Procedūra : 2020/2685(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0196/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0196/2020

Debates :

PV 17/06/2020 - 21
CRE 17/06/2020 - 21

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0173

<Date>{16/06/2020}16.6.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0196/2020/REV</NoDocSe>
PDF 213kWORD 53k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par protestiem pret rasismu pēc Džordža Floida nāves</Titre>

<DocRef>(2020/2685(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Michael Gahler, Isabel Wiseler-Lima, Roberta Metsola, Sandra Kalniete, Esteban González Pons</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Evin Incir, Birgit Sippel, Tonino Picula, Kati Piri, Simona Bonafè, Javier Moreno Sánchez, Iratxe García Pérez, Juan Fernando López Aguilar, Sylvie Guillaume</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Sophia in ’t Veld, Hilde Vautmans, Samira Rafaela, Nicolae Ştefănuță</Depute>

<Commission>{Renew}grupas "Renew" vārdā</Commission>

<Depute>Alice Kuhnke</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Martin Schirdewan, Clare Daly, Younous Omarjee, Pernando Barrena Arza, Konstantinos Arvanitis, Malin Björk, Marisa Matias, José Gusmão, Sira Rego, Cornelia Ernst, Miguel Urbán Crespo</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0196/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par protestiem pret rasismu pēc Džordža Floida nāves

(2020/2685(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), un jo īpaši tā preambulas otro ievilkumu un ceturto līdz septīto ievilkumu, kā arī LES 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro daļu un 6. pantu,–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 10. un 19. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 2., 3., 4., 5. un 21. pantu,

 ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības[1],

 ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm[2],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI[3],

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2020. gada ziņojumu par pamattiesībām, FRA 2017. gada decembrī publicēto Otro Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas apsekojumu (EU-MIDIS II), FRA 2018. gada 23. novembrī un 2019. gada 15. novembrī publicētos apsekojumus “Being black in the EU”, kā arī FRA ziņojumu par afrikāņu izcelsmes cilvēku pieredzēto rasu diskrimināciju un rasistisko vardarbību Eiropas Savienībā,

 ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2017. gadā[4],

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par rasismu un naidu pret minoritātēm visā pasaulē,

 ņemot vērā 2019. gada 26. marta rezolūciju par afrikāņu izcelsmes cilvēku pamattiesībām Eiropā[5],

 ņemot vērā 2019. gada 14. februāra rezolūciju par tiesībām uz miermīlīgu protestu un samērīgu spēka lietošanu[6],

 ņemot vērā to, ka 2016. gada jūnijā ir izveidota ES augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos,

 ņemot vērā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) vispārējos politikas ieteikumus,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos video preses konferenci 2020. gada 2. jūnijā pēc Džordža Floida nāves,

 ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejā 2020. gada 5. jūnijā notikušo viedokļu apmaiņu par Džordža Floida lietu,

 ņemot vērā FRA 2018. gada 5. decembra publikāciju “Ceļvedis nelikumīgas profilēšanas novēršanai šobrīd un turpmāk”,

 ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 12. protokolu par diskriminācijas aizliegumu,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2001. gada 19. septembra Ieteikumu par Eiropas Policijas ētikas kodeksu;

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

 ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas (CERD) vispārīgos ieteikumus,

 ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Mišelas Bašlē 2020. gada 28. maija paziņojumu, kurā nosodīta Džordža Floida nogalināšana,

 ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes īpašo procedūru neatkarīgo ekspertu 2020. gada 5. jūnija paziņojumu par protestiem pret sistēmisko rasismu Amerikas Savienotajās Valstīs,

 ņemot vērā 2002. gada Durbanas deklarāciju un rīcības programmu un ar to saistītos turpmākos pasākumus, kā arī ANO īpašā referenta ziņojumu par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības mūsdienu izpausmēm cīņā pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību,

 ņemot vērā Starptautisko afrikāņu izcelsmes personu desmitgadi,

 ņemot vērā ASV konstitūciju,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2020. gada 25. maijā Mineapolē, Minesotas štatā 46 gadus vecs, neapbruņots afroamerikānis Džordžs Floids tika arestēts par to, ka viņš, iespējams, norēķinoties bija izmantojis viltotu naudaszīmi, un tika nogalināts, baltādainam policistam ar celi aizžņaudzot viņa kaklu 8 minūtes 46 sekundes; tā kā Džordžs Floids vairākkārt sacīja, ka nevar elpot;

B. tā kā Džordža Floida nāve, kas ir tikai viens no piemēriem policijas darbinieku pārmērīga spēka lietošanas gadījumu un slepkavību sarakstā, ir izraisījusi masveida demonstrācijas un protestus pret rasismu un policijas brutalitāti visā ASV, kā arī visā pasaulē;

C. tā kā pēc masveida protestiem policista Dereka Čovina sākotnējo apsūdzību trešās pakāpes slepkavībā bez nodoma nogalināt nomainīja uz apsūdzību par otrās pakāpes slepkavību un nonāvēšanu aiz neuzmanības, par ko viņam tika piespriests kopējais maksimālais cietumsods — 35 gadi; tā kā trīs citi Džordža Floida arestēšanā iesaistītie policisti tika atlaisti no darba un viņiem tika izvirzītas apsūdzības par līdzdalību nozieguma izdarīšanā;

D. tā kā protesti, kas notika pēc Džordža Floida nāves, ir tikai pēdējie virknē protestu, kas ASV jau ilgu laiku notiek pret policijas brutalitāti un rasismu; tā kā ASV ieslodzīto vidū līdz pat 40 % ir melnādaini cilvēki un cilvēki ar citādu ādas krāsu, lai gan šie cilvēki veido tikai 13 % no kopējā iedzīvotāju skaita; tā kā, policijai aizturot melnādainus cilvēkus, mirstības rādītājs ASV ir sešas reizes lielāks nekā gadījumos, kad tiek aizturēti baltādaini cilvēki, un trīs reizes lielāks nekā gadījumos, kad tiek aizturēti latīņamerikāņi[7], un pret viņiem arī tiek piemērots pārmērīgs vai letāls spēks, kas ir nesamērīgi ietekmējis citādas ādas krāsas cilvēkus;

E. tā kā protestu laikā, tostarp Mineapolē, notika atsevišķi vardarbīgi incidenti;

F. tā kā ASV prezidents Donalds Tramps ir mobilizējis Nacionālo gvardi;

G. tā kā ASV prezidenta reakcija un musinošā retorika, tostarp viņa draudi izvietot ASV armiju, ja pašreizējie protesti nerimsies, ir vēl vairāk pastiprinājusi protestus;

H. tā kā CNN reportieris Omārs Himeness un viņa kolēģi tika aizturēti, veidojot reportāžu par protesta akciju Mineapolē, un vēlāk, saņemot apstiprinājumu par to, ka viņi ir plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, tika atbrīvoti; tā kā lielam skaitam žurnālistu tika liegta iespēja brīvi ziņot par demonstrācijām, neraugoties uz to, ka bija skaidri redzamas viņu plašsaziņas līdzekļu akreditācijas kartes, un tā kā policijas spēki uzbruka desmitiem žurnālistu, no kuriem daži guva smagus ievainojumus;

I. tā kā ES ir apņēmusies ievērot vārda un informācijas brīvību, kā arī pulcēšanās un biedrošanās brīvību; tā kā saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru attiecībā uz visiem pamattiesību ierobežojumiem ir jāievēro likumības, nepieciešamības un samērīguma principi;

J. tā kā pēc Džordža Floida nāves un protestiem ASV tūkstošiem cilvēku Eiropas pilsētās un citviet pasaulē devās demonstrācijās, lai atbalstītu ASV notiekošos protestus un kopā ar kustību “Black Lives Matter” protestētu pret rasismu; tā kā kustība “Black Lives Matter” nav jauna kustība;

K. tā kā dažās ES dalībvalstīs protesti pastiprināja kustību, kas cīnās ar rasismu pret melnādainiem un citādas ādas krāsas cilvēkiem, un lika izvērtēt Eiropas koloniālo pagātni un lomu transatlantiskajā vergu tirdzniecībā; tā kā šī netaisnība un noziegumi pret cilvēci būtu jāatzīst ES un valstu līmenī, jārisina iestāžu līmenī un jāiekļauj izglītībā;

L. tā kā demokrātiskā starptautiskā sabiedrība stingri noraidīja pārmērīgu spēka lietošanu, nosodīja jebkāda veida vardarbību un rasismu un pieprasīja ātri, efektīvi un pilnībā ievērojot tiesiskumu un cilvēktiesības, novērst visus šāda veida incidentus;

M. tā kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības ir ES tiesību aktu pamatprincipi; tā kā šiem kopīgajiem principiem un vērtībām būtu jāapvieno mūs cīņā pret jebkāda veida netaisnību, rasismu un diskrimināciju;

N. tā kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskriminēšanu ir pamattiesības, kas nostiprinātas Līgumos un Pamattiesību hartā, un tās būtu pilnībā jāievēro;

O. tā kā Pamattiesību hartas 21. panta 1. punkts nosaka, ka ir aizliegta visu veidu diskriminācija, tostarp dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

P. tā kā ES devīze “Vienoti daudzveidībā” ietver ne tikai valstspiederību, bet arī visus iepriekš minētos aspektus;

Q. tā kā rasisms rada bažas visā pasaulē un tā kā visā pasaulē joprojām vērojama rasistiska un ksenofobiska attieksme;

R. tā kā saskaņā ar FRA datiem rasu diskriminācija un aizskaroša izturēšanās joprojām ir izplatīta visā Eiropas Savienībā[8]; tā kā rasu un etniskās minoritātes tiek pakļautas aizskarošai attieksmei, vardarbībai un naidīgiem izteikumiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē; tā kā rasu un etniskās minoritātes ES saskaras ar strukturālu diskrimināciju visās jomās, tostarp mājokļu, veselības aprūpes, nodarbinātības un izglītības jomā;

S. tā kā FRA apsekojumā gūtie dati liecina, ka rasu grupas, kuras Eiropā visvairāk skar rasisms un diskriminācija etniskās vai imigrantu izcelsmes dēļ, ir romi un personas no Ziemeļāfrikas un Subsahāras valstīm[9];

T. tā kā viedokļu veidotāji un politiķi visā ES pauž rasistiskus un ksenofobiskus uzskatus, līdzveidodami tādu sociālo klimatu, kurā zeļ rasisms, diskriminācija un naida noziegumi; tā kā šo klimatu vēl vairāk veicina populistiskas un ekstrēmistu kustības, kas cenšas sašķelt mūsu sabiedrību; tā kā šādi uzskati ir pretrunā Eiropas kopīgajām vērtībām, kurām ir pievienojušās visas dalībvalstis;

U. tā kā policijas un tiesībaizsardzības spēku darba mērķis ir garantēt cilvēku drošību ES un aizsargāt viņus pret noziedzību, terorismu un nelikumīgām darbībām vai pasākumiem, kā arī dažkārt visai grūtos apstākļos piemērot tiesību aktus;

V. tā kā arī Eiropas Savienībā pastāv rasisms un diskriminācija un policija pārmērīgi un nāvējoši piemēro spēku; tā kā par pārmērīga spēka lietošanu ir kritizētas vairāku dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes; tā kā saskarsmē ar policiju vai citiem valsts iestāžu pārstāvjiem fiziska spēka lietošana, kas nav bijusi absolūti nepieciešama personas uzvedības dēļ, mazina cilvēka cieņu un principā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas[10] 3. pantā noteikto tiesību pārkāpums; tā kā nesamērīga spēka lietošana būtu stingri jānosoda;

W. tā kā FRA ir ziņojusi par to, ka melnādaini un citādas ādas krāsas cilvēki ES saskaras ar profilēšanu rases dēļ un diskriminējošu profilēšanu; tā kā piecu gadu laikā pirms apsekojuma policija bija apturējusi vienu ceturtdaļu no visām FRA aptaujātajām afrikāņu izcelsmes personām un 41 % no viņām pēdējo apturēšanu raksturoja kā profilēšanu rases dēļ[11];

X. tā kā lielākā daļa (63 %) cilvēku, kas cietuši policijas veiktos rasistiskos fiziskos uzbrukumos, neziņoja par incidentu vai nu tāpēc, ka uzskatīja, ka ziņošana neko nemainītu (34 %), vai tāpēc, ka viņi neuzticas policijai vai baidās no tās (28 %)[12]; tā kā ir jānodrošina no policijas vardarbības cietušo aizsardzība un piekļuve tiesu iestādēm;

Y. tā kā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) gada ziņojumā par naida noziegumiem ir konstatēts, ka melnādainie cilvēki un citādas ādas krāsas cilvēki bieži kļūst par rasistiskas vardarbības upuriem, tomēr daudzās valstīs trūkst tiesiskās palīdzības un finansiālā atbalsta cietušajiem, kas atgūstas no vardarbīgiem uzbrukumiem;

Z. tā kā ES iestādēm ir jāveic konkrēti pasākumi, lai novērstu strukturālo rasismu, diskrimināciju un rasu un etnisko minoritāšu grupu nepietiekamu pārstāvību tās struktūrās;

AA. tā kā ir mūsu sabiedrībās ir jāpastiprina cīņa pret rasismu un diskrimināciju un jāuzņemas par to kopīga atbildība; tā kā Eiropas Savienībai nekavējoties ir jāiesaistās pārdomās par strukturālo rasismu un diskrimināciju, ar ko saskaras daudzas minoritāšu grupas, kā arī jāapņemas vērsties pret to,

1. apstiprina, ka melnādaino cilvēku dzīvībām ir vērtība (Black Lives Matter);

2. stingri nosoda šausminošo Džordža Floida nāvi ASV, kā arī līdzīgas slepkavības citur pasaulē; izsaka līdzjūtību viņa un citu upuru radiniekiem un draugiem; aicina iestādes pamatīgi izmeklēt šo un līdzīgus gadījumus un saukt vainīgos pie atbildības;

3. stingri nosoda visus rasisma, naida un vardarbības veidus, kā arī jebkādus fiziskus vai verbālus uzbrukumus gan publiskajā, gan privātajā sfērā, vēršoties pret personām, kas pieder konkrētai rasei vai etniskajai izcelsmei, reliģijai vai pārliecībai un valstspiederībai; atgādina, ka mūsu sabiedrībā nav vietas rasismam un diskriminācijai; aicina Komisiju, Eiropadomi un Padomi paust stingru un izlēmīgu nostāju pret rasismu, vardarbību un netaisnību Eiropā;

4. aicina Amerikas Savienoto Valstu valdību un iestādes veikt izšķirošus pasākumus, lai novērstu strukturālo rasismu un nevienlīdzību valstī, par ko liecina policijas brutalitāte; nosoda policijas represijas pret miermīlīgiem ASV protestētājiem un žurnālistiem un pauž dziļu nožēlu par ASV prezidenta draudiem izvietot ASV armiju;

5. atbalsta nesenos masveida protestus Eiropas galvaspilsētās un pilsētās pret rasismu un diskrimināciju pēc Džordža Floida nāves; uzsver protestētāju aicinājumu iestāties pret apspiešanu un strukturālo rasismu Eiropā; pauž solidaritāti, cieņu un atbalstu miermīlīgajiem protestiem un uzskata, ka mūsu sabiedrībai ir jāpieliek punkts strukturālajam rasismam un nevienlīdzībai; atgādina par starptautiskajos līgumos nostiprinātajām katras personas tiesībām uz miermīlīgiem protestiem; pauž nožēlu par atsevišķiem vardarbīgiem incidentiem;

6. aicina visus līderus un iedzīvotājus atturēties no vērtību lejupslīdes un vēl vairāk sekmēt cilvēktiesības, demokrātiju, vienlīdzību likuma priekšā un plašsaziņas līdzekļu brīvību un neatkarību; nosoda līderu paziņojumus un darbības, kas var apdraudēt šīs vērtības un palielināt šķelšanos mūsu sabiedrībās; norāda, ka šīs vērtības ir gan ES, gan ASV, gan arī mūsu transatlantiskās sadarbības pamatā; uzsver, cik svarīga ir ciešāka parlamentu sadarbība, izmantojot Transatlantisko likumdevēju dialogu, lai nākamajā sanāksmē apmainītos viedokļiem un dalītos ar paraugprakses piemēriem, un noteiktu tiesiskos līdzekļus strukturālā rasisma apkarošanai un cilvēktiesību aizsardzībai;

7. aicina uz ciešāku daudzpusēju sadarbību, lai apkarotu rasismu un diskrimināciju; aicina Komisiju cieši sadarboties ar tādiem starptautiskiem dalībniekiem kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ANO, Āfrikas Savienība un Eiropas Padome, kā arī ar citiem starptautiskiem dalībniekiem, lai starptautiskā līmenī apkarotu rasismu; atzinīgi vērtē 54 Āfrikas valstu prasību 2020. gada 17. jūnijā ANO Cilvēktiesību padomē rīkot steidzamas debates par “pašreizējiem rasistiski motivētiem cilvēktiesību pārkāpumiem, sistēmisko rasismu, policijas brutalitāti un vardarbību pret miermīlīgiem protestiem”;

8. aicina ES iestādes, struktūras un aģentūras, un dalībvalstis katrreiz stingri un publiski nosodīt nesamērīgo spēka pielietošanu un rasistiskas tendences tiesībaizsardzības jomā ES, ASV un visā pasaulē;

9. uzskata, ka cīņa pret rasismu ir horizontāls jautājums un ka tas būtu jāņem vērā visās Savienības politikas jomās; atgādina, ka visiem iedzīvotājiem vajadzētu būt tiesībām uz aizsardzību pret šo nevienlīdzību gan kā indivīdiem, gan kā grupai, tostarp arī uz pozitīviem pasākumiem viņu tiesību veicināšanai un pilnīgai un vienlīdzīgai to izmantošanai;

10. atgādina, ka 2019. gada 26. martā tika pieņemta rezolūcija par afrikāņu izcelsmes cilvēku pamattiesībām, un aicina ES un dalībvalstis to steidzami īstenot;

11. pauž dziļas bažas par ziņotajiem labējā ekstrēmisma gadījumiem drošības spēkos, kas ir atklāti pēdējos gados ES[13];

12. aicina ES iestādes un dalībvalstis oficiāli atzīt pagātnē veiktās netaisnības un noziegumus pret cilvēci, kas pastrādāti pret melnādainajiem cilvēkiem un citādas ādas krāsas cilvēkiem; atzīst vergu tirdzniecību par noziegumu pret cilvēci un aicina 2. decembri pasludināt par Eiropas dienu vergu tirdzniecības atcelšanas piemiņai; mudina dalībvalstis iekļaut melnādaino cilvēku un citādas ādas krāsas cilvēku vēsturi skolu mācību programmās;

13. atgādina izglītības izšķirošo nozīmi aizspriedumu un stereotipu sagraušanā, iecietības, izpratnes un daudzveidības veicināšanā un uzsver, ka izglītība ir galvenais instruments, lai izbeigtu strukturālo diskrimināciju un rasismu mūsu sabiedrībās;

14. aicina ES vadītājus tuvākajā nākotnē organizēt Eiropas rasisma apkarošanas samitu par cīņu pret strukturālo diskrimināciju Eiropā; mudina Komisiju nākt klajā ar visaptverošu rasisma un diskriminācijas apkarošanas stratēģiju un ES satvaru valstu rīcības plāniem cīņai pret rasismu, paredzot īpašu komponentu šo parādību apkarošanai tiesībaizsardzības iestādēs, vienlaikus īstenojot starpnozaru pieeju; aicina Padomi paredzēt īpaša Padomes sastāva izveidi līdztiesības jautājumos; aicina ES iestādes izveidot iestāžu darba grupu rasisma un diskriminācijas apkarošanai ES līmenī;

15. aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību un attiecīgajām kopienām veicināt diskriminācijas novēršanas politiku visās jomās un izstrādāt valsts rīcības plānus cīņai pret rasismu, pievēršoties tādām jomām kā izglītība, mājokļi, veselība, nodarbinātība, kārtības uzturēšana, sociālie pakalpojumi, tiesu sistēma un politiskā līdzdalība un pārstāvība;

16. steidzami aicina apkarot jebkāda veida diskrimināciju Eiropas Savienībā un tādēļ aicina Padomi nekavējoties atsākt un pabeigt sarunas par horizontālo direktīvu par diskriminācijas novēršanu, kas ir bloķēta kopš Komisijas priekšlikuma 2008. gadā;

17. nosoda visu veidu naida noziegumus un naida runu, kas katru dienu notiek ES gan bezsaistē, gan tiešsaistē, un atgādina, ka rasisms un ksenofobija ir noziegumi, nevis uzskati;

18. prasa, lai dalībvalstis ieviestu un pienācīgi īstenotu Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, jo īpaši izmeklējot aizspriedumu motīvus noziegumos, kas balstīti uz rasi, valstspiederību vai etnisko izcelsmi, un nodrošinot, ka rasistiski naida noziegumi tiek reģistrēti, izmeklēti un ka par tiem tiek izvirzītas apsūdzības un piemērotas sankcijas; turklāt aicina Komisiju pārskatīt un vajadzības gadījumā rediģēt pamatlēmumu un tā īstenošanu un vērsties pret dalībvalstīm, kas to pilnībā neīsteno;

19. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai brīvprātīgi un anonīmi savāktu papildu datus, kas sadalīti pēc rases un etniskās piederības (kā noteikts ES Rasu vienlīdzības direktīvā); uzskata — ja tiktu vākti dati par diskrimināciju etniskās piederības dēļ un naida noziegumiem, tas būtu jādara tikai, lai noteiktu rasisma un diskriminējošu diskursu un darbību cēloņus un apkarotu tos saskaņā ar valstu attiecīgo tiesisko regulējumu un ES datu aizsardzības tiesību aktiem;

20. norāda, ka Komisija nāks klajā ar pirmo no saviem ikgadējiem tiesiskuma ziņojumiem ar ierobežotu darbības jomu; atkārtoti aicina Eiropas Parlamentu izveidot visaptverošu demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismu, kurā būtu jāiekļauj situācijas uzraudzība attiecībā uz rasismu un diskrimināciju visās ES dalībvalstīs;

21. nosoda rasu un etnisko profilēšanu, ko izmanto policija un tiesībaizsardzības iestādes, un uzskata, ka policijas un tiesībaizsardzības spēkiem ir jābūt paraugam rasisma un diskriminācijas novēršanas jomā; aicina ES un dalībvalstis izstrādāt politiku un pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju un izbeigtu visu veidu rasu vai etnisko profilēšanu krimināltiesību, pretterorisma pasākumu un imigrācijas kontroles jomā; jo īpaši uzsver, ka jaunās tehnoloģijas, ko izmantos tiesībaizsardzības iestādes, ir jāizveido un jāizmanto tā, lai tās neradītu diskriminācijas risku rasu un etniskajām minoritātēm; ierosina uzlabot policijas un tiesībaizsardzības spēku darbinieku apmācību, papildinot to ar stratēģijām cīņai pret rasismu un diskrimināciju un rasu profilēšanas novēršanai, identificēšanai un reaģēšanai uz to; aicina dalībvalstis neatstāt nesodītus policijas brutalitātes un vardarbības gadījumus un pienācīgi tos izmeklēt, izvirzīt par tiem apsūdzības un piemērot sankcijas;

22. pauž nosodījumu par valsts iestāžu vardarbību un nesamērīgu iejaukšanos; mudina attiecīgās iestādes nodrošināt pārredzamu, objektīvu, neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par nesamērīgu spēka lietošanu; atgādina, ka tiesībaizsardzības iestādes vienmēr ir jāsauc pie atbildības par savu pienākumu izpildi un atbilstību attiecīgajiem tiesiskajiem un operatīvajiem regulējumiem, jo īpaši ANO Tiesībsargājošo iestāžu ierēdņu spēka un ieroču pielietošanas pamatprincipiem;

23. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiesībaizsardzības iestāžu spēka pielietošana vienmēr būtu likumīga, samērīga, vajadzīga un būtu tikai galējais līdzeklis un lai, to pielietojot, tiktu saudzēta cilvēku dzīvība un fiziskā neaizskaramība; norāda, ka pārmērīga spēka lietošana pret pūli ir pretrunā samērīguma principam;

24. aicina Komisiju izveidot neatkarīgu ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu izstrādāt ES Policijas ētikas kodeksu, kurā būtu noteikts principu un pamatnostādņu kopums, kas varētu arī palīdzēt policijas darbiniekiem viņu ikdienas darbā pienācīgi īstenot rasisma, diskriminācijas un etniskās profilēšanas aizliegumu;

25. uzsver, ka brīva prese ir jebkuras demokrātijas stūrakmens; norāda uz žurnālistu un fotožurnālistu būtisko lomu ziņu sniegšanā par nesamērīgas vardarbības gadījumiem un nosoda visus gadījumus, kad pret viņiem ir vērsti apzināti uzbrukumi;

26. aicina attiecīgās ES aģentūras, tostarp FRA, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai (Eiropolu), atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām pastiprināt centienus cīņā pret rasismu un diskrimināciju;

27. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu ES finansējumu, lai atbalstītu darbības, ko veic pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, tostarp tie, kuri strādā rasisma un diskriminācijas apkarošanas jomā; pauž nožēlu par to, ka pārskatītajos daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumos ierosinātā summa izdevumu kategorijā “Tiesiskums, tiesības un vērtības” tika samazināta vēl vairāk;

28. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Apvienoto Nāciju Organizācijai, ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai, kā arī ASV Kongresam.

[1] OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

[2] OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

[3] OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0032.

[5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0239.

[6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0127.

[7] https://www.ncbi.nih.gov/pmc/articles/PMC5559881/

[8] https:// fra.europa.eu/en/news/2019/rising-inequalities-and-harassment-fundamental-rights-protection-falters

[9] https://fra.europa.eu/en/publication/2017/second-european-union-minorities-and-discrimination-survey-main-results/

[10] ECT 2012. gada 17. aprīļa spriedums lietā Rizvanov pret Azerbaidžānu, 49. punkts.

[11] FRA, Otrais Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas apsekojums “Being black in the EU”, https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/c046fe4f-388-11e8-9982-01aa75ed71a1/language-en

[12] FRA, Otrais Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas apsekojums “Being black in the EU”, https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/c046fe4f-f388-11e8-9982-01aa75ed71a1/language-en

[13] https://www.dw.com/en/germany-over-500-right-wing-extremists-suspected-in-bundeswehr/a-52152558

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 17. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika