Rezolūcijas priekšlikums - B9-0143/2020Rezolūcijas priekšlikums
B9-0143/2020

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai

    14.4.2020 - (2020/2616(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
    saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

    Dacian Cioloş
    grupas „Renew” vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0143/2020

    Procedūra : 2020/2616(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B9-0143/2020
    Iesniegtie teksti :
    B9-0143/2020
    Balsojumi :
    Pieņemtie teksti :

    B9-0143/2020

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai

    (2020/2616(RSP))

    Eiropas Parlaments,

     ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

    A. tā kā vīrusa izplatīšanās ietekmē ikviena Eiropas iedzīvotāja dzīvi un pārbauda mūs kā savienību;

    B. tā kā veselības aprūpe galvenokārt ir valsts kompetencē, saskaņā ar kuru ES var palīdzēt koordinēt dalībvalstu darbības, bet nevar rīkoties pēc savas gribas;

    C. tā kā mūsu ekonomika ir apturēta, tam sekojošā graujošā ietekme uz Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem būs gan dramatiska, gan neizmērāma;

    D. tā kā solidaritāte nav iespēja, bet gan pienākums saskaņā ar Līgumiem;

    E. tā kā šis ir patiesības atklāšanās brīdis Eiropas Savienībai, kas noteiks tās nākotni,

    1. pauž visdziļāko nožēlu par zaudētajām dzīvībām un cilvēcisko traģēdiju, ko pandēmija ir izraisījusi eiropiešiem un viņu ģimenēm, kā arī iedzīvotājiem visā pasaulē, un izsaka līdzjūtību visiem tiem, kuri ir zaudējuši tuvākos cilvēkus; pauž patiesu līdzjūtību slimniekiem un novēl viņiem ātru atveseļošanos;

    2. pateicas visiem, kas strādā pirmajās rindās, lai cīnītos pret pandēmiju, piemēram, ārstus un medmāsas; pauž patiesu pateicību visiem anonīmajiem varoņiem, kuri pilda būtiskus pienākumus, piemēram, tiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības un piegādes, izglītības, lauksaimniecības, transporta un atkritumu savākšanas jomā, lai saglabātu sabiedrisko dzīvi un pakalpojumus un garantētu piekļuvi būtiskām precēm; mudina dalībvalstis nodrošināt drošus darba apstākļus visiem šīs epidēmijas skartajiem darba ņēmējiem, jo īpaši tieši iesaistītajiem medicīnas darbiniekiem, īstenojot atbilstošus un koordinētus valsts pasākumus, tostarp garantējot pietiekamus individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL); aicina Eiropas Komisiju uzraudzīt šo pasākumu īstenošanu;

    3. pauž solidaritāti ar tām dalībvalstīm, kuras vīruss skāris vissmagāk, un ar visām pārējām valstīm, kuras saskaras ar pandēmijas sekām; pauž visdziļāko solidaritāti ar tiem, kuri ir zaudējuši darbu un kuru profesionālo dzīvi pandēmija ir sagrāvusi; uzsver, ka ES nevienu valsti neatstās vienu;

    4. pauž bažas par ES sākotnējo nespēju rīkoties kolektīvi; prasa, lai visās turpmākajās dalībvalstu darbībās tiktu ņemts vērā Savienības pamatprincips – solidaritāte un lojāla sadarbība; uzskata, ka COVID-19 krīze ir nepārprotami parādījusi kopīgas Eiropas rīcības nozīmi; uzsver, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir kopīgi resursi, lai cīnītos pret pandēmiju un tās sekām, bet tikai tad, ja tās cita citu atbalsta; atzīst to, ka dalībvalstis, kas krīzes sākumā rīkojušās vienpusēji, tagad saprot, ka sadarbība, uzticēšanās un solidaritāte ir vienīgais veids, kā pārvarēt šo krīzi;

    5. aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis kopīgi rīkoties, lai nodrošinātu, ka Savienība no šīs krīzes izkļūst spēcīgāka; uzsver, ka Parlaments sadarbosies ar citām ES iestādēm, lai glābtu dzīvības, aizsargātu darbvietas un uzņēmumus un veicinātu ekonomikas atveseļošanos, un ka Parlaments būs gatavs saukt visas iestādes pie atbildības par to rīcību;

    Eiropas solidaritāte un rīcība veselības aprūpes nozarē

    6. atzinīgi vērtē Eiropas solidaritāti, kas izpaudusies dalībvalstu rīcībā, ārstējot pacientus no citām dalībvalstīm, piegādājot veselības aprūpes aprīkojumu, tostarp īstenojot kopīgas iepirkuma iniciatīvas un uzkrājumu veidošanu, kā arī repatriējot iedzīvotājus; uzsver, ka robežām Eiropas Savienībā ir jāpaliek atvērtām, lai nodrošinātu IAL, pārtikas, zāļu, medicīnas ierīču, no asinīm iegūtu produktu un orgānu apriti; uzsver nepieciešamību veicināt veselības aprūpes speciālistu mobilizāciju un aicina izvietot Eiropas Medicīnas korpusu medicīniskās palīdzības sniegšanai; turklāt uzsver, ka ir jāatvieglo pacientu transportēšana no pārpildītām slimnīcām vienā dalībvalstī uz citu, kurā joprojām ir pieejama brīva kapacitāte;

    7. aicina būtiski palielināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) budžetu un personālu, kā arī Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) kompetenci, lai krīzes laikā tie varētu koordinēt medicīnisku reaģēšanu;

    8. aicina izveidot Eiropas veselības reaģēšanas mehānismu, lai labāk sagatavotos un vienotā un saskaņotā veidā reaģētu uz jebkāda veida veselības vai sanitārajām krīzēm, kas rodas ES līmenī nolūkā aizsargāt mūsu iedzīvotāju veselību;

    9. aicina Komisiju stiprināt visus krīžu pārvarēšanas un reaģēšanas uz katastrofām komponentus un turpināt stiprināt tādus instrumentus kā RescEU, lai nodrošinātu patiesi vienotu, koordinētu un efektīvu reaģēšanu ES līmenī; uzskata, ka Eiropas katastrofu riska pārvaldība, sagatavotība katastrofām un to novēršana būtu jāuzlabo papildus kopējam aprīkojumam, materiāliem un zāļu krājumiem, lai nodrošinātu to ātru mobilizāciju ES iedzīvotāju dzīvību un iztikas līdzekļu aizsardzībai;

    10. aicina dalībvalstis novirzīt visus pieejamos pētniecības un inovācijas līdzekļus pētniecības iniciatīvām, kuru mērķis ir izprast slimību, paātrināt diagnostikas testēšanu un vakcīnu izstrādi; uzskata, ka Eiropas pētniekiem, inovatīviem MVU un rūpniecībai būtu jāsaņem viss nepieciešamais atbalsts, lai rastu risinājumu ārstēšanai;

    11. uzsver, ka ir nekavējoties jādara vairāk MVU atbalstam, lai tie saglabātu darbvietas un pārvaldītu savu likviditāti; mudina Eiropas prudenciālās un uzraudzības iestādes, kā arī dalībvalstis izpētīt visas iespējas, kā atvieglot slogu MVU; aicina izstrādāt Eiropas horizontālo stratēģiju MVU atveseļošanai, lai tos atbalstītu, samazinot birokrātiju, izmaksas par piekļuvi finansējumam un veicinot ieguldījumus stratēģiskajās vērtības ķēdēs saskaņā ar zaļo kursu;

    12. Eiropas Savienībai ir jāizmanto iespēja un jāatgūst tehnoloģiskā kontrole tādās stratēģiskās jomās kā aktīvās farmaceitiskās vielas (API), kas ir būtiskas zāļu ražošanai, un tādējādi jāsamazina atkarība no trešām valstīm, nemazinot ieguvumus, ko atvērta ekonomika gūst no starptautiskās tirdzniecības;

    13. uzskata, ka Komisijai būtu jāizpēta un jāapsver iespēja novērst jebkādus šķēršļus ar trešām valstīm attiecībā uz precēm, kas ir būtiskas šīs krīzes pārvarēšanai, piemēram, medicīnas iekārtām, roku dezinfekcijas līdzekļiem, ziepēm, sejas maskām un medikamentiem, lai padarītu tos pieejamākus visā ES;

    14. uzsver, ka pandēmijai nav robežu vai ideoloģiju un ka tā prasa visas starptautiskās sabiedrības sadarbību un solidaritāti, kā arī Pasaules Veselības organizācijas stiprināšanu; uzskata, ka ir būtiski, lai ES pieprasītu Ķīnai sniegt pilnīgu informāciju par šo pandēmiju, tās rašanās laiku un tās patieso ietekmi uz cilvēkiem; uzsver, cik svarīga Rietumbalkānu valstīm, mūsu tuvākajiem kaimiņiem austrumu un dienvidu kaimiņreģionos un partnervalstīs, kā arī jaunattīstības valstīm, jo īpaši Āfrikai, ir sadarbība un atbalsts;

    Eiropas risinājumi ekonomisko un sociālo seku pārvarēšanai

    15. aicina Eiropas Komisiju jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros ierosināt vērienīgu atveseļošanas un atjaunošanas pasākumu kopumu ieguldījumiem, lai atbalstītu Eiropas ekonomiku pēc krīzes, pārsniedzot to, ko jau dara Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM), Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Centrālā banka (ECB); uzskata, ka šādam kopumam vajadzētu būt spēkā, kamēr turpinās šīs krīzes izraisītie ekonomikas traucējumi; uzskata, ka nepieciešamās investīcijas būtu jāfinansē no palielinātas DFS, pašreizējiem ES fondiem un finanšu instrumentiem, kā arī ar atveseļošanās procesam paredzētu obligāciju starpniecību, kuras garantē ES budžets; uzskata, ka šim kopumam nebūtu jāietver esošo parādu kopīgošana un tā būtu jāorientē uz turpmākām investīcijām;

    16. uzsver, ka šim ekonomikas atveseļošanas un atjaunošanas pasākumu kopumam vajadzētu stimulēt ekonomiku, uzlabot tās noturību un radīt darbvietas, vienlaikus palīdzot īstenot mūsu kontinenta ekoloģisko pārkārtošanos un ekonomisko attīstību, tostarp stratēģisko autonomiju, un sekmēt mūsu rūpniecības stratēģijas un mūsu sabiedrības digitālās pārveides īstenošanu; atgādina, ka zaļais kurss šajā ziņā ir ārkārtīgi svarīgs un ka mūsu reaģēšana ir jāsaskaņo ar klimatneitralitātes mērķi;

    17. tādēļ uzstāj, kā ir jāpieņem vērienīga DFS, kurai ir palielināts budžets saskaņā ar Savienības mērķiem, prognozēto krīzes ietekmi uz ES ekonomiku un iedzīvotāju cerībām uz Eiropas pievienoto vērtību, kurai ir lielāka elastība un vienkāršība attiecībā uz to, kā mēs izmantojam līdzekļus, lai reaģētu uz krīzēm, un kurai ir pretcikliskas iezīmes; turklāt aicina pārskatīt Komisijas priekšlikumu par pašu resursu sistēmas reformu, lai iegūtu pietiekamas fiskālās manevrēšanas iespējas un nodrošinātu labāku paredzamību, spēju rīkoties un mazāku pakļautību valsts mēroga apdraudējumiem;

    18. uzsver, ka ir steidzami jāpalīdz dalībvalstīm, kuras saskaras ar ārkārtas papildu izdevumiem, lai izvairītos no jaunas valsts parāda krīzes; uzsver, ka EIB, ESM un pagaidu mehānismam, kura pamatā ir LESD 122. pants un kurš ir līdzīgs Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismam (EFSM), būtu jāpalīdz aizsargāt darbvietas, uzņēmumus un veselības aprūpes sistēmas un atjaunot Eiropas ekonomiku; tomēr uzsver, ka šai kapacitātei būtu jāpārsniedz pašreizējais ES DFS maksimālais apjoms;

    19. aicina eurozonas finanšu ministrus aktivizēt ESM līdzekļus EUR 410 miljardu apmērā; atgādina, ka šīs krīze nav nevienas konkrētas dalībvalsts atbildība un ka galvenajam mērķim vajadzētu būt cīņai pret tās uzliesmojuma sekām;

    20. aicina Komisiju un dalībvalstis par prioritāti noteikt palīdzības un krīzes mazināšanas pasākumus visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, etniskajām minoritātēm un cilvēkiem no attāliem un izolētiem reģioniem, tostarp aizjūras zemēm un teritorijām, izmantojot īpašu ārkārtas atbalsta fondu, kas vērsts uz veselības aprūpes sistēmu un nozarēm, kuras skāris COVID-19 uzliesmojums, kā arī cilvēkiem zem sociālās atstumtības sliekšņa, kuriem visiem ir vislielākais risks inficēties ar COVID-19 un kuri arī visvairāk cieš no tā ekonomiskajām sekām; mudina ES un dalībvalstis visos reaģēšanas centienos iekļaut dzimumu analīzi, lai izvairītos no dzimumu nevienlīdzības saasināšanās un sniegtu sievietēm, kurām draud briesmas, ārkārtas atbalstu;

    21. uzskata, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji Eiropā, tostarp pašnodarbinātie un pārrobežu darba ņēmēji, ir pasargāti no ienākumu zaudēšanas un ka visvairāk skartajām nozarēm un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir vajadzīgais atbalsts un finanšu likviditāte; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas jauno priekšlikumu Eiropas pagaidu atbalsta instrumentam bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE);

    22. uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt ES iekšējās robežas atvērtas precēm; atgādina, ka vienotais tirgus ir mūsu kolektīvās labklājības un labbūtības avots un ka tas ir būtisks elements, lai nekavējoties un nepārtraukti reaģētu uz COVID-19 uzliesmojumu; stingri atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm atļaut pārrobežu darba ņēmējiem arī turpmāk šķērsot robežas, jo īpaši nozarēs, kurās ir būtiski turpināt brīvu pārvietošanos ES; šajā sakarībā aicina izveidot „zaļās joslas” robežšķērsošanas vietas sauszemes (autoceļi un dzelzceļi), jūras, iekšzemes ūdensceļu un gaisa transportam;

    23. uzsver, ka šī krīze ir parādījusi, ka lauksaimniecības pārtikas nozare, tostarp zivsaimniecība un akvakultūra, ir būtiska un stratēģiska, jo tā nodrošina, ka iedzīvotājiem tiek piegādāta droša un cenas ziņā pieejama pārtika, izmantojot spēcīgu un rentablu ražošanu visos ES reģionos; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes pienācīgu darbību, jo īpaši attiecībā uz sezonas un pārrobežu darba veicināšanu un piekļuvi galvenajiem resursiem; aicina Komisiju aktivizēt arī visus atbalsta un ārkārtas tirgus pasākumus, kas pieejami saskaņā ar 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (TKO)[1];

    Eiropas vērtības un tiesiskums nekad nav fakultatīvi

    24. uzsver, ka pat ārkārtas stāvokļa apstākļos, kas noteikti, reaģējot uz koronavīrusa pandēmiju, dalībvalstīm joprojām ir pienākums ievērot ES vērtības un Eiropas cilvēktiesību sistēmu, un tām ir jānodrošina, ka pilsoņi arī turpmāk bauda tādas pašas tiesības un aizsardzību; pauž īpašas bažas par Polijas valdības veiktajiem pasākumiem šajā jomā; kategoriski nosoda Ungārijas valdības lēmumu uz nenoteiktu laiku pagarināt ārkārtas stāvokli un apturēt valsts parlamenta darbību;

    25. uzsver, ka ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem, pakļautiem regulārai pārbaudei valstu parlamentos un ierobežotiem laikā un ka šādos pasākumos būtu jāņem vērā arī demokrātijas kontrole un līdzsvars, tostarp tiesu varas neatkarība un plašsaziņas līdzekļu brīvība; uzsver, ka robežkontrolei un pārvietošanās ierobežojumiem arī turpmāk jābūt samērīgiem un tie jānosaka izņēmuma kārtā, un ka ir jāatjauno visa pārvietošanās brīvība Šengenas zonā, tiklīdz tas tiek uzskatīts par iespējamu;

    26. aicina pilnībā ievērot Ženēvas konvenciju un Eiropas tiesību aktus patvēruma jomā; norāda, ka ir jāparedz noteikumi jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanai piemērotos sanitārajos apstākļos, īpašu uzmanību pievēršot migrantiem, kas ierodas Grieķijas salās;

    27. ņem vērā Komisijas plānu aicināt telesakaru pakalpojumu sniedzējus iesniegt anonimizētus un apkopotus datus, lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos, valstu izsekošanas programmas, kas jau ir spēkā, un ieviestu lietotnes, kas ļauj iestādēm uzraudzīt kustību, kontaktus un veselības datus; aicina Komisiju un dalībvalstis publicēt sīkāku informāciju par šīm shēmām un ļaut datu aizsardzības iestādēm veikt publisku kontroli un pilnīgu pārraudzību; norāda, ka iedzīvotāju mobilās atrašanās vietas datus var apstrādāt tikai tad, ja tie ir pilnībā un neatgriezeniski anonīmi vai ja personas tam ir brīvprātīgi piekritušas; sagaida, ka valstu un Eiropas iestādes pilnībā ievēros tiesību aktus datu aizsardzības un privātuma jomā un datu aizsardzības iestādes tos īstenos;

    28. uzskata, ka dezinformācija par COVID-19 pašlaik ir būtiska sabiedrības veselības problēma; mudina ES izveidot Eiropas informācijas kanālu visās oficiālajās valodās, lai nodrošinātu, ka visiem iedzīvotājiem ir piekļuve precīzai un pārbaudītai informācijai; uzskata, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram vajadzētu būt atbildīgam par dalībvalstu datu koordinēšanu un saskaņošanu, lai uzlabotu kvalitāti un salīdzināmību;

    29. uzsver, ka ES kopumā ir jākļūst noturīgākai pret krīzēm, jābūt brīvai no nepamatotas politiskās un ekonomiskās ietekmes, piemēram, no Ķīnas un Krievijas, un jābūt gatavai stratēģiski sazināties, cīnīties pret ārējo dezinformāciju, viltus ziņām un kiberuzbrukumiem un pastāvīgi pielāgoties mainīgajai ģeopolitiskajai ainai;

    Pēckrīzes Eiropas Savienība, kas ir spēcīgāka un nodrošina efektīvāku rīcību tās pilsoņiem

    30. pauž stingru apņemšanos darīt visu iespējamo, lai Savienība un tās iedzīvotāji izkļūtu no krīzes, un aicina visas ES iestādes un dalībvalstis nekavējoties izmantot visus attiecīgos Līguma noteikumus un attiecīgi rīkoties solidaritātes garā; atgādina, ka neviens šajā krīzē nav vainojams un ka tai nevajadzētu kļūt par iemeslu ikviena nelaimei;

    31. uzskata, ka pandēmija ir parādījusi robežas Savienības spējai rīkoties izlēmīgi, un atklājusi Komisijas izpildvaras un budžeta pilnvaru trūkumu; uzskata, ka, reaģējot uz to, Savienībai ir jāveic pamatīga un atbilstīga reforma; uzskata, ka steidzami jāizmanto vispārējā pārejas klauzula, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu visos jautājumos, kas varētu palīdzēt risināt pašreizējās veselības krīzes radītās problēmas;

    32. mudina dalībvalstis atteikties no nesaskaņām un rīkoties vispārējās interesēs un solidaritātes garā; aicina tās nekavējoties izmantot tam paredzētos Līguma noteikumus, lai attiecīgi rīkotos;

    33. uzsver, ka Savienībai ir jābūt gatavai sākt padziļinātas pārdomas par to, kā kļūt efektīvākai un demokrātiskākai, un ka pašreizējā krīze tikai labāk parāda reformas steidzamību; uzskata, ka plānotā konference par Eiropas nākotni ir piemērots forums, lai šādu pārdomu atspoguļošanu uzsāktu; tādēļ uzskata, ka konference ir jāsasauc pēc iespējas drīz un ka tai ir jānāk klajā ar skaidriem priekšlikumiem, tostarp tieši sadarbojoties ar pilsoņiem, lai īstenotu padziļinātu Eiropas Savienības reformu, padarot to efektīvāku, solidārāku, demokrātiskāku, suverēnāku un noturīgāku;

    34. aicina Eiropas Komisiju uzņemties Līgumā noteikto atbildību un īstenot drosmīgas iniciatīvas;

    35. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājai, Eiropadomes priekšsēdētājam un pašreizējai Padomes prezidentvalstij.

    Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 15. aprīlis
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika