Procedūra : 2020/2685(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0197/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0197/2020

Debates :

PV 17/06/2020 - 21
CRE 17/06/2020 - 21

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


<Date>{16/06/2020}16.6.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0197/2020</NoDocSe>
PDF 165kWORD 45k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par protestiem pret rasismu pēc Džordža Floida nāves</Titre>

<DocRef>(2020/2685(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Michael Gahler, Isabel Wiseler-Lima, Roberta Metsola, Sandra Kalniete</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0197/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par protestiem pret rasismu pēc Džordža Floida nāves

(2020/2685(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par rasismu, antisemītismu un naidu pret minoritātēm pasaulē,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos video preses konferenci 2020. gada 2. jūnijā pēc Džordža Floida nāves,

 ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejā 2020. gada 5. jūnijā notikušo viedokļu apmaiņu par Džordža Floida lietu,

 ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Mišelas Bašlē 2020. gada 28. maija paziņojumu, kurā nosodīta Džordža Floida nogalināšana,

 ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (ICERD),

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 12. protokolu,

 ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2020. gada 25. maijā kāda veikalā ārpusē Mineapolisā (Minesotas štatā) policija, turot aizdomās par viltotas 20 dolāru banknotes izmantošanu, aizturēja afroamerikāni Džordžu Floidu; tā kā policists Dereks Čovins vairākas minūtes uz Džordža Floida kakla turēja celi, kā rezultātā iestājās Dž. Floida nāve;

B. tā kā Derekam Čovinam tika izvirzīta apsūdzība otrās pakāpes cietsirdīgā slepkavībā un nonāvēšanā aiz neuzmanības — apsūdzība noziegumos, par kuriem kopā var piespriest cietumsodu līdz 35 gadiem; tā kā trīs citi Džordža Floida aizturēšanā iesaistītie policisti tika atlaisti no darba un viņiem tika izvirzīta apsūdzība par līdzdalību noziegumā;

C. tā kā šī nāve visos 50 ASV štatos un Vašingtonā ir izraisījusi virkni pret rasismu vērstu protestu, kuri ir izplatījušies uz dažādām pasaules daļām; tā kā demonstranti pulcējās arī pie policijas iecirkņa Mineapolisā, kurā strādāja Džordža Floida aizturēšanā iesaistītie policisti, un aizdedzināja to; tā kā vairākās ASV pilsētās notika vardarbīgas sadursmes starp policiju un protestētājiem un tika mobilizēti Nacionālās gvardes spēki;

D. tā kā CNN reportieris Omārs Himeness un viņa kolēģi tika aizturēti, kad viņi veidoja reportāžu par protesta akciju Mineapolisā, un vēlāk, saņemot apstiprinājumu par to, ka viņi ir plašsaziņas līdzekļu locekļi, tika atbrīvoti; tā kā lielam skaitam žurnālistu tika liegta iespēja brīvi ziņot par demonstrācijām, neraugoties uz to, ka bija skaidri redzamas viņu plašsaziņas līdzekļu akreditācijas kartes, un tā kā policijas spēki uzbruka desmitiem žurnālistu, no kuriem daži guva smagus ievainojumus;

E. tā kā pēc divu nedēļu ilgiem protestiem Amerikas Savienotajās Valstīs pret rasismu vērstas demonstrācijas ir izplatījušās visā pasaulē; tā kā desmitiem valstīs demonstranti ir pauduši steidzamu nepieciešamību pēc taisnības, policijas reformas un rasu līdztiesības;

F. tā kā demokrātiskā starptautiskā sabiedrība, tostarp Eiropas Savienība, ir stingri noraidījusi pārmērīgu spēka lietošanu, nosodījusi jebkāda veida vardarbību un rasismu un pieprasījusi ātri, efektīvi un pilnībā ievērojot tiesiskumu un cilvēktiesības, novērst visus šāda veida incidentus;

G. tā kā vardarbība un īpašuma iznīcināšana neatrisinās dziļi iesakņojušās diskriminācijas problēmu un ir stingri nosodāma; tā kā protestētājiem savas prasības pēc taisnīguma ir jāpauž miermīlīgi un policijai un citiem drošības spēkiem ir jāatturas no pārmērīga spēka lietošanas, kas var vēl vairāk saasināt pašreizējo saspringto situāciju;

H. tā kā tiesības uz miermīlīgu protestu ir nostiprinātas ICCPR 18. līdz 22. pantā un ECTK un tā kā tās aizsargā ASV Konstitūcijas Pirmais grozījums; tā kā valstīm ir pienākums ievērot un aizsargāt tiesības uz miermīlīgu protestu, kā arī nodrošināt to izmantošanu;

I. tā kā ES ir apņēmusies ievērot vārda un informācijas brīvību, kā arī pulcēšanās un biedrošanās brīvību;

J. tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību un tāpēc tā var tikt pakļauta ar likumu noteiktām formalitātēm, nosacījumiem, ierobežojumiem vai soda veidiem, kas ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošību, teritoriālo vienotību vai sabiedrisko drošību, nepieļautu sabiedriskās kārtības traucēšanu vai noziegumus, aizsargātu veselību vai morāli, citu cilvēku reputāciju vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai uzturētu tiesas autoritāti un objektivitāti, kā noteikts ECTK 10. pantā;

K. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 2. punktu ES “respektē [valstu] galvenās funkcijas, tostarp nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, uzturot likumību un kārtību un aizsargājot valsts drošību”; tā kā “[j]o īpaši valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā”,

1. apgalvo, ka melnādaino cilvēku dzīvības ir svarīgas (Black Lives Matter);

2. noraida jebkāda veida vardarbību, diskrimināciju, skaidri vai netieši paustus rasu aizspriedumus un nevienlīdzību cilvēktiesību un pamattiesību izmantošanā, kas pielīdzināmi strukturālam rasismam; norāda, ka daudzas apspiestās grupas joprojām saskaras ar institucionāliem un sistēmiskiem uz etnisko izcelsmi balstītas diskriminācijas veidiem tādās jomās kā tiesu sistēmas, izglītības, veselības aizsardzības un nodarbinātības pieejamība; uzsver, ka daudzas no šīm grupām ir rasistiskas naida runas un naida noziegumu mērķis;

3. stingri nosoda Džordža Floida nāvi un pauž pilnīgu solidaritāti ar viņa radiniekiem un draugiem; mudina ASV iestādes rūpīgi izmeklēt šos un līdzīgus gadījumus un vainīgos saukt pie atbildības;

4. atgādina starptautiskos līgumos un ASV Konstitūcijā nostiprinātās katra indivīda tiesības uz miermīlīgu protestu; uzstāj, ka tiesībām uz pulcēšanās brīvību, biedrošanās brīvību un vārda brīvību bez nosacījumiem ir jābūt aizsargātām visā pasaulē;

5. nosoda dažu vardarbīgu demonstrantu izraisītās laupīšanas, dedzināšanas, vandālisma un valsts un privātā īpašuma iznīcināšanas epizodes; nosoda ekstrēmistus un antidemokrātiskos spēkus, kas tīši ļaunprātīgi izmanto miermīlīgos protestus, lai saasinātu konfliktus nolūkā izplatīt nekārtības un anarhiju;

6. mudina visas pasaules valstis efektīvi reaģēt uz naida noziegumiem, tostarp izmeklēt uz rasi, tautību vai etnisko izcelsmi balstītu aizspriedumu motivētus noziegumus un nodrošināt, ka naida noziegumi pret melnādainajiem cilvēkiem un citām kopienām tiek reģistrēti un izmeklēti un vainīgās personas sauktas pie atbildības un sodītas;

7. atgādina nepieciešamību izstrādāt starptautiskas rasisma apkarošanas stratēģijas, ar kuru palīdzību tiktu risināta apspiesto kopienu iedzīvotāju salīdzinošā situācija tādās jomās kā izglītība, mājoklis, uzņēmējdarbība, veselība, nodarbinātība, kārtības nodrošināšana, sociālie pakalpojumi, tiesu sistēma un politiskā līdzdalība un pārstāvība;

8. prasa izbeigt jebkāda veida uz rasi un etnisko piederību balstītu profilēšanu tiesībaizsardzībā, noziedzības novēršanā un terorisma apkarošanā un oficiāli aizliegt nelikumīgas diskriminācijas un vardarbības praksi, izmantojot publisko iestāžu darbinieku apmācību par rasisma un rasu aizspriedumu apkarošanu;

9. atzīmē žurnālistu un fotožurnālistu būtisko lomu ziņošanā par nesamērīgas vardarbības gadījumiem un nosoda visus gadījumus, kad žurnālisti un fotožurnālisti ir bijuši pakļauti tīšiem uzbrukumiem; uzsver, ka valstīm ir pienākums aizsargāt žurnālistus Eiropas Savienībā un visā pasaulē;

10. uzstāj, ka valdībām ir jāpieņem un jāīsteno iekšzemes tiesiskais un politiskais regulējums attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu īstenotu spēka izmantošanu un jānodrošina, ka visas tiesībaizsardzības iestādes pilnībā ievēro starptautiskās cilvēktiesības un kārtības nodrošināšanas standartus, it īpaši ANO Pamatprincipus par spēka un ieroču pielietojumu, ko izmanto tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

11. aicina Komisiju cieši sadarboties ar tādiem starptautiskiem dalībniekiem kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, ANO, Āfrikas Savienība un Eiropas Padome, kā arī ar citiem starptautiskiem partneriem, lai starptautiskā līmenī apkarotu rasismu;

12. nosoda to, ka ekstrēmistiski un ksenofobiski noskaņoti politiskie spēki visā pasaulē arvien vairāk izmanto vēsturisku, statistisku un zinātnisku faktu sagrozīšanu, kā arī simbolus un retoriku, kas atgādina totalitārisma propagandas, tostarp rasisma, antisemītisma un pret minoritātēm vērsta naida, aspektus;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai, kā arī ASV Kongresam.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 17. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika