REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par humanitāro situāciju Venecuēlā un migrācijas un bēgļu krīzi

6.7.2020 - (2019/2952(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Manu Pineda
GUE/NGL grupas vārdā

B9-0212/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro situāciju Venecuēlā un migrācijas un bēgļu krīzi

(2019/2952(RSP))

Eiropas Parlaments

– ņemot vērā Venecuēlas Bolivāra Republikas konstitūciju,

– ņemot vērā ANO Statūtos noteikto neiejaukšanās principu,

– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

– ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2019. gada 28. augusta paziņojumu par Venecuēlai noteiktajām sankcijām,

– ņemot vērā Ekonomikas un politikas pētījumu centra 2019. gada aprīļa pētījumu “Economic Sanctions as Collective Punishment: The Case of Venezuela”,

– ņemot vērā to, ka ANO Cilvēktiesību padome 2019. gada 14. jūlijā pieņēma rezolūciju, ko Venecuēlas Bolivāra Republika bija iesniegusi kā Neiesaistīto valstu kustības prezidentvalsts attiecībā uz starptautiskās sadarbības stiprināšanu cilvēktiesību jomā, lai novērstu negatīvās sekas, kuras rada vienpusējie piespiedu pasākumi, kas būtībā ir sankcijas,

– ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1. pantu, kuros ir teikts, ka “visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos” un ka “pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi īsteno savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību”,

– ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2020. gada 24. marta aicinājumu mazināt sankcijas saistībā ar COVID-19 pandēmiju,

 

– ņemot vērā kopīgo paziņojumu pēc telefonsarunas starp Augsto pārstāvi J. Borrell un ministru J. Arreaza 2020. gada 2. jūlijā,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā iekšējā ekonomiskā un sociālā situācija Venecuēlā ir pasliktinājusies, jo ASV un ES ir noteikušas ekonomiskas un finansiālas sankcijas, kas izraisa hiperinflāciju, piedāvājuma deficītu, aizvien lielāku nabadzību un zāļu un medicīnas iekārtu trūkumu;

B. tā kā saskaņā ar UNHCR datiem 4,5 miljoni Venecuēlas pilsoņu ir migrējuši uz trešām valstīm;

C. tā kā ASV Valsts departaments turpina draudēt Venecuēlai ar papildu sankcijām, kas vēl vairāk pasliktinātu Venecuēlas iedzīvotāju situāciju;

D. tā kā vienpusēji piespiedu pasākumi ir pretrunā iedibinātajām starptautiskajām tiesībām; tā kā ANO un jo īpaši tās īpašais ziņotājs atkārtoti uzsvēra vienpusējo piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību baudīšanu; tā kā sankcijas izraisa traucējumus jebkurā valstī un gadījumos, kad tās kaitē ekonomikai, var postoši ietekmēt jaunattīstības valstu iedzīvotājus;

E. tā kā ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos ir paziņojis, ka Venecuēlai noteikto sankciju rezultātā tiek liegtas cilvēku pamattiesības, tostarp ekonomiskās tiesības un tiesības uz pārtiku un veselību, un ir aicinājis rast politisku risinājumu šai situācijai;

F. tā kā 2020. gada 29. jūnijā Padome Venecuēlas sankciju sarakstam pievienoja vēl 11 personas, un tagad šajā sarakstā ir 36 cilvēki;

G. tā kā ārējā iejaukšanās, destabilizācija, dezinformācijas kampaņas, manipulācijas ar sabiedrisko domu un vardarbība, ko veicina daži opozīcijas grupējumi ar ASV, ES un tā dēvētās Limas grupas atbalstu, ir veicinājušas pašreizējo sociālo krīzi;

H. tā kā Venecuēlas iestādes 2020. gada 3. un 4. maijā apturēja operāciju “Gideon”; tā kā 13 algotņi, tostarp ASV pilsoņi, kas darbojās privātā militārā uzņēmuma “Silvercorp USA” labā, tika arestēti Laguairā, mēģinot iekļūt valstī un saskaņā ar viņu paziņojumiem pārņemt kontroli pār stratēģiskām svarīgām vietām un veicināt prezidenta N. Maduro atstādināšanu no amata; tā kā vairākas izmeklēšanas, tostarp “The Wall Street Journal” veiktā izmeklēšana, apliecina, ka operāciju “Gideon” plānoja Leopoldo López;

I. tā kā 2020. gada aprīlī ASV izvietoja Venecuēlas piekrastē vairāk nekā 6500 karavīru, lai īstenotu virkni militāro mācību; tā kā Venecuēlas valdība un vadošie opozīcijas pārstāvji uzskatīja, ka šīs mācības ir bezatbildīga D. Trump administrācijas provokācija;

J. tā kā dialogs un starptautisko tiesību ievērošana, tostarp neiejaukšanās princips, ir pamats konfliktu un iekšējo situāciju mierīgai atrisināšanai visās valstīs;

K. tā kā piespiedu pārvietošana ir problēma, kas skar visu Latīņamerikas reģionu; tā kā Kolumbijā ir vislielākais iekšzemē pārvietoto personu skaits pasaulē –– vairāk nekā 7,6 miljoni; tā kā to cilvēku skaits, kuri pamet Gvatemalu, Salvadoru un Hondurasu tā dēvētajās “migrantu karavānās”, turpina pieaugt;

L. tā kā tiesības uz starptautisko aizsardzību ir cilvēka pamattiesības, kas nostiprinātas starptautiskajās tiesībās un ko nevajadzētu izmantot kā  instrumentu vai pakļaut politiskiem nosacījumiem;

M. tā kā tiek lēsts, ka 2019. gadā, mēģinot nokļūt Eiropas Savienībā, ir gājuši bojā 1246 cilvēki; tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis pašlaik nosūta atpakaļ cilvēkus uz valstīm, kurās notiek bruņoti konflikti; tā kā vairākas starptautiskās organizācijas ir dokumentējušas promraidīšanas gadījumus pie Eiropas Savienības ārējām robežām un cilvēku atgriešanu, pienācīgi neievērojot viņu tiesības uz starptautisko aizsardzību,

1. pauž solidaritāti ar Venecuēlas tautu, ņemot vērā sociālās un ekonomiskās problēmas, ar kurām tā saskaras;

2. pauž līdzjūtību 54 no COVID-19 Venecuēlā mirušo cilvēku radiniekiem un draugiem;

3. pauž nožēlu, ka Starptautiskais Valūtas fonds nereaģēja uz Venecuēlas valdības vajadzībām, kura lūdza piešķirt ārkārtas aizdevumu 5 miljardu USD apmērā, lai stiprinātu Venecuēlas valsts veselības aprūpes sistēmas reaģēšanas spējas uz COVID-19 pandēmiju;

4. atzinīgi vērtē to, ka ārvalstīs ir atbloķēti vairāki Venecuēlas konti, lai mobilizētu līdzekļus pandēmijas apkarošanai; prasa nekavējoties atbloķēt visus Venecuēlas Bolivāra Republikas līdzekļus un aktīvus ārpus valsts, jo īpaši Eiropas Savienībā;

5. nosoda ES un ASV noteiktās sankcijas un aicina tās nekavējoties atcelt; norāda –– tiek lēsts, ka kopš 2017. gada piemēroto sankciju tiešā rezultātā ir gājuši bojā vairāk nekā 40 000 cilvēku, jo šīs sankcijas ir ierobežojušas Venecuēlas piekļuvi starptautiskajiem pārtikas un zāļu tirgiem;

6. uzsver, ka Venecuēlai noteiktās sankcijas joprojām rada ļoti nopietnu apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai; uzskata, ka šīs sankcijas atbilst civiliedzīvotāju kolektīvas sodīšanas definīcijai, kas iekļauta gan Ženēvas, gan Hāgas starptautiskajās konvencijās, un tādēļ saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un līgumiem tās ir uzskatāmas par nelikumīgām;

7. nosoda ASV Valsts departamenta un dažu ES dalībvalstu valdību izteiktos draudus, piemēram, D. Trump administrācijas aicinājumu piemērot papildu sankcijas, kas ir vēl vairāk pasliktinājušas politisko situāciju Venecuēlā;

8. atbalsta demokrātisko spēku, Venecuēlas valdības un Venecuēlas tautas centienus pašiem rast risinājumus savām politiskajām un ekonomiskajām problēmām un veicināt nacionālā dialoga stiprināšanu Venecuēlā;

9. aicina Augsto pārstāvi un dalībvalstis iesaistīties turpmākā konstruktīvā dialogā ar Venecuēlas valdību prezidenta Nicolás Maduro Moros vadībā; aicina Augsto pārstāvi un dalībvalstis atbalstīt valsts mēroga apaļā galda dialoga centienus starp Venecuēlas valdību un opozīcijas demokrātiskajām partijām, lai rastu pašreizējās situācijas miermīlīgu risinājumu saskaņā ar Venecuēlas konstitūciju;

10. atzinīgi vērtē pēc dialoga starp Venecuēlas ārlietu ministru Jorge Arreaza un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Josep Borrell panākto vienošanos veicināt diplomātiskos kontaktus starp Eiropas Savienību un Venecuēlu;

11. pauž cerību, ka ES atbalsts tiks sniegts atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, nevis ģeopolitiskajām interesēm; aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis nodrošināt aizsardzību cilvēkiem, kuri bēg no būtiska dzīvības un veselības apdraudējuma, neatkarīgi no viņu izcelsmes;

12. atgādina par Eiropas Savienības saistībām saskaņā ar miera nolīgumiem attiecībā uz iekšzemē pārvietotām personām Kolumbijā; atgādina par humanitāro situāciju citās šā reģiona valstīs, piemēram, Haiti;

13. aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis reaģēt uz UNHCR aicinājumiem nodrošināt pienācīgu finansējumu;

14. aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis aizsargāt un veicināt tiesības uz starptautisko aizsardzību, sākot ar savu teritoriju un tiesību aktiem; aicina nekavējoties pārtraukt atgriešanu, atvērt drošus un likumīgus migrācijas kanālus uz Eiropas Savienību un īstenot pārmitināšanas shēmu no teritorijām, kuras skar bruņots konflikts un ārkārtas humanitārās situācijas;

15. norāda uz ārējo sankciju ietekmi uz Venecuēlas Bolivāra Republikas ekonomiskajām grūtībām; tādēļ aicina ANO Ģenerālo asambleju atjaunot Venecuēlas Bolivāra Republikas balsstiesības saskaņā ar ANO Statūtu 19. pantu, kurā noteikts, ka dalībvalstīm var atļaut balsot, ja maksājums nav veikts tādu apstākļu dēļ, kurus tās nevar ietekmēt;

16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Venecuēlas valdībai un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai.