Procedūra : 2019/2949(RPS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0089/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0089/2020

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0030

<Date>{05/02/2020}5.2.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0089/2020</NoDocSe>
PDF 189kWORD 53k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu</TitreRecueil>


<Titre>par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz svinu un tā savienojumiem groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)</Titre>

<DocRef>(D063675/03 – 2019/2949(RPS))</DocRef>


<Commission>{ENVI}Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja</Commission>

Atbildīgie deputāti: <Depute>Bas Eickhout, Maria Arena, Martin Hojsík</Depute>

GROZĪJUMI

B9-0089/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz svinu un tā savienojumiem groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)

(D063675/03 – 2019/2949(RPS))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz svinu un tā savienojumiem groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (D063675/03),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (“REACH regula”)[1], jo īpaši tās 68. panta 1. punktu,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”[2],

 ņemot vērā 2001. gada 3. aprīļa rezolūciju par Komisijas Zaļo grāmatu par PVC vidiskajiem aspektiem[3],

 ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku[4],

 ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par projektu Komisijas Īstenošanas lēmumam XXX, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 piešķir atļauju izmantot bis(2-etilheksil)ftalātu (DEHP)[5],

 ņemot vērā 2018. gada 13. septembra rezolūcija par aprites ekonomikas paketes īstenošanu: iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas[6],

 ņemot vērā Vispārējās tiesas 2019. gada 7. marta spriedumu lietā T-837/16[7],

 ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[8],

 ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

 ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A. tā kā Komisijas regulas projekta mērķis ir ierobežot to, kādā līmenī par stabilizatoru vinilhlorīda polimēros vai kopolimēros (PVC) var izmantot svinu;

B. tā kā svins ir toksiska viela, kas pat mazās devās var smagi ietekmēt veselību, piemēram, izraisīt neatgriezeniskus neiroloģiskos bojājumus[9]; tā kā droša svina līmeņa nav[10],[11]; tā kā svins kaitē arī videi: tas ir ļoti toksisks ūdens organismiem[12] un pastāvīgi saglabājas vidē[13];

C. tā kā svina izmantošana par PVC stabilizatoru ir problēma, uz ko Komisija norādīja jau 2000. gada 26. jūlija Zaļajā grāmatā par PVC vidiskajiem aspektiem[14];

D. tā kā minētajā zaļajā grāmatā Komisija pauda uzskatu, ka tas, cik daudz svinu izmanto par stabilizatoru PVC izstrādājumos, būtu jāsamazina, un iezīmēja vairākus pasākumus, tostarp tiesību aktos noteiktu pakāpenisku izmantojuma izbeigšanu, tomēr galu galā aprobežojās ar PVC nozares brīvprātīgu apņemšanos līdz 2015. gadam izbeigt lietot svinu par PVC stabilizatoru[15];

E. tā kā minētā pieeja bija pretrunā Parlamenta nostājai: atbildot uz zaļo grāmatu, Parlaments aicināja Komisiju pilnībā aizliegt svina izmantošanu par PVC stabilizatoru[16];

F. tā kā Komisijas toreizējās rīcības — pareizāk sakot, tās bezdarbības — dēļ no 2000. līdz 2015. gadam tika saražots miljoniem tonnu PVC, kam par stabilizatoru izmantoti vairāki simti tūkstoši tonnu svina[17]; tā kā PVC izstrādājumi, kas izgatavoti no šāda svinu saturoša PVC, pakāpeniski kļūst par atkritumiem;

G. tā kā tad, kad 2015. gadā tika izpildīta PVC nozares brīvprātīgā apņemšanās, Komisija saprata, ka svins joprojām tiek izmantots importētos PVC izstrādājumos; tā kā tāpēc Komisija prasīja, lai Eiropas Ķimikāliju aģentūra (“aģentūra”) sagatavo XV pielikuma ierobežojumu ziņojuma projektu;

H. tā kā aģentūra apstiprināja, ka ir primāri svarīgi noteikt ierobežojumus importētiem PVC izstrādājumiem, secinādama: “tā kā Eiropas PVC nozare jau ir sākusi pakāpeniski atteikties no svina savienojumu izmantošanas par PVC stabilizatoriem, aptuveni 90 % aplēsto svina emisiju ir attiecināmas uz PVC izstrādājumiem, kas importēti ES 2016. gadā”[18];

I. tā kā Komisijas regulas projekts paredz ierobežot svina un tā savienojumu izmantošanu un klātbūtni no PVC ražotos izstrādājumos, par maksimālo svina koncentrāciju nosakot 0,1 % no PVC materiāla masas[19];

J. tā kā šā noteikuma pamatā ir secinājums, ka risks, ko Savienībā cilvēkiem rada svina izmantošana par stabilizatoru PVC izstrādājumos, nav pietiekami kontrolēts[20]; tā kā riska ierobežošanas priekšlikuma kontekstā svina riska aprakstā nebija izmantota bīstamība videi[21];

K. tā kā šis ierobežojums tika piemērots ar šādu pamatojumu: “Ņemot vērā, ka svina savienojumi nevar PVC lietderīgi stabilizēt, ja svina koncentrācija ir zemāka par aptuveni 0,5 masas procentiem, Aģentūras ierosinātajai 0,1 % robežkoncentrācijai būtu jānodrošina, ka PVC ražošanas laikā svina savienojumu tīša pievienošana par stabilizētāju Savienībā vairs nav iespējama.”[22];

L. tā kā ir svarīgi apzināties, ka 0,1 % robežvērtība ir nevis “drošs līmenis”, bet gan administratīva vērtība, kas noteikta, lai pilnībā novērstu svina izmantošanu par PVC stabilizatoru;

M. tā kā Komisijas regulas projekts uz 15 gadiem paredz divas atkāpes attiecībā uz reģenerētiem PVC materiāliem: viena pieļauj svina koncentrāciju līdz 2 % no cieta PVC izstrādājuma masas[23], otra — svina koncentrāciju līdz 1 % no elastīga/mīksta PVC izstrādājuma masas[24];

N. tā kā svina koncentrācija 1 % vai 2 % no masas nekādā ziņā nav “drošs līmenis”: tie ir ierobežojumi, kas noteikti, lai nozare varētu turpināt optimizēt savus finansiālos ieguvumus no svinu saturošu PVC atkritumu reciklēšanas[25];

O. tā kā šādas atkāpes ļauj turpināt izmantot novecojušu vielu, ražojot izstrādājumus no reģenerēta PVC, lai gan Komisija ir skaidri atzinusi, ka ir pieejamas alternatīvas[26];

P. tā kā šādas atkāpes ir pretrunā ilgstošajai Parlamenta nostājai; tā kā Parlaments jau 2001. gadā konkrēti uzsvēra, ka “PVC reciklēšana nedrīkst ļaut turpināties smago metālu problēmai”[27]; tā kā Parlaments 2015. gada 9. jūlija rezolūcijā par resursu lietderīgu izmantošanu un virzību uz aprites ekonomiku uzsvēra, ka reciklēšana nebūtu jāizmanto kā attaisnojums bīstamu novecojušu vielu izmantošanas turpināšanai[28]; tā kā 2015. gadā Parlaments attiecīgi rīkojās, iebilstot pret DEHP — vēl vienas novecojušas vielas — atļaušanu PVC reciklēšanai[29]; tā kā 2018. gadā Parlaments atkārtoja, ka “saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkritumu rašanās novēršana ir svarīgāka par reciklēšanu un ka attiecīgi reciklēšana nebūtu jāizmanto kā attaisnojums bīstamo vielu izmantošanas turpināšanai”[30];

Q. tā kā Komisijas regulas projektā atkāpes attiecībā uz reģenerētu PVC ir pamatotas ar argumentu, ka “alternatīva šādu izstrādājumu reciklēšanai, t. i., PVC atkritumu apglabāšana poligonos un incinerācija, palielinātu emisijas vidē un nemazinātu risku”[31];

R. tā kā domu gaitā, kas ir Komisijas regulas projekta pamatā, nav ņemts vērā tas, ka reciklēšana nemaz nav alternatīva apglabāšanai poligonā vai incinerācijai, jo PVC reciklēšana nevar turpināties mūžīgi un nozīmē tikai atlikt svinu saturoša PVC galīgo likvidēšanu un attiecīgās emisijas, turklāt radot papildu emisijas reciklēšanas gaitā un pēc tam lietošanas posmā;

S. tā kā Komisijas regulas projekts ierobežotu aptuveni 1000–4000 tonnu svina importu (importētu PVC izstrādājumu veidā), bet tajā pašā laikā ļautu ik gadu (vēlreiz) laist tirgū aptuveni 2500–10 000 tonnas svina, ko satur reģenerēts PVC;[32]

T. tā kā, citiem vārdiem sakot, Komisijas regulas projekts ierobežotu svina importu PVC izstrādājumu veidā, taču ierobežojuma iedarbību vājinātu tas, ka tirgū vēlreiz tiktu laists divtik daudz svina izstrādājumos, kas izgatavoti no svinu saturoša reģenerēta PVC;

U. tā kā tāpēc Komisijas regulas projektā paredzētās atkāpes attiecībā uz reģenerētu PVC ir pretrunā REACH regulas galvenajam mērķim nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni[33];

V. tā kā šādas atkāpes ir pretrunā arī saistībām, ko paredz 2013. gadā pieņemtā 7. vides rīcības programma, kurā skaidri pausts aicinājums izstrādāt netoksisku materiālu aprites ciklus tā, lai reciklētos atkritumus Savienībā varētu izmantot kā būtisku un uzticamu izejmateriālu avotu[34];

W. tā kā šādas atkāpes novestu pie divu kvalitātes līmeņu tirgus, proti, produktiem, kas izgatavoti no jauna PVC un nesatur svinu, un produktiem, kas izgatavoti no reģenerēta PVC un satur būtisku daudzumu svina; tā kā šādi pieļaut svinu izstrādājumos, kas izgatavoti no reģenerēta PVC, nozīmē diskreditēt izstrādājumu reģenerāciju;

X. tā kā vidi saudzējošas PVC atkritumu apsaimniekošanas problēmas atlikt uz nākotni nav pareizi, sevišķi jau ne pārnesot svinu uz nākamo izstrādājumu paaudzi;

Y. tā kā Komisijas regulas projekts atkāpes attiecībā uz reģenerētu PVC attiecina tikai uz konkrētiem lietojumiem un paredz prasību svinu iekapsulēt jaunražota PVC slānī, piemērošanu elastīgam PVC atliekot uz pieciem gadiem;

Z. tā kā, nosakot atkāpju ierobežojumu, nav ņemtas vērā svina emisijas galīgajā atkritumu likvidēšanā, proti, 95 % emisiju;

AA. tā kā Komisijas regulas projekts turklāt paredz, ka reģenerētu PVC saturoši PVC izstrādājumi jāmarķē ar marķējumu “Satur reģenerētu PVC”; tā kā aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC) ir norādījusi, ka šāds marķējums “pats par sevi nav pietiekams, lai varētu nošķirt reciklātu bez svina un reciklātu, kas satur svinu”[35];

AB. tā kā šāds marķējums patiešām ir maldinošs, jo norādei par reģenerētu saturu ir pozitīva konotācija, taču šajā gadījumā salīdzinājumā ar izstrādājumiem, kas izgatavoti no svinu nesaturoša jauna PVC, reģenerētais materiāls satur būtisku svina daudzumu;

AC. tā kā šāds maldinošs marķējums, kas domāts svinu saturošiem reģenerēta PVC izstrādājumiem un kam ir reklāmas raksturs, ir pretrunā REACH regulas mērķim panākt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni;

AD. tā kā Komisijas regulas projekts turklāt paredz sertifikācijas shēmu, kura pamatotu apgalvojumus par PVC reģenerāciju, lai nošķirtu šādus izstrādājumus no tādiem, kas izgatavoti no jauna PVC un uz ko attiecas cita robežvērtība;

AE. tā kā balstīšanās uz papildu sertifikātiem liek apšaubīt šāda noteikuma īstenojamību un tāpēc ir pretrunā REACH regulas XV pielikuma noteikumiem, kas prasa, lai ierobežojums būtu īstenojams, izpildāms un regulējams;

AF. tā kā Komisijas regulas projekts no ierobežojuma atbrīvo divus svina pigmentus, jo tiem vajadzīga atļauja saskaņā ar REACH regulu;

AG. tā kā RAC skaidri atzīst, ka “riski .. tādā pašā mērā attiecas arī uz svina savienojumiem, kas nav izmantoti par stabilizatoriem”[36];

AH. tā kā noteikt, kāds tieši svina savienojums izmantots PVC un kāda ir tā funkcija, ir grūti, kā skaidri atzinusi RAC[37];

AI. tā kā tāpēc šāds atbrīvojums rada izpildes problēmas, tādējādi nonākot pretrunā REACH regulas XV pielikuma noteikumiem, kas prasa, lai ierobežojums būtu īstenojams, izpildāms un regulējams;

AJ. tā kā, nosakot šādu atbrīvojumu, nav ņemts vērā arī spriedums lietā T-837/16, ar ko minēto svina pigmentu atļauja faktiski ir anulēta;

AK. tā kā Komisijas regulas projekts ekonomikas dalībniekiem paredz 24 mēnešu labvēlības periodu, lai tie inter alia varētu “atbrīvoties no krājumiem”[38];

AL. tā kā atļaut importētājiem vēl 24 mēnešus pārdot PVC izstrādājumus, kas satur tūkstošiem tonnu svina, kaut arī Savienībā šādus svinu saturošus PVC izstrādājumus vairs neražo, ir pretrunā REACH regulas mērķim panākt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni;

AM. tā kā Parlaments 2001. gadā norādīja, ka “ir jāturpina attīstīt tehnoloģisko pētniecību, galvenokārt attiecībā uz ķīmisko reciklēšanu, kurā iespējams no smagajiem metāliem atdalīt hloru .. lai palielinātu reciklēto PVC atkritumu īpatsvaru”[39];

AN. tā kā nedz aģentūra, nedz Komisija nav novērtējusi, cik reālistiska būtu PVC atkritumu ķīmiskā reciklēšana / reciklēšana ievadmateriāla ieguvei, kas ļaut droši atdalīt un likvidēt svinu; tā kā saskaņā ar PVC nozari šādas tehnoloģijas ir pieejamas[40],[41];

AO. tā kā Eiropas Ķīmiskās rūpniecības padome atbalsta ķīmisko reciklēšanu kā metodi, ar ko tikt galā ar vielām, kas rada bažas[42];

AP. tā kā Komisijas regulas projekts nāk 18 gadus par vēlu un paredz vairākus elementus, kas nav savienojami ar REACH regulas mērķi vai saturu, proti, atkāpes attiecībā uz reģenerētu PVC, pozitīvu marķējumu par reģenerētu PVC, lai gan tas satur svinu, atbrīvojumus attiecībā uz svina pigmentiem un ilgu labvēlības periodu;

AQ. tā kā Komisija šo Komisijas regulas projektu iesniedza vairāk nekā gadu pēc REACH regulā noteiktā termiņa[43],

1. izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2. uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts neatbilst REACH regulas mērķim un saturam;

3. prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un nekavējoties iesniegt komitejai jaunu projektu;

4. uzskata, ka PVC atkritumu reģenerācija nekādā ziņā nedrīkstētu novest pie svina savienojumu pārneses uz jaunas paaudzes izstrādājumiem;

5. aicina Komisiju grozīt regulas projekta pielikumu, svītrojot 14. punkta a) un b) apakšpunktu un 15., 16., 17. un 19. punktu, kā arī 13. punktā paredzēto labvēlības periodu samazinot uz ne vairāk kā 6 mēnešiem tā, lai ierobežojums varētu būt iedarbīgs vēl agrāk, nekā paredzēts regulas projektā;

6. aicina Komisiju ievērot REACH regulā noteiktos termiņus;

7. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

[1] OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

[2] OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

[3] OV C 21 E, 24.1.2002., 112. lpp.

[4] OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp.

[5] OV C 366, 27.10.2017., 96. lpp.

[6] OV C 433, 23.12.2019., 146. lpp.

[8] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[9] Sk. Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2016. gada 16. decembra XV pielikuma ierobežojumu ziņojumu (“XV pielikuma dokumentācija”), 3. lpp.: “Ir pilnīgi skaidrs, ka eksponētība svinam pat mazās devās var izraisīt smagas sekas neirobiheiviorālā un neiroloģiskās attīstības aspektā. Svins ir uzskatāms par bezrobežvērtības neirotoksisku vielu, kas saistīta ar negatīvu ietekmi uz bērnu centrālās nervu sistēmas attīstību (..) EFSA ir norādījusi, ka būtisks avots bērnu eksponētībai svinam var būt mājas putekļi un augsne. Tā ir ieteikusi turpināt centienus samazināt cilvēku eksponētību svinam gan no uztura, gan no citiem avotiem.”, https://echa.europa.eu/documents/10162/f639cc6f-7403-63de-9407-135544f33d86.

[10] Sk. augstāk citātu no XV pielikuma dokumentācijas, kur svins nosaukts par bezrobežvērtības vielu.

[11] Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju “nav zināms tāds līmenis, kādā eksponētība svinam būtu nekaitīga”, https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/lead-poisoning-and-health.

[12] XV pielikuma dokumentācija, 11. lpp.

[16] Eiropas Parlamenta 2001. gada 3. aprīļa rezolūcija par Komisijas Zaļo grāmatu par PVC vidiskajiem aspektiem (OV C 21 E, 24.1.2002., 112. lpp.).

[17] Saskaņā ar zaļo grāmatu 1998. gadā vietējais PVC ražošanas apjoms bija 5,5 miljoni tonnu gadā, kam par stabilizatoru tika izmantoti 112 000 tonnu svina.

[18] XV pielikuma dokumentācija, 4. lpp.

[19] Komisijas regulas projekta pielikuma 11. un 12. punkts.

[20] XV pielikuma dokumentācija, 4. lpp., kā arī Komisijas regulas projekta 1. apsvērums.

[21] Riska novērtēšanas komitejas 2017. gada 5. decembra atzinums un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas 2018. gada 15. marta atzinums par XV pielikuma dokumentāciju, kurā ierosināti ierobežojumi vielas ražošanai, laišanai tirgū vai lietošanai ES, 10. lpp. https://echa.europa.eu/documents/10162/bf4394ef-7b75-99ec-13c1-134ba7ed713d.

[22] Komisijas regulas projekta 4. apsvērums.

[23] Komisijas regulas projekta pielikuma 14. punkta a) apakšpunkts.

[24] Komisijas regulas projekta pielikuma 14. punkta b) apakšpunkts.

[25] Kā skaidrots XV pielikuma dokumentācijā (35. lpp.): “Nozares pārstāvji (ESPA, EuPC, ECVM) norādīja, ka sakarā ar svina paliekām, ko satur PVC atkritumi, būtu jāparedz augstāka svina robežvērtība, proti, 1 % masas (nevis vispārējā vērtība 0,1 % masas). Kopumā PVC reciklētāji/konvertētāji uzsvēra, ka, lai ievērotu robežvērtību 0,1 %, no (lētākā) reciklētā PVC varētu izgatavot tikai 10 % no izstrādājuma, tāpēc PVC reciklēšana vairs nebūtu ekonomiski dzīvotspējīga un būtu jāizbeidz (līdzapstrādes un ekstrūderu ekspluatācijas prasīto nemainīgo un mainīgo izmaksu dēļ).”

[26] Komisijas regulas projekta 6. apsvērums.

[27] OV C 21 E, 24.1.2002., 112. lpp.

[28] OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp.

[29] OV C 366, 27.10.2017., 96. lpp.

[30] OV C 433, 23.12.2019., 146. lpp.

[31] Komisijas regulas projekta 7. apsvērums.

[32] Aprēķināts, pieņemot 500 000 tonnas PVC atkritumu ar svina saturu 0,5–2 %.

[33] REACH regulas 1. pants un 1. apsvērums.

[34] OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

[35] Riska novērtēšanas komitejas 2017. gada 5. decembra atzinums un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas 2018. gada 15. marta atzinums par XV pielikuma dokumentāciju, kurā ierosināti ierobežojumi vielas ražošanai, laišanai tirgū vai lietošanai ES, 48. lpp.

[36] Riska novērtēšanas komitejas 2017. gada 5. decembra atzinums un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas 2018. gada 15. marta atzinums par XV pielikuma dokumentāciju, kurā ierosināti ierobežojumi vielas ražošanai, laišanai tirgū vai lietošanai ES, 6. lpp.

[37] Riska novērtēšanas komitejas 2017. gada 5. decembra atzinums un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas 2018. gada 15. marta atzinums par XV pielikuma dokumentāciju, kurā ierosināti ierobežojumi vielas ražošanai, laišanai tirgū vai lietošanai ES (9. lpp.): “RAC norāda, ka svins PVC sastāvā var būt arī sakarā ar citiem lietojumiem, ne tikai kā stabilizators (piemēram, REACH atļauja ir piešķirta divu svina hromāta pigmentu izmantošanai). Nosakot ierobežojumus jebkādam svina saturam PVC (neatkarīgi no paredzētās funkcijas), vēl pilnīgāk tiktu risināti priekšlikumā norādītie riski. Turklāt tas, kāpēc izstrādājumā ir svins, var nebūt viegli saprotams, tāpēc noteikt konkrētu lietojumu varētu nebūt lietderīgi no izpildes viedokļa (Izpildes forums savos ieteikumos norāda, ka ierobežojumu būs vieglāk izpildīt, ja izpildes iestādēm nebūs jāpierāda, kāda funkcija ir visam PVC konstatētajam svinam virs attiecīgās robežkoncentrācijas).”

[38] Sk. Komisijas regulas projekta 17. apsvērumu.

[39] OV C 21 E, 24.1.2002., 112. lpp.

[42] Cefic, “Molecule Managers”, 2019, 33. lpp.: “Pareizajos apstākļos nozare visā Eiropā ieguldīs ķīmiskajā reciklēšanā, kas var absorbēt daudzus vērtīgus materiālus, kuri pašlaik tiek izšķērdēti, tostarp plastmasu un polimērus. Šos materiālus mēs varam atkal pārveidot par ievadmateriālu izmantojamos ogļūdeņražos, tajā pašā laikā parūpējoties par vielām, kas rada bažas.” https://cefic.org/app/uploads/2019/06/Cefic_Mid-Century-Vision-Molecule-Managers-Brochure.pdf.

[43] REACH regulas 73. pants paredz: ja ir ievēroti 68. pantā izklāstītie nosacījumi, Komisija trīs mēnešos pēc Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas (SEAC) atzinuma saņemšanas sagatavo projektu XVII pielikuma grozījumiem; SEAC atzinumu pieņēma 2018. gada 15. martā, bet Komisija grozījuma projektu REACH komitejai iesniedza tikai 2019. gada septembrī.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 7. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika