REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par humanitāro situāciju Venecuēlā un migrācijas un bēgļu krīzi
6.7.2020 - (2019/2952(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Kati Piri, Maria-Manuel Leitão-Marques, Javi López
S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0211/2020
B9-0213/2020
Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro situāciju Venecuēlā un migrācijas un bēgļu krīzi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2019. gada 18. jūlija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[1] un 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā pēc nelikumīgajām jaunās Nacionālās asamblejas prezidentūras un Prezidija vēlēšanām (parlamentārais apvērsums)[2],
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) ES vārdā 2020. gada 3. aprīlī, un 2020. gada 16. un 30. jūnijā izdarītos paziņojumus,
– ņemot vērā nolīgumu, kas ir noslēgts starp Venecuēlas Bolivāra Republikas Tautas varas veselības ministriju un Nacionālās asamblejas padomdevēju grupu Covid-19 jautājumā, lai apvienotu spēkus ar Amerikas Veselības organizāciju (PAHO) nolūkā risināt Covid-19 problēmu,
– ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas 2020. gada 16. jūnija paziņojumu par uzticības zudumu Venecuēlas vēlēšanu struktūrai un 2020. gada 24. jūnija paziņojumu par politiskās krīzes pasliktināšanos Venecuēlā,
– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2020. gada 26. jūnija rezolūciju par nesen Venecuēlas Bolivāra Republikas Augstākās tiesas pieņemtajiem nelikumīgajiem lēmumiem,
– ņemot vērā Limas grupas 2020. gada 20. februāra, 2. marta, 2. aprīļa un 16. jūnija paziņojumus,
– ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 8. aprīļa kopīgo paziņojumu par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19 (JOIN(2020)0011),
– ņemot vērā 2020. gada 29. jūnija Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/898, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā[3],
– ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2019. gada 2. jūlijā notikušajā ANO Cilvēktiesību padomes 44. sesijā izdarīto paziņojumu,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka/Savienības augstās pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Josep Borrell un Venecuēlas ministra Jorge Arreaza 2020. gada 2. jūlija kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā 5,1 miljoni cilvēku politiskās nestabilitātes, nedrošības un ekonomikas sabrukuma dēļ Venecuēlu ir pametuši; tā kā lielākā daļa iedzīvotāju — aptuveni 80 % — tiek uzņemti Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs; tā kā šī Latīņamerikas vēsturē ir lielākā bēgļu krīze un tā ir kļuvusi par vienu no lielākajām iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas krīzēm pasaulē;
B. tā kā cilvēki Venecuēlā joprojām cieš no smagiem savu ekonomisko un sociālo tiesību pārkāpumiem, ko izraisa zemās algas, augstās pārtikas cenas, pastāvīgais sabiedrisko pakalpojumu deficīts, piemēram, elektrības un ūdens apgādes pārrāvumi, degvielas trūkums un epizodiskas veselības aprūpes iespējas; tā kā krīzi saasināja ekonomisko sankciju pastiprināšana un Covid-19 pandēmija;
C. tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis gadiem ilgi atbalsta Venecuēlas iedzīvotājus un kopienas, kas uzņem bēgļus; tā kā 2019. gada oktobrī ES kopā ar ANO Bēgļu aģentūru (UNHCR) un Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM) Briselē rīkoja pirmo solidaritātes konferenci, lai vairotu informētību par situācijas nopietnību un nepieciešamību mobilizēt līdzekļus, 2020. gada pirmajā pusē organizējot līdzekļu devēju konferenci; tā kā Covid-19 izraisītās krīzes dēļ šī apņemšanās ir jāizpilda vēl steidzamāk;
D. tā kā ES un Spānijas valdība, solidarizējoties ar reģiona valstīs esošajiem Venecuēlas migrantiem un bēgļiem, Covid-19 laikā sasauca Starptautisko līdzekļu devēju konferenci, kas notika 2020. gada 26. maijā; tā kā vairāk nekā 40 valstis, kā arī ANO aģentūras, starptautiskās finanšu iestādes un valstu un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji piedalījās konferencē un apņēmās piesaistīt 2 544 miljardus EUR, tostarp 595 miljonus EUR, tiešās dotācijās piespiedu kārtā pārvietotajiem iedzīvotājiem un galvenajām uzņēmējkopienām, un stiprināt galveno rīcībspēku savstarpējo koordināciju;
E. tā kā ES palīdzība pārsniedz 319 miljonus EUR gan Venecuēlā, gan ārpus tās; tā kā humanitārajai palīdzībai ir atvēlēti 156 miljoni EUR, 136 miljoni — attīstībai un 27 miljoni EUR — stabilitātei un mieram; tā kā ES nodrošina Venecuēlas bēgļiem un migrantiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, pārtikas palīdzību, pajumti, juridisku informāciju un atbalstu, aizsardzības iniciatīvas pret vardarbību dzimuma dēļ un cilvēku tirdzniecību un izglītību ārkārtas situācijās;
F. tā kā, ņemot vērā globālo Covid-19 pandēmiju, ES ir pieņēmusi Team Europe pieeju, lai mazinātu krīzes sekas un veicinātu reģionālo stabilitāti; tā kā 918 miljoni EUR ir novirzīti visneaizsargātākajām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm un iedzīvotāju grupām; tā kā ES ir piešķīrusi 9 miljonus EUR PAHO un Starptautiskajai Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijai, lai palīdzētu ierobežot Covid-19 izplatību Venecuēlā un reģiona valstīs un sagatavotos krīzes pārvarēšanai; tā kā šis atbalsts ir izkliedēts pa visu reģionu, prioritāti piešķirot valstīm, kuras uzņem lielāko skaitu neaizsargāto bēgļu un ,migrantu no Venecuēlas, jo īpaši Kolumbijai, Peru un Ekvadorai;
G. tā kā 2020. gada 15. maijā UNHCR saņēma tikai 22 % no līdzekļiem, ko starptautiskā sabiedrība apsolīja Venecuēlas bēgļu un migrantu krīzes risināšanai; tā kā starptautiskajai sabiedrībai ir jārod inovatīvi risinājumi, lai piesaistītu citus iespējamos finanšu resursus nolūkā palīdzēt Venecuēlas iedzīvotājiem apmierināt viņu ārkārtas vajadzības papildus humanitārajai un ilgtermiņa sadarbības palīdzībai;
H. tā kā 2020. gada 1. jūnijā Venecuēlas Bolivāra Republikas Tautas varas veselības ministrija un Nacionālās asamblejas padomdevēju grupa Covid-19 jautājumā noslēdza vienošanos atļaut ar PAHO starpniecību Venecuēlai apolitiski sniegt humanitāro palīdzību miljoniem dolāru apmērā un koordinēt centienus iegūt starptautisku finansējumu, lai stiprinātu Venecuēlas spēju reaģēt uz pandēmiju;
I. tā kā Venecuēlas Augstākā tiesa 2020. gada 26. maijā Luis Parra apstiprināja Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja amatā; tā kā sesijā, kas notika 2020. gada janvārī, liedzot lielākajam vairākumam demokrātisko spēku pārstāvju piedalīties sesijā un līdz ar to arī balsot, netika ievērota ne juridiskā procedūra, ne demokrātijas konstitucionālie principi;
J. tā kā saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikas Konstitūciju par Nacionālās vēlēšanu padomes locekļu iecelšanu atbildīga ir Nacionālā asambleja; tā kā 2020. gada 10. jūnijā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ar kuru Vēlēšanu kandidatūru komitejai tika noteikts 72 stundu termiņš, kurā tai bija jādara zināmi Nacionālās Vēlēšanu padomes rektoru vārdi; tā kā Venecuēlas Augstākā tiesa 2020. gada 12. jūnijā iecēla Nacionālās Vēlēšanu padomes rektorus; tā kā dažu galveno opozīcijas partiju valžu nomaiņa lielā mērā grāva iespēju īstenot kopīgi nolemtu vēlēšanu procesu un rīkot demokrātiskas vēlēšanas;
K. tā kā Padome 2020. gada 29. jūnijā to personu sarakstam, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi saistībā ar viņu dalību demokrātiju un tiesiskumu Venecuēlā graujošās darbībās un lēmumos, pievienoja vēl 11 vadošas Venecuēlas amatpersonas; tā kā saskaņā ar šo lēmumu sankcijas, kas ietver ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu, tiks piemērotas jau kopskaitā 36 personām; tā kā šie pasākumi ir vērsti pret atsevišķām personām un neskar iedzīvotājus kopumā;
L. tā kā Maduro režīms uz šo lēmumu reaģēja, paziņojot, ka ES diplomātes — ES delegācijas Karakasā vadītājas — Isabel Brilhante Pedrosa rīcībā ir 72 stundas, kuru laikā viņai valsts ir jāpamet; tā kā ES pieprasīja šo lēmumu atcelt un stingri to nosodīja; tā kā pēc AP/PV Josep Borrell telefona sarunas ar Venecuēlas Tautas varas ārlietu ministru Jorge Arreaza Venecuēlas valdība nolēma atcelt 2020. gada 29. jūnijā pieņemto lēmumu, kurā Isabel Brilhante Pedrosa tika pasludināta par persona non grata; tā kā abas puses piekrita vajadzībai saglabāt diplomātisko attiecību satvaru un veicināt politiskā dialoga risinājumu;
M. tā kā septiņas ES dalībvalstis un Apvienotā Karaliste sadarbībā ar reģionālajiem partneriem 2019. gada janvārī izveidoja starptautisku kontaktgrupu nolūkā radīt tāda politiska procesa priekšnoteikumus un sniegt atbalstu tādam politiskam procesam, kura rezultātā varētu miermīlīgā ceļā atjaunot demokrātiju; tā kā ES turpinās darbu pie plaša starptautiska tāda atbalsta palielināšanas, ar kuru sekmē miermīlīgu un sarunu ceļā kaldinātu pāreju uz Venecuēlas demokrātisko nākotni,
1. pauž solidaritāti un nedalītu atbalstu Venecuēlas tautai, kura patlaban cieš no smagas humanitāras un politiskas krīzes sekām, ko tagad saasina Covid-19 pandēmija;
2. vēlreiz apliecina savu nostāju, ka Venecuēlas dziļās krīzes ilgtspējīga risinājuma daļai ir jābūt brīvām, pārredzamām, uzticamām un godīgām likumdevēja orgāna un prezidenta vēlēšanām, kurās piedalītos starptautiskie novērotāji un kuru ietvaros tiktu nodrošināta pilnīga Nacionālās Vēlēšanu padomes un Augstākās tiesas neatkarība un neierobežota preses brīvība, un visu Venecuēlas iedzīvotāju dalība politiskajos procesos;
3. paliek pie savas pārliecības, ka miermīlīgs, politisks un demokrātisks risinājums ir vienīgais ilgtspējīgais veids, kā Venecuēla varētu izkļūt no šīs krīzes, un atgādina, ka vardarbība, tostarp jebkāds militārs vai vardarbīgs iebrukums šajā valstī, par risinājumu uzskatāms nav;
4. noraida to, ka Nacionālās Vēlēšanu padomes locekļus amatā iecēla, Augstākai tiesai pieņemot nolēmumu un tādējādi klaji pārkāpjot Venecuēlas konstitūciju un graujot jebkuram vēlēšanu procesam nepieciešamo garantiju minimumu un demokrātijas Venecuēlā atjaunošanas iespējas;
5. atzinīgi vērtē 2020. gada 2. jūlijā panākto vienošanos atcelt 2020. gada 29. jūnijā pieņemto lēmumu, kurā vēstniece Isabel Brilhante Pedrosa tika pasludināta par persona non grata; uzskata, ka tautas interešu vārdā diplomātiskie dialoga kanāli ir jāsaglabā atvērti;
6. aicina Starptautisko saziņas grupu censties panākt vienprātību ar pārējiem starptautiskajiem rīcībspēkiem nolūkā mudināt starptautisko kopienu reaģēt un tādējādi sekmēt steidzami nepieciešamo demokrātijas un tiesiskas valsts režīma atjaunošanu Venecuēlā;
7. aicina starptautisko kopienu praksē izmaksāt 2 544 miljardus EUR, kas tika asignēti donoru konferencē, un atbalsta inovatīvus risinājumus, pateicoties kuriem, Venecuēlas iedzīvotāji varētu piekļūt saviem iesaldētajiem aktīviem humanitāru apsvērumu dēļ;
8. atzinīgi vērtē vienošanos, kas ir panākta attiecībā uz Covid-19 apkarošanu sadarbībā ar PAHO un aicina abas puses nekavējoties sākt konstruktīvas un visaptverošas sarunas nolūkā izveidot Nacionālo Vēlēšanu padomi un atcelt opozīcijas partiju aizliegumu;
9. atkārtoti pauž savu iepriekšējo nostāju, saskaņā ar kuru miermīlīgs, demokrātisks un visaptverošs risinājums ir vienīgais ilgtspējīgais veids, kā izkļūt no pašreizējās politiskās bezizejas un tās radītās smagās sociālās un humanitārās krīzes;
10. prasa, lai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ar Starptautiskās kontaktgrupas starpniecību turpinātu strādāt pie tā, lai panāktu miermīlīgu un demokrātisku risinājumu, kura ietvaros tiktu rīkotas brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas;
11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgajam pagaidu prezidentam un Nacionālajai asamblejai, Limas grupas valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram.
- [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0007.
- [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0013.
- [3]OV L 205 I, 26.6.2020., 6. lpp.