adekvāti reaģēt uz pasaules mēroga ārkārtas situāciju klimata jomā; norāda, ka pašreizējā ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām ir palīdzējusi lēmumu pieņēmējiem koncentrēties uz nepieciešamību sagatavoties klimata apdraudējumiem un nodrošināt, ka ES līmeņa politikā un budžetos ir ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie apsvērumi; tomēr atgādina, ka ES un tās dalībvalstīs ir nepieciešami lielāki centieni klimatizturības, noturības veidošanas, profilakses un sagatavotības ziņā;

14. uzsver, ka Eiropas Klimata paktam ir jāapvieno iedzīvotāji, reģioni, vietējās kopienas, pilsoniskā sabiedrība, arodbiedrības un rūpniecība kā dalībnieki virzībā uz klimatneitralitāti, pamatojoties uz patiesu dialogu un līdzdalības procesu, tostarp politikas izstrādē un īstenošanā, kur visām ieinteresētajām personām būs iespēja paust savu viedokli vietējā, reģionālā vai valsts līmenī; uzskata, ka ir svarīgi sadarboties ar ieinteresētajām personām no energoietilpīgām nozarēm un attiecīgajiem sociālajiem partneriem, jo īpaši darba ņēmējiem, NVO un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, izveidojot konkrētām nozarēm paredzētus klimata līgumus, kas var palīdzēt rast ilgtspējīgus risinājumus pārejā uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku;

15. atkārtoti uzsver, ka ir būtiski nodrošināt ES pilsoņiem patiesu piekļuvi tiesai, ko garantē Orhūsas konvencija, ļaujot sabiedrības locekļiem ES tiesās apstrīdēt ES iestāžu pieņemto vidi ietekmējošo lēmumu likumību; tāpēc uzskata, ka Orhūsas konvencija būtu jāpārskata un būtu jānovērš ES neatbilstība konvencijai;

Zaļā kursa sociālās dimensijas stiprināšana

16. uzsver, ka ar Eiropas zaļo kursu būtu jāveicina IAM sasniegšana atbilstoši Eiropas Savienības mērķiem, tostarp iedzīvotāju labklājība, ilgtspējīga attīstība, sieviešu un vīriešu vienlīdzība, kā arī paaudžu solidaritāte; uzsver, ka zaļajam kursam jābūt izdevīgam iedzīvotājiem, nodrošinot taisnīgu pāreju, kā arī resursu ilgtspējīgu izmantošanu un taisnīgu sadali;

17. šajā sakarībā aicina pieņemt ilgtspējīgas attīstības paktu, kurā sociālos un vides mērķus pielīdzinātu ekonomiskajiem mērķiem; uzskata, ka jaunajam paktam būtu jāpapildina Stabilitātes un izaugsmes pakts, tādējādi novēršot tā būtiskās pretrunas sociālā un vides taisnīguma jomā;

18. uzsver nepieciešamību reformēt Eiropas pusgada procesu un pārveidot to par Eiropas ilgtspējas pusgada procesu, koordinējot ekonomikas, sociālo un vides politiku, lai sasniegtu IAM; norāda, ka šai reformai ir jānodrošina vides, sociālo un ekonomisko rādītāju vienlīdzība;

19. apzinās, ka pāreja uz oglekļa neitralitāti būtiski mainīs ražošanas, patēriņa un darba modeļus Eiropā; tādēļ aicina izstrādāt visaptverošu rīcības plānu, lai ES līmenī īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, ietverot Eiropas garantijas bērniem īstenošanu, pienācīgu iztikas minimumu, darba koplīguma slēgšanas sarunu stiprināšanu, iniciatīvu par pieejamu mājokli, enerģētiskās nabadzības novēršanu, direktīvas par pienācīgiem darba apstākļiem ieviešanu, kā arī tiesiskā regulējuma ieviešanu attiecībā uz digitālajām darba tiesībām, piemēram, tiesībām atslēgties; vienlaikus mudina dalībvalstis īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru valsts līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba apstākļus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu strauji mainīgajā pasaulē;

20. prasa ieviest obligātu korporatīvo sociālo atbildību, lai uzlabotu korporatīvās darbības ilgtspēju; uzsver, ka ir būtiski jāstiprina demokrātija darbavietā, lai uzlabotu darba apstākļus un nodrošinātu darba ņēmēju pienācīgu iesaistīšanos pārstrukturēšanas procesos; uzsver, ka Eiropas zaļā kursa īstenošanā ir jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, lai panāktu oglekļa neitralitāti taisnīgā, iekļaujošā un sociāli ilgtspējīgā veidā;

Tīras, cenas ziņā pieejamas un drošas enerģijas piegāde

21. atgādina, ka princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir būtisks, lai samazinātu ES energoatkarību un enerģijas ražošanas radītās emisijas, vienlaikus nodrošinot vietējās darbvietas energoefektivitātes atjaunošanas jomā un samazinot iedzīvotāju rēķinus par enerģiju; prasa pārskatīt Energoefektivitātes direktīvu[3] un Ēku energoefektivitātes direktīvu[4] un pastiprināt to īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātiem iedzīvotājiem;

22. atgādina, ka Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijai būtu pilnībā jāatbilst mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, vienlaikus nodrošinot piegādes drošību; aicina Komisiju novērst riskus, kas saistīti ar piegādes traucējumiem un samazināt dārgu importēto degvielu izmantošanu, pakļautību cenu satricinājumiem un sistēmisku cenu pieaugumu; turklāt aicina Komisiju pielāgot stratēģiju, lai ņemtu vērā pieaugošo vajadzību pēc elektroenerģijas, kas izriet no dekarbonizācijas centieniem, piemēram, rūpniecisko procesu un transporta elektrifikācijas, kā arī no pieaugošā enerģijas patēriņa, kas saistīts ar lietu interneta ieviešanu;

23. uzsver, ka ES nākotnes enerģētikas sistēmas pamatā vajadzētu būt atjaunojamiem enerģijas avotiem ar strauju pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstīm, sākot ar pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā subsīdijām līdz 2020. gadam; uzsver to, ka, lai sasniegtu ES klimata un ilgtspējas mērķus, visām nozarēm ir jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošana;

24. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, 2020. gadā izstrādājot dalībvalstīm paredzētus norādījumus; prasa ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veikt mērķtiecīgas darbības un apmainīties ar paraugpraksi, lai samazinātu enerģētisko nabadzību, vienlaikus atbalstot vienlīdzīgu piekļuvi energoefektivitātes renovācijas finansēšanas instrumentiem;

25. norāda uz Komisijas nodomu ierosināt jaunu iniciatīvu par renovāciju un veicināt sabiedrisko un privāto ēku renovācijas vilni; jo īpaši atzinīgi vērtē uzsvaru uz sociālo mājokļu renovāciju, lai palīdzētu energonabadzīgām mājsaimniecībām, un uzsvaru uz skolu un slimnīcu renovāciju; prasa vienlīdzīgu piekļuvi energoefektivitātes renovācijas finansēšanas instrumentiem;

26. pauž iebildumus saistībā ar ēku emisiju iespējamo iekļaušanu ES ETS; uzsver, ka jebkurā gadījumā ēku emisiju iespējamai iekļaušanai ES ETS nevajadzētu novirzīt dekarbonizācijas slogu uz mūsu iedzīvotājiem;

27. aicina Komisiju steidzami pārskatīt enerģētikas infrastruktūras tiesisko regulējumu, tostarp TEN-E regulu[5], lai līdz 2050. gadam sasniegtu mērķi panākt klimatneitralitāti; uzsver, ka TEN-E regula būtu jāpārskata pirms jaunās DFS 2027.–2021. gadam pabeigšanas; uzsver, ka ir svarīgi pabeigt Eiropas atjaunojamo energoresursu tirgus izveidi un palielināt efektivitāti, stiprinot starpsavienojumus;

Rūpniecības mobilizēšana ar mērķi panākt videi nekaitīgu aprites ekonomiku

28. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusi uzmanību pievērš aprites ekonomikai un ar nepacietību gaida jauno aprites ekonomikas rīcības plānu; uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša pieeja un pasākumi, lai Eiropas ekonomiku pārveidotu par patiesi ilgtspējīgu aprites modeli, kurā cirkularitāte būtu integrēta visās politikas nozarēs;

29. piekrīt, ka ir vajadzīga ātra rīcība, jo īpaši resursu ziņā visintensīvākajās nozarēs, tostarp tekstilrūpniecības un būvniecības nozarē; prasa iesniegt vērienīgus priekšlikumus, lai vēl vairāk apkarotu plastmasas un mikroplastmasas, tostarp nejaušas mikroplastmasas un plastmasas iepakojuma, izmantošanu; atbalsta pieeju aprites modelim un minimālo prasību noteikšanu, lai novērstu videi kaitīgu produktu laišanu ES tirgū, bet uzsver, ka šīm prasībām jābūt stingrām un jāatbilst ES mērķiem klimata un vides jomā; aicina Komisiju nodrošināt netoksisku materiālu aprites ciklus, pastiprinot tādu vielu aizstāšanu, kas rada ļoti lielas bažas, veicinot apriti un līdz minimumam samazinot ķīmisko vielu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi;

30. uzsver, ka ir svarīgi ievērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju; prasa izvirzīt vērienīgus mērķus attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu un atkārtotu izmantošanu, tostarp līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas izšķērdēšanu; atbalsta Komisijas ieceri pārtraukt atkritumu eksportu no ES;

31. atzinīgi vērtē nodomu iesniegt jaunu tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu drošu, cirkulāru un ilgtspējīgu akumulatoru vērtības ķēdi visiem akumulatoriem; uzsver, ka Eiropā ir jāizveido spēcīga un ilgtspējīga akumulatoru un uzglabāšanas kopa, ņemot vērā to, ka enerģijas uzglabāšanai ir liels potenciāls samazināt emisijas sauszemes un jūras transporta nozarē, kā arī elektrosistēmās un siltumapgādē; uzsver, ka ar akumulatoru ražošanu un izmantošanu saistītās enerģijas izmantošanai būtu jāatbilst mērķiem samazināt CO2 emisijas un palielināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu;

32. aicina Komisiju izveidot tiesisko regulējumu, lai veicinātu ilgtspējīgu patēriņu, jo īpaši ņemot vērā produktu dzīves ilguma palielināšanos, ieviešot patērētāju tiesības uz remontu un aizliedzot ierīču iebūvētu novecošanos; uzsver arī to, ka patērētājiem vajadzētu būt pieejamai uzticamai un skaidrai informācijai par produktu ietekmi uz vidi un sociālo ietekmi;

33. mudina Komisiju ierosināt jaunu Eiropas rūpniecības stratēģiju klimatneitrālai rūpniecībai, vienlaikus saglabājot un attīstot starptautisko konkurētspēju un izvairoties no Eiropas rūpniecības uzņēmumu pārvietošanas; uzsver, ka šajā stratēģijā galvenā uzmanība būtu jāpievērš vērtības ķēžu izstrādei un radīšanai ekonomiski dzīvotspējīgiem un ilgtspējīgiem produktiem, procesiem un uzņēmējdarbības modeļiem, kas ietver rūpnieciskās ražošanas reālu pārveidi, ar mērķi panākt klimatneitralitāti un cirkularitāti, piesaistīt privātos un publiskos ieguldījumus;

34. uzskata, ka rūpniecības stratēģijā būtu jāintegrē, kā ierosināts, zaļās un digitālās pārmaiņas, tostarp pienācīgi ņemot vērā enerģētikas pārkārtošanu un ietekmi uz darbaspēku, kā arī darba ņēmēju pārkvalificēšanos un kvalifikācijas celšanu; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt šīs stratēģijas reģionālo dimensiju un līdz šim īstenoto tā dēvēto pārdomātas specializācijas stratēģiju; uzstāj, ka stratēģijā ir jāiekļauj atjaunots un pastiprināts sociālais dialogs, un darba ņēmēji ir pilnībā jāiesaista stratēģijas izstrādē un definēšanā;

35. aicina Komisiju veicināt un palielināt informētību par jauniem ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, kuru pamatā ir mainīgā uzvedība attiecībā uz preču un pakalpojumu nomu un koplietošanu, vienlaikus saglabājot to pieejamību un garantējot augstu patērētāju un darba ņēmēju aizsardzības līmeni; uzsver zaļā un sociālā publiskā iepirkuma potenciālu pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ierosināt turpmākus tiesību aktus un norādījumus par zaļo publisko iepirkumu, bet uzsver, ka ir svarīgi arī pilnībā piemērot sociālos un inovācijas kritērijus;

Ātrāka pāreja uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti

36. uzskata, ka ir būtiski panākt transporta nozares visaptverošu pāreju uz ilgtspējīgu bezemisiju mobilitāti, vienlaikus aizsargājot darba ņēmēju tiesības un viņu sociālos apstākļus un nodrošinot visiem pieejamu mobilitāti; uzsver, ka būtu jāievēro princips “piesārņotājs maksā”, jo īpaši tādās darbībās kā ceļu nodevas;

37. aicina Komisiju izstrādāt holistisku ilgtermiņa stratēģiju transporta jomā, lai ES varētu sasniegt mērķus klimata jomā, vienlaikus nodrošinot labi funkcionējošu iekšējo tirgu; uzstāj, ka jārīkojas aktīvāk, lai risinātu jautājumu par emisijām no transporta, jo īpaši aviācijas un jūrniecības nozarēs; šajā sakarībā atbalsta bezmaksas kvotu samazināšanu aviokompānijām ES ETS; prasa arī ātri iekļaut jūrniecības nozari ETS, papildinot to ar vērienīgiem priekšlikumiem par ostu ekoloģizāciju; uzsver, ka jebkādai rīcībai vai rīcības trūkumam pasaules līmenī nevajadzētu kavēt ES spēju veikt pašai savus vērienīgākus pasākumus; atzīst ilgtspējīgas aviācijas degvielas potenciālu aviācijas radīto emisiju samazināšanā un prasa pieņemt likumdošanas pasākumus, lai atbalstītu pašreizējo un turpmāko risinājumu izmantošanu;

38. tāpat uzstāj, ka degvielas standartiem ir jāpapildina pāreja, kuras pamatā nevar būt tikai uz tirgu balstīta sistēma; tādēļ mudina Komisiju ierosināt citus pasākumus, tostarp degvielas kvalitātes uzlabošanu kuģniecībā, aizliedzot smagās degvieleļļas izmantošanu ES ūdeņos un aizliedzot skruberu atlieku novadīšanu atklātos ūdeņos;

39. stingri iebilst pret ETS paplašināšanu, attiecinot to arī uz autotransportu; uzskata, ka būtu jāpastiprina īpašie tiesību akti par CO2 emisiju standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem, kā arī CO2 standarti kravas automobiļiem, kas nebija minēti paziņojumā; atzinīgi vērtē arī nodomu pārskatīt transportlīdzekļu gaisa piesārņotāju emisiju standartus; uzsver, ka steidzami ir vajadzīgi stingri Euro 7 standarti vieglajiem automobiļiem, furgoniem un lielas noslodzes transportlīdzekļiem, lai samazinātu gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;

40. aicina Komisiju nākt klajā ar saistošiem un izpildāmiem mērķiem, lai panāktu autotransporta elektrifikāciju; uzsver, ka jebkādām iniciatīvām, kas veicina ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošanu un ieviešanu, nevajadzētu balstīties uz neilgtspējīgu biodegvielu izmantošanu un tām nevajadzētu veicināt oglekļa piesaistes efektu;

41. uzsver, ka steidzami jāpārskata direktīva par alternatīvo degvielu infrastruktūras[6] ieviešanu un ka dalībvalstīm ir nepieciešami saistoši mērķi; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt pietiekamus ieguldījumus atbilstošas infrastruktūras izveidē bezemisiju mobilitātei, tostarp vairākveidu transporta platformās; uzsver Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) nozīmi pārejas uz viedu, ilgtspējīgu un drošu mobilitāti atbalstīšanā ES;

42. aicina Komisiju pastiprināt centienus uzlabot Eiropas dzelzceļa tīkla savienojamību, jo īpaši starptautiskos savienojumus, lai padarītu dzelzceļa pasažieru pārvadājumus pievilcīgākus vidēja un liela attāluma pārvadājumiem; turklāt prasa uzlabot dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu kravu pārvadāšanas kapacitāti;

No “no lauka līdz galdam”: taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas izstrāde

43. aicina Komisiju izmantot stratēģiju “no lauka līdz galdam”, lai izveidotu patiesu ilgtermiņa redzējumu par Eiropas ilgtspējīgu un konkurētspējīgu pārtikas sistēmu, kas spēj garantēt piekļuvi veselīgiem un augstas kvalitātes produktiem, nosakot saistošus mērķus lauksaimniecībai tādās jomās kā bioloģiskā daudzveidība, klimats, gaisa piesārņojums, ūdens piesārņojums, pesticīdu izmantošana un zemes degradācija, vienlaikus risinot ilgtspējības jautājumus saistībā ar patēriņu, veselību un tirdzniecību un nodrošinot augstu dzīvnieku veselības un labturības līmeni, un vienlaikus veicinot ES ražošanas standartu savstarpīgumu ar visiem tirdzniecības partneriem;

44. uzsver Eiropas lauksaimnieku un zvejnieku nozīmi pārejas uz taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu pārtikas sistēmu pārvaldībā, vienlaikus nodrošinot lauksaimnieku un zvejnieku iztikas līdzekļus un taisnīgus ienākumus;

45. atgādina — lai gan lauksaimniecība rada aptuveni 10 % no ES SEG emisijām, tā var palīdzēt ES samazināt emisijas ar tādiem paņēmieniem kā laba augsnes pārvaldība, agromežsaimniecība, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un citas zemes apsaimniekošanas metodes; konstatē — visas pasaules lauksaimniecība var nodrošināt, ka laikposmā līdz 2050. gadam ik gadu tiek ietaupītas aptuveni 3,9 gigatonnas CO2 ekvivalenta, kas ir aptuveni 8 % no pašreizējām kopējām SEG emisijām;

46. uzsver, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un stratēģija “no lauka līdz galdam” ir kopīgi jānosaka Eiropas līmenī, lai tās viena otru papildinātu un aizsargātu taisnīgu līdzsvaru starp ražošanu, patērētāju veselību un vidi, un jāpiešķir pietiekami resursi lauksaimnieku pozīcijas stiprināšanai lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē;

47. atbalsta ilgtspējīgu un efektīvu KLP, kas aktīvi mudina lauksaimniekus sniegt vairāk ieguvumu vides un klimata jomā, tostarp ar stingrākiem kopējiem standartiem un obligātajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz ekoshēmām, nodrošinot lauksaimniekiem plašu rīku klāstu, kas pielāgoti konkrētiem dabas apstākļiem, lai efektīvāk izmantotu būtiskus resursus un izejvielas pārtikas ražošanā, uzlabotu bioloģisko daudzveidību un augsni, palielinātu oglekļa piesaisti, saglabātu jutīgas dzīvotnes, veicinātu aprites ekonomiku, samazinātu atkritumu daudzumu ražošanas ciklā un atceltu subsīdijas, kas kaitē klimatam;

48. atkārtoti uzsver, ka pesticīdu lietošanas samazināšana ir viens no augstas prioritātes mērķiem ilgtspējīgai lauksaimniecībai, lai apturētu plaši izplatīto pārtikas, augsnes un ūdens resursu piesārņojumu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību; tāpēc aicina Komisiju Eiropas mērogā ieviest īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa obligātu mērķi, kas ļautu samazināt pesticīdu lietošanas biežumu;

49. uzsver — lai nodrošinātu pietiekami augstas kvalitātes un uzturvielām bagātu pārtiku strauji augošajam cilvēku skaitam pasaulē, kā arī llai mazinātu pārtikas izšķērdēšanu, ir nepieciešamas viedas lauksaimniecības metodes un ražošanas paņēmieni, tādi kā kūtsmēslu radītā metāna uztveršana un efektīvāka mēslojuma izmantošana, lai panāktu oglekļa ziņā neitrālu ES lauksaimniecības sistēmu;

50. uzsver, ka no 30 % Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) budžeta 2021.–2027. gadam, kas paredzēts rīcībai klimata politikas jomā, vismaz 25 % būtu jāizmanto jūras vides aizsardzībai; atzīst zivsaimniecības nozares potenciālu veselīgāka un klimatam labvēlīga uztura veicināšanā; stingri uzsver, ka nozarei ir jāatbilst ES vides, klimata un ilgtspējas mērķiem, ar kuriem tiek nodrošināta jūras ekosistēmu aizsardzība un zivju krājumu ilgtspējība; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu atbalstu Eiropas zvejniekiem pārejā uz ilgtspējīgām zvejas darbībām;

51. aicina pārskatīt regulu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem[7], lai ieviestu ES mēroga iepakojuma uzturvērtības marķēšanas shēmu, tādējādi izvairoties no vienotā tirgus sadrumstalotības, un nodrošināt īsu, objektīvu, pārredzamu un patērētājiem draudzīgu uzturvērtības marķējumu par visiem produktiem, ņemot vērā patērētāju pētījumus; prasa uzlabot obligāto izcelsmes valsts marķējumu un skaidru informāciju par pārtikas ietekmi uz vidi, lai patērētāji varētu izdarīt videi draudzīgāku izvēli; prasa arī nodrošināt informāciju par ražošanas metodi; atgādina, cik svarīgs ir pārredzams un patērētājiem draudzīgs marķējums tieši uz pārtikas produktu etiķetēm, un uzskata, ka digitālie informācijas sniegšanas līdzekļi var papildināt, nevis aizstāt marķējumā norādīto informāciju;

52. aicina Komisiju turpināt cīnīties pret divējādiem pārtikas kvalitātes standartiem iekšējā tirgū, lai nodrošinātu, ka visiem eiropiešiem ir pieejama vienādas kvalitātes pārtika; uzsver izglītības un izpratnes veidošanas būtisko nozīmi veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas patēriņa veicināšanā;

Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana

53. atzinīgi vērtē apņemšanos iesniegt jaunu bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam pirms Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu 15. konferences; uzsver, ka ES būtu jācenšas panākt vērienīgu vienošanos par bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada, nosakot skaidru mērķi un uzdevumus; uzskata, ka ir būtiski līdz 2030. gadam apturēt un novērst bioloģiskās daudzveidības zudumu gan ES, gan pasaulē;

54. pauž dziļu nožēlu par to, ka ES nepilda savas pašreizējās saistības bioloģiskās daudzveidības jomā, kas noteiktas Aiči mērķos vai pašreizējā bioloģiskās daudzveidības stratēģijā; uzsver, ka ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam ir jāiekļauj juridiski saistoši mērķi ES un dalībvalstīm un tā jāpapildina ar pietiekamiem resursiem un instrumentiem, lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu un būtiski uzlabotu bioloģiskās daudzveidības un vides stāvokli;

55. uzsver, ka ir svarīgi paplašināt aizsargājamās teritorijas un uzlabot to savienojamību un pārvaldību uz sauszemes un jūrā; norāda uz Komisijas plāniem noteikt pasākumus bojāto ekosistēmu uzlabošanai un atjaunošanai un ierosināt dabas atjaunošanas plānu; uzsver, ka ir svarīgi šādā plānā ietvert visas ekosistēmas un ieviest juridiski saistošus instrumentus un mērķus arī atjaunošanai;

56. atgādina, ka meži ir neaizstājami mūsu planētai un bioloģiskajai daudzveidībai; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sagatavot jaunu meža stratēģiju un risināt globālās atmežošanas jautājumu; prasa izstrādāt vērienīgu jaunu meža stratēģiju un apmežošanas pasākumus, kuru pamatā jābūt ilgtspējībai un ar kuriem ir jāaizsargā un jāatjauno bioloģiskā daudzveidība, kā arī jāmazina klimata pārmaiņas; turklāt uzsver to, ka ir jāievieš darbības un pasākumi mežu ugunsgrēku novēršanai;

57. uzsver, ka ir vajadzīgi stingri regulatīvie pasākumi, kuru pamatā ir pienācīga pārbaude, lai nodrošinātu, ka produkti, kas nonāk ES tirgū, neveicina atmežošanu, bioloģiskās daudzveidības izzušanu, vides degradāciju vai cilvēktiesību pārkāpumus jebkurā piegādes ķēdes posmā; uzskata, ka ES rīcībai pret atmežošanu būtu jāpievēršas tās galvenajiem veicinātājiem, tostarp palmu eļļai, sojai, liellopu gaļai un kakao; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk pakāpeniski atteikties no augsta ILUC riska biodegvielām, ko izmanto ES;

58. uzsver, ka 8. vides rīcības programmai ir jāatspoguļo vērienīgais mērķis, kas izklāstīts Eiropas zaļajā kursā, un tā ir pilnībā jāsaskaņo ar IAM un jāvirza uz priekšu to īstenošana;

Nulles piesārņojuma mērķis attiecībā uz vidi, kurā nav toksiska piesārņojuma

59. norāda, ka “nulles piesārņojuma rīcības plānam attiecībā uz gaisu, ūdeni un augsni” jābūt visaptverošai un transversālai stratēģijai, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību no vides degradācijas un piesārņojuma; uzsver, ka šai stratēģijai būtu jāpāriet no piesārņojuma samazināšanas uz piesārņojuma nepieļaušanu un galu galā — nulles piesārņojumu, kā arī jāpievēršas jautājumam par piesārņojumu, ko rada plašs cilvēku darbību klāsts, piemēram, rūpnieciskie, vietējie, transporta, tūrisma un lauksaimniecības avoti;

60. atkārtoti norāda, ka ES ir pilnībā jāsaskaņo gaisa kvalitātes standarti ar jaunāko starptautisko zinātnisko konsensu un PVO ieteikumiem; uzskata, ka mērķi, kas noteikti saskaņā ar direktīvu par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju[8], ir jāpastiprina, nosakot metāna, melnā oglekļa un dzīvsudraba emisiju samazināšanas mērķus, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni; atkārtoti norāda, ka tikmēr pilnībā jāīsteno spēkā esošie horizontālie tiesību akti gaisa kvalitātes jomā;

61. uzsver, ka Rūpniecisko emisiju direktīvas pārskatīšanā[9] uzsvars būtu jāliek uz piesārņojuma novēršanu, saskaņotību ar aprites ekonomikas un dekarbonizācijas politiku; šajā sakarībā norāda, ka rūpniecisko emisiju noteikumi ir jāpārveido tā, lai par prioritāti noteiktu tīras enerģijas ražošanu, ūdens kvalitāti un piegādi, resursu pārvaldību un attiecīgo ķīmisko vielu aizstāšanu; atkārtoti uzsver, ka ir jāpievēršas piesārņojuma avotiem, kas vēl nav risināti ES līmenī, piemēram, piesārņojošām emisijām no kuģiem ostās un lidmašīnām lidostās;

62. sagaida, ka jaunā ķīmisko vielu ilgtspējas stratēģija nodrošinās visaptverošu ilgtermiņa satvaru ķīmisko vielu politikai, kurā horizontāli risināti dažādi attiecīgie tiesību akti un politikas virzieni, tostarp attiecīgo ķīmisko vielu, jo īpaši endokrīni disruptīvu ķīmisko vielu (EDC), vielu, kas ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai (CMR), noturīgu ķīmisko vielu, neirotoksisko vielu un imūntoksisko vielu identificēšana, kontrole un pakāpeniska izskaušana visos patēriņa produktos, jo īpaši gadījumos, kad ir pieejamas drošākas alternatīvas, vienlaikus nodrošinot netoksisku vidi pašreizējām un nākamajām paaudzēm, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām;

63. uzsver, ka ir ļoti svarīgi pieņemt horizontālos kritērijus EDC noteikšanai visās nozarēs un efektīvi samazināt EDC vispārējo iedarbību uz cilvēkiem un vidi; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt ES tiesību aktus par rotaļlietām un kosmētikas līdzekļiem, lai attieksme pret EDC būtu tāda pati kā pret CMR, un pārskatīt tiesību aktus par materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, lai aizstātu joprojām lietošanā esošās EDC; turklāt norāda, ka jaunajam visaptverošajam EDC satvaram ir jānodrošina, ka tiek ņemta vērā jauktā ietekme un kombinētā iedarbība;

64. aicina Komisiju veikt skaidrus likumdošanas pasākumus par farmaceitisko līdzekļu nonākšanas vidē novēršanu — gan ražošanas procesa, gan arī zāļu lietošanu un to nonākšanas atkritumos rezultātā;

Eiropas zaļā kursa finansēšana un taisnīgas pārejas nodrošināšana

65. uzsver, ka jaunas iniciatīvas ir jāfinansē ar papildu naudas līdzekļiem; uzskata, ka tikai visaptverošs finansēšanas plāns, kura pamatā ir saskaņots priekšlikumu kopums un kura mērķis ir palielināt publiskos un privātos ieguldījumus visos līmeņos (Eiropas, valstu, reģionālajā, vietējā), nodrošinātu papildu ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Eiropas zaļo kursu; pauž stingru pārliecību, ka šā plāna pamatā vajadzētu būt taisnīgas un iekļaujošas pārejas principam, lai konsekventi un integrēti risinātu vides, sociālās un ekonomiskās problēmas; uzskata, ka ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānam būtu jāpalīdz finansēt pāreju uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku, vienlaikus palīdzot darba ņēmējiem, kopienām un vietējām iestādēm un novēršot pieaugošo nevienlīdzību starp cilvēkiem un vietām;

66. uzsver, ka katru gadu ir nepieciešami papildu publiskie un privātie ieguldījumi EUR 260 miljardu apmērā, lai sasniegtu mērķus klimata un enerģētikas jomā 2030. gadam, par kuriem pašlaik ir panākta vienošanās, un ka šis skaitlis saskaņā ar pašu Komisiju ir konservatīvs aprēķins; uzsver — Revīzijas palāta lēš, ka katru gadu būs vajadzīgas investīcijas kopumā EUR 1 115 miljardu apmērā, lai sasniegtu 2030. gadam izvirzītos klimata un enerģētikas mērķus, par kuriem pašlaik ir panākta vienošanās, un tāpēc uzskata, ka Komisijas mērķis būtu jāpārskata un jāpalielina;

67. prasa pārskatīt pašreizējo Eiropas fiskālo sistēmu, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu Eiropas zaļajam kursam; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sadarboties ar dalībvalstīm, lai valstu budžetus padarītu videi draudzīgākus, taču pauž bažas, ka tas neattaisnos Eiropas iedzīvotāju un teritoriju cerības un vajadzības; prasa pārskatīt Stabilitātes un izaugsmes pakta pašreizējo investīciju klauzulu un Eiropas fiskālajā sistēmā ieviest zelta noteikumu, kas no dalībvalstu budžeta deficīta aprēķina izslēdz publiskās investīcijas, kuru mērķis ir taisnīgi un iekļaujoši mazināt klimata pārmaiņas vai pielāgoties tām;

68. atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada 14. novembrī EIB valde pieņēma jaunu aizdevumu politiku enerģētikas jomā, kas ir pozitīvs ieguldījums Eiropas zaļā kursa sasniegšanā; aicina turpināt EIB investīciju politikas pārskatīšanu, lai prioritārā kārtā nodrošinātu mērķtiecīgu finansējumu zaļā kursa iniciatīvām, vienlaikus ņemot vērā papildināmības priekšrocības, ko EIB finansējums var nodrošināt attiecībā pret citiem avotiem; uzsver, ka koordinācija ar citiem finansēšanas instrumentiem ir būtiska, ņemot vērā to, ka EIB grupa viena pati nevar finansēt visas Eiropas zaļā kursa iniciatīvas; prasa pārskatīt EIB pārvaldības sistēmu, lai uzlabotu tās demokrātisko pārskatatbildību;

69. uzsver, ka ir jānovērš pašreizējā tirgus nelīdzsvarotība starp ilgtspējīgu finanšu produktu zemo piedāvājumu un augsto pieprasījumu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Parlamenta un Padomes panākto vienošanos par taksonomiju, kas nodrošina, ka ilgtspējīgas investīcijas ir patiesi ilgtspējīgas, un kas veicina privātās investīcijas šajās darbībās; uzstāj, ka nevar cerēt, ka privātais sektors vien sasniegs nepieciešamo kritisko masu un ka publiskajam sektoram būtu jāpalielina sava loma ilgtspējīgos finanšu tirgos;

70. uzskata, ka plānotajai valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanai vajadzētu būt vērstai uz to, lai stiprinātu un vienkāršotu ieguldījumu kapacitāti ilgtspējīgos risinājumos un konkrētos instrumentos, kas paredzēti valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kurām būs liela nozīme Eiropas zaļā kursa efektīvā un inovatīvā īstenošanā; tomēr brīdina, ka šādu pārskatīšanu nevajadzētu izmantot, lai vājinātu spēcīgo ES konkurences noteikumu kopumu, bet gan lai ļautu likumīgi rīkoties, īstenojot zaļo vienošanos un taisnīgu pāreju;

71. sagaida, ka pakāpeniski tiks pārskatīts Eiropas pusgads, integrējot IAM, lai Eiropas pusgada process kļūtu par spēcīgu virzītājspēku virzībā uz ilgtspējīgu labklājību visiem Eiropas iedzīvotājiem; tādēļ aicina īstenot holistiskāku pieeju, lai novērtētu politikas ietekmi uz IAM sasniegšanu, ne tikai IKP, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku labklājībai; turklāt aicina visā Eiropas pusgada ciklā integrēt labklājības mērķus un rādītājus, t. i., gada izaugsmes pētījumu (GIP), brīdināšanas mehānisma ziņojumu (BMZ), vienoto nodarbinātības ziņojumu un konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI);

72. ļoti atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos īstenot taisnīgas pārejas mehānismu pēc Parlamenta atkārtotajiem aicinājumiem izveidot šādu mehānismu, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā; uzsver, ka ir svarīgi veikt taisnīgu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku un ka ir vajadzīga prognozējoša un līdzdalīga pieeja, lai nodrošinātu, ka visas sabiedrības daļas gūst labumu no pārejas, un lai atbalstītu reģionus, jo īpaši ogļu ieguves reģionus un oglekļietilpīgus reģionus, kopienas un darbaspēku visās nozarēs, ko visvairāk ietekmē dekarbonizācija, tostarp arī veicināt jaunu projektu un tehnoloģiju izstrādi šīm kopienām; atzīst, ka kompensācijas fondi vien negarantē taisnīgu pāreju un ka jebkuras pārejas politikas pamatā vajadzētu būt visaptverošai ES stratēģijai, kuras pamatā būtu patiess dialogs ar attiecīgajiem iedzīvotājiem un kopienām un kuras mērķis būtu šo reģionu attīstība un modernizācija, kā arī objektu pārveidošana, kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu radīšana un sociālie pasākumi, tostarp pārkvalificēšanās un prasmju pilnveide; uzstāj, ka Taisnīgas pārejas fonds ir jāfinansē no jauniem papildu līdzekļiem, tam jābūt papildinošam un tas nedrīkst kaitēt citām ES ilgtermiņa politikas jomām;

73. atkārtoti apstiprina savu nepārprotamo atbalstu klimata aspektu integrēšanas principam DFS, pārsniedzot mērķtiecīgo izdevumu daļu līmeni, kā izklāstīts DFS starpposma ziņojumā un kā noteikusi Komisija; turklāt uzsver, ka ir svarīgi integrēt klimata un sociālo dimensiju lēmumu pieņemšanā attiecībā uz visām svarīgākajām DFS programmām un visā politikas ciklā; turklāt šajā sakarā prasa nodrošināt pārredzamāku, stingrāku un visaptverošāku metodiku, tostarp pārveidotus snieguma rādītājus ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītu izdevumu noteikšanai un izsekošanai, finansiālā atbalsta sniegšanas kaitējošiem pasākumiem novēršanai un klimata politikas jautājumu integrēšanas ietekmes uz klimata pārmaiņu mazināšanos un pielāgošanos tām vidēja termiņa un ilgtermiņa uzraudzībai;

74. atgādina, ka ir svarīgi ES budžetā ieviest jaunus pašu resursus, proti, ES vides aizsardzības iniciatīvu īstenošanu, kā vairākkārt uzsvēris Parlaments, neapdraudot budžeta universāluma principu; kā sarunu sākumpunktu atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada priekšlikumu ieviest pašu resursus, pamatojoties uz ES ETS izsoļu ieņēmumiem, un nodokli par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu; uzskata, ka jebkuram jaunam oglekļa emisiju pielāgošanas mehānismam būtu jāpalīdz finansēt ES budžetu;

75. prasa kohēzijas politikai piešķirt vērienīgu finanšu piešķīrumu, skaidri koncentrējoties uz vides problēmām, un vismaz 30 % līdzekļu piešķirt politikas mērķim, proti, zaļākai ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, pārejot uz nulles oglekļa emisiju ekonomiku un noturīgu Eiropu; uzsver nepieciešamību pēc 2020. gada kohēzijas politikā pilnībā īstenot ilgtspējīgas izaugsmes un klimatnoturības koncepcijas, tostarp mērķi neizmantot kohēzijas fondus investīcijām, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, apstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu; atgādina par publiskā sektora investīciju nozīmi kohēzijas politikā;

Pētniecības mobilizēšana un inovācijas veicināšana

76. uzsver, ka programmai “Apvārsnis Eiropa” ir jāsaglabā vērienīgs budžets EUR 120 miljardu apmērā pašreizējās cenās, lai risinātu svarīgās inovācijas problēmas saistībā ar digitālo un rūpniecisko pāreju uz klimatneitralitāti, ņemot vērā, ka ar vismaz 35 % no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” budžeta būtu jāveicina klimata mērķu sasniegšana; prasa Komisijai maksimāli palielināt iespējas, ko sniedz plašāka inovācijas vide, kuras pamatā ir zinātne un zināšanas, ņemot vērā, ka dažām jaunām svarīgām pamattehnoloģijām, piemēram, mašīnmācībai, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijai, mazoglekļa un aprites ekonomikai draudzīgām tehnoloģijām, zemu tehnoloģiju, 5G tīkliem un kvantu skaitļošanai, būs izšķiroša nozīme, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti;

77. prasa nodrošināt atbilstīgu finansējumu pētniecībai un palielināt starpdisciplīnu sadarbību, lai aizstātu ķīmiskas vielas, kas raisa bažas, tostarp tās, ko izmanto materiālos, procesos vai tehnoloģijās un izstrādāt drošākas alternatīvas, pamatojoties uz to bīstamību, veiktspēju un ekonomisko dzīvotspēju, lai izvairītos no toksiskas ķīmiskās vielas aizstāšanas ar citu vielu, kas rada līdzvērtīgas vai lielākas bažas; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pārredzamas publiskā un privātā sektora investīciju partnerības, lai atbalstītu drošāku alternatīvu pētniecību un tehniskā atbalsta sniegšanu MVU, jo īpaši attiecībā uz alternatīvu tehnisko iespējamību;

78. uzsver nozīmi, kāda ir papildināmībai un sinerģijām starp fondiem un citiem ES instrumentiem, kā arī to, ka ir svarīgi stiprināt pētniecību, inovāciju un rezultātu tehnoloģisku pārnesi tādās jomās kā klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana, resursu efektīva izmantošana un to aprite, mazoglekļa un bezemisiju tehnoloģijas un datu apkopošana Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanas atbalstam; uzsver, ka ir jāatbalsta esošās videi un klimatam draudzīgās inovatīvās tehnoloģijas, lai tās būtu gatavas tirgum, jo īpaši izvēršanas, infrastruktūras attīstības un cenu noteikšanas sistēmu ziņā;

79. uzstāj, ka ir svarīgi atbalstīt ieviešanu tirgū, kas ir galvenais virzītājspēks, lai ES ievērojamos zināšanu resursus pārvērstu jauninājumos;

80. turklāt uzsver, ka ir svarīgi radīt pētniecībai un inovācijai labvēlīgu vidi, kā arī pētniecības un inovācijas ekosistēmu, kas veicina revolucionāru tehnoloģiju izstrādi un padara iespējamu tehnoloģiju un produktu testēšanu, piemēram, izmantojot mazāk reglamentētas testēšanas zonas un/vai testēšanas laboratorijas, lielāku atbalstu pētniecības un inovācijas neveiksmēm un racionalizētu finansiālo atbalstu;

“Nenodarīt kaitējumu” — ilgtspējības integrēšana visās ES politikas jomās

81. uzstāj uz vienotu pieeju Parīzes nolīguma, Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanai gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā; uzsver, ka ir svarīgi izmantot dabā rodamus risinājumus, kas veicina gan bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, gan klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām; uzsver, ka piesardzības principam kopā ar principu “nenodarīt kaitējumu” būtu jāvirza ES darbības visās politikas jomās, pilnībā ievērojot principu par politikas saskaņotību attīstībai, jo īpaši attīstības, tirdzniecības, lauksaimniecības, enerģētikas un klimata jomā;

82. uzsver, ka klimata un vides mērķi jāiekļauj visās ES politikas jomās, tostarp tirdzniecības politikā; aicina Komisiju nodrošināt, ka visi turpmākie tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi, ko parakstījusi ES, pilnībā atbilst Parīzes nolīgumam un IAM un ka vides un klimata nosacījumi ir juridiski saistoši un obligāti izpildāmi; aicina Komisiju veikt un publicēt visaptverošu novērtējumu par spēkā esošo un turpmāko nolīgumu atbilstību Parīzes nolīgumam;

83. aicina Komisiju īstenot pārdomu dokumenta “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam” 1. scenāriju, kā prasīts Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcijā “Gada stratēģiskais ziņojums par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu”[10], kurā cita starpā prasīts, lai ES un tās dalībvalstu labāka regulējuma programmās tiktu integrēts princips “ilgtspējība pirmajā vietā”;

84. uzsver, ka ES tirdzniecīnas nolīgumu sadaļās par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA) jāiekļauj katras puses apņemšanās ratificēt un īstenot astoņas galvenās un četras prioritārās SDO konvencijas, kā arī starptautiskos daudzpusējos vides nolīgumus, nodrošinot ratifikācijas ceļvedi pirms sarunu pabeigšanas; uzsver, ka sadaļās par TIA ir jāiekļauj efektīvi preventīvi pasākumi nopietnu, pierādītu vides saistību pārkāpumu gadījumā, tostarp tirdzniecības sankcijas, un uz tām jāattiecina vispārējie strīdu izšķiršanas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uz pārējām nolīguma daļām;

85. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veicināt ilgtspējīgas piegādes ķēdes, lai palielinātu ieguvumus no aprites ekonomikas gan vietēji, gan globāli; uzsver, ka to var panākt tikai ar obligātiem pienācīgas pārbaudes pienākumiem saskaņā ar ESAO pamatnostādnēm, kurās pilnībā ievēroti vides, sociālie un drošības standarti, kā arī pilnībā īstenoti ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi; sagaida, ka Komisija iesniegs likumdošanas iniciatīvu par uzticamības pārbaudi, kas ietver obligātas, pārredzamas un funkcionējošas “sociālās un vides izsekojamības” ieviešanu visā ražošanas ķēdē;

ES kā viena no pasaules līderēm

86. stingri atbalsta ES politikas pasākumu turpināšanu un spēcīgāku nostiprināšanu, pamatojoties uz “zaļā kursa diplomātiju”, kas ir ļoti svarīga, lai mobilizētos rīcībai klimata jomā un vides aizsardzībai partnervalstīs un lai veidotu starptautiskās sabiedrības izpratni; mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot holistisku pieeju ES klimata un vides diplomātijai, izveidojot saikni starp klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, ilgtspējīgu attīstību, lauksaimniecību, konfliktu risināšanu, migrāciju un humānajām problēmām, lai veicinātu vispārēju pāreju uz nulles līmeņa emisijām, noturību pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību un pārtikas un ūdens nodrošinājumu;

87. uzsver, ka visiem ārējās politikas instrumentiem būtu pilnībā jāatbilst ES mērķiem klimata, bioloģiskās daudzveidības un vides jomā; atgādina Parlamenta nostāju, ka nākamajā finanšu plānošanas periodā darbībām saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III) būtu jāiegulda vismaz 16 % no to kopējā finansējuma klimata mērķiem un darbībām saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (KASSSI) regulu būtu jāiegulda 45 % no tā kopējā finansējuma klimata mērķiem, vides pārvaldībai un aizsardzībai, bioloģiskajai daudzveidībai un cīņai pret pārtuksnešošanos, no kuriem 30 % no KASSSI kopējā finansējuma būtu jāatvēl klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem;

88. atkārtoti norāda, ka ir jārisina klimata pārmaiņu dramatiskās sekas uz jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu (LDC) un mazo salu jaunattīstības valstu (SIDS), ilgtermiņa ekonomisko attīstību; tāpēc aicina veikt lielākus ieguldījumus noturīgās infrastruktūrās jaunattīstības valstīs, lai varētu reaģēt uz dabas katastrofu saasināšanos;

89. uzsver, ka saskaņā ar IPCC datiem vietējās un tradicionālās zināšanas ir būtisks resurss klimata pārmaiņu novēršanai, jo īpaši tāpēc, ka aptuveni 80 % no pasaules atlikušās bioloģiskās daudzveidības ir pirmiedzīvotāju apdzīvotajās teritorijās; uzsver, ka ir jāpievēršas klimata, vides, ekonomiskās un sociālās dimensijas savstarpējās atkarības jautājumam un jo īpaši pārmaiņu tiešajai ietekmei uz pirmiedzīvotāju kopienām un akūtajiem draudiem to eksistencei, ar kuriem saskaras daudzas no šīm kopienām, tostarp kopienas, kas vēl nav saskārušās ar mūsdienu civilizāciju;

°

° °

90. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

• [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.
• [2] OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.
• [3] OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.
• [4] OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.
• [5] OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.
• [6] OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.
• [7] OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.
• [8] OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.
• [9] OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.
• [10] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0220.