Procedūra : 2019/2967(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0093/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0093/2020

Debates :

PV 12/02/2020 - 18
CRE 12/02/2020 - 18

Balsojumi :

PV 13/02/2020 - 7.4
CRE 13/02/2020 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0039

<Date>{05/02/2020}5.2.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0093/2020</NoDocSe>
PDF 213kWORD 54k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B9-XXXX, uz kuru jāatbild mutiski,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par ES prioritātēm ANO Sieviešu statusa komisijas 64. sesijā</Titre>

<DocRef>(2019/2967(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Frances Fitzgerald, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Cindy Franssen, Pernille Weiss, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Maria da Graça Carvalho, Ewa Kopacz</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Evelyn Regner, Maria Noichl, Heléne Fritzon, Pina Picierno, Lina Gálvez Muñoz, Maria Manuel Leitão Marques, Monika Beňová, Marina Kaljurand, Alessandra Moretti</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Samira Rafaela, María Soraya Rodríguez Ramos, Chrysoula Zacharopoulou, Katalin Cseh, Moritz Körner, Hilde Vautmans, Irène Tolleret, Radka Maxová, Sylvie Brunet, Karen Melchior</Depute>

<Commission>{Renew}grupas "Renew" vārdā</Commission>

<Depute>Monika Vana, Alice Kuhnke, Ernest Urtasun, Kim Van Sparrentak, Niklas Nienaß, Erik Marquardt, Petra De Sutter, Diana Riba i Giner, Tineke Strik, Henrike Hahn, Alexandra Geese, Michael Bloss, Salima Yenbou, Anna Cavazzini, Gwendoline Delbos-Corfield, Hannah Neumann, Tilly Metz, Marie Toussaint, David Cormand</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Eugenia Rodríguez Palop, Miguel Urbán Crespo, Idoia Villanueva Ruiz, Pernando Barrena Arza, Manon Aubry, Manuel Bompard, José Gusmão, Niyazi Kizilyürek, Giorgos Georgiou, Anne-Sophie Pelletier, Petros Kokkalis, Malin Björk, Elena Kountoura, Stelios Kouloglou, Silvia Modig, Nikolaj Villumsen</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

GROZĪJUMI

B9-0093/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES prioritātēm ANO Sieviešu statusa komisijas 64. sesijā

(2019/2967(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā ANO Sieviešu statusa komisijas 64. sesiju un tās prioritāro tēmu, proti, Pekinas deklarācijas un rīcības platformas īstenošanas pārskatīšanu un novērtēšanu,

 ņemot vērā 1995. gada septembrī Pekinā rīkoto ceturto Pasaules Sieviešu konferenci, tajā pieņemto deklarāciju un rīcības platformu par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī ar tām saistītos turpmākos noslēguma dokumentus, ko attiecīgi 2000. gada 9. jūnijā, 2005. gada 11. martā, 2010. gada 2. martā un 2015. gada 9. martā pieņēma ANO īpašajās sesijās „Pekina +5“, „Pekina +10“, „Pekina +15“ un „Pekina +20“, par turpmāko rīcību un iniciatīvām Pekinas deklarācijas un rīcības platformas īstenošanai,

 ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

 ņemot vērā 2015. gada septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), īpaši IAM Nr. 3 un IAM Nr. 5,

 ņemot vērā 2015. gada 12. decembra Parīzes nolīgumu,

 ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2019. gada ziņojumu „Pekina + 25: piektais pārskats par Pekinas Rīcības platformas īstenošanu ES dalībvalstīs”,

 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas komisijas rezolūciju ECE/AC.28/2019/3 („Pekinas + 25“ reģionālā pārskatīšanas sanāksme),

 ņemot vērā ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam (GAP II), ko Padome pieņēma 2015. gada 26. oktobrī, un Komisijas un augstās pārstāves 2018. gada īstenošanas ziņojumu, kas publicēts 2019. gada 11. septembrī,

 ņemot vērā ES un ANO iniciatīvu „Spotlight“”, kuras mērķis ir izskaust visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm,

 ņemot vērā Padomes 2018. gada 10. decembra secinājumus par sievietēm, mieru un drošību,

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 9.–10. decembra secinājumus “Dzimumu līdztiesība ekonomikā ES: turpmākā virzība”;

 ņemot vērā prezidentvalsts 2018. gada 6. decembra secinājumus par dzimumu līdztiesību, jaunatni un digitalizāciju,

 ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES tirdzniecības nolīgumos[1],

 ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par sieviešu ekonomisko iespēju palielināšanu privātajā un publiskajā sektorā ES[2],

 ņemot vērā 2019. gada 15. janvāra rezolūciju par dzimumu līdztiesību un nodokļu politiku Eiropas Savienībā[3],

 ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ES pievienošanos Stambulas konvencijai un citiem pasākumiem ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai[4],

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. panta 4. punktu,

 ņemot vērā ieteikumu Padomei par ES prioritātēm ANO Sieviešu statusa komisijas 64. sesijā (O-000006/2020 – B9-XXXX),

 ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A. tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no ES pamatprincipiem, kas nostiprināts Līgumā par Eiropas Savienību (LES) un Pamattiesību hartā, un tādēļ integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir svarīgs instruments, lai integrētu šo principu visās ES politikas jomās, pasākumos un darbībās, tostarp tās ārējā dimensijā;

B. tā kā sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība ir ne tikai pamata cilvēktiesības, kuras ir vienlīdzīgi jāaizsargā gan sievietēm, gan arī vīriešiem, bet arī priekšnoteikums sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanai un nabadzības samazināšanai, kā arī vajadzīgais pamats mierpilnai, labklājīgai un ilgtspējīgai pasaulei;

C. tā kā, lai gan Pekinas Rīcības platforma tika izveidota pirms 25 gadiem, daudzas no 1995. gadā konstatētajām problēmām joprojām ir aktuālas (piemēram, vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības, zemāks nodarbinātības līmenis sieviešu vidū, nepietiekama sieviešu pārstāvība lēmumu pieņemšanā, nevienlīdzīgs neapmaksāta darba sadalījums un ar dzimumu saistīta vardarbība, kā arī daudzas citas problēmas); tā kā ANO Sieviešu statusa komisijas 64. sesijā galvenā uzmanība tiks pievērsta Pekinas deklarācijas un rīcības platformas īstenošanas pārskatīšanai un novērtēšanai, Ģenerālās asamblejas 23. speciālās sesijas rezultātiem un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam pilnīgai īstenošanai;

D. tā kā IAM Nr. 5 mērķis ir panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm visā pasaulē; tā kā IAM Nr. 5 ir atsevišķs mērķis, kas nozīmē, ka tas ir jāintegrē visā Programmā 2030. gadam un visu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā; tā kā sieviešu ietekmes palielināšana nozīmē nodrošināt viņas ar vajadzīgajiem instrumentiem, lai viņas kļūtu ekonomiski neatkarīgas, tiktu vienlīdzīgi pārstāvētas visā sabiedrībā, būtu līdztiesīgas visās dzīves jomās, gūtu lielāku ietekmi un varētu vairāk kontrolēt jebkādus lēmumus, kas skar viņu dzīvi;

E. tā kā ES ir starptautiska pasaules līdere, kā arī pasaulē lielākā attīstības līdzekļu devēja un kopā ar tās dalībvalstīm sniedz vairāk nekā pusi no globālās oficiālās attīstības palīdzības (OAP), un ir bijusi nozīmīga Programmas 2030. gadam atbalstītāja, un ir apņēmusies to īstenot; tā kā Eiropas Konsenss par attīstību kā pamatprincipu un prioritāti visās ES ārējās darbības jomās ietver dzimumu līdztiesību un sieviešu un meiteņu cilvēktiesības, papildus pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai un aizsardzībai;

F. tā kā visā pasaulē tiek novērota organizēta, satraucoša vēršanās pret to, ka tiek ievērotas sieviešu un LGBTIQ* tiesības; tā kā šī negatīvā reakcija ir redzama arī dalībvalstīs, kurās pret dzimumu vērstas kustības cenšas ierobežot seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības, aizliegt dzimumaudzināšanu un dzimumu pētījumus un veicināt nomelnošanas kampaņas, kas vērstas pret Stambulas konvenciju; tā kā šī sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības regresija ir jāuzskata par uzbrukumu demokrātijai pašai par sevi;

G. tā kā no dzimuma atkarīgas darba samaksas un pensiju atšķirības ES kopš 2013. gada ir samazinājušās, bet joprojām ir lielas (attiecīgi aptuveni 16 % un 37 %); tā kā vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeņa atšķirības joprojām ir nemainīgas — 11,5 %; tā kā nepilna darba laika nodarbinātības iespējamība sievietēm joprojām ir gandrīz četras reizes lielāka nekā vīriešiem, un šis skaitlis kopš 2013. gada praktiski nav mainījies;

H. tā kā sievietes Eiropā un visā pasaulē joprojām ir vairāk atbildīgas par bērnu un vecāku radinieku aprūpi nekā vīrieši; tā kā, piemēram, tiek lēsts, ka sievietes Eiropas Savienībā nedēļā veic vidēji aptuveni 13 stundas vairāk neapmaksāta darba nekā vīrieši; tā kā, neraugoties uz zināmu progresu, Barselonas mērķi attiecībā uz oficiālas bērnu aprūpes nodrošināšanu dažās dalībvalstīs vēl nav pilnībā sasniegti un gandrīz trešdaļai mājsaimniecību ES joprojām ir grūti atļauties bērnu aprūpi; tā kā pastāv būtiskas nepilnības oficiālo ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamībā vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī būtiskas atšķirības dalībvalstu izdevumos par šiem pakalpojumiem;

I. lai gan sieviešu īpatsvars lēmumu pieņemšanā kopš 2013. gada lielākoties ir palielinājies, parasti šī virzība ir bijusi lēna un nekonsekventa; tā kā sieviešu nepietiekamās pārstāvības apmērs dažādās nozarēs un dalībvalstīs atšķiras; tā kā īpaši zems sieviešu pārstāvības līmenis (aptuveni 20 % vai mazāk) ir vērojams daudzos amatos, kas saistīti ar ekonomikas un uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanu, sportā, diplomātiskajā nozarē un Eiropas Savienības Tiesā;

J. tā kā gandrīz katra trešā vientuļā sieviete un vīrietis saskaras ar nabadzības vai sociālās atstumtības risku, un lielākā daļa (87 %) vientuļo vecāku ir sievietes; tā kā aptuveni katra otrā persona, kas ir migrējusi no trešām valstīm, un gandrīz trešdaļa sieviešu ar invaliditāti saskaras ar nabadzības un sociālās atstumtības risku; tā kā četriem no pieciem romu kopienas locekļiem ienākumi nesasniedz viņu rezidences vietas valstī noteikto nabadzības sliekšņa apjomu un mazāk nekā viena no piecām romu sievietēm (vecumā no 16 gadiem) ir nodarbināta;

K. tā kā atbilstoši Stambulas konvencijai vardarbība pret sievietēm tiek uzskatīta par cilvēktiesību pārkāpumu un vienu no sieviešu diskriminācijas veidiem, tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība vēl aizvien ir ikdienas realitāte miljoniem sieviešu un meiteņu; tā kā katra otrā ES sieviete ir pieredzējusi seksuālu uzmākšanos un katra trešā sieviete ir cietusi no fiziskas un/vai seksuālas vardarbības; tā kā vairāk nekā divas trešdaļas cilvēku tirdzniecības upuru ir sievietes un meitenes; tā kā konkrētu sieviešu grupu saskarsme ar intersekcionālo diskrimināciju un dažādām diskriminācijas formām vēl vairāk palielina viņu neaizsargātību pret dažādiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem; tā kā diskriminācijas apkarošana tiesību aktos un praksē un diskriminējošas attieksmes un normu, piemēram bērnu laulību un cita veida ieražu prakses, nepieļaušana stiprina sieviešu tiesības un iespējas; tā kā seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumu liegšana ir pret sievietēm vērstas vardarbības veids;

L. tā kā arvien lielākas bažas rada kibervardarbības izplatīšanās (tostarp naida runa tiešsaistē, kibervajāšana, iebiedēšana vai uzmākšanās un intīmu attēlu apmaiņa bez piekrišanas), jo šāda vardarbība var apklusināt sievietes un atturēt viņas no nozīmīgas lomas uzņemšanās sabiedriskajā dzīvē; tā kā sievietes, kas ieņem publiskus amatus, piemēram, politiķes, žurnālistes un sievietes, kuras cīnās par sieviešu un minoritāšu tiesībām, arvien biežāk kļūst par dzimumdiskriminējošas  kiberiebiedēšanas upuriem; tā kā pret sievietēm darbavietā tiek vērsta ar dzimumu saistīta vajāšana un iebiedēšana, kas tika skaidri atklāta un atzīta ar neseno globālo #MeToo kustību;

M. tā kā seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pieejamība ievērojami atšķiras visā pasaulē, arī dalībvalstīs un starp tām; tā kā pieejamības liegšana vai ierobežota piekļuve ir īpaši kaitīga personām, kuras atrodas visneaizsargātākajās situācijās; tā kā katrai 2019. gada Kontracepcijas atlantā analizētajai valstij ir jāpalielina centieni informācijas un kontracepcijas līdzekļu pieejamības uzlabošanā, lai cilvēkiem būtu izvēles iespējas attiecībā uz savu reproduktīvo dzīvi;

N. tā kā sievietes ir pozitīvu pārmaiņu veicinātājas un sniedz ieguldījumu konfliktu novēršanā un atrisināšanā, miera veidošanā, miera sarunās un pēckonflikta atjaunošanā;

O. tā kā dzimumu līdztiesība ir ilgtspējīgas attīstības un efektīvas klimata problēmu pārvaldības priekšnoteikums, lai panāktu godīgu un taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā; tā kā visos klimata politikas pasākumos ir jāiekļauj dzimumu aspekts un starpnozaru perspektīva; tā kā sievietēm ir jāuzņemas nozīmīgāka loma klimata pārmaiņu novēršanā kā vadītājām, profesionālēm un tehniskām pārmaiņu veicinātājām;

P. tā kā lielāku ekonomisko iespēju nodrošināšana sievietēm ir izšķiroša, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt sieviešu uzņēmējdarbību, sieviešu lomu tirdzniecības politikā un nolīgumos un sieviešu iekļaušanu jaunās ekonomikas jomās, piemēram, IKT, zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas nozarē (STEM), digitālajā nozarē, mākslīgā intelekta nozarē un zaļajā ekonomikā, kā ilgtspējīgas izaugsmes un sieviešu finansiālās neatkarības sekmētājas,

1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

Vispārējas piezīmes

a. atkārtoti apstiprināt savu nelokāmo apņemšanos attiecībā uz Pekinas rīcības platformu un turpmākām pārskatīšanas konferencēm, kā arī tajās izklāstītajiem pasākumiem dzimumu līdztiesības jomā; atkārtoti norādīt, ka darbam sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā ir vajadzīga koordinēta un daudznozaru pieeja, kurā iesaistītas visas ieinteresētās personas, kas novērš pastāvīgos daudzos diskriminācijas veidus, valdošos dzimumu stereotipus un vēršas pret dzimumu līdztiesības trūkumu;

b. uzsvērt, cik svarīgi ir panākt pozitīvu rezultātu ANO Sieviešu statusa komisijas 64. sesijā, kas notiks 2020. gada 9.–20. martā, tostarp pieņemot uz nākotni vērstu vērienīgu saistību kopumu, kas izklāstīts politiskajā deklarācijā;

c. nodrošināt, ka Eiropas Savienība ir vienota un stingri rīkojas, lai nepārprotami nosodītu vēršanos pret dzimumu līdztiesību un pasākumus, ar kuriem tiek vājinātas sieviešu tiesības, autonomija un emancipācija visās jomās; atzīt, ka šādu negatīvo reakciju var būtiski apkarot, aktīvi veicinot uz tiesībām balstītu dzimumu līdztiesību un integrējot dzimumu līdztiesības aspektu visās jomās;

d. apsolīt stingru atbalstu darbam, ko veic ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestāde (UN Women), kura ir galvenā dalībniece ANO sieviešu tiesību veicināšanas sistēmā un apvieno visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai radītu izmaiņas politikā un koordinētu darbības; aicināt visas ANO dalībvalstis, kā arī ES nodrošināt pienācīgu finansējumu UN Women;

e. nodrošināt Parlamenta un tā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas pilnīgu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ES nostāju Sieviešu statusa komisijas 64. sesijā;

ES kā globāls rīcībspēks

f. nodrošināt visu pastāvošo ES ārējo instrumentu un politikas virzienu, tostarp ES tirdzniecības politikas, jaunā Konsensa par attīstību, ES resursu paketes dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai attīstības sadarbībā un ES Rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā, saskaņotību un savstarpējo papildināmību attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu;

g. īstenot vērtībās balstītu ES tirdzniecības politiku, kas ietver darba un vides tiesību augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanu, kā arī pamatbrīvību un cilvēktiesību, tostarp dzimumu līdztiesības, respektēšanu; atgādināt, ka visos ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos ir jāintegrē dzimumu līdztiesības aspekts un jāiekļauj vērienīga un obligāti izpildāma sadaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA); atzīt, ka ES nolīgumos paredzētās tirdzniecības saistības nekādā gadījumā nedrīkstētu prevalēt pār cilvēktiesībām, sieviešu tiesībām vai vides aizsardzību un ka, nosakot šīs saistības, būtu jāņem vērā vietējie, sociālie un ekonomiskie apstākļi;

h. īstenojot ārējo darbību, jo īpaši drošības politiku, ārpolitiku un attīstības un sadarbības politiku, uzņemties spēcīgu vadošo lomu meiteņu un sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības nodrošināšanā un atjaunot Dzimumu līdztiesības rīcības plānu ārējām attiecībām laikposmā pēc 2020. gada un padarīt to vēl vērienīgāku; pievērst uzmanību Parlamenta paustajam aicinājumam ES turpināt atbalstīt iniciatīvu “Spotlight” — ES un ANO partnerību, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izskaust visus pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības veidus;

i. divkāršot centienus, īstenojot ilgtspējīgas attīstības programmu “Agenda 2030” un visus IAM, jo īpaši 3. un 5. IAM, lai nodrošinātu, ka neviena sieviete vai meitene netiek diskriminēta, pakļauta vardarbībai vai atstumtībai un ka nevienai nav liegta piekļuve veselības aprūpei, pārtikai, izglītībai un darba iespējām;

j. darīt visu iespējamo, lai izskaustu izvarošanas izmantošanu par kara un apspiešanas ieroci, un gan ES, gan dalībvalstīm izdarīt spiedienu uz trešo valstu valdībām un visām attiecīgajām iesaistītajām personām reģionos, kur notiek šāda dzimumbalstīta vardarbība, lai izbeigtu šo praksi, sauktu pie atbildības vainīgos un strādātu ar izdzīvojušajām personām, sievietēm, ko šāda vardarbība skārusi, un kopienām nolūkā palīdzēt tām rehabilitēties un atlabt;

k. rosināt plašāku sieviešu līdzdalību miera uzturēšanas, miera veidošanas un mediācijas procesos, kā arī ES militārajās un civilajās krīzes pārvarēšanas misijās saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm un mieru un drošību, īpašu uzmanību pievēršot ar konfliktiem saistītai seksuālai vardarbībai; atgādināt, ka gūt labāku izpratni par sieviešu lomu konfliktos var palīdzēt dzimumsensitīva konfliktu analīze, kas veikta, apspriežoties ar kopienu līmeņa rīcībspēkiem un sieviešu organizācijām;

l. iekļaut ES un dalībvalstu humānās palīdzības pasākumos dzimumu līdztiesības perspektīvu, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību perspektīvu, jo seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pieejamība ir pamatvajadzība cilvēkiem humanitāras krīzes apstākļos;

m. stingri nosodīt vispārējo bloķējošo noteikumu, kas liedz starptautiskām organizācijām saņemt ģimenes plānošanai paredzēto ASV finansējumu, ja tās piedāvā aborta veikšanas pakalpojumus, sniedz konsultācijas par abortiem, iesaka vai lobē aborta veikšanas pakalpojumus; uzskatīt šo noteikumu par tiešu uzbrukumu sieviešu un meiteņu tiesībām un soli atpakaļ attiecībā uz gūtajiem panākumiem šo tiesību jomā; steidzami aicināt ES un dalībvalstis vērsties pret šī bloķējošā noteikuma ietekmi, ievērojami atbalstot seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību finansējumu, un novērst šā finansējuma trūkumu;

n. ņemt vērā, ka jaunattīstības valstīs sievietes un meitenes nesamērīgi skar klimata pārmaiņu negatīvā ietekme, kas palielina pastāvošo nevienlīdzību un apdraud sieviešu un meiteņu veselību, drošību un ekonomisko labklājību; atgādināt, ka rīcība klimata jomā ir maksimāli iedarbīga, ja sievietēm un meitenēm tajā ir aktīva loma, jo viņas ir ietekmīgas pārmaiņu veicinātājas;

Sieviešu ekonomisko un politisko iespēju palielināšana

o. pastiprināt centienus palielināt sieviešu iekļautību darba tirgū un uzlabot atbalstu sieviešu uzņēmējdarbībai, ņemot vērā, ka tie ir būtiski faktori, lai panāktu iekļaujošu ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi, apkarotu nevienlīdzību un veicinātu sieviešu finansiālo neatkarību; veikt pasākumus, lai risinātu sieviešu bezdarba, jo īpaši ilgtermiņa bezdarba, problēmu;

p. pastiprināt gan leģislatīvos, gan ārpus likumdošanas jomas īstenotos centienus pilnībā novērst dzimumnosacītas darba samaksas un pensiju atšķirības un stingri piemērot vienlīdzīgas darba samaksas principu, nodrošinot, ka nepilnu darba laiku strādājošo darba ņēmēju algas atbilst pilnas slodzes ekvivalentam, un pieņemot tiesību aktus, kas vērsti uz darba samaksas pārredzamības palielināšanu un juridiskās skaidrības uzlabošanu, lai atklātu ar dzimumu saistītus aizspriedumus un diskrimināciju atalgojuma struktūrās, cīnītos pret vertikāla un horizontāla rakstura profesionālo segregāciju un apkarotu darba devēju aizspriedumus saistībā ar darbā pieņemšanu un lēmumiem par paaugstināšanu amatā; veicināt jaunus ieguldījumus aprūpes infrastruktūrā, izglītībā un veselības aprūpē un sabiedrībai pieejamu, cenas ziņā pieņemamu un kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā visā dzīves ciklā, tostarp bērnu, apgādājamo personu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, un nodrošināt spēcīgu aizsardzību un darba tiesības grūtniecēm grūtniecības laikā un pēc bērna nākšanas pasaulē;

q. atbalstīt politiku, kas veicina mājsaimniecības un aprūpes pienākumu vienlīdzīgu sadali starp sievietēm un vīriešiem un cīnās pret dzimumu normām un dzimumu nevienlīdzībā balstītiem priekšstatiem attiecībā uz aprūpi, īstenojot atbilstošus politikas pasākumus vīriešu iesaistīšanai nepieciešamajās pārmaiņās;

r. atzīt nodokļu atšķirīgo ietekmi uz sievietēm un dažādiem mājsaimniecību veidiem (mājsaimniecībām, kurās ir divi pelnītāji, mājsaimniecībām, kurās sieviete vai vīrietis ir vienīgie pelnītāji utt.) un nodrošināt, ka nodokļu sistēmas veicina un aizsargā dzimumu līdztiesību un nodokļu taisnīgumu no sieviešu skatupunkta, attiecībā uz nodokļiem izskaužot ar dzimumu saistītus aizspriedumus un stimulus, kas uztur nevienlīdzīgas dzimumu lomas;

s. pastiprināt centienus cīnīties pret horizontālu un vertikālu darba tirgus segmentāciju un nestabila darba feminizāciju un nodrošināt, ka tiek pienācīgi gādāts par sievietēm, kuras saskaras ar vairākiem diskriminācijas veidiem; nodrošināt, ka tiek atbilstoši gādāts par vecāka gadagājuma sievietēm, tostarp paredzot tādus pasākumus kā aprūpes periodu kreditēšana, pienācīga minimālā pensija, apgādnieka zaudējuma pabalsts un vīriešu tiesības uz atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, tā tiecoties novērst nabadzības feminizāciju;

t. uzsvērt mājsaimniecībās nodarbināto sieviešu, it īpaši strādājošo migranšu un bēgļu, tiesības uz pienācīgiem darba apstākļiem un līdzvērtīgu sociālo aizsardzību; nodrošināt SDO Konvencijas Nr. 189 “Par pienācīgu darbu mājsaimniecībās nodarbinātajām personām” ratifikāciju un īstenošanu;

u. atzīt, ka ir svarīgi pastiprināt rīcībpolitiku un pasākumus meiteņu izglītības veicināšanai un ka tam ir ietekme uz pilnvērtīgu ekonomisko iespēju nodrošināšanu meitenēm; atgādināt, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai visā pasaulē meitenēm un sievietēm nodrošinātu visu līmeņu izglītības pieejamību; šajā sakarībā atbalstīt karjeras konsultācijas, kurās ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, un izpratnes vairošanas iniciatīvas, lai veicinātu sieviešu lielāku iesaistīšanos ar dabaszinātnēm, inženierzinātnēm, tehniskajām zinātnēm un matemātiku saistītās profesijās, kā arī vīriešu lielāku iesaistīšanos veselības, labklājības un izglītības nozaru darbā; uzsvērt nepieciešamību sievietēm iekļauties un būt pārstāvētām jaunās ekonomikas jomās, kuras ir svarīgas ilgtspējīgai attīstībai, tostarp IKT, digitālajā nozarē un mākslīgā intelekta jomā;

v. nodrošināt sieviešu pilnīgu un — salīdzinājumā ar vīriešiem — vienlīdzīgu integrāciju visos līmeņos un visās jomās un aktīvi veicināt līdzsvarotu dzimumu pārstāvību un sieviešu rūpju un interešu vienlīdzīgu pārstāvību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos; rādīt piemēru, pārtraucot Eiropadomē bloķēt Direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā, un iesaka ieviest ar dzimumu līdzsvaru saistītas prasības vēlēšanu likumos;

Ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušana un sieviešu pamattiesību nodrošināšana

w. nosodīt visus ar dzimumu saistītas vardarbības veidus un to, ka sievietes un meitenes joprojām tiek pakļautas psiholoģiskai, fiziskai, seksuālai un ekonomiskai vardarbībai, tostarp vardarbībai ģimenē, seksuālai uzmācībai, kibervardarbībai, vajāšanai, izvarošanai, agrīnām un piespiedu laulībām, sieviešu dzimumorgānu kropļošanai (FGM), tā dēvētajiem goda aizstāvēšanas noziegumiem, piespiedu abortiem, piespiedu sterilizācijai, seksuālai izmantošanai un cilvēku tirdzniecībai, kā arī citiem vardarbības veidiem, kas ir smags cilvēktiesību un cilvēka cieņas pārkāpums; ņemt vērā Parlamenta paustās nopietnās bažas par feminicīdu, kas ir pats ekstremālākais pret sievietēm vērstas vardarbības veids;

x. steidzami pabeigt Stambulas konvencijas ratificēšanu Eiropas Savienībā, pamatojoties uz plašu pievienošanos bez jebkādiem ierobežojumiem, un iestāties par to, lai visas dalībvalstis to ratificētu; nodrošināt pienācīgu konvencijas īstenošanu un izpildi un piešķirt atbilstošus finanšu līdzekļus un cilvēkresursus pret sievietēm vērstas vardarbības un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai un apkarošanai, kā arī upuru aizsardzībai; ņemt vērā Eiropas Padomes Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) ieteikumus un uzlabot tiesību aktus, lai tie vairāk atbilstu Stambulas konvencijas noteikumiem; prasīt Komisijai iesniegt tiesību aktu par visu veidu vardarbības pret sievietēm un meitenēm un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu un izskaušanu;

y. ratificēt SDO Konvenciju Nr. 190 par vardarbības un uzmākšanās izskaušanu darba vidē un veikt pozitīvus pasākumus, lai īstenotu Eiropas Padomes pašu pirmo ieteikumu par seksisma novēršanu un apkarošanu, kurā ierosināti konkrēti veidi, kā dažādiem rīcībspēkiem to konstatēt un cīnīties pret to;

z. nodrošināt, ka visas dalībvalstis efektīvi transponē un īsteno 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību[5];

aa. garantēt seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību vispārēju ievērošanu un pieejamību, kā noteikts Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmā, Pekinas Rīcības platformā un pārskatīšanas konferenču noslēguma dokumentos, atzīstot, ka tie palīdz sasniegt visus ar veselību saistītos IAM, piemēram, attiecībā uz pirmsdzemdību aprūpi, augsta dzemdību riska novēršanas pasākumiem un zīdaiņu un bērnu mirstības samazināšanu; atzīt, ka ģimenes plānošanas, mātes veselības aprūpes pakalpojumu un drošu un legālu abortu pieejamība ir svarīgi faktori sieviešu dzīvības glābšanai;

bb. nodrošināt, lai meitenēm un zēniem skolās tiktu sniegta faktos balstīta, vecumatkarīga, vispusīga izglītība seksualitātes un attiecību jautājumos, tā dodot iespēju bērniem un jauniešiem attīstīt pareizas zināšanas, attieksmi un prasmes, kas vajadzīgas, lai veidotu drošas, veselīgas un cieņpilnas attiecības; atgādināt, ka šādas izglītības pamatā vajadzētu būt cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības un daudzveidības respektēšanai; atzīt, ka šādas izglītības ietvaros būtu jāaplūko tādi aspekti kā seksuālā orientācija un dzimtiskā identitāte, dzimuma pašizpausme, dzimumu normas, attiecības un apstiprinoša piekrišana, seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana, tādu kaitīgu parādību izskaušana kā bērnu iedraudzināšana un sieviešu dzimumorgānu kropļošana, kā arī seksuāli transmisīvo slimību (STS), HIV un neplānotas grūtniecības novēršana un jāsniedz informācija par piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei, tostarp informācija par ģimenes plānošanu, kontracepcijas metodēm un drošiem un legāliem abortiem;

Dzimumu līdztiesības principus ievērojoša un iekļaujoša politika un institūcijas

cc. nodrošināt sistemātiskas integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu, raugoties uz to kā būtisku stratēģiju, kā atbalstīt dzimumu līdztiesības īstenošanu praksē; atzīt, ka visās politikas jomās ir jāievieš integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, un atzīt, ka īpaši svarīgi ir veikt novērtējumus par ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

dd. uzlabot uzraudzību un salīdzināmu, anonimizētu, pēc vecuma un dzimuma sadalītu datu vākšanu, lai uzlabotu sieviešu situācijas kvalitatīvo analīzi un rezultātā varētu pieņemt dzimumu līdztiesības politikas pasākumus, pamatojoties uz labāku informāciju; aicināt ES un dalībvalstis vairāk ieguldīt sadalītu datu vākšanā un palīdzēt stiprināt statistikas kapacitāti un mehānismus partnervalstīs;

ee. ieviest integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ES vides un klimata pārmaiņu politikā un garantēt finansiālu un institucionālu atbalstu, zināšanas par dzimumu līdztiesību un spēcīgus politikas pasākumus, kā arī izveidot kontaktpunktus dzimumu līdztiesības un klimata pārmaiņu jautājumos valstu pārvaldes iestādēs; atzīt, ka jēgpilna un līdztiesīga sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas struktūrās un valsts un vietējā līmeņa klimata politikā un rīcībā ir būtiska, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus klimata jomā, un atzīt un atbalstīt sieviešu un meiteņu lomu pārmaiņu veicināšanā;

ff. ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un īstenošanā, kā arī pieņemot un īstenojot praksi un ceļvežus, lai nodrošinātu, ka dzimumu līdztiesības veicināšanai tiek atvēlēts pienācīgs finansējums; ieviest uzticamu, sistemātisku un atbilstīgu finansējumu no valstu budžetiem starptautisko un valsts līmeņa saistību īstenošanai attiecībā uz dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

gg. ES migrācijas politikā īstenot dzimumu perspektīvu, kas garantētu bēgļu vidū esošo sieviešu un meiteņu tiesības, nekavējoties ieviest patvēruma un migrācijas procedūras, kurās ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, un pastiprināt centienus uzņemšanas centros visā ES nodrošināt potenciālo cilvēku tirdzniecības upuru pienācīgu identificēšanu un aizsardzību;

hh. uzsvērt nepieciešamību aizsargāt un veicināt to personu grupu tiesības, kuras saskaras ar vairākiem diskriminācijas veidiem un intersekcionālu diskrimināciju, tostarp pievēršoties sievietēm ar invaliditāti, melnādainām sievietēm un sievietēm ar citu ādas krāsu, migrantēm un mazākumtautību sievietēm, vecāka gadagājuma sievietēm, sievietēm lauku apvidos un mazapdzīvotās teritorijās, vientuļajām mātēm un LGBTIK* personām, un ieguldīt darbu, lai veicinātu multiplās diskriminācijas apkarošanas un intersekcionālās analīzes institucionalizēšanas koncepciju visās ANO struktūrās, ES un attiecīgajās dalībvalstīs;

ii. nodrošināt, ka vietējās sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas un sieviešu un LGBTIK* tiesību aizstāvji tiek atbalstīti, nodrošinot viņiem pienācīgu finansējumu un atceļot ierobežojumus, kuri mazina viņu spēju darboties un saukt pie atbildības pie varas esošos; veicināt pilsoniskās sabiedrības, sieviešu organizāciju un atstumto grupu plašu un jēgpilnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā visos līmeņos; īpaši rosināt jaunu sieviešu un jauniešu iesaistīšanos;

jj. pieņemt ierosināto Diskriminācijas novēršanas direktīvu, kuras mērķis ir, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu, īstenot principu par vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas;

2. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai.

[1] OV C 162, 10.5.2019., 9. lpp.

[2] OV C 346, 27.9.2018., 6. lpp.

[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0014.

[4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0080.

[5] OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 7. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika