Rezolūcijas priekšlikums - B9-0169/2020Rezolūcijas priekšlikums
B9-0169/2020

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Honkongai piemērojamo ĶTR valsts drošības likumu un nepieciešamību ES aizstāvēt augstu Honkongas autonomijas līmeni

    10.6.2020 - (2020/2665(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

    Hilde Vautmans, Abir Al Sahlani, Petras Auštrevičius, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Engin Eroglu, Bernard Guetta, Moritz Körner, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Marie Pierre Vedrenne, Charles Goerens
    grupas “Renew” vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0169/2020

    Procedūra : 2020/2665(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B9-0169/2020
    Iesniegtie teksti :
    B9-0169/2020
    Balsojumi :
    Pieņemtie teksti :

    B9-0169/2020

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta rezolūcijai par Honkongai piemērojamo ĶTR valsts drošības likumu un nepieciešamību ES aizstāvēt augstu Honkongas autonomijas līmeni

    (2020/2665(RSP))

    Eiropas Parlaments,

     ņemot vērā 2019. gada 18. jūlija rezolūciju par stāvokli Honkongā[1],

     ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 29. maija deklarāciju par Honkongu,

     ņemot vērā Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala (HĪPA) Pamatlikumu, kas pieņemts 1990. gada 4. aprīlī un stājās spēkā 1997. gada 1. jūlijā,

     ņemot vērā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības 1984. gada 19. decembra kopīgo deklarāciju par Honkongas jautājumu, kas pazīstama arī kā Ķīnas un Lielbritānijas kopīgā deklarācija,

     ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

    A. tā kā Ķīnas Nacionālā tautas kongresa (NTK) 2020. gada 28. maija lēmums ieviest jaunu Honkongas valsts drošības likumu, pilnībā apejot Honkongas pašas likumdošanas procesu, ir jaunākais un klajākais Pekinas mēģinājums tās ilggadīgajā kampaņā ierobežot Honkongas brīvību un autonomiju un tās iedzīvotāju pilsoniskās brīvības;

    B. tā kā Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala Pamatlikums paredz noteikumus, kas garantē HĪPA autonomiju uzturēt drošību un kārtību (14. pants) un pieņemt tiesību aktus, ar ko aizliegt jebkādu nodevību, atdalīšanos, musināšanu vai kaitniecību pret Centrālo tautas valdību (23. pants);

    C. tā kā 2020. gada aprīlī un maijā, kad liela daļa pasaules uzmanības bija pievērsta strauji pieaugošajam Covid-19 pandēmijas izraisīto nāves gadījumu skaitam, Pekina šo krīzi izmantoja, lai pastiprinātu centienus uzspiest Honkongai savu varu, vienlaikus apklusinot, apcietinot un kriminālvajājot simtiem prodemokrātisko aktīvistu un opozīcijas grupas; tā kā Ķīnas likumdošanas iestādes pastāvīgā komiteja jaunos noteikumus izstrādā viena pati, neapspriežoties ar Honkongas likumdevējiem, lai gan to prasa vienas valsts, divu sistēmu princips;

    D. tā kā saskaņā ar ierosināto valsts drošības plānu aktīvistu grupas varētu tikt aizliegtas un kriminālvajātas, tiesas varētu piespriest ilgus cietumsodus par valsts drošības pārkāpumiem, Ķīnas drošības aģentūras varētu atklāti darboties pilsētā un jauns terorisma aizliegums Ķīnas iestādēm, drošības un bruņotajiem spēkiem dotu plašu un nekontrolētu rīcības brīvību darboties Honkongā, klaji pārkāpjot valsts pamatlikumu;

    E. tā kā Honkongas līdere Carrie Lam ir aizstāvējusi Pekinas ierosināto tiesību aktu, atzīstot, ka drošības plāna sabiedriskā apspriešana Honkongā nenotiks, un apgalvojot, ka tiesības un brīvības nav absolūtas;

    F. tā kā kontinentālās Ķīnas tiesu sistēma nav neatkarīga no valdības un Ķīnas Komunistiskās partijas un ar to ir saistāma patvaļīga apcietināšana, spīdzināšana un citāda slikta izturēšanās, smagi tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi, piespiedu pazušanas gadījumi un dažādas sistēmas, kā turēt cilvēkus apcietinājumā bez saziņas iespējām un bez tiesas;

    G. tā kā 2020. gada 27. maijā demonstrācijās pret Ķīnas pretmusināšanas likumu, ar ko noteikta kriminālatbildība par Ķīnas valsts himnas izsmiešanu, tika apcietināti vairāk nekā 360 Honkongas prodemokrātisko aktīvistu;

    H. tā kā ar Covid-19 saistītos sociālās distancēšanās pasākumus Honkongas policija ir izmantojusi par ieganstu nevajadzīgam un pārmērīgam spēkam pret lielākoties miermīlīgiem protestētājiem, izmantojot asaru gāzi, gumijas lodes, skrošu maisiņus un piparu gāzi;

    I. tā kā starptautiska daudzpusīga koalīcija, ko vada bijušais Honkongas gubernators lords Patten un kam līdz šim pievienojušies 893 parlamentārieši un politikas veidotāji no 42 valstīm, ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā nosodīta Pekinas “vienpusējā valsts drošības likuma ieviešana Honkongā” un kurā labvēlīgi noskaņotās valdības aicinātas apvienoties pret šo “klajo Ķīnas un Lielbritānijas kopīgās deklarācijas pārkāpumu”;

    J. tā kā tas, ka Pekinas iestādes Honkongai tieši uzspiež valsts drošības likumu, ievērojami vājina Honkongas autonomiju; tā kā tas ir tiešā pretrunā Ķīnas starptautiskajām saistībām, ko tai uzliek juridiski saistošā, ANO reģistrētā Ķīnas un Lielbritānijas kopīgā deklarācija;

    K. tā kā ierosinātais likums radikāli apdraudētu satvaru “viena valsts, divas sistēmas”, palielinot iespēju, ka Honkongas iedzīvotāji var tikt pakļauti kriminālvajāšanai par politiskiem noziegumiem, un apdraudot pastāvošās saistības aizsargāt Honkongas iedzīvotāju tiesības, tostarp tās, kas noteiktas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

    1. stingri nosoda pastāvīgo un pieaugošo Ķīnas iejaukšanos Honkongas iekšējās lietās;

    2. uzsver, ka ES līdz ar Honkongas iedzīvotājiem pauž bažas par ierosināto valsts drošības likumu; uzsver, ka likumprojektam ir tālejošas sekas attiecībā uz Honkongu un tās iedzīvotājiem, ES un ārvalstu pilsoņiem un tas mazinās uzņēmumu paļaušanos uz Honkongu un apdraudēs starptautiskās uzņēmējdarbības nākotnes izredzes;

    3. atbalsta Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) vērtējumu, ka ir vajadzīga jauna un pamatīgāka stratēģija, kā veidot attiecības ar aizvien uzstājīgāko autoritāra režīma vadīto Ķīnu, kā arī atklāts un godīgs dialogs; mudina Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) ieņemt stingrāku nostāju, atbalstot pastāvīgu Honkongas juridisko autonomiju; uzsver, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai demokrātijas atbalstītāji Honkongā un starptautiskā sabiedrība zinātu, ka ES iestāsies par savām pamatvērtībām — brīvību, demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu;

    4. uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir cieši jāsadarbojas, lai izdarītu spiedienu uz Pekinu nolūkā nodrošināt, ka tās darbības atbilst valsts starptautiskajām saistībām, ko tai uzliek Ķīnas un Lielbritānijas 1984. gada kopīgā deklarācija;

    5. uzsver, ka Honkongas labklājība un pievilcība starptautiskajiem investoriem ir atkarīga no tiesiskuma, ko paredz valsts pamatlikums; tāpēc pauž dziļas bažas par to, ka pastāvīgi Honkongas pārvaldes autonomijas pārkāpumi smagi skars valsts ekonomiku un tās starptautisko tēlu;

    6. mudina Padomi panākt progresu ES cilvēktiesību satvara izstrādē, izmantojot ASV Magņitska likumam līdzīgu modeli, lai globāli vērstos pret cilvēktiesību pārkāpumiem un piemērotu sankcijas pret personām, kas apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumus; uzskata, ka šo cilvēktiesību satvaru varētu izmantot, lai noteiktu Magņitska likuma paredzētajām sankcijām līdzīgas sankcijas pret līderiem, kuri veic šīs represijas pret Honkongu un tās iedzīvotājiem un ir atbildīgi par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka šādas sankcijas būtu jāapspriež un pēc iespējas jākoordinē ar tādiem demokrātiskiem sabiedrotajiem kā Austrālija, Kanāda, ASV, Japāna un Dienvidkoreja;

    7. uzsver, ka ES ir lielākais Ķīnas eksporta galamērķis; uzskata, ka ES būtu jāizmanto savs ekonomiskais spēks, lai vērstos pret Ķīnas īstenoto cilvēktiesību apspiešanu;

    8. aicina nākamo Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsti Vāciju noteikt stāvokli Honkongā par prioritāti gaidāmajā Leipcigas samitā ar Ķīnas prezidentu Xi Jinping;

    9. uzsver, ka pašreizējā situācija pastiprina tā pārliecību, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai jābūt svarīgam elementam sarunās par ES un Ķīnas investīciju nolīgumu;

    10. aicina HĪPA valdību nekavējoties atbrīvot miermīlīgos protestētājus un visus, kas protestu laikā vai pirms tam aizturēti par savas vārda brīvības izmantošanu miermīlīgā veidā, un atsaukt visas apsūdzības pret viņiem;

    11. aicina veikt neatkarīgu, neitrālu, efektīvu un tūlītēju izmeklēšanu par to, kā Honkongas policija izmantojusi spēku pret protestētājiem;

    12. atbalsta ideju iecelt ANO īpašo referentu, kas būtu atbildīgs par cilvēktiesību un pamatbrīvību stāvokļa izvērtēšanu Honkongā, un aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis strādāt pie šīs ieceres izpildes;

    13. pauž cerību, ka ES un tās dalībvalstis pievienosies iniciatīvai izveidot starptautisku kontaktgrupu, kas sekotu līdzi stāvoklim Honkongā un koordinētu kopīgo rīcību;

    14. pauž dziļas bažas par pilsonisko tiesību, politisko tiesību un preses brīvības pastāvīgo vājināšanos; ir ļoti nobažījies par nepieredzēto spiedienu uz žurnālistiem un par viņu pieaugošo pašcenzūru, it sevišķi attiecībā uz to, kā tiek atspoguļoti sensitīvi jautājumi, kas skar kontinentālo Ķīnu, un jautājumi, kas attiecas uz HĪPA valdību;

    15. aicina HĪPA valdību nodrošināt brīvas un godīgas 2020. gada septembra Likumdošanas padomes vēlēšanas; mudina Ķīnu atturēties no iejaukšanās HĪPA vēlēšanu procesos; paļaujas, ka ES uz HĪPA nosūtīs vēlēšanu novērošanas misiju; 

    16. aicina ES un tās dalībvalstis apsvērt konkrētus pasākumus, kuri piedāvātu patvērumu un aizsardzību Honkongas aktīvistiem un prodemokrātiskajām grupām, ko vajā Ķīnas iestādes;

    17. aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību apdomāt, kā tās varētu iedarbīgi izmantot piemērotus eksporta kontroles mehānismus un kibernovērošanas tehnoloģijas; šajā sakarā aicina abus likumdevējus vienoties par kopēju nostāju attiecībā uz Divējāda lietojuma preču regulas reformu; uzsver, ka tas ir pilnveidojis un nostiprinājis Komisijas priekšlikumu par sarakstā iekļauto un neiekļauto kibernovērošanas tehnoloģiju eksporta stingras kontroles ieviešanu;

    18. strādā pie tā, lai ieviestu piemērotus eksporta kontroles mehānismus, kas Ķīnai un jo īpaši Honkongai liegtu piekļuvi tehnoloģijām, kuras tiek izmantotas pamattiesību pārkāpšanai;

    19. aicina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis apņēmīgi pievērst uzmanību visām šīm problēmām un nodrošināt dialogu ar HĪPA un Ķīnas valdībām;

    20. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, PV/AP, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, kā arī HĪPA augstākajai vadītājai un asamblejai.

     

    Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 15. jūnijs
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika