<Date>{06/07/2020}6.7.2020</Date>
<NoDocSe>B9‑0214/2020</NoDocSe>
PDF 184kWORD 53k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieka/Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par humanitāro situāciju Venecuēlā un par migrācijas un bēgļu krīzi</Titre>

<DocRef>(2019/2952(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Anna Fotyga</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9‑0214/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro situāciju Venecuēlā un par migrācijas un bēgļu krīzi

(2019/2952(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Venecuēlā,

 ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2020. gada 16. jūnija paziņojumu par Venecuēlas Augstākās tiesas (TSJ) 2020. gada 10. jūnija lēmumu par Vēlēšanu padomes (CNE) rektoru kandidātiem, ar TSJ 12. jūnija lēmumu ieceļot rektorus un ar 15. jūnija lēmumu apturot politiskās partijas Acción Democrática pašreizējo direktoru padomi,

 ņemot vērā globālo Covid-19 pandēmiju,

 ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) Ģenerālsekretariāta 2020. gada 5. janvāra paziņojumu par situāciju Venecuēlā,

 ņemot vērā jaunieceltā PV/AP Josep Borrell paziņojumu 2019. gada 21. decembrī,

 ņemot vērā PV/AP ES vārdā pieņemto 2020. gada 9. janvāra deklarāciju par jaunākajām norisēm saistībā ar Venecuēlas Nacionālo asambleju,

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 11. novembra lēmumu vēl vienu gadu turpināt pret Venecuēlu noteiktās sankcijas, kas pieņemts, ņemot vērā pašreizējo politisko, ekonomisko, sociālo un humanitāro krīzi Venecuēlā, tostarp pastāvīgās darbības, kas vājina demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu,

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 27. septembra lēmumu, ar ko ES pievienoja septiņus Venecuēlas drošības un izlūkošanas spēku locekļus, kas iesaistīti spīdzināšanā un citos nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos, to indivīdu sarakstam, kuriem piemērojamas sankcijas,

 ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) 2019. gada 4. jūlija ziņojumu par Venecuēlu un atjaunināto informāciju, kas mutiski sniegta Cilvēktiesību padomes 42. sesijā, kura notika Ženēvā 2019. gada 9. septembrī,

 ņemot vērā PV/AP 2019. gada 18. jūnija paziņojumu, kurā ES uzsver savas spēcīgās bažas par politiskās un humanitārās situācijas pasliktināšanos Venecuēlā,

 ņemot vērā PV/AP 2019. gada 4. aprīļa paziņojumu par neatzītās Nacionālās asamblejas lēmumu atcelt Juan Guaidó parlamentāro imunitāti,

 ņemot vērā PV/AP 2019. gada 10. janvāra, 2019. gada 26. janvāra, 2019. gada 24. februāra un 2019. gada 28. marta paziņojumus par Venecuēlu,

 ņemot vērā PV/AP 2019. gada 2. marta paziņojumu, kurā ES uzsver, ka jebkādi pasākumi, kas varētu apdraudēt J. Guaidó brīvību, drošību vai personas neaizskaramību, izraisītu spriedzes pastiprināšanos un spēcīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu,

 ņemot vērā Starptautisko līdzekļu devēju 2020. gada 26. maija konferenci, solidarizējoties ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem,

 ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas Venecuēlas jautājumos lēmumu kā nelikumīgu noraidīt Venecuēlas Augstākās tiesas (TSJ) direktīvu par jaunās Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) iecelšanu,

 ņemot vērā Venecuēlas Augstākās tiesas (TSJ) 2020. gada 16. jūnija lēmumu,

 ņemot vērā J. Guaidó atklāto vēstuli bijušajam Spānijas premjerministram José Luis Rodríguez Zapatero, kurā tas vainots un apsūdzēts par diktatora lamatu leģitimizēšanu, lai slēptu patiesu farsu, kas plānots decembrī,

 ņemot vērā Padomes 2020. gada 29. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2020/898, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā,

 ņemot vērā to, ka 2000. gada 7. jūnijā Venecuēla ratificēja Romas statūtus,

 ņemot vērā Venecuēlas Bolivāra Republikas konstitūciju,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Venecuēla jau vairākus gadus atrodas dziļā ekonomikas krīzē un viena no tās galvenajām problēmām ir hiperinflācija; tā kā pēdējo mēnešu laikā Venecuēlā ir pastiprinājusies vardarbība un smagi cilvēktiesību pārkāpumi nelikumīgā prezidenta Nicolás Maduro vadībā, kas vēl vairāk pastiprina pašreizējo politisko, ekonomikas, institucionālo un sociāli humanitāro krīzi, kuras dēļ vairāk nekā pieci miljoni Venecuēlas iedzīvotāju bija spiesti pamest valsti un palikušie cīnās ar arvien lielāku zāļu, ūdens un pārtikas trūkumu, kā arī elektroapgādes pārrāvumiem, kas izraisa plašu izmisumu un pastāvīgu informācijas trūkumu, jo nav piekļuves brīviem plašsaziņas līdzekļiem vai arī tā ir sarežģīta; tā kā globālā Covid-19 pandēmija ir būtiski veicinājusi vēl straujāku situācijas pasliktināšanos Venecuēlā, ko vēl vairāk pastiprina cenu, jo īpaši naftas cenu kritums;

B. tā kā Eiropas Savienība un Spānijas valdība ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos un Starptautiskās Migrācijas organizācijas palīdzību 2020. gada 26. maijā rīkoja Starptautisko līdzekļu devēju konferenci, solidarizējoties ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem; tā kā starptautiskie līdzekļu devēji palīdzībai iepriekš nepieredzētas krīzes situācijā solīja 2,544 miljardus EUR, no kuriem tikai 595 miljoni EUR paredzēti tiešajām dotācijām; tā kā šie aizdevumi ir pakļauti nosacījumiem, lai palīdzētu mazināt plašās Venecuēlas iedzīvotāju, kuri meklē glābiņu kaimiņvalstīs, migrācijas plūsmas; tā kā ar 595 miljoniem EUR nepietiks, lai pārvarētu šādu nepieredzētu krīzi, kuras ietekme ir skārusi arī kaimiņvalstis;

C. tā kā saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos datiem Venecuēlas bēgļu krīze ir otra lielākā pasaulē, kuru pārspēj tikai Sīrija; tā kā, ņemot vērā smago situāciju, Kolumbija ir izveidojusi migrācijas centru uz savas robežas ar Venecuēlu, lai censtos pārvaldīt ienākošo migrācijas plūsmu;

D. tā kā pirms šiem notikumiem norisinājās terora kampaņa un tā dēvētā Operación Alacrán (operācija "Skorpions") un tā kā turpinās N. Maduro režīma oponentu vajāšana un politiskā izrēķināšanās; tā kā Nacionālās asamblejas locekļiem ir atņemta parlamentārā imunitāte, daudzi ir arestēti un citiem nācās izceļot no valsts vai kļūt par bēgļiem diplomātiskajos birojos; tā kā spēcīgā un pastāvīgā spaidu un spēka izmantošana, ko atkārtoti apliecina varu pārņēmušā prezidenta Nicolás Maduro griba, skaidri apliecina vēlmi sagraut jebkādu izpratni par likumību un iznīdēt likumīgu rīcību; tā kā starptautiskā sabiedrība pašreiz ir informēta par vismaz 11 Eiropas iedzīvotājiem, kuri saskaņā ar ziņojumiem Venecuēlā ir nelikumīgi aizturēti kā politieslodzītie; tā kā kopš 2014. gada spīdzināšanai un necilvēcīgiem dzīves apstākļiem pakļauto politieslodzīto skaits pārsniedz 300;

E. tā kā Nicolás Maduro valdības īstenotā vardarbība, lai novērstu J. Guaidó atkārtotu ievēlēšanu par Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Venecuēlā, ir īpaši pastiprinājusi konfrontāciju, kas pēdējo gadu laikā arvien vairāk un vairāk paātrinājās; tā kā centienos vājināt opozīciju viens no indivīdiem, kam atņemta imunitāte, bija Venecuēlas pagaidu prezidents J. Guaidó; tā kā N. Maduro valdība joprojām grauj likumīgas un demokrātiskas Nacionālās asamblejas varu un spēju efektīvi un netraucēti pildīt savu uzdevumu un pilnvaras, ko tai piešķīrusi Venecuēlas tauta; tā kā sankciju sarakstā iekļautajām valstīm būtu jāsniedz pārredzama informācija, jāpieņem starptautiskā humanitārā palīdzība un jādod priekšroka neaizsargātāko iedzīvotāju vajadzībām un tiesībām, ko Venecuēlas valdība nav darījusi;

F. tā kā 2020. gada 26. maijā režīma kontrolētā Venecuēlas Augstākā tiesa (TSJ) nepamatoti apstiprināja Luis Parra par Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju; tā kā 2020. gada janvārī notika nelikumīga sesija, kurā lielākajai daļai demokrātisko pārstāvju tika liegts piedalīties un attiecīgi arī nodot savas balsis, klaji neievērojot pienācīgas juridiskās procedūras un demokrātiskus konstitucionālos principus; tā kā šādu nelikumīgu lēmumu dēl, ko pieņēmusi režīma kontrolēta struktūra, ES Padome noteica sankcijas vēl 11 amatpersonām, kuras atbildīgas par šādu rīcību, tostarp L. Parra;

G. tā kā Venecuēlas Augstākās tiesas (TSJ) nesenie lēmumi ir būtiski ietekmējuši tiesiskumu un demokrātiskās vērtības, tostarp 10. jūnija lēmums, saskaņā ar kuru Vēlēšanu nomināciju komitejai, kas pagājušā gada novembrī izveidota Nacionālajā asamblejā, 72 stundu laikā bija jānosaka Valsts vēlēšanu padomes (CNE) rektoru kandidāti; tā kā 2020. gada 13. jūnijā režīma kontrolētā Venecuēlas Augstākā tiesa (TSJ) iecēla jaunus rektorus Valsts vēlēšanu padomē (CNE) vienīgi ar mērķi izveidot režīmam labvēlīgu vēlēšanu iestādi, tā pārkāpjot Venecuēlas konstitucionālās tiesības un vājinot gan CNE, gan gaidāmā vēlēšanu procesa uzticamību; tā kā pēc tam tā apturēja Acción Democrática, kas ir viena no galvenajām opozīcijas partijām un G4 opozīcijas grupas locekle, pašreizējo direktoru padomi, 15. jūnijā aizstājot to ar ad hoc padomi; tā kā saskaņā ar Venecuēlas Konstitūcijas 187. un 296. pantu par šādu iecelšanu ir atbildīga tikai un vienīgi Nacionālā asambleja, kas ir Venecuēlas iedzīvotāju demokrātiski ievēlēta struktūra; tā kā par minētajiem lēmumiem atbildīgās amatpersonas ir arī iekļautas ES sankciju sarakstā; tā kā 2020. gada 1. jūlijā N. Maduro nelikumīgā valdība, veicot krāpniecisku manevru, paziņoja, ka Venecuēlā 6. decembrī notiks parlamenta vēlēšanas;

H. tā kā N. Maduro režīms ir vērsies pret politiskajām partijām Acción Democrática, Primero Justicia un Un Nuevo Tiempo, veicot sistemātisku vajāšanu, ar nelikumīgās Augstākās tiesas (TSJ) nolēmumiem atņemot partijām to pašreizējās nacionālās direktoru padomes pret partiju locekļu gribu; tā kā N. Maduro režīms ir pasludinājis demokrātisko politisko partiju Voluntad Popular par teroristu organizāciju;

I. tā kā N. Maduro režīms joprojām atbalsta revolucionāras un kreisi noskaņotas antikapitālistu kustības visā pasaulē; tā kā šādu nelikumīgu finansējumu ir saņēmušas arī Eiropas politiskās partijas un līderi; tā kā Spānijas dienas avīze ABC 2020. gada 15. jūnijā publicēja klasificētus dokumentus, kas tapuši kopš 2010. gada un saskaņā ar kuriem Venecuēlas režīms apstiprināja finansējumu kustībai Movimento 5 Stelle (Piecu zvaigžņu kustība) Itālijā; tā kā Venecuēlas iejaukšanās Eiropas vēlēšanās neaprobežojas tikai ar Piecu zvaigžņu kustību; tā kā ir ziņots, ka Venecuēlas valdība ir nosūtījusi partijas līderim Gianroberto Casaleggio somu ar 3,5 miljoniem EUR skaidrā naudā;

J. tā kā citas politiskās partijas, piemēram, Podemos Spānijā, ir saņēmušas Venecuēlas līdzekļus saskaņā ar 2008. gada ziņojumu "Punto de cuenta al Comandante Presidente de la República Bolivariana de Venezuela", ko parakstījis Hugo Chávez un kas apliecina 7 miljonu EUR maksājumu Fundación CEPS (Politisko un sociālo pētījumu centra fonds);

K. tā kā kādreizējam Spānijas vēstniekam Venecuēlā Raúl Morodo, kurš strādāja José Luis Rodríguez Zapatero valdības laikā, draud kukuļošanas un piesavināšanās apsūdzība par to, ka viņš savu vēstnieka pilnvaru laikā ir atļāvis Venecuēlas režīma iejaukšanos valsts politiskajās un vēlēšanu lietās, apmērā līdz 35 miljoniem EUR;

L. tā kā Padome ir iekļāvusi 11 vadošas Venecuēlas amatpersonas to personu sarakstā, kuriem ir piemērojami ierobežojoši pasākumi, t. i., ceļošanas aizliegumi un aktīvu iesaldēšana, jo viņi ir piedalījušies darbībās un lēmumos, kas vājina demokrātiju un tiesiskumu Venecuēlā; tā kā papildu iemesli šo indivīdu iekļaušanai sarakstā ir arī tādas darbības kā politiski motivētas kriminālvajāšanas uzsākšana un šķēršļu radīšana politiskam un demokrātiskam krīzes risinājumam Venecuēlā, kā arī smagi cilvēktiesību pārkāpumi un pamatbrīvību, piemēram, preses un vārda brīvības, ierobežojumi;

M. tā kā ir ziņots, ka Venecuēlas prezidenta vietniece Delcy Rodríguez 2020. gada 20. janvārī ir ieradusies Madrides Barahas lidostā ar 40 reģistrētām ceļasomām Sky Valet čārterlidojumā, kaut gan viņa ir iekļauta Padomes 2018. gadā pieņemtajā personu sarakstā, kuriem ir piemērojamas sankcijas, kas viņai liedz ieceļot ES teritorijā vai to izmantot tranzītam; tā kā Spānijas transporta ministrs ir sniedzis sešas dažādas versijas par šo incidentu;

N. tā kā ASV pagājušā gadā brīdināja baņķierus, brokerus, tirgotājus un veicinātājus neveikt darījumus zeltā, naftā vai citās Venecuēlas precēs, ko N. Maduro mafija nolaupījusi Venecuēlas tautai; tā kā Maduro valdība sāka pārdot daļu no Venecuēlas centrālajā bankā glabātajām zelta rezervēm saviem sabiedrotajiem Turcijā, Krievijā un Apvienotajos Arābu Emirātos; tā kā Alex Saab — svarīga persona N. Maduro tīklā un tuvs sabiedrotais, kurš ir apsūdzēts par Venecuēlas amatpersonu kukuļošanu un vairāk nekā 350 miljonu USD novirzīšanu uz ārvalstu kontiem un tiek turēts aizdomās par palīdzēšanu N. Maduro panākt vienošanos ar Irānu, lai iegūtu naftu, darba ņēmējus un piegādes Venecuēlai apmaiņā pret 9 tonnām zelta, kuru vērtība ir 500 miljoni USD, 12. jūnijā tika arestēts Kaboverdē; tā kā A. Saab jau 2018. gadā bija spēcīgi iesaistīts labu attiecību uzturēšanā starp Venecuēlas N. Maduro režīmu un Turciju, būdams atbildīgs par zelta 900 miljonu USD vērtībā nosūtīšanu Turcijai, no kā daļa nonāca Teherānā, pārkāpjot ASV sankcijas; tā kā ASV prokuroru pieprasītais izdošanas orderis, lai apsūdzētu A. Saab par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ASV, ir apstiprināts;

O. tā kā Venecuēlas nelikumīgais prezidents N. Maduro 28. jūnijā deva rīkojumu par ES vēstnieces izraidīšanu, liekot viņai atstāt valsti 72 stundu laikā; tā kā viņš arī draudēja Spānijas vēstniekam ar turpmākām represālijām un ir agresīvi vērsies pret ES saistībā ar sankcijām, kas noteiktas Venecuēlas N. Maduro režīma amatpersonām, apsūdzot ES konspirācijā;

P. tā kā pēc diplomātiskās krīzes, ko izraisīja N. Maduro nelikumīgā režīma 29. jūnija paziņojums par ES vēstnieces izraidīšanu no Karakasas, bezprecedenta kopīgs paziņojums tika sniegts tikai pēc PV/AP Josep Borrell viedokļu apmaiņas ar nelikumīgās N. Maduro valdības locekli Jorge Arreaza, ko varētu interpretēt kā nelikumīgas valdības atzīšanu, par kuru ES uzskata, ka nav to atbalstījusi, ņemot vērā sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus un demokrātisku, konstitucionālu un pārredzamu Nacionālās asamblejas darbību likumīgā prezidenta Juan Guaidó vadībā,

1. stingri nosoda N. Maduro valdības represīvās darbības un aicina pārtraukt jebkādas nelikumības, neselektīvo un plašo spaidu un spēka izmantošanu, kā arī krāpnieciska un nelikumīga prezidenta atkārtotu apstiprināšanu amatā; pauž solidaritāti ar Venecuēlas iedzīvotājiem un tiem, kuri cietuši no N. Maduro režīma brutālās diktatūras;

2. atkārtoti pauž vislielākās bažas par vardarbības pastiprināšanos un smago ārkārtas situāciju Venecuēlā, kur nopietni ir apdraudētas cilvēku dzīvības; atkārtoti pauž savas dziļās bažas par smago ārkārtas situāciju, kas rada spēcīgu apdraudējumu visiem Venecuēlas iedzīvotājiem; vērš uzmanību uz to, ka visu reģionu skar augoša migrācijas krīze, un atzinīgi vērtē kaimiņvalstu pūliņus un apliecināto solidaritāti;

3. uzsver, ka N. Maduro režīms ir kļuvis par visnestabilāko un lielāko drošības un stabilitātes apdraudējumu šajā pasaules daļā, ietekmējot kaimiņvalstu integritāti un stabilitāti;

4. stingri nosoda sistemātiskos valsts demokrātiskas, konstitucionālas un pārredzamas darbības pārkāpumus, kas ir vēl vairāk paātrinājuši migrācijas krīzi visā reģionā, jo īpaši pandēmijas ierobežošanas kontekstā; atzinīgi vērtē kaimiņvalstu izrādītos centienus un solidaritāti; vēlas, lai Komisija turpinātu sadarbību ar šīm valstīm, ne tikai sniedzot tām humanitāro palīdzību, bet arī sniedzot vairāk resursu un īstenojot attīstības politiku; atzinīgi vērtē Starptautisko līdzekļu devēju konferences solījumus un centienus, solidarizējoties ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem, taču uzsver, ka tas, ka lielākais solījums ir aizdevumi, nevis tiešas dotācijas, neatbilst paredzētajiem mērķiem;

5. stingri nosoda pārkāpumus, kas vērsti pret Nacionālās asamblejas demokrātisku, konstitucionālu un pārredzamu darbību, kā arī iebiedēšanu, vardarbību un patvaļīgus lēmumus pret tās locekļiem; nosoda jaunu locekļu nedemokrātisku iecelšanu Nacionālajā vēlēšanu padomē (CNE) un partiju direktoru padomju likvidēšanu pretēji partiju locekļu gribai; aicina veikt tūlītējus pasākumus, lai nostiprinātu to, ka tikai likumīgā Venecuēlas pagaidu prezidenta Juan Guaidó ieceltiem locekļiem ir likumīgas tiesības diplomātiski pārstāvēt Venecuēlu ES, un aicina ES izmeklēt ziņotos gadījumus par Venecuēlas tiešu iejaukšanos Eiropas vēlēšanu procesos;

6. prasa nekavējoties atbrīvot patvaļīgi aizturētos politieslodzītos, kuri saskaņā ar ziņojumiem ir nelikumīgi ieslodzīti briesmīgos apstākļos un tiek spīdzināti;

7. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Nacionālajai asamblejai, kas ir Venecuēlas vienīgā likumīgi ievēlētā demokrātiskā struktūra un kuras pilnvaras, kā arī tās locekļu prerogatīvas un drošība, ir jāievēro; atkārtoti atzīst, ka pārredzama un demokrātiska Nacionālās asamblejas balsojuma gaitā Juan Guaidó ir likumīgais Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs un saskaņā ar Venecuēlas Konstitūcijas 233. pantu — likumīgais Venecuēlas Bolivāra Republikas pagaidu prezidents; nosoda tā dēvētās "jaunās" vēlēšanu iestādes nelikumīgo izveidošanu, ko veikusi režīma kontrolētā Augstākā tiesa (TSJ); uzstāj, ka miermīlīgu un politisku risinājumu iespējams panākt tikai tad, ja tiks pilnībā ievērotas Nacionālās asamblejas konstitucionālās prerogatīvas; uzsver, ka Eiropas Parlaments neatzīs nekādu lēmumu vai nolēmumu, ko vienpusēji pieņēmušas minētās nelikumīgās struktūras;

8. stingri nosoda to, ka N. Maduro režīms atkārtoti vājina vēlēšanu procesu integritāti, ticamību un pārredzamību, jo īpaši pēc daudziem manipulācijas gadījumiem, vairākām nelikumībām un krāpniecības dažādās vēlēšanās Latīņamerikas demokrātijās, kādēļ izcēlušies protesti un sadursmes, izraisot neskaitāmu nevainīgu civiliedzīvotāju bojāeju; nosoda Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) jauno locekļu nedemokrātisku iecelšanu;

9. atgādina, ka demokrātisko iestāžu un principu ievērošana un tiesiskuma nodrošināšana ir būtiski nosacījumi, lai rastu tādu risinājumu krīzei Venecuēlā, kas ir labvēlīgs tās iedzīvotājiem; tāpēc steidzami aicina radīt nosacījumus brīvām, pārredzamām un ticamām prezidenta un likumdevēja vēlēšanām, pamatojoties uz noteiktu laika grafiku, taisnīgiem nosacījumiem visiem dalībniekiem, pārredzamību un uzticamu starptautisko novērotāju klātbūtni, jo tas ir vienīgais veids, kā pārvarēt krīzi;

10. uzstāj, ka ir jāveic efektīvi un tūlītēji pasākumi pret Venecuēlas un Irānas aliansi, kuras spilgtākais piemērs ir tas, ka Hezbollah ļaunprātīgi izmanto Venecuēlu kā platformu savām darbībām un stratēģiskai ekspansijai visā Latīņamerikā, ko panāk ar daudzām nelikumīgām darbībām, tostarp legalizējot nelikumīgi iegūtus līdzekļus; atgādina, ka Teherāna ir klaji pārkāpusi ieroču embargo, nosūtot Venecuēlai piecus degvielas tankkuģus stratēģiskās ekspansijas kontekstā, tā izraisot ASV pretreakciju;

11. tāpat kā Irānas gadījumā pauž lielas bažas par Krievijas atbalstu Venecuēlas N. Maduro režīmam un jo īpaši par ekspertu, tostarp militāro un tehnisko padomdevēju nosūtīšanu;

12. pauž bažas arī par to, ka Kubas policijas spēki un militārās izlūkošanas dienests ir stratēģiskais elements, kurš devis iespēju saglabāt N. Maduro nelikumīgo režīmu, kādēļ Venecuēlā notiek nepieņemama ārvalstu politiskā un militārā iejaukšanās;

13. pauž bažas par to, ka Delcy Rodríguez, lai gan viņai ir noteikti ES ierobežojušie pasākumi, pagājušā gada septembrī varēja ieceļot Šengenas zonā un tikties ar Spānijas iestāžu pārstāvjiem; prasa PV/AP vērsties Spānijas iestādēs, prasot veikt rūpīgu un pārredzamu izmeklēšanu un paskaidrot šos faktus;

14. atbalsta Padomes neseno lēmumu ES sankciju sarakstā, kas nerada kaitējumu Venecuēlas iedzīvotājiem, iekļaut 11 jaunas personas un aicina sankcijas pastiprināt, lai palīdzētu valstī stabilizēt cilvēktiesību situāciju un demokrātiju, kas pašreiz tikai pasliktinās; mudina ES iestādes attiecīgi ierobežot pārvietošanos un iesaldēt aktīvus jebkurām sankciju sarakstā iekļautajām personām; pauž spēcīgas bažas par korupcijas skandālu, kurā iesaistīts Spānijas vēstnieks Raul Modoro, un pārējiem dalībniekiem, kuri iesaistīti plašākā korupcijas skandālā, un mudina šos un visus pārējos attiecīgos gadījumus izskatīt kompetentajās tiesās un vainīgos saukt pie atbildības;

15. pauž spēcīgas bažas par N. Maduro lēmumu izraidīt ES vēstnieci no Karakasas, tā atmaksājot par sankcijām pret 11 Venecuēlas amatpersonām, kas atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

16. nosoda plaukstošo korupciju, kas ir kļuvusi par neatņemamu N. Maduro režīma daļu; pauž bažas par iespējamo tiešo ārvalstu finansējumu, ko ES politiskajām partijām sniedzis N. Maduro režīms, un aicina nekavējoties un objektīvi izmeklēt šos gadījumus; nosoda arī jebkādas darbības, kas N. Maduro režīma vārdā veiktas kaimiņvalstīs un citās Latīņamerikas valstīs, lai papildus tam, ka pasliktinās vispārējā krīze, destabilizētu demokrātiju un tiesiskumu;

17. aicina nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos un izbeigt politisko oponentu, cilvēktiesību aktīvistu un mierīgo protestētāju spīdzināšanu, nepienācīgu izturēšanos pret viņiem un aizskaršanu, kā arī ļaut atgriezties tiem, kuri ir netaisnīgi izsūtīti trimdā;

18. pilnībā atbalsta Venecuēlas režīma plašo noziegumu, nāves soda izpildes bez tiesas sprieduma un represiju izmeklēšanu Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT); mudina ES pievienoties vairāku SKT pušu iniciatīvai, kuras mērķis ir izmeklēt noziegumus pret cilvēci, ko pastrādājusi N. Maduro nelikumīgā valdība, lai sauktu vainīgos pie atbildības;

19. pieprasa situācijas novērtēšanai nosūtīt faktu vākšanas misiju uz šo valsti;

20. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgajam pagaidu prezidentam un Nacionālajai asamblejai, Limas grupas valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Savienoto Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 8. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika