Procedūra : 2020/2683(RSO)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0190/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0190/2020

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0161

<Date>{11/06/2020}11.6.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0190/2020</NoDocSe>
PDF 141kWORD 45k

<TitreType>LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 207. pantu</TitreRecueil>


<Titre>par Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku</Titre>

<DocRef>(2020/2683(RSO))</DocRef>


<Commission>Priekšsēdētāju konference</Commission>

GROZĪJUMI

B9-0190/2020

Eiropas Parlamenta lēmums par Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku

(2020/2683(RSO))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

 ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES),

 ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7.,8., 11., 12., 39., 40., 47. un 52. pantu,

 ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un jo īpaši tās 8., 9., 10., 11., 13., 16. un 17. pantu, un šīs konvencijas protokolu un jo īpaši tā 3. pantu,

 ņemot vērā Reglamenta 207. pantu,

A. tā kā ar šo lēmumu izveidotās īpašās komitejas darba rezultātiem būtu jānodrošina kopēja, holistiska ilgtermiņa pieeja pierādījumu izskatīšanai par tādu ārvalstu iejaukšanos ES un tās dalībvalstu demokrātisko iestāžu darbā un procesos, kas tiek īstenota ne tikai pirms visām lielajām valsts un Eiropas vēlēšanām, bet arī pastāvīgi visā ES, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp dezinformācijas kampaņas tradicionālajos un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai veidotu sabiedrības viedokli, kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, tiešu un netiešu finansiālu atbalstu, kā arī ekonomisku spiedienu uz politiskajiem aktoriem un pilsoniskās sabiedrības graušanu;

B. tā kā, raugoties uz visiem ziņotajiem gadījumiem, kad notikusi ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos un iestāžu darbā, redzams sistemātisks rīcības modelis, kas pēdējos gados atkārtojies vairākkārt;

C. tā kā valstisku trešo valstu aktoru un nevalstisku aktoru mēģinājumi iejaukties ES un tās dalībvalstu demokrātijas darbībā, kā arī apdraudēt LES 2. pantā nostiprinātās vērtības, ļaunprātīgi iejaucoties, atspoguļo plašākas tendences, ar ko saskaras demokrātiskās valstis visā pasaulē;

D. tā kā ārvalstu iejaukšanos izmanto apvienojumā ar ekonomisku un militāru spiedienu, lai kaitētu Eiropas vienotībai,

1. nolemj izveidot Īpašo komiteju attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, kuras kompetence ir šāda:

 a) rūpīgi analizēt izmeklēšanas, kas liecina, ka ir pārkāpti vai apieti svarīgi vēlēšanu noteikumi, jo īpaši spēkā esošie noteikumi par kampaņu finansējuma pārredzamību, un ir ziņots par dažādu likumīgu un nelikumīgu starpnieku un fiktīvu līdzekļu devēju politiskajiem izdevumiem, kuru avots ir trešās valstis;

b) apzināt iespējamās jomas, kurās būtu vajadzīgi leģislatīvi un neleģislatīvi pasākumi, ar kuriem varētu panākt, ka sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas, neapdraudot vārda brīvību, sāk marķēt saturu, ar ko dalās boti, pārskatīt algoritmus, lai tos padarītu pēc iespējas pārskatāmākus attiecībā uz faktoriem, kas ietekmē to, kā rāda, prioritizē un koplieto saturu, pazemina tā vietu ranžējumā un to dzēš, un slēgt tādu personu kontus, kas iesaistās koordinētā neautentiskā rīcībā tiešsaistē vai nelikumīgās darbībās, kuru mērķis ir sistemātiski apdraudēt demokrātiskos procesus vai kurināt naida runu;

c) dot ieguldījumu notiekošajās debatēs par to, kā ne tikai valsts iestādēs, bet arī sadarbībā ar tehnoloģiju un sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem un privāto sektoru kopumā palielināt atbildību par cīņu pret ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, lai palielinātu informētību par to lomu, pienākumiem un atbildību cīņā pret ārvalstu iejaukšanos, vienlaikus neapdraudot vārda brīvību;

d) izvērtēt valstu pasākumus, kas spēj nodrošināt stingrus ierobežojumus attiecībā uz politiskā finansējuma avotiem, jo ārvalstu aktori ir atklājuši likumīgus un nelikumīgus veidus, kā apiet valsts tiesību aktus, un ir piedāvājuši slēptu atbalstu saviem sabiedrotajiem, ņemot aizdevumus ārvalstu bankās, ar atbalstu natūrā nodrošinot vērtīgus priekšmetus, izmantojot pirkuma līgumus un komerclīgumus, pastkastītes uzņēmumus, bezpeļņas organizācijas, fiktīvus līdzekļu devējus no pilsoņu vidus, jaunās tehnoloģijas, kas sniedz iespēju nodrošināt anonimitāti, tiešsaistes reklāmu, ar ekstrēmistu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu starpniecību un finanšu darbību veicināšanu; apzināt iespējamās jomas, kurās būtu nepieciešami pasākumi attiecībā uz politisko partiju un politisko kampaņu finansēšanu;

e) ierosināt koordinētu rīcību ES līmenī, lai novērstu hibrīddraudus, tostarp kiberuzbrukumus militāriem un nemilitāriem mērķiem, uzlaušanas un informācijas noplūdes operācijas, kas vērstas pret likumdevējiem, valsts amatpersonām, žurnālistiem, politiskajām partijām un kandidātiem, kā arī kiberspiegošanu korporatīvā intelektuālā īpašuma zādzības un sensitīvu iedzīvotāju datu zādzības nolūkā, jo šos draudus nevar novērst tikai valstu iestādes, darbojoties atsevišķi, vai tikai ar privātā sektora pašregulāciju, bet tiem ir vajadzīga vairāku līmeņu dažādu ieinteresēto personu pieeja; izvērtēt drošības aspektu saistībā ar šiem draudiem, kas var radīt nopietnas politiskas, ekonomiskas un sociālas sekas Eiropas iedzīvotājiem;

f) izpētīt ES atkarību no ārvalstu tehnoloģijām kritiskās infrastruktūras piegādes ķēdēs, tostarp attiecībā uz interneta infrastruktūru, kas cita starpā ietver aparatūru, programmatūru, lietojumprogrammas un pakalpojumus, kā arī apsvērt nepieciešamās darbības, lai stiprinātu spējas vērsties pret naidīgu trešo pušu stratēģisko komunikāciju un apmainīties ar informāciju un paraugpraksi šajā jomā; atbalstīt un veicināt koordināciju starp dalībvalstīm attiecībā uz informācijas, zināšanu un labas prakses apmaiņu, lai novērstu draudus un pašreizējos trūkumus;

g) apzināt, izvērtēt un ierosināt veidus, kā novērst drošības pārkāpumus ES iestādēs;

h) vērsties pret naidīgi noskaņotu trešo valstu informācijas kampaņām un stratēģisko komunikāciju, tostarp tām, ko īsteno ar Eiropas vietējo aktoru un organizāciju starpniecību, kas kaitē Eiropas Savienības mērķiem un ir izveidotas, lai ietekmētu Eiropas sabiedrības viedokli nolūkā apgrūtināt ES kopējās nostājas panākšanu, cita starpā KĀDP un KDAP jautājumos;

i) vērsties pie visiem attiecīgajiem ES līmeņa un tās dalībvalstu dienestiem un iestādēm, ko tā uzskata par būtiskiem un efektīviem, lai īstenotu savas pilnvaras;

2. uzsver, ka kompetentās pastāvīgās komitejas savā darbā ņem vērā īpašās komitejas ieteikumu;

3. nolemj, ka Parlamenta to pastāvīgo komiteju pilnvaras, personāls un pieejamie resursi, kuras ir atbildīgas par jautājumiem saistībā ar tādu Savienības tiesību aktu pieņemšanu, uzraudzību un īstenošanu, kas attiecas uz īpašās komitejas atbildības jomu, netiks ietekmētas vai dublētas un tādējādi nemainīsies;

4. nolemj, ka ikvienā gadījumā, kad īpašās komitejas darbs būs saistīts ar konfidenciālu pierādījumu uzklausīšanu, liecībām, kas saistītas ar personas datiem, vai viedokļu apmaiņām vai uzklausīšanām ar iestādēm un struktūrām par konfidenciālu informāciju, tostarp zinātniskiem pētījumiem vai to daļām, kam piešķirts konfidencialitātes statuss saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009[1] 63. pantu, sanāksmes notiks aiz slēgtām durvīm; turklāt nolemj, ka lieciniekiem un ekspertiem būs tiesības sniegt paziņojumus vai liecības aiz slēgtām durvīm;

5. nolemj, ka to personu saraksts, kas uzaicināti uz publiskām sanāksmēm, to personu saraksts, kas tās apmeklē, un šādu sanāksmju protokoli tiks publicēti;

6. nolemj, ka konfidenciāli dokumenti, kurus saņems īpašā komiteja, tiks izvērtēti saskaņā ar procedūru, kas noteikta Reglamenta 221. pantā; turklāt nolemj, ka šāda informācija tiks izmantota vienīgi īpašās komitejas galīgā ziņojuma sagatavošanai;

7. nolemj, ka īpašajā komitejā būs 33 locekļi;

8. nolemj, ka īpašās komitejas pilnvaru laiks būs 12 mēneši un ka tas sāksies dienā, kad notiks tās dibināšanas sanāksme;

9. nolemj, ka īpašā komiteja var iesniegt Parlamentam vidusposma ziņojumu un ka tā iesniegs galīgo ziņojumu, kurā būs faktoloģiski konstatējumi un ieteikumi par veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām, neskarot pastāvīgo komiteju kompetences saskaņā ar Reglamenta VI pielikumu.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 15. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika