Procedūra : 2019/2988(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0092/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0092/2020

Debates :

Balsojumi :

PV 12/02/2020 - 11.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


<Date>{05/02/2020}5.2.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0092/2020</NoDocSe>
PDF 168kWORD 46k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par ES stratēģiju sieviešu dzimumorgānu kropļošanas pārtraukšanai pasaulē</Titre>

<DocRef>(2019/2988(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Guido Reil, Jörg Meuthen, Christine Anderson, Peter Kofod, Joachim Kuhs, Sylvia Limmer, Bernhard Zimniok, Annika Bruna, Nicolaus Fest, Virginie Joron</Depute>

<Commission>{ID}Identitātes un demokrātijas grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0092/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiju sieviešu dzimumorgānu kropļošanas pārtraukšanai pasaulē

(2019/2988(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Padomes 2014. gada jūnija secinājumus par visa veida vardarbības, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, novēršanu un apkarošanu,

 ņemot vērā Padomes 2010. gada 8. marta secinājumus par vardarbības pret sievietēm izskaušanu Eiropas Savienībā,

 ņemot vērā 2013. gada 6. februāra kopīgo paziņojumu par Starptautisko dienu pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kurā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā un pieci komisāri atkārtoti apstiprināja ES apņemšanos tās ārējās attiecībās vērsties pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

 ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši tās 5.3. mērķi — izskaust visas kaitīgās ieražas, piemēram, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

 ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2017. gada 13. septembra deklarāciju par nepieciešamību pastiprināt centienus nolūkā nepieļaut un cīnīties pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

 ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada 20. decembra rezolūciju par vispārējo centienu pastiprināšanu nolūkā izbeigt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

 ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

 ņemot vērā ES un ANO 2017. gada septembrī sākto iniciatīvu “Spotlight”, kuras mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm un meitenēm,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā UNICEF 2016. gada statistikas pārskatā ir norādīts, ka vismaz 200 miljoni meiteņu un sieviešu visā pasaulē ir cietušas no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, tomēr precīzs skaitlis vēl nav zināms;

B. tā kā 2020. gadā vien visā pasaulē sieviešu dzimumorgānu kropļošanas riskam ir pakļauts 4,1 miljons meiteņu;

C. tā kā UNICEF apgalvo — ja nebūs steidzamas rīcības nolūkā izbeigt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, līdz 2030. gadam no šīs prakses cietīs vēl 68 miljoni meiteņu;

D. tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana tagad ir atzīta par globālu problēmu; tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir nosaukta par kaitējošu praksi, kas līdz 2030. gadam būtu jāizskauž;

E. tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana galvenokārt ir izplatīta 130 valstīs Āfrikas rietumu, austrumu un ziemeļaustrumu reģionos un Tuvajos Austrumos, kā arī to piekopj dažās Āzijas un Latīņamerikas valstīs; tā kā šo kaitīgo paražu tagad plašā mērogā piekopj arī Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē, konkrētāk — imigrantu kopienās, kuru izcelsme ir valstīs, kurās sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir izplatīta;

F. tā kā pēc UNICEF rīcībā esošajiem datiem septiņās no astoņām valstīm ar augstāko sieviešu apgraizīšanas īpatsvaru (83–98 %) vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi;

G. tā kā Oksfordas universitātes Kognitīvās un evolucionārās antropoloģijas institūts ir pierādījis, ka “pastāv nozīmīga pozitīva korelācija starp sieviešu dzimumorgānu kropļošanai pakļauto sieviešu īpatsvaru un islāma izplatību”, un ka pastāv gandrīz līdzvērtīga negatīva korelācija starp sieviešu dzimumorgānu kropļošanai pakļauto sieviešu īpatsvaru un kristietības izplatību,

1. uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir meiteņu un sieviešu diskriminācijas ekstremāla izpausme; uzskata, ka šī prakse pārkāpj meiteņu un sieviešu tiesības uz veselības aprūpi, drošību un fizisko neaizskaramību, tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai un cietsirdīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei, kā arī tiesības uz dzīvību gadījumos, kad šīs prakses rezultātā iestājas nāve;

2. uzskata, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana galvenokārt tiek pastrādāta tāpēc, ka dažās kultūrās tā ir sociāli pieņemama, kā arī reliģisku apsvērumu dēļ; norāda, ka daudzās kultūrās sieviešu dzimumorgānu kropļošana tiek uzskatīta par priekšnosacījumu laulībai un ka sievietes vai meitenes, kurām nav veikta sieviešu dzimumorgānu kropļošana, tiek uzskatītas par neveselīgām, netīrām vai necienīgām; uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošanas nolūks ir uzspiest partriarhālas tīrības un jaunavības normas sieviešu un meiteņu ķermeņiem;

3. uzskata — kaut gan sieviešu dzimumorgānu kropļošana nav raksturīga tikai un vienīgi islāma valstīm, tā ir problēma, kas pirmām kārtām skar musulmaņus; uzsver, ka pastāv uz faktiem un empīriskiem slēdzieniem balstīta saikne starp islāmu un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; konstatē, ka pastāv daudzas norādes, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir plaši izplatīta tajās pasaules valstīs, kur vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi; norāda, ka 2010. gadā kādā Saūda Arābijas slimnīcā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka sievietēm bieži rodas ar sieviešu dzimumorgānu kropļošanu saistītas medicīniska rakstura komplikācijas, un ka minētajā valstī, kur absolūtais vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi, šī prakse ir ļoti izplatīta; norāda, ka 2010. gadā izstrādātā WADI ziņojumā tika konstatēts, ka Kurdistānas reģionā Irākā sieviešu dzimumorgānu kropļošanas īpatsvars bija 72 % (Garmjanas un Jaunkirkūkas apgabalā — 80 %), un ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana visplašāk bija izplatīta sunnītu vidū, bet to piekopj arī šiīti, turpretī kristiešu vidū tā netika konstatēta; pievērš uzmanību pētījumam par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu Āfrikā, ko 2013. gadā veica UNICEF un kurā tika konstatēts, ka visās apsekotajās valstīs, izņemot vienu, respondenti norādīja, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir ar reliģiju saistīta prasība; norāda, ka Malaizijā, kur sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir veikta 93 % musulmaņu sieviešu, 82 % apgalvo, ka tā ir ar reliģiju saistīta prasība;

4. konstatē, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir viens no veidiem, kā izpaužas sieviešu un meiteņu salīdzinoši zemākais statuss lielākajā daļā islāma valstu; norāda, ka daudzās musulmaņu valstīs no sievietēm tiek sagaidīta jaunavības saglabāšana un viņu seksualitāte tiek kontrolēta;

5. šajā sakarā piebilst, ka ES finansiālais atbalsts islāma valstīm ir minimāli ietekmējis situāciju, kādā ir sieviešu cilvēktiesības, pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana un sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana;

6. konstatē, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana joprojām ir ļoti izplatīta un ka Rietumāzijā laikā no 1997. līdz 2015. gadam no šīs prakses cietušo 14 gadus vecu un jaunāku meiteņu īpatsvars pieauga no 16,9 % līdz 21,7 %; ir nobažījies, ka daudzviet Indonēzijā un Āzijā kopumā šī kaitīgā prakse ir tā iesakņojusies, ka pēc dzemdībām, kurās piedzimusi meitene, slimnīcā automātiski kā medicīnisks pakalpojums tiek piedāvāta sieviešu dzimumorgānu kropļošana;

7. ar bažām norāda, ka līdz ar migrāciju no musulmaņu valstīm un Āfrikas valstīm kopumā ir pieaudzis sieviešu dzimumorgānu kropļošanas īpatsvars Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un Jaunzēlandē; ar bažām konstatē, ka Apvienotajā Karalistē un ES dalībvalstīs sieviešu dzimumorgānu kropļošanu arvien biežāk veic zīdaiņiem un maziem bērniem, tāpēc to ir gandrīz neiespējami atklāt, jo meitenes vēl neapmeklē skolu un nav pietiekami vecas, lai par to varētu ziņot;

8. pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz apstākli, ka lielākā daļa Āfrikas valstu, kurās sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir izplatīta, ir pieņēmušas tiesību aktus, ar ko šī prakse ir kriminalizēta, to izpildes panākšana parasti ir ļoti neiedarbīga un kriminālvajāšanas gadījumu skaits ir mazs;

9. norāda, ka viena desmitā daļa no apmēram 200 miljoniem sieviešu un meiteņu visā pasaulē, kuras ir skārusi sieviešu dzimumorgānu kropļošana, ir no Nigērijas; norāda, ka federālais likums, ar ko aizliedz sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, tiek automātiski piemērots tikai Federālās galvaspilsētas Abudžas teritorijā un ka tikai 13 no 36 štatiem sieviešu dzimumorgānu kropļošanu ir aizliegušas ar likumu, par to paredzot dažādas stingrības sodus — no mēreniem naudas sodiem līdz piecu gadu cietumsodam; norāda, ka šo likumu izpildes panākšanā sekmes ir bijušas ļoti vājas un gandrīz neviens par to pārkāpšanu nav ticis notiesāts;

10. pauž nožēlu par to, ka arī lielākajā daļā Eiropas valstu, kur ir izstrādāti tiesību akti sieviešu un meiteņu aizsardzībai pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, šo tiesību aktu izpilde reti tiek garantēta un iestādes nevar atrisināt sieviešu dzimumorgānu kropļošanas problēmu; šajā sakarībā norāda uz 2016. gadā Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas Iekšlietu komitejas pausto — tas, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošanas lietās nav panākta notiesāšana, ir uzskatāms par valsts mēroga skandālu; norāda, ka pirmais notiesājošais spriedums Apvienotajā Karalistē tika pieņemts 2019. gadā, kad kādas meitenes mātei piesprieda 11 gadu ilgu cietumsodu;

11. uzskata, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir barbariska prakse, kas būtu jāsalīdzina ar citām pret sievietēm un meitenēm vērstas slepenas vardarbības izpausmēm, piemēram, vardarbība, aizstāvot godu vai bērnu seksuālā ekspluatācija, ko pastrādā “iedraudzināšanas grupējumi”; stingri uzsver, ka tādām kultūras paražām un reliģiskajai pārliecībai, kas sludina, atbalsta vai piecieš sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, nav vietas liberālā sabiedrībā, kuras mērķis ir nodrošināt visu iedzīvotāju cilvēktiesību ievērošanu;

12. aicina dalībvalstis ieviest obligātu pienākumu veselības aprūpes, izglītības un policijas iestāžu, kā arī sociālo dienestu darbiniekiem ziņot par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu tāpat, kā par citiem bērnu ļaunprātīgas izmantošanas veidiem; aicina dalībvalstis īstenot nulles tolerances politiku pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, pieņemot stingrākus kriminālo tiesību likumus un sistemātiski atklājot sieviešu dzimumorgānu kropļošanas gadījumus un veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar tiem; uzskata, ka nulles tolerances politika vienīgais jēgpilnais risinājums, kam būtu no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas atturoša iedarbība; ir stingri pārliecināts, ka tikai nulles tolerances politika un sistemātiska kriminālvajāšana būs pareizais signāls sievietēm un meitenēm, kuras ir pārāk jaunas, bezspēcīgas vai nobijušās, lai par šo problēmu runātu; ir arī pārliecināts, ka tikai iesaistoties visaptverošā cīņā pret šo kaitīgo praksi, dalībvalstis var parādīt labu priekšzīmi apkārtējai pasaulei;

13. aicina dalībvalstis deportēt personas, kas notiesātas par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

14. uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir dziļi iesakņojušās vīriešu un sieviešu nevienlīdzības izpausme, kas pastāv daudzās Āfrikas, Tuvo austrumu un Āzijas valstīs; uzsver, ka sieviešu stāvokļa uzlabošana ir vēlama un nepieciešama kā jebkuras ārējās attīstības politikas centrāls elements; uzskata, ka cīņā pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu būtu jānodrošina arī, lai visas meitenes apmeklētu skolu un tiktu radīti priekšnosacījumi sieviešu ekonomiskajai iespēcināšanai;

15. aicina Komisiju dialogos par cilvēktiesībām ar attiecīgajām trešām valstīm kā centrālu tematu paredzēt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un citas pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības izpausmes; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis pastiprināt sarunas ar trešām valstīm, lai tās mudinātu pieņemt tiesību aktus, ar kuriem tiek aizliegta sieviešu dzimumorgānu kropļošana, un šos tiesību aktus arī reāli īstenot;

16. aicina Komisiju uzraudzīt un izvērsti ziņot par to, kādi rezultāti ir gūti ar dažādajiem finanšu instrumentiem, ko izmanto cīņā pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

17. aicina Komisiju kā trešām valstīm sniegtas ES attīstības palīdzības saņemšanas nosacījumu paredzēt konkrētu, reālu un redzamu progresu sieviešu tiesību jomā un sieviešu dzimumorgānu kropļošanas apkarošanā;

18. mudina dalībvalstis kā savas attīstības palīdzības saņemšanas nosacījumu paredzēt uzlabojumus sieviešu tiesību jomā un sieviešu dzimumorgānu kropļošanas apkarošanā;

19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 7. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika