Procedūra : 2020/2649(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0175/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0175/2020

Debates :

PV 17/06/2020 - 30
CRE 17/06/2020 - 30

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


<Date>{10/06/2020}10.6.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0175/2020</NoDocSe>
PDF 179kWORD 49k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>Transporta un tūrisma komiteja</Titre>

<DocRef>(2020/2649(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Roberts Zīle, Carlo Fidanza</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0175/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par transportu un tūrismu

(2020/2649(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā tūrisms ir transversāla saimnieciskā darbība ar plašu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un sociālo attīstību;

B. tā kā tūrisma nozarē ir nodarbināti 22,6 miljoni cilvēku, kas aptver 11,2 % no kopējās nodarbinātības ES, un tā 2019. gadā ir devusi 9,5 % ieguldījumu ES IKP, veicina līdzsvarotu reģionālo struktūru un pozitīvi ietekmē reģionālo attīstību;

C. tā kā tūrismu veido sarežģīta vērtību ķēde, kurā ir daudzas ieinteresētās personas un kura ir tieši saistīta ar pasažieru pārvadājumu darbībām;

D. tā kā COVID-19 krīze no visām svarīgākajām ekonomikas nozarēm transporta un tūrisma nozares ir skārusi vissmagāk;

E. tā kā, 2020. gada 13. maijā pieņemot paziņojumu “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam” un tūrisma un transporta tiesību aktu kopumu, Komisija spēra pirmo nepieciešamo soli, lai atbalstītu mūsu nozīmīgo transporta un tūrisma nozaru atgūšanos no COVID-19 uzliesmojuma;

F.  tā kā ir pagājis ļoti ilgs laiks, kopš Eiropas Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”, kurā izklāstīta jauna ES tūrisma stratēģija un rīcības plāns,

Eiropas tūrisma un transporta atveseļošanas plāni pēc COVID-19 uzliesmojuma

1. atzīst, ka transporta nozare ir viena no nozarēm, ko visvairāk skārusi pašreizējā COVID-19 krīze, un tādēļ prasa īpašu atbalstu, tostarp kravu autopārvadājumu uzņēmumiem, nodrošinot kredītlīnijas, lai novērstu likviditātes trūkumu;

2. uzsver, ka transporta nozares atveseļošanas plānos līdztekus atbalstam, kura mērķis ir glābt esošās transporta nozares, atbalsts būtu jākoncentrē arī uz inovatīvām izaugsmes iespējām, piemēram, Hyperloop savienojumiem starp lielākajām Eiropas pilsētām kā cenu ziņā pieejamai, tīrai un ātrai alternatīvai gaisa satiksmei tuvos maršrutos;

3. uzsver, ka pašreizējos krīzes apstākļos, kad daudzi transporta uzņēmumi cīnās par izdzīvošanu, ir ārkārtīgi svarīgi pasargāt stratēģisku transporta infrastruktūru, piemēram, ostas un dzelzceļus, no ārvalstu uzņēmumu, jo īpaši Ķīnas uzņēmumu, veiktas pārņemšanas, kā arī rūpīgi izvērtēt Ķīnas ieguldījumu faktisko apjomu stratēģiskās Eiropas transporta nozarēs;

4. uzskata, ka transporta un tūrisma nozarēm ir vajadzīgs ātrs īstermiņa atbalsts, lai nodrošinātu to izdzīvošanu, savukārt tādu pasākumu īstenošana, kas no jauna dod tūristiem pārliecību par ceļošanu uz Eiropu un tās iekšienē, ir nepieciešama nozares ilgtermiņa ilgtspējai; uzsver, ka pašreizējā krīze ir arī vēsturiska iespēja modernizēt tūrismu ES un sākt to uzskatīt par pilnvērtīgu rūpniecības ekosistēmu ar saviem ieguldījumu mērķiem, cilvēkkapitālu, tehnoloģiskās inovācijas vajadzībām un darbības rādītājiem;

5. atzinīgi vērtē paziņojumu “COVID-19: ceļā uz pakāpenisku un koordinētu pieeju pārvietošanās brīvības atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atcelšanai”, ko Komisija 2020. gada 13. maijā pieņēma kā daļu no tiesību aktu kopuma, un priekšlikumu par pakāpenisku un koordinētu pieeju, lai atgrieztos pie neierobežotas personu brīvas pārvietošanās;

6. atkārtoti uzsver nediskriminācijas principa nozīmi, pakāpeniski atceļot iekšzemes un pārrobežu ierobežojumus, un uzsver, ka, lai nodrošinātu vienotā tirgus integritāti un pārvietošanās brīvību, ir ārkārtīgi svarīgi izvairīties no nesaskaņotiem divpusējiem nolīgumiem starp atsevišķām dalībvalstīm, kuri tiek apspriesti ārpus Eiropas Savienības ietvariem (tā dēvētie tūrisma koridori), jo tie vēl vairāk ietekmētu to dalībvalstu ekonomiku, kuras sevišķi skārusi veselības krīze, un jo īpaši to tūrisma nozari;

7. uzsver, ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad dalībvalsts nolemj atļaut ieceļot savā teritorijā, tā ņem vērā nevis līdzīgus epidemioloģiskos apstākļus, bet gan dalībvalstu faktisko spēju nodrošināt veselības aizsardzības protokolu ievērošanu, kā noteikts Komisijas pamatnostādnēs;

8. ņemot vērā sarežģīto situāciju pludmales tūrisma nozarē, aicina Eiropas Komisiju pārskatīt Direktīvu 2006/123/EK, jo īpaši attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūrām publiskā jūras īpašuma izmantošanai, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un ieguldījumu atsākšanu;

9. pauž dziļas bažas par to, ka vairākas dalībvalstis nesen ir noteikušas vienpusējus un ārkārtīgi destabilizējošus pasākumus, kas rada smagu slogu ne tikai vienotā tirgus darbībai un miljoniem ES iedzīvotāju dzīvei, bet arī vēl vairāk kaitē tūrismam un iedragā uzticēšanos; tādēļ mudina Komisiju nepieļaut, ka dalībvalstis īsteno jebkāda veida diskriminējošus un neepidemioloģiskus pasākumus, kas vienīgi apdraud Šengenas zonas integritāti un kavē ātru Eiropas ceļojumu un tūrisma nozares atveseļošanu; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu preču, jo īpaši pārtikas un medicīnas ierīču, plūsmu visā ES, un visas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt ES iekšējā tirgus pilnīgu darbību bez nepamatotām pārbaudēm un kavēšanās;

10. atzīst, cik nozīmīgi katru gadu mūsu tūrisma nozarei ir starptautiskie ceļotāji; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis pakāpeniski atcelt ierobežojumus ceļošanai nebūtiskos nolūkos, kuri pirms 2020. gada vasaras sezonas tika piemēroti pie Savienības ārējām robežām, vienlaikus neapdraudot sabiedrības veselību un drošību un ņemot vērā epidemioloģisko situāciju katrā trešā valstī;

11. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Vadlīnijas par transporta pakalpojumu un savienotības pakāpenisku atjaunošanu – COVID-19”, kā arī norādījumus, kuru pamatā ir principu sistēma un vienots instrumentu kopums, kas palīdzēs atsākt visu veidu transporta pakalpojumu sniegšanu visā ES, veicot koordinētus, nediskriminējošus un samērīgus pasākumus;

12. aicina Komisiju un dalībvalstis vienoties par pagaidu, samērīgiem un  ar COVID-19 uzliesmojumu skaidri saistītiem nekarantīnas pasākumiem, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem un stingru riska novērtējumu un ievērojot starptautiskus standartus, ko noteikuši uzticami avoti, piemēram, Pasaules Veselības organizācija (PVO) vai Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC);

13. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt tādu pasākumu savstarpēju atzīšanu, par kuriem ES līmenī panākta vienošanās attiecībā uz Eiropas Savienības iekšējās un starptautiskās ceļošanas atsākšanu; turklāt uzsver, ka ierobežošanas pasākumu īstenošana, kā arī to atvieglošana nekādā gadījumā nedrīkst samazināt augstos ES drošības un drošuma standartus transporta nozarē;

14. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “ES norādījumi par tūrisma pakalpojumu pakāpenisku atsākšanu un viesmīlības iestāžu sanitārajiem protokoliem – COVID-19” un mudina dalībvalstis apmainīties ar šiem norādījumiem ar kompetentajām iestādēm reģionālā un vietējā līmenī; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis finansiāli atbalstīt ceļojumu un tūrisma nozari šo pasākumu īstenošanā, pilnībā sadarbojoties ar šīs nozares uzņēmumiem;

15. aicina Komisiju ierosināt kopīgus ES noteikumus par nosacījumiem attiecībā uz COVID-19 pandēmijas dēļ izsniegtajiem vaučeriem, kas patērētājiem vienmēr ir jāpieņem brīvprātīgi, neskarot pašlaik ES tiesību aktos paredzēto uzņēmumu pienākumu atmaksāt ceļotājiem, lai padarītu vaučerus pievilcīgākus un dzīvotspējīgākus un lai novērstu turpmāku sadrumstalotu īstenošanu, kas rada atšķirīgu attieksmi pret patērētājiem un konkurences izkropļojumus transporta un tūrisma tirgū; turklāt mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pienācīgu izpildi un vienādu piemērošanu, un veicināt saskaņotu noteikumu izmantošanu attiecībā uz brīvprātīgiem vaučeriem;

16. aicina Komisiju un dalībvalstis pārbaudīt, vai tiešsaistes ceļojumu aģentūras ievēro spēkā esošos valstu noteikumus par rezervāciju atcelšanu un atmaksu, lai garantētu klientu pilnīgu aizsardzību un MVU ekonomisko ilgtspēju;

17. aicina Komisiju, dalībvalstu publiskās iestādes un ieinteresētās personas sadarboties, lai pēc iespējas drīzāk izstrādātu piemērotus un kopīgus sagatavotības plānus iespējamam COVID-19 infekcijas otrajam vilnim, tostarp infekciju profilakses un kontroles pasākumus ceļojumu un tūrisma nozarē;

18. aicina Komisiju uzsākt īpašu ES komunikācijas kampaņu par ceļošanu un tūrismu, kuras mērķis ir veicināt ceļošanu ES iekšienē, atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos ceļošanai un tūrismam COVID-19 laikā, izglītot tūristus par spēkā esošajiem veselības un drošības pasākumiem un ar ES tūrisma zīmola palīdzību veidot ilgtspējīgas un kohēzijas vērtības; prasa, lai “droša un vieda galamērķa” koncepcijai būtu īpaši svarīga nozīme ilgtspējīga, atbildīga un pieejama tūrisma attīstības nodrošināšanā;

Lielāka solidaritāte un pastiprināta koordinācija ES tūrisma nozarē

19. atgādina, ka tūrisms ir ļoti svarīgs ekonomiskās izaugsmes, reģionālās attīstības un nodarbinātības avots un ka kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā ES ir atbalsta kompetences, kuru mērķis ir koordinēt un papildināt dalībvalstu rīcību šajā jomā[1];

20. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu organizēt Eiropas tūrisma samitu, kurā piedalītos ES iestādes, nozares pārstāvji, reģioni, pilsētas un ieinteresētās personas, lai pārdomātu Eiropas tūrisma nākotni, un atbalsta 2050. gada ceļveža izstrādi virzībai uz ilgtspējīgu, inovatīvu un noturīgu Eiropas tūrisma ekosistēmu (“Eiropas tūrisma programma 2050”); tādēļ aicina Komisiju, pamatojoties uz šā dialoga rezultātiem, 2021. gadā pieņemt jaunu stratēģiju un rīcības plānu attiecībā uz ES tūrismu, lai saglabātu Eiropas kā vadošā galamērķa statusu, izmantojot ES tūrisma zīmolu;

21. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kas paredz nodrošināt elastību valsts atbalsta noteikumos; tomēr uzstāj, ka transporta un tūrisma nozarēs ir vajadzīgas skaidras un tām specifiskas vadlīnijas, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju starp visām dalībvalstīm un to, ka valstu kompensācijas shēmas tiek izmantotas vienādi un tiek ieviestas uz ierobežotu laiku savlaicīgi un samērīgi ar mērķi novērst COVID-19 uzliesmojuma radītos zaudējumus, nepamatoti nekropļojot konkurenci;

22. atzinīgi vērtē priekšlikumu ES atveseļošanas plānam, ko Komisija iesniedza 2020. gada 27. maijā un kas ietver palielinātu ES ilgtermiņa budžetu (DFS 2021.–2027. gadam) un jaunu 750 miljardus EUR vērtu atveseļošanas instrumentu Next Generation EU, kā arī atzīst, ka tūrisms ir viena no svarīgākajām saimnieciskajām darbībām, ko smagi skārusi COVID-19 krīze un ka tūrisma ekosistēmai būs vajadzīgi ieguldījumi 161 miljarda EUR apmērā;

23. aicina Komisiju atveseļošanas paketē pienācīgu uzmanību pievērst tūrisma nozarei un sniegt norādījumus, lai nodrošinātu ātru piekļuvi finansējumam no pašreizējām un gaidāmajām programmām bez nesamērīga administratīvā sloga;

24. aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami atbalstīt uzņēmumus, jo īpaši MVU, to likviditātes pārvaldībā, lai palīdzētu tiem saglabāt darbvietas, un samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas jauno SURE iniciatīvu, kuras mērķis ir segt valstu īstermiņa darba shēmu izmaksas, ļaujot uzņēmumiem saglabāt darbvietas un skaidras naudas rezerves;

25. prasa izstrādāt Eiropas horizontālu stratēģiju MVU atveseļošanai, lai tos atbalstītu, samazinot birokrātiju un izmaksas par piekļuvi finansējumam un veicinot ieguldījumus stratēģiskās vērtības ķēdēs saskaņā ar zaļo kursu; atgādina, ka ir jāveic vajadzīgie pielāgojumi, lai ievērotu jaunos veselības aizsardzības un drošības pasākumus, nodrošinot būtiskus ieguldījumus nolūkā garantēt patērētāju drošību un sociālās distancēšanās ievērošanu, un citus attiecīgus piesardzības pasākumus;

26. uzsver ciešākas sadarbības nozīmi starp ES, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu transversālus ar tūrismu saistītus jautājumus; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt ES tūrisma stratēģiju, ietverot skaidru rīcības plānu ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem, kurā tiktu ierosināts dalībvalstīm noteikt skaidrus, stratēģiskus, darbības un uz rezultātiem vērstus mērķus;

27. atgādina, ka ir svarīgi samazināt pārmērīgu reglamentēšanu tiesību aktos par tūrisma pakalpojumu vienoto tirgu, lai novērstu un nepieļautu regulējuma pretrunas un dublēšanos, nodrošinot labāku to politikas virzienu un tiesību aktu koordināciju, kuri skar tūrisma nozari;

28. aicina Komisiju saistībā ar pandēmijas krīzi izdot vadlīnijas, pamatojoties uz paraugpraksi tūrisma nozarē, nodrošināt pienācīgu finansiālo atbalstu un veicināt atbilstošu tiešsaistes platformu izveidi un koordināciju, kurās ieinteresētās personas var apmainīties ar paraugpraksi un kopīgot informāciju; uzsver, ka Komisijai būtu jāveicina un jāatbalsta visu veidu paraugprakses apmaiņa;

29. atzinīgi vērtē Komisijas centienus palīdzēt dalībvalstīm koordinēt palīdzību un ES iedzīvotāju konsulārās repatriācijas operācijas visā pasaulē; turklāt aicina Komisiju izvērtēt, kā Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību akti reaģēja uz šīm repatriācijas operācijām, un izskatīt turpmākas iespējas ātrai un efektīvai līdzdalībai, ja nākotnē radīsies līdzīgas situācijas;

Ceļā uz nākotnes vajadzībām atbilstošu ES tūrisma nozari

30. uzsver, ka tūrisma nozare ir ļoti atkarīga no transporta nozares un ka tādējādi visu transporta veidu pieejamības un savienojamības uzlabošana, vienlaikus saglabājot augstāko drošības līmeni visās transporta nozarēs (autotransports, dzelzceļš, aviācija, jūras un iekšzemes ūdensceļi), būtiski ietekmētu ES tūrisma nozares attīstību;

31. uzsver, ka visām dalībvalstīm ir vajadzīgs attīstītas, modernas un drošas infrastruktūras tīkls, lai atvieglotu ceļošanu visā ES un padarītu perifērās dalībvalstis pieejamākas Eiropas iekšējam un starptautiskajam tūrismam; tādēļ aicina Komisiju veikt esošā infrastruktūras tīkla atbilstības pārbaudes un ierosināt tūlītējus papildu pasākumus vismazāk attīstītajās teritorijās, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ir pienācīgi plānojušas pabeigt visu TEN-T pamattīklu līdz 2030. gadam un visaptverošos tīklus līdz 2050. gadam, norādot grafiku un budžeta pieejamību, un sevišķu uzmanību pievērst pārrobežu posmiem, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šajās jomās nav attīstības;

32. aicina Komisiju izveidot uzraudzības sistēmu, tostarp noteikt starpposma mērķus, lai novērtētu dalībvalstu panākto progresu, ievērot sistemātisku un vienotu pieeju ar noteiktiem termiņiem, kuros dalībvalstīm jāsniedz atsauksmes par pabeigtiem segmentiem, un veikt atbilstīgus pasākumus, pārskatot TEN-T regulu, lai uzlabotu dalībvalstu ilgtermiņa uzturēšanas plānošanu;

33. aicina Komisiju izskatīt iespēju izveidot ES tūrisma nozares krīzes pārvaldības mehānismu un tā lietderību, lai pienācīgi un ātri reaģētu ne tikai uz pašreizējo COVID-19 uzliesmojumu, bet arī lai sagatavotos tāda paša vai līdzīga veida un mēroga problēmām nākotnē; uzsver, ka ir svarīgi iekļaut finansējuma risinājumus īstermiņa finansējuma nepietiekamības gadījumos, kā arī nodrošināt vidēja termiņa un ilgtermiņa sistēmu un stratēģiju aktivizēšanu;

34. ierosina iekļaut plašu “pārbaudītu un apstiprinātu” pasākumu klāstu un nākotnes vajadzībām piemērotu risinājumu kopumu, kurus var ātri piemērot krīzes situācijās, tostarp īpaši tūrisma un transporta nozarēm paredzētu vadlīniju kopumu; atgādina, ka ir svarīgi turpināt attīstīt spēju atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību krīzes laikā, lai aizsargātu darba ņēmējus, palīdzētu uzņēmumiem un garantētu pasažieru drošību; turklāt uzsver, ka ir cieši jāsadarbojas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai ņemtu vērā visas transporta un tūrisma nozaru īpatnības un iezīmes;

35. uzsver, cik svarīga ir kopēja ES pieeja nozares konkurētspējas saglabāšanai, uzlabojot tās komunikācijas stratēģiju attiecībā uz iedzīvotājiem; turklāt uzsver ES koordinējošo lomu tūrisma nozarē, kas būtu jāuzlabo, īstenojot ES pievienotās vērtības iniciatīvas un vēl vairāk veicinot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm; prasa samazināt administratīvo un fiskālo slogu, atbalstīt uzņēmumu izveidi un veicināt pārrobežu tirdzniecību un pakalpojumus;

36. uzskata, ka jaunu tehnoloģiju parādīšanās un turpmāka digitalizācija ievērojami palielinātu ceļojumu un tūrisma nozares pievilcību un ka lietotājdraudzīgas platformas un jauni uzņēmējdarbības modeļi veicinātu nozares izaugsmi, konkurētspēju un labklājību; tādēļ uzskata, ka būtu ārkārtīgi svarīgi regulāri apmācīt un pārkvalificēt šajā nozarē strādājošos, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm un inovatīvām tehnoloģijām;

37. norāda, ka ir būtiski veicināt ilgtspējīgu tūrismu, darbvietu radīšanu, dabas ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, kā arī izaugsmi un konkurētspēju, pamatojoties uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem; aicina Komisiju veicināt tūrisma nozares ieinteresēto personu piekļuvi viedam un ilgtspējīgam ES finansējumam; apstiprina, ka ar šādu finansējumu būtu jāatbalsta inovatīvu augstas kvalitātes tūrisma produktu un pakalpojumu izstrāde un vēl vairāk jāveicina ilgtspēja, ceļošana ārpus sezonas un tūrisma plūsmu ģeogrāfiskā izkliedētība; uzskata, ka ir jānodrošina atbalsts un koordinācija Savienības līmenī, lai uzlabotu tūrisma pārvaldību valsts, reģionālā un vietējā līmenī, cita starpā ieviešot tūrisma ilgtspējas sertifikāciju;

38. uzsver tūrisma nozīmi dažās ES valstīs un ģeogrāfiskajos apgabalos, kur ar tūrismu saistītie pakalpojumi bieži vien nodrošina ievērojamu skaitu darbvietu un ir viens no galvenajiem vietējo iedzīvotāju ienākumu avotiem; aicina Komisiju izstrādāt īpaši pielāgotus pasākumus, atjaunojot pārvietošanās brīvību un transporta savienojumus starp tālākajām teritorijām un salām un ES kontinentālo daļu; norāda, ka šiem reģioniem ārkārtīgi svarīgas ir īpašas savienojumu joslas un papildu finansiālais un administratīvais atbalsts; uzsver, ka ir svarīgi ES tūrisma stratēģijā un iniciatīvās pievērsties piekrastes un jūrlietu jautājumiem, tostarp finansēšanas iespējām un veicināšanas un komunikācijas instrumentiem, kā arī stiprināt attiecīgo tirgu darbību, sadarbībā ar galamērķa ieinteresētajām personām un iestādēm izstrādājot īpaši pielāgotus politikas virzienus;

39. atgādina, ka kultūras tūrisms aptver 40 % no visa Eiropas tūrisma; tādēļ aicina Komisiju nākamajā kultūras darba plānā ierosināt dalībvalstīm skaidrus, stratēģiskus, darbības un uz rezultātiem vērstus mērķus un uzlabot pašreizējo kultūras stratēģisko satvaru; uzsver, ka ieguldījumi kultūras objektos būtu jāuzskata par resursu konkurētspējas un izaugsmes uzlabošanai vietējā līmenī un ka pret tiem tā būtu jāattiecas, neaizmirstot kultūras objektu patieso vērtību kā daļu no mūsu kultūras mantojuma, kas ir jāaizsargā, jo īpaši no klimata pārmaiņām un masu tūrisma;

40. uzsver lauku tūrisma priekšrocības un aicina Komisiju arī turpmāk veicināt un atbalstīt iniciatīvas, kas lauku apvidiem radītu papildu ienākumu avotus un darba iespējas, novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos un palielinātu sociālos pabalstus; uzsver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), jo īpaši LEADER programmas, potenciālo nozīmi, atbalstot vietējās un lauku tūrisma iniciatīvas, un prasa, lai šī programma tiktu pienācīgi finansēta 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

41. norāda, cik svarīgs ir veselības tūrisms, kas ietver medicīnas, fiziskās labsajūtas un veselības kūrortu tūrismu; aicina Komisiju vajadzības gadījumā veicināt Eiropas veselības profilaksi, balneoloģiju, ilgtspējīgu, kalnu un medicīnas tūrismu; uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki ieguldījumi, lai uzlabotu ilgtspējīgu tūrisma infrastruktūru, un ka ir svarīgi uzlabot Eiropas veselības un fiziskās labsajūtas kūrortu tūrisma pamanāmību; aicina Komisiju plānot turpmākas zinātniski pamatotas finansēšanas iespējas, jo medicīnas tūrisms, izmantojot profilakses pasākumus, var palīdzēt samazināt veselības aprūpes izmaksas un ierobežot zāļu patēriņu, kā arī vēl vairāk uzlabot ilgtspēju un darbaspēka kvalitāti;

42. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājai, Eiropadomes priekšsēdētājam un pašreizējai Padomes prezidentvalstij.

 

[1] LESD 195. panta 1. punkts: “Savienība papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā.”

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 17. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika