Rezolūcijas priekšlikums - B9-0215/2020Rezolūcijas priekšlikums
B9-0215/2020

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par humanitāro situāciju Venecuēlā un migrācijas un bēgļu krīzi

6.7.2020 - (2019/2952(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Dita Charanzová, Jordi Cañas, Barry Andrews, Petras Auštrevičius, Stéphane Bijoux, Izaskun Bilbao Barandica, Sylvie Brunet, Olivier Chastel, Martina Dlabajová, Billy Kelleher, Moritz Körner, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Nicolae Dragoș Pîslaru, Samira Rafaela, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu
grupas "Renew" vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0211/2020

Procedūra : 2019/2952(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0215/2020
Iesniegtie teksti :
B9-0215/2020
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9-0215/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro situāciju Venecuēlā un migrācijas un bēgļu krīzi

(2019/2952(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā pēc nelikumīgajām jaunās Nacionālās asamblejas prezidentūras un Prezidija vēlēšanām (parlamentārais apvērsums)[1],

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas 2020. gada 1. aprīļa paziņojumu par ASV priekšlikumu un situāciju saistībā ar koronavīrusa pandēmiju Venecuēlā,

 ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2020. gada 30. aprīļa paziņojumu par ārkārtas veselības stāvokli Venecuēlā,

 ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2020. gada 6. maija paziņojumu presei par valsts humānās un ekonomiskās krīzes graujošo ietekmi uz cilvēktiesībām,

 ņemot vērā ANO augstās komisāres Michelle Bachelet 2020. gada 2. jūlija cilvēktiesību ziņojumu par Venecuēlu,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) un Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) 2020. gada 1. aprīļa kopīgo paziņojumu presei par Venecuēlas bēgļu un migrantu stāvokli Covid-19 krīzes laikā,

 ņemot vērā PV/ AP runaspersonas 2020. gada 4.  un 16. jūnija paziņojumus par jaunākajām norisēm Venecuēlā,

 ņemot vērā Ārlietu komitejas 2020. gada 11. jūnija paziņojumu par nesenajiem uzbrukumiem Venecuēlas Nacionālajai asamblejai,

 ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas 2020. gada 16. jūnija paziņojumu par Venecuēlas vēlēšanu struktūras uzticamības mazināšanos un 2020. gada 24. jūnija paziņojumu par politiskās krīzes pasliktināšanos Venecuēlā,

 ņemot vērā Padomes 2020. gada 29. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2020/898, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā[2], ar kuru to personu sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, pievienoja 11 vadošas Venecuēlas amatpersonas,

 ņemot vērā Venecuēlas Konstitūciju,

 ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2020. gada 26. maijā Eiropas Savienība un Spānijas valdība ar UNHCR un IOM atbalstu sasauca starptautisku līdzekļu devēju konferenci, solidarizējoties ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem; tā kā starptautiskie līdzekļu devēji ir apsolījuši piešķirt kopumā 2,544 miljardus EUR, bet kā tiešas dotācijas — tikai 595 miljonus EUR, savukārt pārējos līdzekļus piešķirt kā vienkāršus nosacījuma aizdevumus; tā kā konferences laikā daži aizņēmēji pauda bažas par birokrātiskajām grūtībām un sarežģīto tiesisko regulējumu aizdevumu saņemšanai; tā kā 595 miljoni EUR tik tikko sasniegs līmeni, kas nepieciešams, lai pārvarētu šādas nepieredzētas krīzes sekas kaimiņvalstīs;

B. tā kā aptuveni pieci miljoni venecuēliešu ir pametuši valsti; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem Venecuēlas bēgļu krīze ir otrā lielākā krīze pasaulē pēc Sīrijas; tā kā paredzams, ka līdz 2020. gada beigām kopējais to cilvēku skaits, kuri bēg no situācijas pasliktināšanās Venecuēlā, pārsniegs 6,5 miljonus;

C. tā kā jau šobrīd smagā politiskā, ekonomiskā, institucionālā, sociālā un daudzdimensionālā humanitārā krīze Venecuēlā ir būtiski pasliktinājusies un saasinājusies pandēmijas laikā; tā kā arvien lielāks zāļu un pārtikas trūkums, smagie cilvēktiesību pārkāpumi, hiperinflācija, politiskā apspiešana, korupcija un vardarbība apdraud cilvēku dzīvi un spiež viņus pamest valsti; tā kā Venecuēlas valsts veselības aizsardzības sistēma ir ievērojami novājināta režīma nepareizas rīcības dēļ, kas ir izraisījusi kritisku zāļu trūkumu un medicīniskās ārstēšanas iespēju trūkumu; tā kā režīma nodrošinātajiem datiem par Covid-19 trūkst ticamības un tiem neuzticas ne vietējā, ne arī starptautiskā kopiena;

D. tā kā pašreizējā globālā sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir pasliktinājusi jau tā katastrofālo situāciju, ar ko saskaras daudzi bēgļi un migranti no Venecuēlas un viņu uzņēmējvalstis; tā kā saskaņā ar sākotnējiem ziņojumiem par pandēmiju, kas ir pārpludinājusi valsts veselības aprūpes sistēmu, slimnīcas ir pārpildītas ar koronavīrusa pacientiem un desmitiem veselības aprūpes darbinieku ir inficējušies;

E. tā kā 2020. gada 26. maijā nelikumīga Venecuēlas Augstākā tiesa, ko kontrolē Nicolás Maduro režīms, nepamatoti ratificēja Luis Parra  Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja amatā; tā kā nelikumīgajā sesijā, kas notika 2020. gada janvārī, netika ievērota ne juridiskā procedūra, ne arī demokrātijas konstitucionālie principi, liedzot (dažkārt ar spēku) vairākumam demokrātiski ievēlēto pārstāvju piedalīties sesijā un līdz ar to arī balsot; tā kā šīs nelikumīgās struktūras pieņemtā nelikumīgā lēmuma, kas ir tikai viens no nesen veiktajām nedemokrātiskajām darbībām, rezultātā ES Padome ir noteikusi sankcijas vēl 11 atbildīgajām amatpersonām, tostarp Augstākās tiesas Konstitucionālās palātas priekšsēdētājam Luis Parra un Juan Jose Mendoza;

F. tā kā 2020. gada 13. jūnijā nelikumīgā Augstākā tiesa iecēla jaunus Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) locekļus, kaut gan tai nebija juridisku pilnvaru to darīt; tā kā saskaņā ar Venecuēlas Konstitūcijas 187. un 296. pantu par šo iecelšanu ir atbildīga tikai un vienīgi Nacionālā asambleja, kas ir Venecuēlas pilsoņu demokrātiski ievēlēta struktūra; tā kā Eiropas Parlaments neatzīs nevienu lēmumu vai nolēmumu, ko vienpusēji pieņēmušas šīs nelikumīgās struktūras; tā kā par šiem lēmumiem atbildīgās amatpersonas ir iekļautas arī Padomes sankciju sarakstā;

G. tā kā Nicolás Maduro lika Eiropas Savienības vēstniecei pamest valsti 72 stundu laikā pēc tam, kad ES noteica mērķtiecīgas sankcijas pret vairākām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, un tā kā viņš arī draudēja Spānijas vēstniekam ar turpmākiem represijām; tā kā 2020. gada maijā tika ziņots par iebiedēšanas gadījumiem, kas vērsti pret Francijas vēstniecību Karakasā, tostarp pārtraucot ūdens un elektrības piegādi vēstnieka dzīvesvietai;

H. tā kā N. Maduro režīms ir vērsies pret politiskajām partijām Acción Democrática, Primero Justicia un Un Nuevo Tiempo, sistemātiski tās vajājot ar nelikumīgiem Augstākās tiesas nolēmumiem, pret partijas locekļu gribu atņemot partijām to pašreizējās administratīvās padomes; tā kā N. Maduro režīms norādīja, ka demokrātiskā politiskā partija Voluntad Popular ir teroristu organizācija;

I. tā kā starptautiskā sabiedrība, tostarp Eiropas Savienība, ir stingri noraidījusi šo vēlēšanu farsu un nelikumīgās darbības; tā kā šī rīcība ir vēl vairāk samazinājusi demokrātijai atvēlēto telpu līdz absolūtam minimumam un ir radījusi ievērojamus šķēršļus politiskās krīzes noregulējumam Venecuēlā; tā kā ir ļoti svarīgi izveidot līdzsvarotu un iekļaujošu valsts ārkārtas valdību, kas aptvertu visus valsts demokrātiskos politiskos un sociālos sektorus un spētu risināt pašreizējās humanitārās vajadzības, lai pārvarētu pieaugošo krīzi; tā kā N. Maduro nevar būt daļa no šādas pagaidu valdības;

J. tā kā starptautisko standartu ievērošana, neatkarīga un līdzsvarota Nacionālā vēlēšanu padome (CNE)  un vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas nodrošina politisko partiju un kandidātu netraucētu līdzdalību, ir uzticama vēlēšanu procesa stūrakmeņi, kuri nodrošina brīvas un taisnīgas likumdevēja un prezidenta vēlēšanas;

K. tā kā kopš iedzīvotāju masveida nemieru sākuma 2014. gadā ir palielinājies politieslodzīto skaits, un pašlaik viņu ir vairāk nekā 430; tā kā tiek ziņots arī par 11 eiropiešu aizturēšanu Venecuēlā; tā kā SKT pašlaik sākotnēji izskata daudzus ziņojumus par režīma veiktu spīdzināšanu kā noziegumiem pret cilvēci; tā kā Covid-19 krīzes laikā ir palielinājušās represijas, patvaļīga aizturēšana un spīdzināšana;

L. tā kā N. Maduro režīms nesniedza pārredzamu informāciju, nepieņēma starptautisko humāno palīdzību un nepiešķīra prioritāti visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu vajadzībām un tiesībām;

M. tā kā augstās komisāres M. Bachelet 2020. gada 2. jūlija ziņojumā par Venecuēlu ir dokumentēta cilvēktiesību pastāvīgā pasliktināšanās Venecuēlā; tā kā ziņojumā ir skaidri norādīts, ka N. Maduro režīms turpina spīdzināt, terorizēt un nogalināt politiskos oponentus, laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. maijam dokumentējot vairāk nekā 1300 drošības spēku veiktas nāves soda izpildes bez tiesas sprieduma;

N. tā kā N. Maduro režīms kopš 2016. gada ir atbalstījis nelikumīgu nerūpniecisku zelta ieguvi Amazones reģionā Venecuēlā, lai finansētu nelikumīgus bruņotus grupējumus; tā kā šis zelts tiek izvests no valsts, izmantojot nelikumīgus kanālus, lai to pārdotu un nelikumīgi apmainītu uz ārvalstīm; tā kā šis tā dēvētais asiņainais zelts tiek iegūts un izmantots uz cilvēktiesību un vides rēķina nelikumīgos un noziedzīgos apstākļos, kas nopietni apdraud gan cilvēktiesības, gan vidi;

O. tā kā Kubas policijas spēki un militārās izlūkošanas dienests ir stratēģiska daļa no sistemātiskām represijām pret Venecuēlas iedzīvotājiem, kas palīdz saglabāt varu N. Maduro režīmam;

P. tā kā ir vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai apturētu plašāka reģiona drošības apdraudējumu, ko rada alianse starp N. Maduro diktatūras režīmu, teroristu grupām un organizētiem bruņotiem grupējumiem, kas veic noziedzīgas darbības Venecuēlā,

1. atkārtoti pauž dziļas raizes par smago ārkārtas humanitāro situāciju, kas pašos pamatos negatīvi ietekmē Venecuēlas iedzīvotāju dzīves; vērš uzmanību uz to, ka visu reģionu skar arvien nopietnāka migrācijas krīze, un atzinīgi vērtē kaimiņvalstu pūliņus un apliecināto solidaritāti;

2. atzinīgi vērtē starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē uzņemtās saistības un pūliņus, solidarizējoties ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem; uzskata, ka lielākais saistību apjoms, ko veido aizdevumi, nevis tiešas dotācijas, neatbilst paredzētajiem mērķiem; prasa, lai nosacījumi un noteikumi, kas ļauj aizņēmējiem iegūt piekļuvi šādiem aizdevumiem, būtu elastīgi un pārredzami, tādējādi radot apstākļus ātrai kredītu sadalei;

3. norāda, ka apsolītajiem līdzekļiem ir visdrīzākajā laikā jāsasniedz savs galamērķis, lai tos varētu nekavējoties izmantot uz vietas; šajā sakarībā aicina samazināt birokrātiju un ieviest vienkāršotu regulējumu, kas var nodrošināt, ka apsolītie līdzekļi pēc iespējas ātrāk sasniedz tos, kuriem tiek ir ārkārtīgi nepieciešami;

4. vērš uzmanību uz migrācijas krīzes padziļināšanos visā reģionā, tostarp ES dalībvalstu Karību jūras teritorijās, ko pastiprina ārkārtīgi sarežģītie apstākļi, ko izraisījusi pandēmija; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju turpināt sadarbību ar šīm valstīm un teritorijām, ne tikai sniedzot tām humāno palīdzību, bet arī sniedzot vairāk resursu un īstenojot attīstības politiku;

5. stingri nosoda pārkāpumus attiecībā uz Nacionālās asamblejas demokrātisku, konstitucionālu un pārredzamu darbību, kā arī iebiedēšanu un vardarbību, un pret tās deputātiem patvaļīgi pieņemtos lēmumus; nosoda nedemokrātisko jaunu locekļu iecelšanu Nacionālajā vēlēšanu padomē un pašreizējo politisko partiju administratīvo padomju likvidēšanu pret partiju locekļu gribu;

6. atkārtoti atzīst, ka pārredzama un demokrātiska Nacionālās asamblejas balsojuma rezultātā Juan Guaidó ir likumīgais Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs un saskaņā ar Venecuēlas Konstitūcijas 223. pantu — likumīgais Venecuēlas Bolivāra Republikas pagaidu prezidents;

7. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Nacionālajai asamblejai, kura ir Venecuēlas vienīgā likumīgi ievēlētā demokrātiskā struktūra un kuras pilnvaras, kā arī tās deputātu prerogatīvas, imunitāte un drošība, ir jārespektē; uzstāj, ka miermīlīgu un politisku risinājumu iespējams panākt tikai tad, ja tiks pilnībā ievērotas Nacionālās asamblejas konstitucionālās prerogatīvas;

8. uzsver, ka godīgas, pārredzamas un ticamas vēlēšanas nevar notikt, ja pie varas ir N. Maduro; atgādina, ka demokrātisko iestāžu un principu respektēšana un tiesiskuma nodrošināšana ir būtiski nosacījumi, lai rastu tādu risinājumu krīzei Venecuēlā, kas ir labvēlīgs tās iedzīvotājiem; tādēļ steidzami prasa radīt tādus apstākļus, kas ļautu sarīkot brīvas, pārredzamas un ticamas prezidenta un likumdevēja vēlēšanas, pamatojoties uz noteiktu laika grafiku, taisnīgiem nosacījumiem visiem šajā procesā iesaistītajiem dalībniekiem, pārredzamību un uzticamu starptautisko novērotāju klātbūtni, kā vienīgo veidu izkļūšanai no šīs krīzes;

9. atzinīgi vērtē neseno Padomes lēmumu par mērķtiecīgo sankciju attiecināšanu uz vēl 11 personām, kas nekaitē Venecuēlas iedzīvotājiem, un aicina pastiprināt un paplašināt šīs sankcijas; uzskata, ka sankciju rezultātā ES iestādēm ir jāierobežo šo personu, kā arī viņu tuvāko radinieku pārvietošanās un ir jāiesaldē viņu aktīvi un vīzas; turklāt aicina nekavējoties aizliegt Venecuēlas izcelsmes „asiņainā“ zelta tirdzniecību un apriti ES;

10. atgādina, ka dalībvalstīm ir juridiski saistošs Padomes Lēmums 2017/2074  un tām ir pienākums īstenot lēmumā ietvertos ierobežojošos pasākumus, jo īpaši novērst, ka personas, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi,  ieceļo to teritorijā vai šķērso to, kā arī pienākums nekavējoties rakstiski paziņot Padomei par jebkādiem izņēmumiem, ko tās ir piešķīrušas;

11. pauž lielu nožēlu par N. Maduro draudiem izraidīt ES vēstnieci no Karakasas, atriebjoties par sankcijām, kas piemērotas 11 Venecuēlas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem; pieņem zināšanai PV/AP uzsāktās sarunas, kuru rezultātā tika atcelts šis lēmums;

12. tomēr aicina dalībvalstis un EĀDD atsaukt N. Maduro režīma vēstnieku diplomātisko akreditāciju un tā vietā akreditēt prezidenta Juan Guaidó ieceltos diplomātiskos pārstāvjus;

13. prasa nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos un pārtraukt pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aktīvistiem un miermīlīgiem protestētājiem vērsto spīdzināšanu, sliktu izturēšanos un vajāšanu; turklāt prasa atgriezt personas, kas netaisnīgi atrodas piespiedu trimdā;

14. pilnībā atbalsta SKT izmeklēšanu saistībā ar Venecuēlas režīma izdarītajiem plašajiem noziegumiem un represijām; mudina Eiropas Savienību atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstu iniciatīvu sākt izmeklēšanu par N. Maduro režīma pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci, tādējādi saucot vainīgos pie atbildības;

15. atzinīgi vērtē Lielbritānijas tiesas 2020. gada 2. jūlija lēmumu, kurā nepārprotami atzīta Venecuēlas Bolivāra Republikas demokrātiskā leģitimitāte tās prezidenta Juan Guaidó vadībā, piešķirot viņam likumīgu piekļuvi Republikas zelta rezervēm;

16. nosoda Kubas iejaukšanos drošības un slepenajos dienestos Venecuēlā un represīvu metožu eksportēšanu;

17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgajam pagaidu prezidentam un Nacionālajai asamblejai, Limas grupas valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 8. jūlijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika