Procedūra : 2020/2665(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0173/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0173/2020

Debates :

PV 18/06/2020 - 3
CRE 18/06/2020 - 3

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0174

<Date>{10/06/2020}10.6.2020</Date>
<NoDocSe>B9‑0173/2020</NoDocSe>
PDF 180kWORD 50k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Honkongai piemērojamo ĶTR valsts drošības likumu un nepieciešamību ES aizstāvēt augstu Honkongas autonomijas līmeni</Titre>

<DocRef>(2020/2665(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Reinhard Bütikofer, Anna Cavazzini, Henrike Hahn, Alexandra Geese, Hannah Neumann, Francisco Guerreiro, Niklas Nienaß, Diana Riba i Giner, Alviina Alametsä, Grace O’Sullivan</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0169/2020

B9‑0173/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Honkongai piemērojamo ĶTR valsts drošības likumu un nepieciešamību ES aizstāvēt augstu Honkongas autonomijas līmeni

(2020/2665(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

 ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības 1984. gada 19. decembra kopīgo deklarāciju par Honkongas jautājumu, kas pazīstama arī kā Ķīnas un Lielbritānijas kopīgā deklarācija,

 ņemot vērā 1990. gada 4. aprīlī pieņemto Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala (Honkongas ĪPA) Pamatlikumu, kas stājās spēkā 1997. gada 1. jūlijā,

 ņemot vērā Komisijas un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2016. gada 22. jūnija kopīgo paziņojumu “ES jaunās stratēģijas par attiecībām ar Ķīnu elementi” (JOIN(2016)0030) un Padomes 2016. gada 18. jūlija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Ķīnu,

 ņemot vērā Komisijas un PV/AP kopīgos paziņojumus, proti, 2019. gada 8. maija kopīgo paziņojumu “Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals: 2018. gada ziņojums” (JOIN(2019)0008), 2018. gada 24. aprīļa kopīgo paziņojumu “Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals: 2017. gada ziņojums” (JOIN(2018)0007), 2017. gada 26. aprīļa kopīgo paziņojumu “Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals: 2016. gada ziņojums” (JOIN(2017)0016) un 2016. gada 25. aprīļa kopīgo paziņojumu “Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals: 2015. gada ziņojums” (JOIN(2016)0010),

 ņemot vērā Komisijas un PV/AP 2019. gada 12. marta kopīgo paziņojumu “ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” (JOIN(2019)0005),

 ņemot vērā 21. ES un Ķīnas samitā pieņemto 2019. gada 9. aprīļa kopīgo paziņojumu,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ķīnu, jo īpaši 2019. gada 19. decembra rezolūciju[1], 2018. gada 12. septembra rezolūciju[2] un 2015. gada 16. decembra rezolūciju[3] par ES un Ķīnas attiecībām,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Honkongu, jo īpaši 2019. gada 18. jūlija rezolūciju par stāvokli Honkongā[4], 2016. gada 24. novembra rezolūciju par Ķīnā ieslodzītā izdevēja Gui Minhai lietu[5], 2016. gada 4. februāra rezolūciju par Honkongā bezvēsts pazudušo grāmatu izdevēju lietu[6], un iepriekšējos ieteikumus, jo īpaši 2017. gada 13. decembra ieteikumu par Honkongu 20 gadus pēc tās nodošanas Ķīnai[7],

 ņemot vērā to, ka Ķīnas Nacionālais tautas kongress 2020. gada 28. maijā pieņēma jaunu valsts drošības likumu,

 ņemot vērā PV/AP 2020. gada 29. maija paziņojumu par jaunākajām norisēm Honkongā,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā ES aizstāv cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanu un ievērošanu kā pamatvērtības, kas ir pamatā mūsu ilgstošajām attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku, saskaņā ar ES apņemšanos aizstāvēt šīs vērtības savā ārējā darbībā;

B. tā kā Ķīnas un Lielbritānijas 1984. gada kopīgā deklarācija garantē Honkongai augsta autonomijas līmeņa saglabāšanu 50 gadus no varas nodošanas; tā kā tas ir noteikts arī Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala (Honkongas ĪPA) 1990. gada Pamatlikumā;

C. tā kā 1997. gada 1. jūlijā Apvienotā Karaliste nodeva varu pār Honkongu Ķīnas Tautas Republikai (ĶTR);

D. tā kā arī pēc 1997. gada 1. jūlija uz Honkongu turpināja attiekties spēkā esošie nolīgumi par pilsoniskajām, politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un starptautiskie cilvēktiesību nolīgumi; tā kā arī ĶTR ir parakstījusi un ratificējusi starptautiskus nolīgumus, ar kuriem tiek garantētas šīs tiesības, un tādējādi ir atzinusi cilvēktiesību nozīmi un universālumu; tā kā Honkonga ir pievienojusies Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR);

E. tā kā Honkongas Pamatlikumā ir iekļauti noteikumi, kas nodrošina cilvēktiesību un individuālo brīvību aizsardzību; tā kā Pamatlikuma 27. pantā ir garantēta vārda, preses un publicēšanas brīvība, kā arī pulcēšanās un biedrošanās brīvība un brīvība piedalīties gājienos un demonstrācijās; tā kā Pamatlikuma 45. un 68. pantā ir paredzēts, ka Likumdošanas padomes vadītājs un visi locekļi būtu jāievēlē vispārējās vēlēšanās;

F. tā kā Honkongas tradicionāli atvērtā sabiedrība ir ļāvusi attīstīties īstenai un neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai, kas aktīvi un konstruktīvi piedalās Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala sabiedriskajā dzīvē;

G. tā kā jo īpaši kopš tā dēvētajiem Occupy protestiem Ķīnas iestāžu iejaukšanās vājina principu “viena valsts, divas sistēmas”, ir tikuši ieslodzīti politiskie līderi, vājināta vārda brīvība, palielinājies piespiedu pazušanas gadījumu skaits un, iegādājoties grāmatnīcas un plašsaziņas līdzekļus, par to īpašniekiem kļuvušas Pekinai draudzīgi noskaņotas personas;

H. tā kā ĶTR Valsts padome 2014. gada 10. jūnijā nāca klajā ar balto grāmatu par politikas “viena valsts, divas sistēmas” īstenošanu Honkongā, uzsverot, ka Honkongas ĪPA autonomija ir pilnībā atkarīga no ĶTR centrālās valdības sniegtas atļaujas; tā kā Ķīnas valdība, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem un nonākot pretrunā Pamatlikumam, ir mudinājusi Honkongas ĪPA valdību pieņemt jaunu absolūtas neiecietības politiku attiecībā uz pašnoteikšanās vai neatkarības pieminēšanu;

I. tā kā 2019. gada februārī Honkongas ĪPA administrācija nāca klajā ar priekšlikumu 2019. gada Likumam (grozījumiem) par bēguļojošiem likumpārkāpējiem un savstarpējo juridisko palīdzību krimināllietās, lai grozītu Dekrētu par bēguļojošiem likumpārkāpējiem, pret to masveidā iebilstot Honkongas iedzīvotājiem, tostarp tiesnešiem, juristiem, opozīcijas politiķiem, tiesību aktīvistiem, uzņēmumu grupām un žurnālistiem, kas savus iebildumus kopš 2019. gada marta ir pauduši dažādos veidos;

J. tā kā pēc 20 nedēļas ilgušiem protestiem Honkongas ĪPA administrācija 2019. gada 23. oktobrī paziņoja par šā likumprojekta oficiālu atsaukšanu;

K. tā kā Honkongas apgabala vēlēšanās 2019. gada 24. novembrī pārliecinošu uzvaru guva demokrātijas atbalstītāji;

L. tā kā ĶTR centrālā valdība ir reaģējusi uz Honkongas pilsoņu protestiem, pastāvīgi pastiprinot centienus vājināt, padarīt par spēkā neesošiem un mainīt Pamatlikuma noteikumus;

M. tā kā pilsonisko tiesību un cilvēktiesību apspiešana kontinentālajā Ķīnā un jo īpaši uiguru minoritātes apspiešana ĶTR ir pastiprinājusi gan starptautiskā mērogā, gan Honkongā vērojamās bažas par nepieciešamību efektīvi aizstāvēt Honkongas brīvības pret nelikumīgu centrālās valdības iejaukšanos;

N. tā kā tas, ka ĶTR noliedz savas saistības, ko uzliek Ķīnas un Lielbritānijas kopīgā deklarācija, ir radījis šaubas par ĶTR uzticamību starptautisko tiesību aktu īstenošanā;

O. tā kā Nacionālā tautas kongresa lēmums par valsts drošības tiesību aktu piemērošanu Honkongai ir pieņemts, ignorējot Pamatlikuma noteikumus;

P. tā kā Honkongas policijas brutālā vēršanās pret demonstrantiem 2019. un 2020. gadā palika nesodīta,

1. stingri kritizē to, ka Nacionālais tautas kongress, pārkāpjot gan no Ķīnas un Lielbritānijas kopīgās deklarācijas izrietošās Ķīnas saistības, gan Honkongas Pamatlikumu, ir pieņēmis Honkongas valsts drošības likumu, tādējādi faktiski likvidējot Honkongai solīto augsto autonomijas līmeni un atsakoties no principa “viena valsts, divas sistēmas”;

2. pauž pastāvīgu atbalstu demokrātiskajai kustībai Honkongā un aicina Honkongas ĪPA administrāciju atcelt visas apsūdzības pret miermīlīgiem protestētājiem un atteikties no visiem represīvajiem pasākumiem, kas vērsti pret Honkongas pilsoņiem, kuri izmanto savas tiesības uz vārda brīvību, tostarp Martin Lee, Margaret Ng, Lee Cheuk-yan, Benny Tai, Jimmy Lai, Albert Ho un Leung Kwok-hung;

3. pauž bažas par žurnālistu tiesību atcelšanu un vēl nepieredzētu spiedienu uz plašsaziņas līdzekļu darbības brīvību Honkongā;

4. pauž arvien lielākas bažas par paaugstinātu risku, kam valsts drošības likuma stāšanās spēkā pakļautu desmitiem tūkstošu ES pilsoņu Honkongā;

5. uzstāj, ka ĶTR centrālajai valdībai ir jāatsāk ievērot Ķīnas un Lielbritānijas kopīgā deklarācija un Honkongas Pamatlikums un pilnībā jāīsteno Honkongas Pamatlikums, tostarp beidzot rīkojot vispārējas vēlēšanas;

6. aicina ES un tās dalībvalstis apsvērt iespēju iesniegt lietu Starptautiskajā Tiesā, prasībā norādot, ka Ķīnas lēmums piemērot Honkongai valsts drošības tiesību aktus pārkāpj Ķīnas un Lielbritānijas kopīgo deklarāciju un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

7. pauž bažas, ka Honkongas augstā autonomijas līmeņa un brīvību pārkāpšana iedragās starptautiskās sabiedrības vēlmi uzticēties Ķīnai kā partnerei, kā arī radīs šaubas par Honkongas kā būtiska pasaules finanšu centra turpmāko lomu;

8. konstatē, ka ĶTR politika pārveidot sākotnējo principu “viena valsts, divas sistēmas” principā “divas struktūras, viens pavēlnieks” ir lielā mērā atsvešinājusi Taivānas iedzīvotājus, un uzsver savu vēlmi sadarboties ar attiecīgajiem partneriem, lai Taivānā palīdzētu stiprināt demokrātiju;

9. mudina Komisiju, PV/AP un dalībvalstis aktīvi uzstāt, lai ANO ģenerālsekretārs vai ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos ieceltu ANO īpašo sūtni saistībā ar stāvokli Honkongā, tādējādi pievienojoties Apvienotās Karalistes, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes ārlietu komiteju priekšsēdētāju iniciatīvai;

10. mudina dalībvalstis, kuras ir ANO Drošības padomes locekles, sasaukt D. Arria iedibinātā formāta sanāksmi, lai apspriestu situāciju Honkongā ar aktīvistiem, NVO pārstāvjiem un ANO īpašajiem referentiem;

11. aicina ES atbalstīt starptautiskas kontaktgrupas izveidi Honkongas jautājumos, lai uzraudzītu situāciju uz vietas un koordinētu rīcību ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši ar Apvienoto Karalisti;

12. aicina Padomi un jo īpaši nākamo Padomes prezidentūru 2020. gadā pabeigt darbu pie ES globālā cilvēktiesību sankciju mehānisma, kam Parlaments pauda atbalstu 2019. gada 14. marta rezolūcijā[8];

13. aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību strādāt pie piemērotu eksporta kontroles mehānismu ieviešanas, lai Ķīnai, jo īpaši Honkongai, liegtu piekļuvi tehnoloģijām, kuras tiek izmantotas pamattiesību pārkāpšanai;

14. aicina dalībvalstis rūpīgi apsvērt, kā izvairīties no ekonomiskas un jo īpaši tehnoloģiskas atkarības no ĶTR, tostarp pieņemot lēmumus par 5G tīklu izvēršanu;

15. aicina dalībvalstis pilnībā piemērot attiecīgās ES cilvēktiesību pamatnostādnes, mobilizējot visu diplomātisko personālu, lai apņēmīgi reaģētu uz aktīvistu arestiem un notiesājošiem spriedumiem, tostarp nodrošinot tiesas procesu novērošanu, pieprasot cietumu apmeklējumus un vēršoties pie attiecīgajām iestādēm, lai mudinātu atbrīvot cilvēkus, kas aizturēti un notiesāti par miermīlīgu vārda brīvības izmantošanu;

16. mudina PV/AP un dalībvalstu delegācijas cieši uzraudzīt gatavošanos pašlaik septembrī paredzētajām Likumdošanas padomes vēlēšanām un regulāri ziņot par to, īpaši raugoties, vai kandidātiem netiek nepamatoti liegts kandidēt vai nu ar procesuāliem šķēršļiem, vai nepamatotu tiesvedību, kā arī raugoties, vai visiem ir pieejama pulcēšanās iespēja kampaņas vajadzībām un vai vēlētājiem ir iespējams brīvi balsot;

17. aicina ĶTR centrālo valdību nešantažēt Eiropas uzņēmumus nolūkā panākt atbalstu valsts drošības likumam;

18. aicina ĶTR iestādes nenodēvēt starptautisko atbalstu Honkongas autonomijai un Honkongas brīvībām par iejaukšanos iekšējos jautājumos, jo minētās bažas attiecas uz ĶTR saistošiem starptautiskajiem pienākumiem;

19. atkārtoti aicina nekavējoties atbrīvot Zviedrijas valstspiederīgo grāmatizdevēju Gui Minhai;

20. aicina dalībvalstis izveidot arī efektīvu “glābšanas laivas” mehānismu tiem Honkongas brīvību aizstāvjiem, kuri varētu tikt vajāti un kuriem būtu nepieciešama aizsardzība, ko nodrošinātu politiskais patvērums;

21. uzsver, ka jautājumiem par stāvokli Honkongā un ES nostāju attiecībā uz Honkongas augstā autonomijas līmeņa aizstāvēšanu ir jāpievēršas ES un Ķīnas samitā 2020. gada jūnijā un visbeidzot arī ES un Ķīnas līderu sanāksmē, kam sākotnēji bija paredzēts notikt septembrī Leipcigā;

22. atgādina, ka ir svarīgi, lai ES turpinātu izvirzīt jautājumu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā visos politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar Ķīnas iestādēm saskaņā ar ES apņemšanos īstenot stingru, skaidru un vienotu nostāju attiecībā uz šo valsti; turklāt atgādina, ka ĶTR ir pievienojusies daudziem un dažādiem starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem; tādēļ aicina ES turpināt dialogu ar Ķīnu, lai nodrošinātu, ka tā izpilda šīs saistības;

23. uzdod Komisijai informēt Ķīnas pusi, ka Parlaments ņems vērā cilvēktiesību situāciju Ķīnā, tostarp Honkongā, kad tam tiks lūgts apstiprināt visaptverošu investīciju nolīgumu vai turpmākus tirdzniecības nolīgumus ar ĶTR;

24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un informēšanas nolūkos Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala administrācijai un Ķīnas Tautas Republikas valdībai.

[1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0110.

[2] OV C 433, 23.12.2019., 103. lpp.

[3] OV C 399, 24.11.2017., 92. lpp.

[4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0004.

[5] OV C 224, 27.6.2018., 78. lpp,

[6] OV C 35, 31.1.2018., 46. lpp.

[7] OV C 369, 11.10.2018., 156. lpp.

[8] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0215.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 15. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika