Procedūra : 2020/2649(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0177/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0177/2020

Debates :

PV 17/06/2020 - 30
CRE 17/06/2020 - 30

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0169

<Date>{10/06/2020}10.6.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0177/2020</NoDocSe>
PDF 186kWORD 52k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par tūrismu un transportu</Titre>

<DocRef>(2020/2649(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Anna Deparnay-Grunenberg, Tilly Metz</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0166/2020

B9-0177/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tūrismu un transportu

(2020/2649(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā tūrisms ir transversāla saimnieciskā darbība ar plašu ietekmi uz daudzām dažādām nozarēm, ilgtspējīgu attīstību, nodarbinātību, sociālo attīstību un ilgtspējīgu ekonomiku;

B. tā kā tūrisma nozarē ir nodarbināti 22,6 miljoni cilvēku (11,2 % no kopējās nodarbinātības ES), tā 2019. gadā ir devusi 9,5 % ieguldījumu ES IKP, palīdz līdzsvarot reģionālo nevienlīdzību un bieži pozitīvi ietekmē reģionālo attīstību;

C. tā kā tūrismu veido sarežģīta vērtību ķēde, kurā ir daudzas ieinteresētās personas un kura ir tieši saistīta ar pasažieru pārvadājumu darbībām;

D. tā kā tūrismam un jo īpaši pārmērīgam tūrismam arī ir negatīva ietekme uz klimata pārmaiņām, tiek lēsts, ka tas rada 8 % no CO2 emisijām, un tam ir negatīva ietekme uz vidi un ekonomiku, piemēram, palielināts piesārņojums, bioloģiskās daudzveidības zudums, sastrēgumi, infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un cenu pieaugums, kā konstatēts TRAN komitejas pētījumā “Overtourism: impact and possible policy responses” (Pārmērīgs tūrisms: ietekme un iespējamie politiskie risinājumi)[1];

E. tā kā Covid-19 no visām svarīgākajām ekonomikas nozarēm vissmagāk skārusi ir transporta un tūrisma nozares;

F. tā kā, 2020. gada 13. maijā pieņemot paziņojumu “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam” un tūrisma un transporta tiesību aktu kopumu, Komisija spēra pirmo nepieciešamo soli, lai atbalstītu mūsu nozīmīgo transporta un tūrisma ekosistēmu atgūšanos no Covid-19 uzliesmojuma, uzsverot, ka atgūšanās ir gudri jāizmanto, lai nozarē veidotu noturīgāku ilgtspēju;

G. tā kā ir pagājis ļoti ilgs laiks, kopš Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”, kurā izklāstīta jauna ES tūrisma stratēģija un rīcības plāns, kā arī nepieciešamība to īstenot;

H. tā kā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā ES ir piešķirtas atbalsta pilnvaras, kuru mērķis ir koordinēt un papildināt rīcību šajā jomā attiecībā uz dalībvalstīm[2],

Eiropas tūrisma un transporta atveseļošanas plāni pēc Covid-19 uzliesmojuma

1. uzskata, ka transporta un tūrisma nozarei ir vajadzīgs ātrs īstermiņa atbalsts, lai nodrošinātu to izdzīvošanu, savukārt nozares ilgtermiņa attīstības nolūkā ir nepieciešams īstenot pasākumus, kas tūristiem dotu paļāvību no jauna ceļot uz Eiropu un pa Eiropu, un nodrošināt tādu atveseļošanu, kas stingri ietver visu transporta un tūrisma darbību ilgtspējas prasību; uzsver, ka pašreizējā krīze ir arī vēsturiska iespēja modernizēt tūrismu ES un padarīt to ilgtspējīgāku, sākot ar tā uzskatīšanu par pienācīgu rūpniecisku ekosistēmu ar vajadzību racionalizēt ilgtspējas iniciatīvas, vides standartus, transporta iespējas, ilgtspējīgu investīciju mērķus, tehnoloģiskās inovācijas vajadzības un ilgtspējīgas darbības rādītājus, kuros būtu jāņem vērā labāki ekoloģiskie un sociālie standarti, piemēram, radīto darbvietu kvalitāte un vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte;

2. atzinīgi vērtē paziņojumu “Covid-19: ceļā uz pakāpenisku un koordinētu pieeju pārvietošanās brīvības atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atcelšanai”, ko Komisija pieņēma kā daļu no paketes, un priekšlikumu par pakāpenisku un koordinētu pieeju, lai atgrieztos pie neierobežotas personu brīvas pārvietošanās; aicina ES atbalstīt tūrisma atsākšanu ar ieteikumu īpašu uzmanību pievērst ilgtspējīgam tūrismam un panākt, ka uzņēmumi un galamērķi ar uzticamu sertifikāciju ir līderi videi nekaitīgas, sociāli atbildīgas un ekonomiski drošas ceļošanas un tūrisma jomā;

3. atkārtoti uzsver, cik svarīgs ir nediskriminācijas princips iekšzemes un pārrobežu ierobežojumu pakāpeniskā atcelšanā, kā arī to pasākumu savstarpēja atzīšana, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī, un uzsver, ka ir ļoti svarīgi izvairīties no divpusējiem nolīgumiem starp atsevišķām dalībvalstīm (t. s. tūrisma koridoriem), lai aizsargātu vienotā tirgus integritāti un pārvietošanās brīvību; uzsver, ka ierobežošanas pasākumu īstenošana, kā arī to atvieglošana nekādā gadījumā nedrīkst pazemināt augstos ES drošības standartus, un ka ir jāņem vērā zinātniski pamatoti ieteikumi, kas arī atjauno uzticēšanos un veicina tūrisma nozares drošu atvēršanu pēc karantīnas pasākumiem; mudina Komisiju nepieļaut, ka dalībvalstis īsteno jebkāda veida diskriminējošus un neepidemioloģiskus pasākumus, kas vienīgi apdraud Šengenas zonas integritāti;

4. aicina visā Savienībā noteikt vienotus novērtēšanas kritērijus un uzskata, ka ir jāveicina ES standarti, kas apliecina un izceļ teritorijas, kuras apmeklētājiem piedāvā drošus un ilgtspējīgus piedāvājumus, kas atbilst gan epidemioloģiskiem, gan ekoloģiski ilgtspējīgiem nosacījumiem;

5. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Covid-19: vadlīnijas par transporta pakalpojumu un savienotības pakāpenisku atjaunošanu”, kā arī norādes, kuru pamatā ir principu sistēma un vienots instrumentu kopums, kas palīdzēs atsākt visu veidu droša un ilgtspējīga transporta pakalpojumus visā ES, veicot koordinētus, nediskriminējošus un samērīgus pasākumus;

6. aicina Komisiju un dalībvalstis vienoties par pagaidu, samērīgiem un nediskriminējošiem pasākumiem, kuri ir nepārprotami saistīti ar Covid-19 uzliesmojumu, bet kuru dēļ nav vajadzīgi karantīnas ierobežojumi, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem un stingru riska novērtējumu, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikuši uzticami avoti, piemēram, Pasaules Veselības organizācija (PVO) vai Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC);

7. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “ES norādījumi par tūrisma pakalpojumu pakāpenisku atsākšanu un viesmīlības iestāžu sanitārajiem protokoliem — Covid-19” un mudina dalībvalstis nodot šos norādījumus kompetentajām iestādēm reģionālā un vietējā līmenī; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis finansiāli atbalstīt ceļojumu un tūrisma nozari šo pasākumu īstenošanā, pilnībā sadarbojoties ar šo nozari, turklāt jo īpaši ievērojot Eiropas zaļā kursa vērienīgos mērķus;

8. aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstu publiskajām iestādēm, tūrisma nozares ieinteresētajām personām un starptautiskajām organizācijām apsvērt iespēju izveidot ES drošības sertifikācijas shēmu tūrisma un ceļojumu iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem, lai veicinātu uz ES norādījumiem balstītu īpašu prasību īstenošanu un palielinātu to ceļotāju paļāvību un drošību, kuri apmeklē mūsu dalībvalstis;

9. aicina Komisiju uzstāt uz to, ka Covid-19 pandēmijas saistībā izsniegtie vaučeri ir brīvprātīga rakstura un ka uzņēmumiem ir pienākums izmaksāt atlīdzinājumu ceļotājiem un apmeklētājiem, kā to patlaban paredz ES tiesību akti, lai novērstu vēl citu sadrumstalotu īstenošanu, kas rada atšķirīgu attieksmi pret patērētājiem un konkurences izkropļojumus transporta un tūrisma tirgū; turklāt mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pienācīgu izpildi un vienādu piemērošanu, un veicināt saskaņotu noteikumu izmantošanu attiecībā uz brīvprātīgiem vaučeriem;

10. aicina Komisiju, dalībvalstu publiskās iestādes un ieinteresētās personas sadarboties, lai pēc iespējas drīzāk izstrādātu piemērotus un kopīgus sagatavotības plānus iespējamam Covid-19 infekcijas otrajam vilnim, pievēršoties infekciju profilakses un kontroles pasākumiem ceļojumu un tūrisma nozarē;

11. aicina Komisiju uzsākt īpašu ES komunikācijas kampaņu par ceļošanu un tūrismu, kuras mērķis ir veicināt ceļošanu ES iekšienē, atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos ceļošanai un tūrismam Covid-19 laikā, izglītot tūristus par spēkā esošajiem veselības un drošības pasākumiem un nodrošināt, ka tiek stingri īstenoti ilgtspējas kritēriji, kas garantē ilgtspējīgu, atbildīgu un pieejamu ES tūrisma galamērķu attīstību, kā arī vietējā tūrisma attīstību;

Lielāka solidaritāte un pastiprināta koordinācija ES tūrisma nozarē

12. uzsver, ka ir svarīgi virzīties uz īstenu Eiropas tūrisma politiku, kas būtiski palīdzēs palielināt Savienības ilgtspēju šajā nozarē, sekmēt sadarbību starp dalībvalstīm un radīt iespējas turpmākām ilgtspējīgām investīcijām un inovācijai, lai veicinātu nozares ekoloģisko pārkārtošanu, kā arī radīt un atbalstīt vietējas un pienācīgas darbvietas;

13. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu organizēt Eiropas tūrisma samitu, kurā piedalītos ES iestādes, nozares pārstāvji, reģioni, pilsētas un ieinteresētās personas, lai pārdomātu Eiropas tūrisma nākotni, un atbalsta 2050. gada ceļveža izstrādi virzībai uz ilgtspējīgu, inovatīvu un noturīgu Eiropas tūrisma ekosistēmu (“Eiropas tūrisma programma 2050”), īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskās daudzveidības atbalstam un ainavu aizsardzībai;

14. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kas paredz nodrošināt elastību valsts atbalsta noteikumos; tomēr uzstāj, ka ir vajadzīgi sociāli un ekoloģiski standarti, kā arī skaidras un transporta un tūrisma nozarei specifiskas vadlīnijas, lai būtu iespējama efektīva koordinācija starp visām dalībvalstīm un lai nodrošinātu, ka valstu kompensācijas shēmas tiek izmantotas vienādi un tiek ieviestas uz ierobežotu laiku savlaicīgi un samērīgi ar mērķi novērst Covid-19 uzliesmojuma radītos zaudējumus, nepamatoti nekropļojot konkurenci;

15. atzinīgi vērtē priekšlikumu ES atveseļošanas plānam, ko Komisija iesniedza 2020. gada 27. maijā un kas ietver palielinātu ES ilgtermiņa budžetu (DFS 2021.–2027. gadam) un jaunu atveseļošanas instrumentu 750 miljardu EUR apmērā, kuram vajadzētu būt atkarīgam no ekoloģisko un sociālo standartu ievērošanas;

16. aicina Komisiju atveseļošanas paketē pienācīgu uzmanību pievērst tūrisma nozarei un sniegt norādījumus, lai nodrošinātu ātru un taisnīgu piekļuvi finansējumam pašreizējo un gaidāmo programmu satvarā;

17. atkārtoti aicina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS 2021.–2027. gadam) izveidot īpašu budžeta pozīciju ilgtspējīgam tūrismam un norāda, ka nav konkrēta un mērķtiecīga finanšu instrumenta, kas šajā nozarē palīdzētu veicināt labklājību un cīnīties pret klimata pārmaiņām;

18. aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami atbalstīt uzņēmumus, jo īpaši MVU, lai tiem palīdzētu risināt to likviditātes problēmas, saglabāt darbvietas un pakalpojumus un samazināt tūrisma ietekmi uz vidi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas jauno iniciatīvu SURE, kuras mērķis ir segt valstu saīsināta darbalaika shēmu izmaksas, ļaujot uzņēmumiem saglabāt darbvietas un skaidras naudas rezerves;

19. prasa izstrādāt Eiropas horizontālo stratēģiju MVU atveseļošanai, lai tos atbalstītu ar piekļuvi finansējumam saistīto izmaksu ziņā un veicinot investīcijas stratēģiskās vērtības ķēdēs saskaņā ar zaļo kursu; atgādina, ka ir jāveic vajadzīgie pielāgojumi, lai ievērotu jaunos veselības aizsardzības un drošības pasākumus, nodrošinot būtiskas investīcijas, lai garantētu patērētāju drošību un sociālās distancēšanās ievērošanu, un citus attiecīgus piesardzības pasākumus;

20. uzsver, cik svarīga ir ciešāka sadarbība starp ES, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu ar tūrismu saistītus transversālus jautājumus; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt ES ilgtspējīga tūrisma stratēģiju, kas ietvertu skaidru rīcības plānu ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem, to skaitā ANO ilgtspējas mērķiem, ar priekšlikumu, ka dalībvalstis nosaka skaidrus un uz rezultātiem orientētus stratēģiskos un darbības mērķus, kuros prioritāte tiek piešķirta vides ilgtspējai un dzīves kvalitātei un labklājībai vietējās kopienās;

21. aicina Komisiju saistībā ar pandēmijas un ekoloģisko krīzi izdot pamatnostādnes, pamatojoties uz paraugpraksi tūrisma nozarē, nodrošināt pienācīgu finansiālo atbalstu un veicināt atbilstošu tiešsaistes platformu izveidi un koordināciju, kurās ieinteresētās personas var apmainīties ar paraugpraksi un dalīties informācijā;

Ceļā uz nākotnes prasībām atbilstošu ilgtspējīgu ES tūrisma nozari

22. uzsver, ka tūrisma nozare ir ļoti atkarīga no transporta nozares un ka tāpēc transporta — pirmām kārtām ilgtspējīga — pieejamības un savienojamības uzlabošana, vienlaikus saglabājot augstāko drošības līmeni visās transporta nozarēs (arī attiecībā uz pārvietošanos kājām un riteņbraukšanu), būtiski ietekmētu ES tūrisma nozares attīstību; šajā sakarībā uzsver — saistībā ar to, ka 2021. gads ir Eiropas Dzelzceļa gads un ka ir jāsamazina transporta radītās emisijas, Komisijai būtu jāveicina nakts vilcieni kā ilgtspējīgs alternatīvs ceļošanas veids;

23. uzstāj, ka tūrisma nozarei ir jāsniedz savs ieguldījums fosilā kurināmā patēriņa samazināšanā un Eiropas zaļā kursa vērienīgo mērķu sasniegšanā vai, vēl labāk, centienos vēlākais līdz 2030. gadam par 65 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un līdz 2040. gadam panākt klimatneitralitāti;

24. uzsver, ka ir jāveicina ilgtspējīgi ceļošanas veidi, piemēram, sniedzot lielāku atbalstu velotūrisma infrastruktūrai un nakts vilcieniem; uzsver ekonomiskos un vides ieguvumus, ko tūrismam var sniegt ilgtspējīgi transporta veidi, piemēram, riteņbraukšana, un aicina Komisiju veicināt un ieguldīt velotransporta infrastruktūrā, lai veicinātu šādu tūrismu; norāda, ka zemu izmaksu aviotransports, ko dara iespējamu sociālo un vides standartu pazemināšana, var veicināt īstermiņa uzturēšanās tūrismu, kas palielina tūrisma oglekļa pēdu;

25. uzsver, ka visām dalībvalstīm ir vajadzīgs attīstītas, modernas, drošas un ilgtspējīgas infrastruktūras tīkls, lai atvieglotu ceļošanu visā ES un padarītu perifērās dalībvalstis pieejamākas Eiropas iekšējam un starptautiskajam tūrismam; tāpēc aicina Komisiju atbalstīt pamestu vai neizmantotu reģionālo pārrobežu dzelzceļa savienojumu atjaunošanu[3], turpināt pašreizējā infrastruktūras tīkla atbilstības pārbaudes un ierosināt tūlītējus papildu pasākumus vismazāk attīstītajiem un attālajiem reģioniem, kuros bieži ir vismazāk attīstītie tīkli un kuriem vajadzīga īpaša uzmanība; norāda — lai gan pierobežas reģioni visā ES veido 40 % no tās teritorijas un tajos dzīvo trešā daļa no ES iedzīvotājiem[4], to situācija ir divkārši sarežģīta, jo tie bieži ir lauku reģioni un atrodas perifērijā, lai gan tie var būt vieni no vispievilcīgākajiem tūrisma galamērķiem; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek veikta pienācīga plānošana, lai pabeigtu visu TEN-T pamattīklu un visaptverošo tīklu izveidi attiecīgi līdz 2030. un 2050. gadam, norādot grafiku un pieejamos budžeta līdzekļus, un to, vai ir vajadzīgas izmaiņas, lai nodrošinātu nekaitēšanas principa ievērošanu, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu posmiem, jo īpaši dalībvalstīs, kuras šajās jomās nevirzās uz priekšu; uzsver, ka šādā atbilstības pārbaudē ir arī jānovērtē, vai šajos projektos tiek ievērots nekaitēšanas princips, kas ir Komisijas atveseļošanas paketes pamatā[5], un pretējā gadījumā jāierosina attiecīgas izmaiņas;

26. aicina Komisiju saglabāt savu uzraudzības sistēmu, arī starpposma mērķus, un stratēģiju “izmanto vai zaudē”, lai novērtētu dalībvalstu panākto progresu, ievērot sistemātisku un vienotu pieeju ar noteiktiem termiņiem, kuros dalībvalstīm jāsniedz atbildes dati par pabeigtiem segmentiem, un veikt atbilstīgus pasākumus, pārskatot TEN-T regulu, lai uzlabotu dalībvalstu veikto ilgtermiņa uzturēšanas plānošanu;

27. aicina Komisiju izpētīt krīžu pārvarēšanas mehānisma darbības iespējamību un iespējamos ieguvumus ES tūrisma nozarē, lai pienācīgi un ātri reaģētu uz turpmākiem vīrusu uzliesmojumiem un pandēmijām; uzsver, ka ir svarīgi iekļaut finansējuma risinājumus īstermiņa finansējuma nepietiekamības gadījumos, kā arī paredzēt vidēja termiņa un ilgtermiņa sistēmu un stratēģiju aktivizēšanu;

28. atgādina, ka ir svarīgi arī turpmāk attīstīt spēju atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību krīzes laikā, lai aizsargātu darba ņēmējus, palīdzētu uzņēmumiem un nodrošinātu, ka pasažieru tiesības tiek ievērotas un ka pasākumi ir vērsti uz pasažieru drošību; turklāt uzsver, ka ir jāstrādā ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai ņemtu vērā visas attiecīgo transporta un tūrisma nozaru īpatnības un aspektus;

29. norāda, ka ir svarīgi izmantot kopīgu ES pieeju, lai aizsargātu un uzlabotu uz iedzīvotājiem vērsto komunikācijas stratēģiju, kurā arī jāuzsver ekoloģiskās problēmas un ilgtspējīgas alternatīvas; turklāt uzsver ES koordinējošo lomu tūrisma nozarē, kas būtu jāuzlabo, īstenojot darbības ar ES pievienoto vērtību un vēl vairāk veicinot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm; prasa samazināt administratīvo un fiskālo slogu, atbalstīt uzņēmumu izveidi un veicināt pieejamību visiem, arī cilvēkiem ar invaliditāti, pārrobežu tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu;

30. uzskata, ka jaunu tehnoloģiju parādīšanās un turpmāka digitalizācija ievērojami palielinātu ceļojumu un tūrisma nozares pievilcību un ka lietotājdraudzīgas platformas un jauni uzņēmējdarbības modeļi veicinātu nozares ilgtspējas potenciālu; tāpēc uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi regulāri apmācīt un pārkvalificēt šajā nozarē strādājošo darbaspēku, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējai, digitālajām prasmēm un novatoriskām tehnoloģijām;

31. norāda, ka ir svarīgi veicināt ilgtspējīgu tūrismu, darbvietu radīšanu, dabas ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, izaugsmi un konkurētspēju, pamatojoties uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, kas atsakās no pārmērīga tūrisma un tā postošās ietekmes; aicina Komisiju atvieglināt ES finansējuma pieejamību tūrisma nozares ieinteresētajām personām, kas iesaistītas novatorisku, viedu un ilgtspējīgu augstas kvalitātes tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, un vēl vairāk veicināt pieejamību visiem (arī cilvēkiem ar invaliditāti), ilgtspēju, neatkarību no sezonas un tūristu plūsmu ģeogrāfisko izkliedētību; uzskata, ka ir jānodrošina atbalsts un koordinācija Savienības līmenī, lai uzlabotu tūrisma pārvaldību valsts, reģionālā un vietējā līmenī, cita starpā ieviešot tūrisma ilgtspējas sertifikāciju[6]; arī uzskata, ka būtu jāpārtrauc finanšu plūsmas uz kaitīgām tūrisma nozarēm, kas īsteno neilgtspējīgu praksi, piemēram, lielajiem kruīzu kuģiem, vai kas apdraud sevišķi jutīgas vides teritorijas;

32. attiecībā uz ilgtspējīga tūrisma marķējumu norāda, ka ir ļoti svarīgi veicināt vietējā līmeņa iniciatīvas, piemēram, kvalitātes un ilgtspējas marķējuma popularizēšanas kampaņas, kā arī pieejamību un atbalstu uzņēmumiem sertifikācijas iegūšanai; aicina Komisiju atbalstīt šādas kampaņas; aicina arī ES iestādes pieprasīt, lai ES iepirkumos un projektu finansēšanā tiktu slēgti līgumi ar sertificētiem tūrisma uzņēmumiem;

33. uzsver tūrisma nozīmi noteiktās ES valstīs un ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus bieži vien visvairāk skar klimata pārmaiņas, bet kur ar tūrismu saistītie pakalpojumi bieži ir arī svarīgs faktors darbvietu nodrošināšanā un viens no galvenajiem vietējo iedzīvotāju ienākumu avotiem; aicina Komisiju izstrādāt īpaši pielāgotus pasākumus, atjaunojot pārvietošanās brīvību un transporta savienojumus starp tālākajām teritorijām un salām un ES kontinentālo daļu; norāda, ka šiem reģioniem ārkārtīgi svarīgas ir īpašas savienojumu joslas un papildu finansiālais un administratīvais atbalsts; uzsver, ka ir svarīgi ES tūrisma stratēģijā un iniciatīvās pievērsties piekrastes un jūrlietu jautājumiem, tostarp finansēšanas iespējām un veicināšanas un komunikācijas instrumentiem, kā arī stiprināt attiecīgo tirgu darbību, sadarbībā ar galamērķa ieinteresētajām personām un iestādēm izstrādājot īpaši pielāgotas politikas nostādnes;

34. atgādina, ka kultūrtūrisms veido 40 % no visa Eiropas tūrisma, tāpēc aicina Komisiju ierosināt, lai dalībvalstis noteiktu skaidrus un uz ilgtspēju un rezultātiem orientētus stratēģiskos un darbības mērķus nākamajā kultūras darba plānā, un uzlabot pašreizējo kultūras stratēģisko satvaru; uzsver, ka investīcijas kultūras objektos būtu jāuzskata par resursu dabas un kultūras mantojumā un sinerģijā ar vietējo amatniecību, lauksaimniecību u. c. balstītas aprites ekonomikas uzlabošanai un atbilstoši pret tām jāattiecas, neaizmirstot kultūras objektu patieso vērtību kā daļai no mūsu kultūras mantojuma, kas ir jāaizsargā, jo īpaši pret klimata pārmaiņām un pārmērīgu tūrismu;

35. uzsver ieguvumus, ko sniedz lauku un agroekoloģiskais tūrisms, kā arī labi pārvaldīts tūrisms aizsargājamās teritorijās, un aicina Komisiju arī turpmāk veicināt un atbalstīt iniciatīvas, kas lauku apvidiem radītu papildu ienākumu avotus un darba iespējas, novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos un palielinātu sociālos ieguvumus; uzsver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), jo īpaši programmas Leader, potenciālo nozīmi vietējā un lauku tūrisma iniciatīvu atbalstīšanā un prasa, lai šī programma tiktu pienācīgi finansēta 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

36. norāda, cik svarīgs ir veselības tūrisms, kas ietver medicīnisko, fiziskās labsajūtas un kūrortu tūrismu; aicina Komisiju attiecīgā gadījumā veicināt Eiropas veselības profilaksi, balneoloģiju un ilgtspējīgu kalnu medicīnisko tūrismu; uzsver, ka ir vajadzīgas turpmākas investīcijas, lai uzlabotu ilgtspējīgu tūrisma infrastruktūru, un ka ir svarīgi uzlabot Eiropas pamanāmību fiziskās labsajūtas un kūrortu tūrisma kontekstā; aicina Komisiju paredzēt turpmākas zinātniski pamatotas finansēšanas iespējas, jo medicīniskais tūrisms, izmantojot profilakses pasākumus un samazinot zāļu patēriņu, var palīdzēt samazināt veselības aprūpes izmaksas, kā arī vēl vairāk uzlabot ilgtspēju un darba kvalitāti;

37. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājai, Eiropadomes priekšsēdētājam un pašreizējai Padomes prezidentvalstij.

[1] https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/629184/IPOL_STU(2018)629184_EN.pdf

[2] LESD 195. panta 1. punkts: “Savienība papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā”.

[3] REGIO ĢD ziņojums “Comprehensive analysis of the existing cross-border rail transport connections and missing links on the internal EU borders” (Visaptveroša analīze par pašreizējiem pārrobežu dzelzceļa transporta savienojumiem un trūkstošajiem posmiem uz ES iekšējām robežām).

(Avots: https://ec.europa.eu/regional_policy/en/newsroom/news/2018/06/06-06-2018-report-comprehensive-analysis-of-the-existing-cross-border-rail-transport-connections-and-missing-links-on-the-internal-eu-borders)

[5] https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/communication-europe-moment-repair-prepare-next-generation.pdf

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 17. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika