REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas 2019. gada 31. oktobra deleģēto regulu, ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013
5.2.2020 - (C(2019)07772 - 2019/2907(DEA))
Marie Toussaint, Bas Eickhout
Verts/ALE grupas vārdā
Eric Andrieu, Maria Arena, Manon Aubry, Tiziana Beghin, Manuel Bompard, Marc Botenga, Delara Burkhardt, Mohammed Chahim, Leila Chaibi, Ignazio Corrao, Rosa D’Amato, Clare Daly, Pascal Durand, Cornelia Ernst, Eleonora Evi, Laura Ferrara, Mario Furore, Chiara Gemma, Dino Giarrusso, Raphaël Glucksmann, Sylvie Guillaume, Jytte Guteland, Martin Hojsík, Evin Incir, Aurore Lalucq, Martina Michels, Piernicola Pedicini, Sira Rego, Daniela Rondinelli, Günther Sidl, Kathleen Van Brempt, Nikolaj Villumsen, Mick Wallace, Marco Zullo
B9-0091/2020
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2019. gada 31. oktobra deleģēto regulu, ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013
(C(2019)07772 - 2019/2907(DEA))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)07772),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009[1], un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu un 16. panta 5. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010[2],
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 18. novembra Deleģēto regulu (ES) 2018/540, ar ko attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013[3],
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 5. oktobra Lēmumu (ES) 2016/1841 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu[4],
– ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) Madridē (Spānijā)[5],
– ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumus, kuros apstiprināts mērķis līdz 2050. gadam panākt, lai ES kļūtu klimatneitrāla,
– ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[6],
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),
– ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[7],
– ņemot vērā Reglamenta 111. panta 3. punktu,
A. tā kā 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām, ko pieņēma pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijas, (“Parīzes nolīgums”) pusēm uzliek saistības panākt, ka pasaules vidējās temperatūras paaugstināšanās ir krietni zem 2°C salīdzinājumā ar līmeni pirms industrializācijas, un turpināt centienus ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5°C salīdzinājumā ar līmeni pirms industrializācijas;
B. tā kā fosilo kurināmo radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir vislielākais klimata pārmaiņu veicinātājs; tā kā jauna gāzes infrastruktūra tiek plānota uz vismaz 40 līdz 50 gadiem un dažkārt pat ilgāk; tā kā Komisija ir konstatējusi, ka par ceturto kopīgu interešu projektu sarakstu nav veikts ilgtspējas vai klimata novērtējums;
C. tā kā Komisijas deleģētajā regulā uzskaitīto jauno gāzes infrastruktūras projektu būvniecība radītu jaunu atkarību no fosilā kurināmā, kas nav savienojama ar Parīzes nolīguma saistībām;
D. tā kā Parlaments 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu prasa “pirms nākošā kopīgu interešu projektu (KIP) saraksta pieņemšanas pārskatīt Eiropas energoinfrastruktūras (TEN-E) pamatnostādnes, lai saskaņotu tiesisko regulējumu ar viedo tīklu ieviešanas prioritāti un novērstu piesaisti oglekļietilpīgiem ieguldījumiem”; tā kā 2019. gada 17. aprīļa nostājā, kas pieņemta pirmajā lasījumā, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014, 27. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “Komisija novērtē Regulas (ES) Nr. 347/2013 efektivitāti un politikas saskaņotību un līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šī novērtējuma rezultātus. Novērtējumā Komisija cita starpā ņem vērā Savienības mērķus enerģētikas un klimata jomā 2030. gadam, ES ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības un principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Novērtējumam attiecīgā gadījumā var pievienot likumdošanas priekšlikumu minētās regulas grozīšanai.”;
E. tā kā Parlaments atzīst Komisijas centienus Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā saglabāt stabilu skaitu elektroenerģijas projektu, kuri nepieciešami, lai efektīvi sekmētu Eiropas enerģētikas pārkārtošanu;
F. tā kā ir ļoti svarīgi sasniegt Savienības energoapgādes drošības un enerģētiskās neatkarības mērķus, bet pārāk augstas aplēses, jaudas pārpalikums un iekārtu dīkstāve tikai novedīs pie augstākām cenām, mazinot Savienības nozaru konkurētspēju un palielinot visu iedzīvotāju elektroenerģijas rēķinus,
1. izsaka iebildumus pret Komisijas deleģēto regulu;
2. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un paziņot, ka deleģētā regula nevar stāties spēkā;
3. aicina Komisiju iesniegt jaunu deleģēto aktu, kas ļautu izvairīties no jaunas fosilā kurināmā infrastruktūras būvniecības ar iespējamām sekām nonākt atkarībā no šāda kurināmā un kas būtu pilnībā saderīgs ar Savienības un dalībvalstu saistībām atbilstoši Parīzes nolīgumam;
4. uzsver, ka līdz 2020. gada 31. decembrim ir jāpārskata Regula (ES) Nr. 347/2013 un vienlaikus jāizdod pamatnostādnes par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izdevumiem, kā arī par projektu atlasi piektajam kopīgu interešu projektu sarakstam saskaņā ar Savienības un dalībvalstu saistībām atbilstīgi Parīzes nolīgumam;
5. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.
- [2] OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.
- [3] OV L 90, 6.4.2018., 38. lpp.
- [4] OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.
- [5] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0079.
- [6] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.
- [7] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.