Procedūra : 2019/2988(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0090/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0090/2020

Debates :

Balsojumi :

PV 12/02/2020 - 11.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0031

<Date>{05/02/2020}5.2.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0090/2020</NoDocSe>
PDF 196kWORD 52k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par ES stratēģiju sieviešu dzimumorgānu kropļošanas pārtraukšanai pasaulē</Titre>

<DocRef>(2019/2988(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Frances Fitzgerald, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Cindy Franssen, Pernille Weiss, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Maria da Graça Carvalho, Ewa Kopacz, Christine Schneider</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Pina Picierno, Maria Noichl, Vilija Blinkevičiūtė, Evelyn Regner, Predrag Fred Matić, Lina Gálvez Muñoz, Alessandra Moretti</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Chrysoula Zacharopoulou, María Soraya Rodríguez Ramos, Samira Rafaela, Katalin Cseh, Moritz Körner, Michal Šimečka, Hilde Vautmans, Irène Tolleret, Radka Maxová, Sylvie Brunet, Karen Melchior, Caroline Nagtegaal</Depute>

<Commission>{Renew}grupas "Renew" vārdā</Commission>

<Depute>Pierrette Herzberger-Fofana, François Alfonsi, Karima Delli, Gwendoline Delbos-Corfield, Ernest Urtasun, Terry Reintke, Heidi Hautala, Monika Vana, Petra De Sutter, Alice Kuhnke</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Assita Kanko, Jadwiga Wiśniewska, Jessica Stegrud, Derk Jan Eppink, Andżelika Anna Możdżanowska, Veronika Vrecionová, Joanna Kopcińska, Beata Mazurek</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

<Depute>Eugenia Rodríguez Palop, Miguel Urbán Crespo, Idoia Villanueva Ruiz, Pernando Barrena Arza, Manon Aubry, Manuel Bompard, Niyazi Kizilyürek, Giorgos Georgiou, Anne-Sophie Pelletier, Petros Kokkalis, Elena Kountoura, Stelios Kouloglou, José Gusmão, Dimitrios Papadimoulis</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

GROZĪJUMI

B9-0090/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiju sieviešu dzimumorgānu kropļošanas pārtraukšanai pasaulē

(2019/2988(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 8. un 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvā 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI[1] (“Cietušo tiesību direktīvā”), kuras noteikumi attiecas arī uz sieviešu dzimumorgānu kropļošanas upuriem,

 ņemot vērā 11. un 21. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvā 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (“Uzņemšanas nosacījumu direktīvā”)[2], kurā sieviešu dzimumorgānu kropļošanas upuri ir īpaši minēti to mazāk aizsargātu personu kategorijā, kurām patvēruma procedūru laikā būtu jāsaņem pienācīga veselības aprūpe,

 ņemot vērā 20. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (“Kvalifikācijas direktīvā”)[3], kurā sieviešu dzimumorgānu kropļošana kā nopietna psiholoģiskas, fiziskas vai seksuālas vardarbības forma ir minēta kā pamats, kas jāņem vērā starptautiskās aizsardzības piešķiršanā,

 ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izbeigšanu[4], kurā pausta prasība ar preventīvu un aizsardzības pasākumu un tiesību aktu palīdzību pārtraukt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu visā pasaulē,

 ņemot vērā 2014. gada 6. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu “Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušana”[5],

 ņemot vērā 2018. gada 7. februāra rezolūciju par nulles toleranci pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu[6],

 ņemot vērā ES gada ziņojumus par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, un jo īpaši Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju[7],

 ņemot vērā Padomes 2014. gada jūnija secinājumus par visa veida vardarbības, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, novēršanu un apkarošanu,

 ņemot vērā Padomes 2010. gada 8. marta secinājumus par vardarbības pret sievietēm izskaušanu Eiropas Savienībā,

 ņemot vērā Komisijas 2013. gada 25. novembra paziņojumu „Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušana” (COM(2013)0833),

 ņemot vērā 2013. gada 6. februāra kopīgo paziņojumu par Starptautisko dienu pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kurā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā un pieci komisāri atkārtoti apstiprināja ES apņemšanos tās ārējās attiecībās vērsties pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

 ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam, un jo īpaši tā 14.b mērķi, kurā konkrēti norādīts uz sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kā arī ņemot vērā šā rīcības plāna pašreizējo pārskatīšanu un sarunas par tā atjaunošanu,

 ņemot vērā gūto pieredzi, īstenojot gan Komisijas Stratēģisko iesaisti dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam, gan arī pasākumus rīcības plānā, kurš ir daļa no Komisijas 2013. gada 25. novembra paziņojuma,

 ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši tās 5.3. mērķi — izskaust visas kaitīgās ieražas, piemēram, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

 ņemot vērā 1994. gada Kairas Starptautisko konferenci par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) un tās rīcības programmu, kā arī turpmāko pārskatīšanas konferenču rezultātus, jo īpaši Nairobi augstākā līmeņa sanāksmi par ICPD 25, un tajā pausto apņemšanos nepieļaut sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

 ņemot vērā Pekinas Rīcības platformu un tās turpmāko pārskatīšanas konferenču rezultātus,

 ņemot vērā Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam (GAP II), un jo īpaši tā tematisko prioritāti B, kurā paredzēts īpašs rādītājs attiecībā uz sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, un ņemot vērā šā plāna pašreizējo pārskatīšanu un sarunas par tā atjaunināšanu,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas paustajās politikas pamatnostādnēs iekļauto apņemšanos īstenot pasākumus vardarbības pret sievietēm apkarošanai,

 ņemot vērā gaidāmo jauno Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģiju,

 ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2013. gada ziņojumu “Sieviešu dzimumorgānu kropļošana Eiropas Savienībā un Horvātijā”, kā arī divus turpmākos ziņojumus “Izvērtējums par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas riskam pakļauto meiteņu skaitu Eiropas Savienībā”, proti, 2015. gada ziņojumu par Īriju, Portugāli un Zviedriju un 2018. gada ziņojumu par Beļģiju, Grieķiju, Franciju, Itāliju, Kipru un Maltu,

 ņemot vērā Eiropas Padomes 2014. gada Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvenciju”), kuras 38. pantā visas konvencijas dalībvalstis aicinātas paredzēt kriminālatbildību par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

 ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par ES pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (COM(2016)01092016/0062(NLE))[8],

 ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ES pievienošanos Stambulas konvencijai un citiem pasākumiem ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai[9],

 ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2017. gada 13. septembra deklarāciju par nepieciešamību pastiprināt centienus nolūkā nepieļaut sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un piespiedu laulības Eiropā un cīnīties pret šīm parādībām,

 ņemot vērā PVO pamatnostādnes par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas radīto veselības komplikāciju pārvaldību,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušanu,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra 2018. gada 27. jūlija ziņojumu par vispārējo centienu pastiprināšanu nolūkā izbeigt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

 ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2018. gada 14. novembra rezolūciju par vispārējo centienu pastiprināšanu nolūkā izbeigt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

 ņemot vērā Kotonū nolīgumu un pašlaik notiekošo tā pārskatīšanas procesu,

 ņemot vērā ES un ANO 2017. gada septembrī sākto iniciatīvu “Spotlight”, kuras mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm un meitenēm,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā starptautiski atzīts, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir rupjš un sistemātisks cilvēktiesību pārkāpums, vardarbība pret sievietēm un meitenēm un dzimumu nevienlīdzības izpausme, kas nav saistīta ne ar vienu reliģiju vai kultūru, un kas saskaņā ar UNICEF, ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) un PVO statistikas pārskatiem tagad atzīta par globālu problēmu, kas skar vismaz 200 miljonus sieviešu un meiteņu 30 valstīs; tā kā tomēr ir pierādījumi par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas gadījumiem vairāk nekā 90 valstīs visos kontinentos;

B. tā kā UNFPA 2018. gada dati liecina, ka gadījumā, ja iedzīvotāju skaita tendences turpinās attīstīties līdzīgi kā pašlaik, ap 2030. gadu 68 miljoni meiteņu visā pasaulē būs pakļautas sieviešu dzimumorgānu kropļošanas riskam, un tiek prognozēts, ka šai manipulācijai ik gadu pakļauto skaits palielināsies no 4,1 miljona 2019. gadā līdz 4,6 miljoniem 2030. gadā;

C. tā kā jaunākie par Eiropu pieejamie valstu dati ļauj lēst, ka aptuveni 600 000 sieviešu un meiteņu Eiropā visa mūža garumā izjūt sieviešu dzimumorgānu kropļošanas fiziskās un psiholoģiskās sekas, turklāt vēl 180 000 meiteņu 13 Eiropas valstīs vien skar liels risks tikt pakļautām šai manipulācijai;

D. tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana ietver visas procedūras, kas skar sieviešu ārējo dzimumorgānu daļēju vai pilnīgu noņemšanu, piemēram, klitoridektomiju, izgriešanu, infibulāciju un citas kaitīgas procedūras, kas ar nolūku izmaina vai rada ievainojumus sieviešu dzimumorgānos nemedicīniskiem nolūkiem, radot fiziskās; seksuālās un psiholoģiskās veselības komplikācijas, kas var pat izraisīt cietušās nāvi;

E. tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošanu galvenokārt veic jaunām meitenēm no agras bērnības līdz 15 gadu vecumam; tā kā turklāt meiteni vai sievieti dzimumorgānu kropļošanai var pakļaut arī vairākos citos gadījumos tās dzīves laikā, piemēram, īsi pirms laulībām vai gadījumā, ja viņa gatavojas doties uz ārzemēm;

F. tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) 2018. gada datiem pēdējā laikā palielinās to sieviešu un meiteņu īpatsvars, kuras, iespējams, jau ir cietušas no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, un tas nozīmē, ka jautājums kļūst arvien aktuālāks un turpina pieaugt šīs manipulācijas skarto vai tās apdraudēto personu skaits; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem Eiropā pēdējos piecos gados vien ir ieradušās vairāk nekā 100 000 sieviešu patvēruma meklētāju, kuras, iespējams, ir cietušas no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas;

G. tā kā saskaņā ar UNICEF datiem ir panākts arī progress, jo pašlaik risks, ka meitenes varētu tikt pakļautas dzimumorgānu kropļošanai, ir par trešdaļu mazāks nekā vēl pirms 30 gadiem; tā kā visi pieejamie dati un līdz 2030. gadam atlikušie vien 10 gadi liek atzīt, ka ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr. 5.3 par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušanu ne tuvu nav sasniegts; tā kā gluži pretēji — skarto sieviešu un meiteņu absolūtais skaits pieaug un turpinās palielināties, ja vien steidzami netiks pieliktas lielākas pūles, lai to nepieļautu;

H. tā kā nolūkā paātrināt pārmaiņas un sasniegt mērķi līdz 2030. gadam pārtraukt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu visā pasaulē ir steidzami jāpastiprina un jākoordinē pašreizējie centieni šīs prakses pārtraukšanai vietējā, valstu, reģionālā un starptautiskā līmenī, jābalstās uz jau sasniegto un jāpanāk apjomīgas un paliekošas pārmaiņas, izmantojot efektīvas un visaptverošas stratēģijas;

I. tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir ar dzimumu saistītas vardarbības veids, un tās pārtraukšanai ir būtiski kopienas līmenī risināt dzimumu nevienlīdzības pamatcēloņus, tostarp dzimumu stereotipus un kaitīgas sociālās normas;

J. tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana nereti nav nošķirama no citiem dzimumu nevienlīdzības jautājumiem un ir tikai viens no daudziem sieviešu tiesību pārkāpumiem, piemēram, meiteņu nepietiekama piekļuve izglītībai, tostarp visaptverošai seksuālajai izglītībai, sieviešu nodarbinātības iespēju trūkums, nespēja iegūt īpašumu vai to mantot, piespiedu vai agrīnas bērnu laulības, seksuāla un fiziska vardarbība un kvalitatīvas veselības aprūpes trūkums, tostarp nepietiekami pakalpojumi seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā;

K. tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošanas medikalizācija ir gadījumi, kad šo manipulāciju veic veselības aprūpes speciālists slimnīcā vai citā medicīnas iestādē; tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošanas medikalizācija ir bīstams mēģinājums leģitimizēt šo praksi un pat potenciāli no tās gūt labumu,

1. atkārtoti pauž apņemšanos palīdzēt izskaust sieviešu dzimumorgānu kropļošanu visā pasaulē, kas ir ar dzimumu saistīta vardarbība ar ilgstošu psiholoģisku un fizisku ietekmi uz sievietēm un meitenēm, un kura dažos gadījumos izraisa cietušās nāvi;

2. norāda, ka organizācijas “The Restorers” iekļaušana Saharova balvas pretendentu sarakstā ir svarīgs solis šajā virzienā un cīņā pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; turklāt atzīst jauniešu svarīgo lomu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā pašiem sev un citiem, kļūstot par paraugu savās kopienās;

3. uzsver, ka jebkādas ar sieviešu dzimumorgānu kropļošanu saistītas rīcības galvenajam mērķim jābūt tās novēršanai ar ilgtspējīgām pārmaiņām sabiedrībā un ar kopienu, jo īpaši sieviešu un meiteņu, spēju veicināšanu, nodrošinot izglītību un informāciju un radot priekšnoteikumus sieviešu un meiteņu ekonomisko iespēju nodrošināšanai; uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošanu pieredzējušo personu aizsardzībai un pēcaprūpei ir jābūt prioritātei, kas sasniedzams, ar lielākiem ieguldījumiem nodrošinot pienācīgu aizsardzību un informāciju, kā arī piekļuvi profesionālai un atbilstīgai fiziskai, psiholoģiskai, medicīniskai un seksuālai aprūpei un atbalstam no šīs prakses cietušajām;

4. uzsver, ka šīs kaitīgās prakses izskaušanā vienlīdz svarīga ir arī vīriešu un zēnu iesaistīšana dzimumu attiecību pārveidošanas un uzvedības maiņas procesā un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm; turklāt uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt kopienu līderus sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušanā, jo īpaši tradicionālos un reliģiskos līderus un tradicionālos apgraizītājus, kuriem bieži vien kopienās ir liela ietekme;

5. uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir jālikvidē, izmantojot holistisku un starpnozaru pieeju, novēršot dzimumu nelīdztiesības pamatcēloņus, kas ir pamatā visiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem pret visām sievietēm un meitenēm, tostarp viņu cilvēktiesību, fiziskās integritātes un seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pārkāpumiem, un jo īpaši sasaistot sieviešu dzimumorgānu kropļošanu ar citām kaitīgām darbībām, piemēram, agrīnām un piespiedu laulībām, krūšu saplacināšanu, himenoplastiju un jaunavības pārbaudēm;

6. pauž bažas par aizvien plašāk izplatīto sieviešu dzimumorgānu kropļošanas medikalizācijas parādību vairākās valstīs, pat tajās, kurās sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir nelikumīga, un par veselības aprūpes speciālistu pieaugošo iesaistīšanos šajā praksē; uzstāj, ka tas ir nepieņemams risinājums sieviešu dzimumorgānu kropļošanas pamatcēloņu novēršanai, kā to jau ir konstatējusi ANO un PVO; aicina attiecīgās valstis nepārprotami aizliegt sieviešu dzimumorgānu kropļošanas medikalizāciju, vienlaikus palielinot medicīnas darbinieku informētību par šo problēmu, nodrošinot informāciju un apmācību, kā arī īstenojot pienācīgu uzraudzību un izpildi;

7. uzsver, ka saskaņā ar Stambulas konvencijas 38. pantu dalībvalstīm ir pienākums noteikt kriminālatbildību par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kā arī par meiteņu pamudināšana, piespiešana vai atvešanu nolūkā veikt šo manipulāciju, un ka konvencija aizsargā ne tikai meitenes un sievietes, kuras ir pakļautas sieviešu dzimumorgānu kropļošanas riskam, bet arī meitenes un sievietes, kuras cieš no šādas prakses sekām visa mūža garumā; ar gandarījumu atzīmē, ka krimināltiesības visās dalībvalstīs aizsargā meitenes un sievietes no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, bet pauž ļoti lielas bažas par šo tiesību acīmredzamo neefektivitāti, jo ES tikai nedaudzas lietas nonāk tiesā;

8. norāda, ka daudzās ES valstīs ir iespējams saukt pie atbildības arī par ārvalstīs veiktu sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, rīkojoties saskaņā ar eksteritorialitātes principu, kas tādējādi arī aizliedz bērnus aizvest uz trešām valstīm sieviešu dzimumorgānu kropļošanas veikšanai; norāda, ka kriminālatbildības noteikšanai ir jāseko arī kriminālvajāšanas un izmeklēšanas procesiem; uzsver, ka galvenajam apsvērumam vienmēr jābūt bērna interesēm un ka ģimenes locekļu, kuri veic sieviešu dzimumorgānu kropļošanas praksi, kriminālvajāšanas un notiesāšanas procesā ir arī jānodrošina, lai iesaistītās meitenes un bērni netiktu pakļauti papildu riskam;

9. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai no nākamā ES budžeta turpinātos iekšējs un ārējs atbalsts kopienu ilgtspējīgai iesaistei projektos un programmās, piešķirot pienācīgu finansējumu, kurā ņemta vērā kopienā balstītu organizāciju un cietušo un jauniešu vadītu organizāciju un iniciatīvu reālie darbības apstākļi; šajā nolūkā aicina Komisiju un Padomi budžeta diskusijās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) nodrošināt finansējuma elastību, pieejamību un ilgtspēju, pamatojoties uz ilgtermiņa strukturālu finansiālu atbalstu;

10. atzinīgi vērtē jau paveikto darbu programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” īstenošanā, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka turpmākajā ES budžetā tiek ņemta vērā vajadzība pēc lielākas elastības un sinerģijas starp iekšējā un ārējā finansējuma programmām, lai veicinātu gan tādus budžetus, ar kuriem risina šā jautājuma sarežģītos aspektus, gan arī visaptverošākus transnacionālus un pārrobežu pasākumus nolūkā panākt sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušanu pasaules mērogā;

11. mudina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar Eiropas un valstu līmeņa profesionāļu tīkliem, tostarp veselības, sociālās aprūpes, tiesībaizsardzības un pilsoniskās sabiedrības jomā, un nodrošināt, ka ES finansējums tiek novirzīts projektiem, kuru mērķis ir speciālistu apmācība un izpratnes veicināšanas kampaņas par to, kā efektīvi novērst un atklāt sieviešu dzimumorgānu kropļošanas un vardarbības pret sievietēm un meitenēm gadījumus un uz tiem reaģēt;

12. mudina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis valsts tiesību aktos transponē Cietušo tiesību direktīvu un to pilnībā īsteno, lai nodrošinātu, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošanu pārcietušām sievietēm ārkārtas situācijās ES ir pieejami konfidenciāli speciālistu atbalsta pakalpojumi, tostarp atbalsts un konsultācijas traumu gadījumos, kā arī patversmes;

13. norāda, ka, ņemot vērā jaunākos UNHCR datus, par prioritāti gan ES, gan dalībvalstu līmenī jāuzskata sieviešu dzimumorgānu kropļošanu pārcietušu patvēruma meklētāju un bēgļu iespējas piekļūt specializētai veselības aprūpei, tostarp psiholoģiskajai aprūpei;

14. aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (CEAS) reformā visaugstākie starptautiskās aizsardzības standarti attiecībā uz kvalifikāciju, uzņemšanas nosacījumiem un procesuālajām tiesībām visā ES tiek piemēroti vienveidīgi, veicinot ciešu sadarbību starp dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām patvēruma meklētājām sievietēm, kuras skārusi vai apdraud sieviešu dzimumorgānu kropļošana un cita veida ar dzimumu saistīta vardarbība;

15. ņemot vērā sieviešu dzimumorgānu kropļošanas skarto sieviešu un meiteņu skaita pieaugumu, mudina Komisiju sākt pārskatīt 2013. gada paziņojumu “Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušana”, lai nodrošinātu darbību pastiprināšanu pret šo praksi visā pasaulē, un veikt darbu, lai novērstu atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, politikā un pakalpojumu sniegšanā, un visā ES būtu vienādi attieksmes standarti pret sievietēm un meitenēm, kuras skārusi vai apdraud sieviešu dzimumorgānu kropļošana;

16. aicina Komisiju nodrošināt, lai gaidāmajā dzimumu līdztiesības stratēģijā tiktu iekļauti pasākumi ar mērķi darīt galu sieviešu dzimumorgānu kropļošanai un nodrošināt aprūpi no tās cietušajām, lai tajā būtu izmantota no aizspriedumiem brīva valoda, paredzētas stingras saistības un precīzi rādītāji visās ES kompetences jomās, kā arī noteikta regulāras ziņošanas prasība un stingras uzraudzības mehānisms, un tādējādi nodrošinātu visu ES iestāžu un dalībvalstu pārskatatbildību;

17. aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai mudinātu tās pieņemt valstu tiesību aktus, ar kuriem aizliedz sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, un atbalstīt tiesībaizsardzības iestādes šo tiesību aktu īstenošanas nodrošināšanā, kā arī savā ārējā cilvēktiesību politikā, jo īpaši divpusējos un daudzpusējos cilvēktiesību dialogos un citos diplomātiskās iesaistes veidos, par prioritāti noteikt sieviešu dzimumorgānu kropļošanas un cita veida prakses, kas kaitē sievietēm un meitenēm, izskaušanu; uzsver, ka ES var palīdzēt izskaust sieviešu dzimumorgānu kropļošanu visā pasaulē, izveidojot un veicinot šīs jomas labāko praksi pašā ES;

18. aicina Komisiju nodrošināt, lai gaidāmā Dzimumu līdztiesības rīcības plāna III galvenajās darbībās par daļu no cīņas pret visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm tiktu noteikta arī sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušana un cietušo personu aprūpes nodrošināšana, izmantojot konkrētus un izsekojamus rādītājus;

19. aicina Komisiju, tostarp EĀDD, nodrošināt, lai viens no mērķiem gaidāmajā jaunajā ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā arī turpmāk būtu izskaust sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un nodrošināt aprūpi cietušajām personām;

20. atkārtoti aicina Padomi steidzami pabeigt Stambulas konvencijas ratifikāciju ES, pamatojoties uz plašu pievienošanos bez jebkādiem ierobežojumiem, un veicināt tās ratifikāciju visās dalībvalstīs; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka konvencija pilnībā tiek integrēta ES tiesību aktos un politikā, lai visās konvencijas dalībvalstīs nodrošinātu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas novēršanu, sieviešu aizsardzību un likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības, kā arī pienācīgu pakalpojumu sniegšanu no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušajām;

21. atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis sieviešu dzimumorgānu kropļošanas novēršanu integrēt visās jomās, jo īpaši veselības, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību, sociālā darba, patvēruma, izglītības, tostarp seksuālās izglītības, nodarbinātības, tiesībaizsardzības, tieslietu, bērnu aizsardzības, plašsaziņas līdzekļu, tehnoloģiju un komunikāciju jomās; aicina izveidot daudzpusējas dažādu nozaru ieinteresēto personu platformas, lai labāk koordinētu šādu sadarbību;

22. atzinīgi vērtē Komisijas centienus un tās aktīvo darbību nolūkā pārtraukt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, rīkojot iekšējas diskusijas ar pilsonisko sabiedrību un izmantojot ārējās politikas līdzekļus, proti, dialogus ar partnervalstīm, kā arī tās apņemšanos ik gadu novērtēt ES sasniegumus cīņā pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

23. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek ieviesti atbilstoši un strukturēti mehānismi, lai politikā un lēmumu pieņemšanā jēgpilni iesaistītos sieviešu dzimumorgānu kropļošanas skarto kopienu pārstāvji un vietējās sieviešu organizācijas, ieskaitot šādu manipulāciju pārdzīvojušo sieviešu vadītas organizācijas;

24. aicina Komisiju ar cilvēktiesību klauzulu iekļaušanu nodrošināt, lai ES sadarbības un tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm tiktu apspriesti un pārskatīti saskaņā ar to atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tostarp nolūkā izskaust sieviešu dzimumorgānu kropļošanu kā sistemātisku cilvēktiesību pārkāpumu un vardarbības veidu, kas kavē sieviešu un meiteņu pilnvērtīgu attīstību;

25. atzinīgi vērtē Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE)publicēto atjaunināto metodoloģiju “Izvērtējums par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas riskam pakļauto meiteņu skaitu Eiropas Savienībā: rokasgrāmata soli pa solim (2. izdevums)”, kuras mērķis ir apkopot precīzākus un ticamākus datus; aicina Komisiju un dalībvalstis atjaunināt attiecīgos datus un novērst trūkumus attiecībā uz ES līmeņa ticamu un salīdzināmu statistiku par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izplatību un tās veidiem, turklāt datu vākšanas un izpētes procesā iesaistīt gan akadēmiskās aprindas, gan arī praktizējošās kopienas un cietušās, izmantojot kopienā un līdzdalībā balstītu pieeju; mudina organizācijas, valdības un ES iestādes sadarboties, lai sniegtu precīzāku kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un padarītu to pieejamu un piekļūstamu plašākai sabiedrībai; turklāt mudina apmainīties ar labāko praksi un īstenot sadarbību starp attiecīgajām iestādēm (policiju un prokuratūru), tostarp nosūtot starptautiskus brīdinājumus;

26. aicina Komisiju ieguldīt ilgtspējīgākus līdzekļus pētniecībā saistībā ar sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, jo tikai padziļinātu kvalitatīvu un kvantitatīvu pētījumu veikšana var nodrošināt labāku šīs parādības izpratni un nodrošināt, ka tā tiek mērķtiecīgi un efektīvi apkarota;

27. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei.

[1] OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

[2] OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.

[3] OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.

[4] OV C 332 E, 15.11.2013. 87. lpp.

[5] OV C 93, 24.3.2017., 142. lpp.

[6] OV C 463, 21.12.2018., 26. lpp.

[7] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0007.

[8] OV C 337, 20.9.2018., 167. lpp.

[9] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0080.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 11. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika