Procedūra : 2020/2519(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0077/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0077/2020

Debates :

CRE 29/01/2020 - 23

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


<Date>{21/01/2020}21.1.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0077/2020</NoDocSe>
PDF 157kWORD 45k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par 2019. gadā grozīto Indijas Pilsonības likumu</Titre>

<DocRef>(2020/2519(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Kati Piri</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0077/2020

B9-0077/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2019. gadā grozīto Indijas Pilsonības likumu

(2020/2519(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Indiju,

 ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

 ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

 ņemot vērā Globālo līgumu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju,

 ņemot vērā ANO 1992. gada 18. decembra Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm,

 ņemot vērā 1990. gada ANO Pamatprincipus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem par spēka un šaujamieroču lietošanu,

 ņemot vērā Indijas konstitūciju,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā ar 2019. gadā grozīto Indijas Pilsonības likumu (CAA) ir izdarīti grozījumi 1955. gada Pilsonības likumā, paredzot iespēju nelikumīgiem migrantiem iegūt Indijas pilsonību naturalizācijas un reģistrācijas ceļā; tā kā tiesības izmantot CAA nodrošināto iespēju tomēr ir piešķirtas tikai hinduistiem, sikhiem, budistiem, džainistiem, parsiem un kristiešiem no Afganistānas, Bangladešas un Pakistānas, kuri ieradušies Indijā līdz 2014. gada 31. decembrim;

B. tā kā CAA ir nepārprotami diskriminējošs pēc būtības, jo tas liedz musulmaņiem piekļuvi tādiem pašiem noteikumiem, kādi attiecināti uz citām reliģiskajām grupām;

C. tā kā Indijas valdība ir norādījusi, ka CAA uzskaitītajās valstīs vairums iedzīvotāju ir musulmaņi un ka šajās valstīs lielāks vajāšanas risks pastāv tur dzīvojošām reliģiskajām minoritātēm, un tādējādi izmanto šo apsvērumu kā pamatojumu paātrinātai pilsonības piešķiršanai;

D. tā kā Indija robežojas ar Bangladešu, Butānu, Birmu, Nepālu, Pakistānu un Šrilanku, tomēr Šrilankas tamili, kas veido lielāko bēgļu grupu Indijā un valstī dzīvo jau vairāk nekā trīsdesmit gadus, nav iekļauti CAA darbības jomā;

E. tā kā no CAA darbības jomas ir izslēgti arī rohindžu musulmaņi no Mjanmas, kurus organizācija “Amnesty International” un Apvienoto Nāciju Organizācija ir raksturojušas kā pasaulē visvairāk vajāto minoritāti; tā kā CAA ignorē arī ahmadiešu grūto stāvokli Pakistānā, biharu musulmaņus Bangladešā un hazārus Pakistānā, kuri visi tiek vajāti savās izcelsmes valstīs;

F. tā kā CAA ir pretrunā Indijas konstitūcijas 14. pantam, kas ikvienai personai garantē tiesības uz vienlīdzību un aizsargā ikvienu personu pret diskrimināciju reliģijas, rases, kastas, dzimuma vai dzimšanas vietas dēļ; tā kā CAA iedragā Indijas apņemšanos ievērot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ICCPR un Konvenciju par rasu diskriminācijas izskaušanu, kurai Indija ir pievienojusies un kura aizliedz diskrimināciju rases, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ;

G. tā kā CAA pieņemšana ir izraisījusi plašus protestus pret šā likuma īstenošanu un no ziņām izriet, ka šajos protestos bojā gājuši 27 cilvēki, 175 tikuši ievainoti un tūkstošiem cilvēku ir arestēti; tā kā, lai kavētu cilvēku piedalīšanos mierīgos protestos, Indijas varas iestādes ir izmantojušas arī tādus līdzekļus kā interneta bloķēšana, komandantstundu ieviešana un sabiedriskā transporta ierobežošana; tā kā ir ziņots par simtiem protestētāju piekaušanu, apšaudīšanu un spīdzināšanu, jo īpaši Utarpradēšas štatā;

H. tā kā 2020. gada 5. janvārī Džavaharlala Neru universitātes pilsētiņā studentiem, kuri protestēja pret CAA un Valsts pilsoņu reģistru (NRC), uzbruka maskēta grupa, ievainojot vairāk nekā 20 šīs universitātes studentus un pasniedzējus; tā kā no dažādos plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas un studentu teiktā izriet, ka policija ir bijusi uzbrukuma lieciniece un nav nedz apturējusi, nedz arestējusi uzbrucējus;

I. tā kā starptautiskā sabiedrība, tostarp ANO, jau ir paudusi bažas par CAA un saistībā ar to uzliesmojušo vardarbību; tā kā ANO Augstās cilvēktiesību komisijas runaspersona ir paudusi bažas, ka CAA ir “pašos pamatos diskriminējošs”;

J. tā kā vairāk nekā 100 pensionēti augstākā līmeņa valsts ierēdņi, tostarp trīs bijušie ministri, ir uzrakstījuši atklātu vēstuli Indijas sabiedrībai, nosodot valdības politiku, ko viņi nosauc par morāli nepieļaujamu un postošu, un uzsverot, ka šī politika noteikti radīs grūtības miljoniem cilvēku; tā kā 2020. gada 4. janvārī vairāk nekā 100 000 cilvēku, protestējot pret CAA, piedalījās miermīlīgā demonstrācijā Haidarābādu;

K. tā kā CAA tika ieviests, valdībai uzstājot uz valsts mēroga pilsonības pārbaudes procesu (t. i., NRC); tā kā no valdības paziņojumiem izriet, ka NRC procesa mērķis ir liegt musulmaņiem tiesības uz pilsonību, vienlaikus aizsargājot šīs tiesības hinduistiem un citām personām, kas nav musulmaņi; tā kā vērsties ārzemnieku tiesās, kas izveidotas, lai noteiktu tiesības uz pilsonību, varēs tikai musulmaņi, kas nav iekļauti NRC reģistrā; tā kā šīs tiesas ir tikušas starptautiski nosodītas par to, ka tās neaizsargā tiesības uz taisnīgu tiesu un negarantē cilvēktiesību ievērošanu;

L. tā kā Indijas valdība plāno ieviest NRC visas valsts mērogā, dokumentējot valstī dzīvojošo vairāk nekā 1,3 miljardu iedzīvotāju pilsonību; tā kā Asamas štatā šis process nesen noslēdzās ar to, ka reģistrā netika iekļauti vairāk nekā 1,9 miljoni cilvēku, ierindojot viņus nelegālu migrantu kategorijā, un šo cilvēku nākotne tagad ir neskaidra — pastāv arī iespēja, ka viņi varētu tikt deportēti;

M. tā kā vairāki Indijas štati jau ir paziņojuši, ka neīstenos šo likumu; tā kā Keralas valdība savā lūgumrakstā Augstākajai tiesai ir nodēvējusi CAA par Indijas konstitūcijas sekulārās būtības pārkāpumu un apsūdzējusi Indijas valdību tautas šķelšanā ar reliģiju saistītu apsvērumu dēļ,

1. pauž dziļu nožēlu par CAA pieņemšanu un īstenošanu, jo šis likums ir diskriminējošs, bīstami šķeļ sabiedrību un, iespējams, var izraisīt lielāko bezvalstniecības krīzi pasaulē un pakļaut ciešanām ļoti daudzus cilvēkus;

2. atgādina par starptautiskajām saistībām, ko Indijai uzliek Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija un ICCPR, kā arī par to, ka Indijas konstitūcijas 14. pants garantē ikvienai personai tiesības uz vienlīdzību un aizsargā ikvienu personu pret diskrimināciju reliģijas, rases, kastas, dzimuma vai dzimšanas vietas dēļ;

3. nosoda to, ka Indija savā naturalizācijas un bēgļu politikā ir iekļāvusi reliģiskos kritērijus; uzsver, ka visiem migrantiem neatkarīgi no viņu migrācijas statusa ir tiesības uz savu fundamentālo cilvēktiesību ievērošanu, aizsardzību un īstenošanu; aicina Indijas valdību risināt pamatoti paustās bažas par NRC, kas var tikt izmantots, lai mērķtiecīgi vērstos pret marginalizētām grupām;

4. aicina Indijas varas iestādes nodrošināt tiesības uz mierīgiem protestiem un garantēt dzīvību un fizisko neaizskaramību personām, kuras nolemj piedalīties demonstrācijās; aicina Indijas valdību nodrošināt, ka drošības spēki ievēro ANO Pamatprincipus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem par spēka un šaujamieroču lietošanu; turklāt aicina Indijas varas iestādes pilnībā ņemt vērā problemātiku, kas izraisījusi protestus, un jēgpilni novērst politiskās un ekonomiskās krīzes pamatcēloņus;

5. stingri mudina Indijas valdību nodrošināt, lai ārvalstnieku tiesas darbotos maksimāli pārredzami un saskaņā ar starptautiskajiem taisnīgas tiesas standartiem, nodrošinot, ka likumīgas prasības, kas saistītas ar pilsonību, netiek noraidītas sistēmiskas diskriminācijas dēļ;

6. aicina ES un dalībvalstu pārstāvniecības Indijā iekļaut dialogos ar Indijas varas iestādēm etnisko un reliģisko minoritāšu diskriminācijas jautājumu un par prioritāti noteikt programmas, kurās risināts etnisko grupu un reliģisko minoritāšu diskriminācijas jautājums, tostarp tādās jomās kā izglītība, un programmas, kurās īpaša uzmanība pievērsta minoritāšu diskriminācijai;

7. aicina Indijas valdību nekavējoties iesaistīties miermīlīgā dialogā ar dažādām iedzīvotāju grupām un atcelt diskriminējošos grozījumus, ar kuriem tiek pārkāptas Indijas starptautiskās saistības novērst pilsonības atņemšanu rases, ādas krāsas, izcelšanās vai nacionālās vai etniskās izcelsmes dēļ, kā noteikts ICCPR un citos cilvēktiesību līgumos;

8. atgādina, ka, lai gan CAA minētais mērķis aizsargāt vajātās grupas ir vērtējams atzinīgi, tas būtu jādara, izmantojot stabilu valsts patvēruma sistēmu, kuras pamatā ir vienlīdzības un nediskriminācijas princips un kura attiecas uz visiem cilvēkiem, kam nepieciešama aizsardzība pret vajāšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, nešķirojot pēc rases, reliģijas, nacionālās izcelsmes vai citiem aizliegtiem iemesliem;

9. pieņem zināšanai, ka Indijas Augstākā tiesa pārskatīs CAA, un cer, ka tā rūpīgi apsvērs likuma atbilstību Indijas konstitūcijai un starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam un Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Indijas prezidentam, Indijas valdībai, Indijas premjerministram un Indijas parlamentam.

 

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 28. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika