Procedūra : 2020/2616(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0144/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0144/2020

Debates :

PV 16/04/2020 - 17
CRE 16/04/2020 - 17

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0054

<Date>{14/04/2020}14.4.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0144/2020</NoDocSe>
PDF 220kWORD 56k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai</Titre>

<DocRef>(2020/2616(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Manfred Weber, Esteban González Pons</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0143/2020

B9-0144/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai

(2020/2616(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantu, kuros norādīts, ka solidaritāte ir Eiropas Savienības pamatvērtība, un LES 3. pantu, kurā noteikts, ka Savienības mērķis ir stiprināt savas vērtības, proti, veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm;

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 6. un 168. pantu, kuros noteikts, ka cilvēku veselības jomā Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības, un ka Savienība veicina dalībvalstu sadarbību, jo īpaši sadarbību veselības aprūpes pakalpojumu savstarpējas papildināmības uzlabošanai pārrobežu reģionos;

 ņemot vērā LES 5. panta 1. punktu, kurā paredzēts, ka Savienības kompetenču īstenošanu nosaka subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā vīrusa izplatīšanās nopietni ietekmē ikviena Eiropas iedzīvotāja ikdienas dzīvi un ir pārbaudījums Savienībai kā politiskai struktūrai;

B. tā kā, neskarot dalībvalstu kompetences veselības aprūpes jomā, Eiropas Savienība var palīdzēt koordinēt dalībvalstu darbības;

C. tā kā mūsu ekonomiskā dzīve ir apturēta un no tā izrietošie satricinājumi radīs dramatiskas sekas Eiropas iedzīvotājiem, pašnodarbinātajiem, uzņēmumiem un darba ņēmējiem;

D. tā kā dalībvalstu solidaritāte nav fakultatīva izvēle, bet gan Līgumā noteikts pienākums un viena no mūsu kā Eiropas iedzīvotāju pamatvērtībām;

E. tā kā šī krīze Eiropas Savienībai ir patiesības brīdis, un izturēt šo pārbaudījumu būs iespējams tikai tad, ja Eiropa rīkosies solidāri un uzņemsies atbildību;

F. tā kā, lai reaģētu uz Covid-19 radīto ārkārtas problemātiku, Eiropas Savienībai ir nepieciešams vērienīgs Solidaritātes pakts ar tūlītējiem pasākumiem, kuri ļautu apkarot vīrusu, palīdzēt cietušajiem un viņu ģimenēm, aizsargāt darba ņēmējus un visneaizsargātākos sabiedrības locekļus, atbalstīt uzņēmumus un izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai nākotnē stiprinātu Eiropas reakciju uz šādām krīzēm,

1. pauž dziļas skumjas par cilvēcisko traģēdiju, ko pandēmija ir izraisījusi Eiropas iedzīvotājiem, viņu ģimenēm un cilvēkiem visā pasaulē; izsaka līdzjūtību visiem, kuri zaudējuši tuviniekus; pauž solidaritāti un jūt līdzi visiem saslimušajiem, kuri cīnās par savu dzīvību, kā arī viņu ģimenēm un draugiem un novēl drīzu izveseļošanos;

2. izsaka atzinību visiem tiem cilvēkiem, kuri cīnās pirmajās rindās, lai apkarotu pandēmiju, un ir ļoti pateicīgs visiem — tostarp ārstiem, medmāsām, aprūpētājiem, apkopējiem un visiem neatliekamās palīdzības dienestu darbiniekiem, kā arī pārtikas ražotājiem un veikalu darbiniekiem, transporta un pasta darbiniekiem, policistiem un bruņotajiem spēkiem un šo cilvēku ģimenēm — kuri veic neatliekamus pienākumus, lai uzturētu sabiedrisko dzīvi, nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un garantētu pirmās nepieciešamības preču pieejamību;

3. solidarizējas ar vīrusa vissmagāk skartajām valstīm, jo īpaši Itāliju, Spāniju un Franciju; uzsver, ka Eiropas Savienība nekad nevienu valsti nepametīs likteņa varā;

4. uzskata, ka Covid-19 krīze ir parādījusi, cik svarīgi ir, lai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis pret pandēmiju un tās sekām cīnītos kopīgiem spēkiem;

5. uzsver, ka šo krīzi nav iespējams pārvarēt, rīkojoties atsevišķi vai pretstatot valsts kompetenci ES kompetencēm; uzskata, ka Eiropas vienotība un solidaritāte ir visefektīvākais veids, kā uzveikt vīrusu un pārvarēt krīzi, un uzsver, ka, būdami kopā, esam stiprāki;

6. atzinīgi vērtē Eiropas solidaritāti, kas jau izpaudusies Komisijas un dalībvalstu rīcībā, ārstējot pacientus, piegādājot veselības aprūpes aprīkojumu un aizsardzības līdzekļus un repatriējot iedzīvotājus;

7. uzsver, ka Eiropas Parlaments darīs visu, kas ir tā spēkos, un cieši sadarbosies ar pārējām ES iestādēm, lai iedarbīgi palīdzētu ikvienai dalībvalstij, kam vajadzīga palīdzība, un lai pārvarētu krīzi;

8. tādēļ ierosina vērienīgu un vispusīgu Solidaritātes paktu, kura pamatā ir virkne skaidru mērķu: vienota rīcība veselības jomā, koordinēta rīcība infekcijas izplatības tempa samazināšanai, ES pētniecības potenciāla izmantošana, palīdzība visvairāk cietušajiem, ekonomisko seku risināšana, mūsu demokrātijas un Eiropas dzīvesveida nostiprināšana, atbalsta sniegšana mūsu globālajiem partneriem un pievēršanās nākotnes plānošanai jau tagad;

Vienota reakcija uz problemātiku veselības jomā

9. uzsver, ka šī krīze ir likusi saprast, ka sabiedrības veselības jomā Eiropai ir nepieciešams vairāk integrācijas un lielāka autonomija stratēģisko medicīnisko piegāžu jomā, kā arī jauna krīžu pārvarēšanas spēja, lai klimata pārmaiņu un globalizācijas kontekstā prognozētu riskus un sagatavotos reaģēšanai uz pieaugošajiem veselības apdraudējumiem;

10. prasa izveidot ES Medicīniskās reaģēšanas koordinācijas vienību, kuras uzdevums būtu nodrošināt vienotu ES reakciju šajā krīzes situācijā, kas mūs visus skar vienādā mērā; šai Medicīniskās reaģēšanas koordinācijas vienībai būtu jādarbojas gan kā informācijas un koordinācijas centram — tostarp kopīga zāļu, aprīkojuma un aizsardzības līdzekļu iepirkuma vajadzībām —, gan kā ārkārtas reaģēšanas vienībai, kas spēj sagādāt vitāli svarīgas preces, medicīnisko aprīkojumu un medicīnisko personālu teritorijām, kurās strauji pieaug inficēšanās gadījumu skaits; šai koordinācijas vienībai būtu jādarbojas arī kā kontaktpunktam, kura rīcībā ir reāllaika datubāze par intensīvās aprūpes nodaļās pieejamajām gultām, un vajadzības gadījumā jākoordinē smagā stāvoklī esošu pacientu pārvešana pāri valstu robežām uz citu dalībvalstu slimnīcām, kuras joprojām spēj nodrošināt ārstēšanu; vajadzības gadījumā militārajiem spēkiem būtu jāsniedz loģistikas atbalsts un jāpalīdz reģionālajām iestādēm un neatliekamās palīdzības dienestiem uzbūvēt lauka hospitāļus un, ja nepieciešams, nodrošināt gaisa pārvadājumus (iespējams, izmantojot Eiropas Gaisa transporta pavēlniecību un pastāvošās NATO struktūras); atzinīgi vērtē Komisijas publicētās pamatnostādnes šajā jomā, kā arī sniegto finansiālo atbalstu un mudina visas dalībvalstis atbilstoši to iespējām piedalīties;

11. noraida visus valstu noteiktos zāļu un medicīniskā aprīkojuma eksporta aizliegumus uz citām ES dalībvalstīm; uzsver, ka individuālo aizsardzības līdzekļu, zāļu, asins preparātu un orgānu aprites vajadzībām Eiropas Savienībā robežām ir jāpaliek atvērtām; uzsver, ka ir nepieciešams atvieglot pacientu transportēšanu starp dalībvalstīm no pārpildītām slimnīcām uz slimnīcām, kuras vēl spēj uzņemt pacientus;

12. aicina Komisiju novērst dalībvalstu pasākumu izraisītus vienotā tirgus pareizas darbības izkropļojumus, koordinēt kritiski svarīgu zāļu un farmaceitisko produktu un aprīkojuma, jo īpaši dezinfekcijas želeju, ventilatoru un masku, ražošanu un apvienot un koordinēt digitālās ražošanas spējas, piemēram, 3D drukāšanu, kas var palīdzēt aizstāt nepieciešamo aprīkojumu un samazināt mūsu atkarību no ārējiem piegādātājiem;

13. aicina dalībvalstis veltīt pietiekami daudz uzmanības krīzes ietekmei uz garīgo veselību un ierosina ES mērogā izveidot garīgās veselības kampaņu iedzīvotāju informēšanai par to, kā pašreizējos apstākļos rūpēties par savu garīgo labsajūtu un kur vajadzības gadījumā vērsties pēc padoma;

14. atbalsta ES Medicīnisko ierīču regulas pārejas perioda pagarināšanu, lai visus centienus koncentrētu uz materiāla ražošanu;

15. aicina piesaistīt Eiropas Solidaritātes korpusu, lai, tiklīdz būs atcelti pārvietošanās ierobežojumi, sniegtu atbalstu sabiedrībai, un paplašināt Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa pilnvaras, lai brīvprātīgie varētu darboties ES teritorijā;

Infekcijas izplatības tempa samazināšana koordinētā veidā

16. aicina Komisiju nākt klajā ar efektīvu izejas stratēģiju, kuru var īstenot, tiklīdz gūta pārliecība, ka infekcijas izplatības temps ir samazinājies, un kurā varētu paredzēt analīžu veikšanu plašā mērogā, individuālos aizsardzības līdzekļus iedzīvotājiem un lietotņu izmantošanas iespējamību; aicina Komisiju izstrādāt kopīgu ES protokolu analīžu veikšanai, kurš būtu jāīsteno kopīgi, koordinēti un secīgi, tostarp veicot analīzes lidostās; mudina dalībvalstis attīstīt sistemātiskākas analīzes inficēšanās un vīrusa ekspozīcijas noteikšanai un apmainīties ar paraugpraksi;

17. uzsver, ka ir svarīgi Eiropas līmenī koordinēt gaisa satiksmes apturēšanu, ieteikumu sniegšanu ceļotājiem un iekšējo un ārējo robežu slēgšanu; uzsver — lai gan iekšējā robežkontrole ir nepieciešams ārkārtas pasākums, tai ir jābūt stingri ierobežotai laikā, kontrolēm jābūt samērīgām un tās var izmantot tikai tik ilgi, kamēr atbildīgās veselības aizsardzības iestādes to uzskata par nepieciešamu; uzsver, ka ir noteikti jāsaglabā Šengenas zona;

18. aicina dalībvalstis ļaut iedzīvotājiem atgriezties savā izcelsmes vai dzīvesvietas valstī, izmantojot drošus ceļošanas maršrutus; uzskata, ka būtu nepieciešams saskaņot veselības pārbaudes un karantīnas prasības, kas jāievēro pēc atgriešanās; uzskata, ka būtu jānostiprina ES civilās aizsardzības mehānisms, lai veicinātu ES pilsoņu kopīgu repatriāciju;

19. uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi, lai ES iekšējās robežas paliktu atvērtas precēm, šajā nolūkā nodrošinot pie visām Šengenas zonas iekšējām robežām prioritāras joslas brīvai atbalsta plūsmai, piemēram, medicīnas speciālistiem un medicīnas precēm, un brīvai būtiski nepieciešamu preču plūsmai vienotajā tirgū, piemēram, pārtikas ražošanai nepieciešamajām lauksaimniecības izejvielām un citām precēm, un saglabāt atvērtas piegādes ķēdes un līdz minimumam samazināt tirdzniecības un preču plūsmas ierobežojumus;

20. aicina Komisiju uzlabot saziņu ar sabiedrību un regulāri sniegt aktualizētu informāciju par ES kopīgo reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu, izklāstot informāciju ES iedzīvotājiem viegli pieejamā un pamanāmā veidā, vēlams vienā un tajā pašā laikā, un izmantojot tādus saziņas kanālus kā, piemēram, sabiedriskās raidorganizācijas;

21. aicina ārkārtas situācijas apstākļos ierobežotā laikposmā atbilstoši piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), proti, attiecībā uz nepieciešamību saņemt datu subjekta piekrišanu, attiecībā uz piekļuvi anonimizētiem ES mēroga datiem par pārvietošanos, lai ierobežotu pandēmiju, un attiecībā uz mākslīgā intelekta, datu analīzes un superdatošanas rīku izmantošanu datu analizēšanai vīrusa izplatības apkarošanas nolūkā; atbalsta kartēšanas platformas izstrādi turpmākām krīzēm, piesaistot programmas “Apvārsnis” finansējumu un izmantojot jau pastāvošas tehnoloģijas, piemēram, Galileo;

22. mudina dalībvalstis labāk koordinēt sociālos un fiskālos tiesību aktus, lai izvairītos no pārrobežu darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma un fiskālās sistēmas maiņas tādu ārkārtas pasākumu rezultātā kā darbs no mājām, un koordinēt savu ienākumu atbalsta politiku, lai nodrošinātu, ka tiek iekļauti visi pārrobežu darba ņēmēji, MVU un pašnodarbinātās personas, kas darbojas pāri robežām; uzskata, ka pierobežas reģionos būtu jāpiemēro īpaša attieksme, lai pārrobežu darba ņēmēji varētu turpināt šķērsot robežas, piemēram, izsniedzot īpašu izziņu vai vinjeti prioritāru profesiju pārstāvjiem, piemēram, veselības aprūpes darbiniekiem, kā arī citās nozarēs un profesijās strādājošajiem, ar galīgo mērķi izveidot saskaņotu sistēmu;

Pētniecības potenciāla izmantošana

23. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu piešķirt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumu cīņai pret vīrusu; prasa piešķirt papildu finansējumu, lai pastiprinātu centienus finansēt steidzamus pētījumus nolūkā izstrādāt vakcīnu un/vai ārstēšanas līdzekļus;

24. aicina dalībvalstis novirzīt visus pieejamos pētniecības un inovācijas līdzekļus programmām, kuru mērķis ir izprast slimību, paātrināt diagnostiku un testēšanu un vakcīnas izstrādi;

25. uzskata, ka Eiropas pētnieki, inovatīvi MVU un rūpniecības nozare var palīdzēt sniegt pasaulei ārstēšanas līdzekli, vienlaikus radot darbvietas un stimulējot izaugsmi;

26. atzinīgi vērtē Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) lēmumu paredzēt paātrinātas procedūras ar COVID saistītu zāļu vai vakcīnu testēšanai un apstiprināšanai; uzskata, ka iepriekš minētajai ES Medicīniskās reaģēšanas koordinācijas vienībai būtu jākoordinē vakcīnu ražotņu pieejamība, lai nodrošinātu, ka tiklīdz būs pieejama vakcīna, pēc iespējas drīzāk būs iespējams saražot un par taisnīgu cenu darīt pieejamas simtiem miljonu vakcīnu, ņemot vērā publiskos ieguldījumus šajā pētniecībā;

27. aicina Komisiju turpināt attīstīt savu spēju mākoņdatošanas pakalpojumu jomā, lai atvieglotu pētniecības un veselības datu apmaiņu ES līmenī starp struktūrām, kas strādā pie ārstēšanas un/vai vakcīnu izstrādes; atbalsta plānus izveidot ES pētniecības datu platformu un ES datu centru ārkārtas situāciju koordinācijai, kas var palīdzēt ES vākt datus un nodrošināt klīnisko ieviešanu, identificēt uzvedības modeļus, cilvēku un materiālo resursu  plūsmu un veikt prognozējošu analīzi; uzskata, ka ir būtiski izstrādāt vienotus ES datu vākšanas un analīzes standartus, lai izveidotu kopīgu datu kopumu;

Palīdzība visvairāk skartajiem cilvēkiem

28. uzsver, ka papildus veselības aspektam krīze smagi ietekmē nodarbinātās personas, darba ņēmējus, pašnodarbinātos un MVU, kas ir mūsu sabiedrības pamats; uzskata, ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai pēc iespējas lielākā mērā novērstu darbvietu zudumu, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kuri joprojām atgūstas no finanšu krīzes;

29. uzskata, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka darba ņēmēji Eiropā, tostarp pašnodarbinātie, ir iespēju robežās pasargāti no ienākumu zaudēšanas un ka visvairāk skartajiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir vajadzīgais atbalsts un finanšu likviditāte;

30. aicina izveidot Eiropas mēroga sistēmu, kuras uzdevums būtu palīdzēt uzturēt valsts atbalstītu nepilna laika darba režīmu, kas sedz daļu no darba ņēmēja algas zaudējuma saīsināta darba laika dēļ; ņemot vērā steidzamo vajadzību aizsargāt darbvietas un algas, gaidot Komisijas priekšlikumu par iespējamu Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas shēmu, atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par pagaidu atbalstu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE); šis pagaidu instruments ir ātri un iedarbīgi jāizmanto visvairāk skartajos reģionos un dalībvalstīs;

31. uzsver, cik svarīgi ir garantēt drošību un aizsardzību visneaizsargātākajām personām, jo īpaši personām ar invaliditāti, bērniem, veciem cilvēkiem un personām, kurām draud vardarbība ģimenē, tostarp norobežošanas laikā nodrošinot alternatīvas patversmes;

32. aicina dalībvalstis, kad tās izstrādā COVID-19 apkarošanas stratēģijas, īpašu uzmanību pievērst nelabvēlīgā situācijā esošām kopienām, nacionālajām minoritātēm un jo īpaši romiem;

33. uzskata, ka “Erasmus+” studentiem vajadzētu būt iespējai atsākt studiju programmu pēc krīzes beigām, un aicina pagarināt visus pētniecības un izglītības projektu termiņus; pauž gatavību palīdzēt ES pētniekiem, samazinot administratīvo slogu un nodrošinot pētnieku nodarbinātības un programmu nepārtrauktību, tās automātiski pagarinot par sešiem mēnešiem;

34. attiecībā uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu uzskata, ka būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka ir pietiekams skaits darbinieku, tostarp sezonas un pārrobežu strādnieki, lai saskaņā ar pareiziem nosacījumiem (apliecības par veselības stāvokli, individuāli mājokļi u.c.) būtu iespējams novākt ražu;

35. uzskata, ka transporta nozarē strādājošajiem ir jābūt vienai no prioritāri aizsargājamajām grupām, un ka viņiem ir jānodrošina piekļuve dezinfekcijas līdzeklim un drošām stāvvietām ar viegli pieejamu pārtiku, tualetēm un dušām, kurām būtu jāatbilst attiecīgajiem sanitārajiem standartiem;

36. aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot ES atbalstītus pasākumus nolūkā pārbaudīt migrantus un bēgļus, kas pašlaik atrodas pie ES ārējām robežām, jo īpaši Grieķijā, un sniegt viņiem medicīnisku atbalstu;

Ekonomiskās ietekmes novēršana, īstenojot vērienīgu atveseļošanas plānu

37. uzskata — lai gan šī krīze nav nevienas dalībvalsts vaina, tās milzīgo ekonomisko ietekmi izjūt ikviens; uzskata, ka pirmām kārtām cieš strādājošie, darba ņēmēji, pašnodarbinātie, ģimenes uzņēmumi un MVU, kas ir mūsu sabiedrības un Eiropas ekonomikas pamats, un ka no MVU un vienotā tirgus pastāvēšanas ir atkarīga ne vairāk ne mazāk kā Eiropas ekonomikas izdzīvošana;

38. uzskata, ka ir jādara daudz vairāk, lai pārvarētu krīzi un cīnītos ar tās ekonomiskajām un sociālajām sekām, un uzsver, ka šī ir jauna un unikāla krīze, kas prasa elastību, radošumu un novatoriskus un pirmām kārtām vienotus un problēmas nopietnībai atbilstošus risinājumus ES līmenī;

39. uzskata, ka ES ir vajadzīgs vērienīgs pēckrīzes ekonomikas atveseļošanas plāns, lai stimulētu ekonomiku un vienlaikus veicinātu ekoloģisko pāreju un mūsu sabiedrības digitālo pārveidi, veidojot Eiropas dzīvesveidu 21. gadsimtā; uzskata, ka ar šo atveseļošanas plānu vajadzētu palielināt ES un ECB reakcijas uz pandēmiju kopējos apmērus līdz vairāk nekā 1 triljonam EUR un kopējos Eiropas un dalībvalstu centienus līdz 3 triljoniem EUR, kā arī izmantot visus pastāvošos instrumentus, lai nodrošinātu finansiālo solidaritāti un izstrādātu jaunus, kopīgi finansētus finanšu instrumentus un ienākumu avotus, kuriem vajadzētu būt pietiekami lieliem un robustiem, lai tie būtu pilnībā iedarbīgi un lai visas dalībvalstis un Eiropas Savienība tādējādi varētu atbalstīt reģionus, kam ir visvairāk vajadzīga palīdzība;

40. uzskata, ka visi pašreizējā ES budžetā pieejamie un neizmantotie līdzekļi, tostarp pārpalikums, neizlietotās rezerves un Globalizācijas pielāgošanās fonds, būtu jāizmanto, lai ātri sniegtu finansiālu palīdzību visvairāk skartajiem reģioniem un uzņēmumiem un ļautu pēc iespējas elastīgāk izmantot līdzekļus, vienlaikus ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu un nodrošinot, ka finansējums sasniedz tos, kuriem tas visvairāk ir vajadzīgs; šajā sakarā atzinīgi vērtē neseno Komisijas priekšlikumu izveidot ārkārtas atbalsta instrumentu;

41. šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par nodomu pārskatīt savu priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS); uzskata, ka Savienības budžeta aprises, apjoms un finansēšanas kārtība neatbilst paredzētajam mērķim; aicina Padomi ātri panākt vienošanos par jauno priekšlikumu par nākamo DFS, kurai jābūt ievērojami lielākai, lai tā varētu būt patiess solidaritātes un kohēzijas instruments, atspoguļot pareizās prioritātes un paredzēt pietiekamu rezervi neparedzētiem gadījumiem, tostarp turpmākām pandēmijām, kā arī ievērojami palielināt ar ieguldījumiem un pētniecību saistītu posteņu un pasākumu skaitu, kuru nolūks būtu veicināt ekonomikas atgūšanos no krīzes, tostarp stratēģiju MVU darbības uzsākšanai, jaunu Eiropas tūrisma stratēģiju un atbalstu kultūras un izglītības nozarēm; ja netiks panākta vienošanās par nākamo DFS, sagaida, ka Komisija tagad ierosinās ārkārtas rīcības plānu pašreizējo finansēšanas programmu termiņa pagarināšanai pēc 2020. gada 31. decembra, pamatojoties uz pašreizējo DFS un iekļaujot pašreizējo programmu pārorientēšanu uz situāciju, ko radījusi koronavīrusa pandēmija;

42. aicina izveidot ES Koronavīrusa Solidaritātes fondu vismaz 50 miljardu EUR apmērā, no kuriem augstākais 20 miljardi EUR būtu dotācijas papildus DFS maksimālajiem apjomiem, bet augstākais 30 miljardi EUR būtu aizdevumi, ko garantētu no ES budžeta (abos gadījumos piešķirot proporcionāli vairāk līdzekļu nākamās DFS pirmajos divos gados, vai gadījumā, ja savlaicīgi netiks panākta vienošanās par DFS, sadalot tos visā ārkārtas situāciju periodā), lai atbalstītu finansiālos centienus, ko veic visu dalībvalstu veselības aprūpes nozares pašreizējās krīzes laikā, kā arī pēc krīzes veiktus ieguldījumus veselības aprūpes nozarē, kuru nolūks būtu uzlabot veselības aprūpes sistēmu noturību, vienlaikus pievēršoties tiem, kam ir visvairāk nepieciešams atbalsts;

 

43. atbalsta jauna instrumenta izstrādi vai esošo instrumentu jaunus izmantošanas veidus dalībvalstīs, kurām ir nodarīts vislielākais ekonomiskais kaitējums, tostarp pienācīgi un efektīvi izmantojot Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM);

44. atbalsta ECB un Komisiju apņēmībā darīt visu iespējamo, lai palīdzētu Eiropas ekonomikai no šīs nepieredzētās krīzes izkļūt spēcīgākai nekā jebkad agrāk, atzīstot, ka šī krīze nav nevienas dalībvalsts vaina; atbalsta LESD 122. panta izmantošanu nolūkā sniegt finansiālu palīdzību dalībvalstīm, kuras nonākušas nopietnās grūtībās, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tās nevar ietekmēt, kā arī ar krīzi saistītu maksimālās elastības izmantošanu Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) tikai tiktāl, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams, lai reaģētu uz krīzi, un ar nosacījumu, ka pēc tam jāatjauno sabalansēts un ilgtspējīgs publiskais budžets;

45. uzskata, ka mūsu uzņēmumu, jo īpaši MVU un pašnodarbināto personu, steidzamās likviditātes vajadzības būtu jārisina, palielinot EIB pašu kapitālu un izveidojot īpašu EIB ārkārtas fondu, lai nodrošinātu likviditāti MVU, kuri krīzes dēļ saskaras ar īslaicīgu un krasu ieņēmumu kritumu; uzskata, ka šā fonda līdzekļus varētu izmantot, lai apmaksātu algas vai parādsaistības, un tiem piemērotu ļoti zemu vai nulles procentu likmi;

46. uzstāj, ka banku nozarei šajā krīzē ir jābūt proaktīvai, lai ļautu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kas COVID-19 dēļ cieš finansiāli, uz laiku samazināt vai apturēt parāda vai hipotekārā kredīta atmaksu, nodrošinātu maksimālu elastību ienākumus nenesošu aizdevumu izskatīšanā, uz laiku apturētu dividenžu maksājumus un samazinātu bieži vien pārmērīgi augstās procentu likmes, kas tiek piemērotas norēķinu konta pārtēriņam; uzsver, ka šajā nolūkā uzraudzības institūcijām ir jādemonstrē augsta elastības pakāpe;

47. atbalsta MVU, izmantojot ES tiesību aktu pārbaudi saistībā ar Covid-19 un skaidru birokrātijas samazināšanu, tostarp reglamentējošus pasākumus, ko veic ES aģentūras; turklāt uzskata, ka plānotajiem tiesību aktiem nevajadzētu radīt papildu nenoteiktību krīzes laikā; šajā sakarībā aicina atlikt stratēģijas “no lauka līdz galdam” un bioloģiskās daudzveidības stratēģiju īstenošanu; aicina dalībvalstis septiņu dienu laikā samaksāt MVU visus nesamaksātos rēķinus, lai nepieļautu, ka MVU pietrūkst skaidras naudas līdzekļu;

48. uzskata, ka valsts atbalsta pamatnostādnēm vajadzētu būt elastīgākām un būtu jāpalielina de minimis atbalsts lauksaimniecībai un zivsaimniecībai, kā arī jāpiešķir papildu līdzekļi ESIF;

49. lai gan uzsver, ka ir jāatturas no vispārējiem nodokļu palielinājumiem, pieprasa, lai tie, kas ir guvuši finansiālu labumu no šīs krīzes, piemēram, biržas spekulanti, maksātu ievērojamu solidaritātes nodevu par finanšu tirgos veiktām spekulatīvām īsajām pārdošanām; uzsver, ka no šīm iemaksām gūtie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai atbalstītu veselības aprūpes sistēmas krīzes visvairāk skartajos reģionos;

50. uzskata, ka būtu jāsaglabā galveno nozaru, piemēram, komunālo pakalpojumu uzņēmumu, tērauda rūpniecības un transporta nozares, darbība, tostarp vajadzības gadījumā atbalstot rekapitalizāciju, nekropļojot konkurenci un pievēršot uzmanību retāk izmantotu maršrutu saglabāšanai; uzsver, ka ir jānovērš tas, ka ES ārējie konkurenti agresīvi pārņem galvenās nozares, kuras cieš no šīs krīzes izraisīta pēkšņu akciju cenas krituma;

51. aicina izveidot krīzes pārvarēšanas mehānismu transporta nozarē, jo īpaši attiecībā uz aizsargmateriālu un vērtīgu preču transportēšanu un piegādi;

52. uzskata, ka krīzes laikā ir jāaizsargā Eiropas kultūras daudzveidība un mantojums un ka ir pienācīgi jāatbalsta amatnieki, mūziķi un radošo profesiju pārstāvji, kā arī kultūras nozare; uzsver nepieciešamību atbalstīt tūrisma nozari ar atbilstošu politiku, piemēram, valsts atbalstu un resursiem no pieejamajiem instrumentiem;

53. atgādina, ka vienotais tirgus ir gan mūsu kolektīvās pārticības, gan labklājības avots; uzsver, ka iekšējā tirgus, kapitāla tirgu savienības un banku savienības izveides pabeigšana var paātrināt izaugsmes tempu un radīt darbvietas;

54. iestājas par pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt ES lauksaimniecības pārtikas nozari un lauku saimniecību dzīvotspēju krīzes laikā, proti, sniedzot likviditātes atbalstu, kas izpaužas kā savlaicīga tiešo un otrā pīlāra (pirms) maksājumu veikšana, kā arī nodrošinot elastīgu atbalsta shēmu pārvaldību, pieprasījumu iesniegšanu, tirgus uzraudzību un krīzes pārvaldību (privātā uzglabāšana, veicināšanas pasākumi un ārkārtas pasākumi, lai Komisija varētu ierosināt papildu tirgus pasākumus un laika ziņā ierobežotas atkāpes no konkurences tiesību aktiem);

55. aicina pieņemt Eiropas ceļošanas un tūrisma stratēģiju, lai Eiropa arī turpmāk būtu pasaulē iecienītākais tūrisma galamērķis;

56. aicina izstrādāt ārkārtas rīcības plānu attiecībā uz kritisko infrastruktūru, kam jānodrošina, ka digitālie pakalpojumi, veselības un aprūpes iestādes, enerģētika un pārtikas piegāde brīvi darbojas visā vienotajā tirgū;

Demokrātijas un Eiropas dzīvesveida stiprināšana

57. uzsver, ka visiem valsts un/vai ES līmenī veiktajiem pasākumiem: jāatbilst tiesiskuma principiem, kā arī jābūt samērīgiem ar situācijas vajadzībām, skaidri saistītiem ar pašreizējo veselības krīzi, ierobežotiem laikā un pakļautiem regulārām pārbaudēm;

58. uzsver, ka ar Covid-19 saistītā dezinformācija rada apdraudējumu sabiedrības veselībai un ka visiem iedzīvotājiem ir tiesības uz precīzu un pārbaudītu informāciju; aicina digitālo nozari veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārtrauktu viltus ziņu, maldinošas informācijas un ar koronavīrusu saistītas naida runas izplatīšanu sociālajos plašsaziņas līdzekļos un aizsargātu neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, kas patiesi garantē cilvēku tiesības saņemt informāciju; uzskata, ka ES būtu jākoordinē dalībvalstu rīcība pret trešo valstu propagandu, kā arī interneta krāpniekiem un kibernoziedzniekiem, kuri izmanto cilvēku bailes vai pārdod pārāk dārgus vai viltotus medicīniskos materiālus;

59. aicina dalībvalstis veikt ārkārtas pasākumus, lai saskaņotu pastiprināto saziņu starp valdībām un parlamentiem; uzskata, ka žurnālistiem un politiskajai opozīcijai ir jābūt neierobežotai piekļuvei informācijai un piemēroto risinājumu loģiskajam pamatojumam, kā arī jābūt iespējai veikt rūpīgu pārbaudi; uzsver, ka šādos apstākļos izšķiroša nozīme ir pārredzamībai;

60. stingri apliecina, ka Eiropas Savienība ir gatava sadarboties ar saviem iedzīvotājiem; tādēļ uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, Eiropas Parlamentam, Komisijai un Padomei būtu jāapspriež un jānosaka formāts, kas ļautu Konferencei par Eiropas nākotni sākt darbu pēc iespējas drīzāk; uzskata, ka konferences formāts būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu problēmas, ko rada jaunā realitāte, kurā mēs dzīvojam;

61. atbalsta īpašas izmeklēšanas komitejas izveidi saistībā ar gūto pieredzi un Covid-19 pandēmijas sekām, tostarp tās sociālo un ekonomisko ietekmi;

Atbalsts mūsu partneriem un Eiropas globālās nozīmes stiprināšana

62. uzsver, ka pandēmijas apturēšanai ir nepieciešama visas starptautiskās sabiedrības sadarbība un solidaritāte ar mūsu globālajiem partneriem, jo īpaši Rietumbalkānu valstīm un austrumu kaimiņvalstīm, kā arī Āfrikas un Latīņamerikas valstīm, kuras ir jāatbalsta to centienos apkarot vīrusu; uzskata, ka ES ir jāsniedz atbalsts saviem partneriem, tostarp diplomātisks atbalsts, piemēram, arī Taivānai, kas ir veiksmīgi mazinājusi vīrusa ietekmi; tādēļ uzskata, ka visas iesaistītās puses, tostarp Taivāna, būtu jāiekļauj Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sanāksmēs, mehānismos un darbībās, jo īpaši šīs vispārējās sabiedrības veselības krīzes laikā;

63. uzskata, ka šī krīze būtu jāuztver kā trauksmes zvans, kas pārliecinātu ES izmantot šo brīdi un stiprināt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un multilaterālismu; prasa mobilizēt visus ārējās finansēšanas instrumentus, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI), Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP), attīstības sadarbības instrumentu (ASI) un Eiropas Attīstības fondu (EAF), kā arī humānās palīdzības instrumentu;

64. aicina Komisiju nodrošināt ātru un pilnīgu regulas par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu īstenošanu, tostarp pēc iespējas pilnīgāk izmantojot visus pieejamos instrumentus, jo īpaši veselības nozarē, kas ir viena no stratēģiskajām nozarēm, un vajadzības gadījumā ierosināt turpmāku tās stiprināšanu;

65. iesaka, ka pilnībā vajadzētu izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus un vajadzības gadījumā izstrādāt jaunus instrumentus, lai novērstu trešo valstu prakses, kas kropļo tirgu;

66. iesaka veikt pasākumus, lai novērstu pamatcēloņus vīrusa pārnešanai no dzīvniekiem uz cilvēkiem, tostarp tirgu, kur dzīvniekus nokauj pēc pircēja pieprasījuma, nozīmi, pastiprinot sadarbību starptautiskā līmenī; aicina izveidot pastāvīgu dialogu starp ES un Ķīnu, lai novērtētu savstarpīgumu un atbilstību standartiem, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, drošas rūpniecības piegādes ķēdes un novērstu turpmākas krīzes;

Plānošana ar skatu nākotnē

67. aicina izstrādāt jaunu Eiropas rūpniecības stratēģiju, kurā būtu izmantota tālredzīga pieeja un ņemta vērā nepieciešamība apvienot to nozaru atveseļošanu, kuras pašreizējā situācija ietekmē visvairāk, un nepieciešamība nodrošināt klimatneitralitāti;

68. uzskata, ka ES civilās aizsardzības mehānisms ir jāpārveido par īstiem ES civilās aizsardzības spēkiem, kuriem ir savi cilvēkresursi, kuri viegli mobilizējami un gatavi darboties pastāvīgi jebkurā konkrētā ārkārtas situācijā;

69. aicina izveidot ES veselības akadēmiju tīklu, kurā būtu iekļauta vismaz viena (universitātes) slimnīca no katras dalībvalsts un kurš darbotos kā valsts mēroga centrs Eiropas visprogresīvākajai izpētei un apmācībai medicīnas jomā; uzskata, ka šajā tīklā būtu jāparedz obligāta un regulāra informācijas apmaiņa, paraugprakses apguve un darbinieku apmaiņa;

70. aicina būtiski stiprināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un EMA kompetenci, budžetu un personālu, lai tie varētu veikt medicīnisko novērojumu, uzraudzības un izlūkošanas datu uzraudzību un izveidot efektīvu agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu, tostarp sniegt visaptverošus norādījumus dalībvalstīm; aicina ECDC pārveidot par pilntiesīgu Eiropas Veselības aģentūru; ierosina pārveidot Covid-19 ekspertu grupu par pastāvīgu neatkarīgu ekspertu grupu vīrusu uzliesmojumu jautājumos, kurai būtu jāsadarbojas ar ECDC, lai sniegtu ieteikumus un izstrādātu standartus un protokolus, kas Komisijai un dalībvalstīm  būtu jāizmanto krīzes gadījumos;

71. aicina Komisiju nākt klajā ar stratēģiju saistībā ar ietekmi, kādu uz veselības aprūpi atstāj Eiropā notiekošās dziļās demogrāfiskās pārmaiņas, par pamatu ņemot ziņojumu par demogrāfisko problēmu ietekmi, un ierosināt pasākumus un ieteikumus dalībvalstīm, kā tām turpmāk attīstīt stabilas veselības aprūpes sistēmas; šajā sakarībā uzskata, ka Komisijai būtu jāņem vērā ietekme, ko rada iedzīvotāju skaita samazināšanās vairākos reģionos un teritorijās, kur neaizsargāti iedzīvotāji jūtas pamesti aprūpes iestāžu un personāla trūkuma dēļ;

72. aicina nākt klajā ar jaunu farmācijas stratēģiju, lai, cita starpā, Eiropas veselības autonomijas palielināšanas rīcības plānu pārvērstu pastāvīgā pieejā ar mērķi samazināt ES atkarību no trešām valstīm svarīgāko zāļu un medicīnas materiālu nodrošināšanā;

73. aicina izveidot īpašu ES fondu, lai palīdzētu dalībvalstīm turpmākajos gados stiprināt savu slimnīcu infrastruktūru un veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinot visaugstākos veselības aprūpes un ārstēšanas, kā arī ar veselības zinātnēm saistītās pētniecības un inovācijas standartus;

74. aicina pieņemt Eiropas stratēģiju aprūpētājiem, atzīstot sociālo ietekmi, ko rada izmaiņas nodarbinātībā un tās zaudēšana, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem, kuriem ir jāpilda aprūpes pienākumi un kuri lielākoties ir sievietes;

75. uzskata, ka ES būtu jāizstrādā Eiropas tiešsaistes izglītības platforma skolām un universitātēm, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs visiem skolēniem un studentiem ir pieejami pilnvērtīgas izglītības rīki; uzskata, ka šī platforma varētu kalpot arī kā visai Eiropai kopīgs skolotājiem, studentiem un vecākiem, kuri mācās mājās, paredzēts resursu centrs, tādējādi visās dalībvalstīs uzlabojot vispārējo izglītības kvalitāti;

°

° °

76. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājai, Eiropadomes priekšsēdētājam un pašreizējai Padomes prezidentvalstij.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 15. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika