REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas

6.7.2020 - (2020/2691(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Alexandr Vondra
ECR grupas vārdā

B9-0217/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas

(2020/2691(RSP))

Eiropas Parlaments

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 6., 114. un 168. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantu,

– ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[1],

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropas Savienības dibināšanas līgumos veselības politikai nav pievērsta īpaša uzmanība un tā kā tikai pagājušā gadsimta 90. gados ES sabiedrības veselības politiku sāka ieviest, reaģējot uz vairākām veselības krīzēm, tostarp govju sūkļveida encefalopātiju (GSE);

B. tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu sabiedrības veselība ir politikas joma, kurā Savienība veic darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības (LESD 6. pants), paredzot, ka, “nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”;

C. tā kā Savienība dala kompetenci ar dalībvalstīm attiecībā uz kopīgiem drošības apsvērumiem sabiedrības veselības aizsardzības jautājumos (LESD 4. pants);

D. tā kā Eiropas Savienības kompetenču divējādais raksturs sabiedrības veselības jomā ir atspoguļots dažādajos pasākumos, ko tā var veikt saskaņā ar LESD 168. pantu; tā kā tā var, piemēram, pieņemt saskaņošanas pasākumus, kas nosaka augstus kvalitātes un drošības standartus cilvēku izcelsmes orgāniem un zālēm un medicīnas ierīcēm, un var pieņemt arī veterinārijas un fitosanitārijas aizsargpasākumus (LESD 168. panta 4. punkts); tā kā, no otras puses, Eiropas Savienība var pieņemt veicināšanas pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu un uzlabotu cilvēku veselību — apkarotu nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus un  uzraudzītu nopietnus veselības apdraudējumus, izdotu agrīnus brīdinājumus par tiem un cīnītos pret tiem —, un pasākumus, kuru tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība pret tabaku un alkohola pārmērīgu lietošanu; tā kā dalībvalstu normatīvo aktu un noteikumu saskaņošana šajās jomās nav paredzēta (LESD 168. panta 5. punkts);

E. tā kā Eiropas Savienība var veicināt un atbalstīt dalībvalstu sadarbību sabiedrības veselības jomā, izmantojot atvērto koordinācijas metodi (LESD 168. panta 2. punkts);

F. tā kā Eiropas Savienības Tiesa, atsaucoties uz 114. pantu kā juridisko pamatu, vairākās lietās ir spriedusi par to, kā Eiropas Savienība var īstenot sabiedrības veselības mērķus ar iekšējā tirgus integrāciju;

G. tā kā LESD nepārprotami atzīst, ka dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu, tostarp par veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes vadību un tām atvēlēto resursu sadali;

H. tā kā Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir izpildaģentūras, kas pilda svarīgas funkcijas sabiedrības veselības jomā;

I. tā kā Direktīvā 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem pacients var doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu medicīnisko aprūpi, un saglabāt savas tiesības uz izdevumu atlīdzināšanu;

J. tā kā veselības jomas pētniecību finansē no programmas “Apvārsnis 2020”, paredzamās programmas “Apvārsnis Eiropa”, ES Veselības programmas un topošās programmas “ES Veselība”, kā arī citiem Eiropas Savienības fondiem;

K. tā kā Eiropas Savienībai joprojām ir iespējas labāk īstenot sabiedrības veselības politiku saskaņā ar esošajiem Līgumu nosacījumiem; tā kā Līgumos paredzētie noteikumi par sabiedrības veselības aizsardzību vēl arvien lielā mērā netiek pietiekami izmantoti attiecībā uz mērķiem, ko ar tiem varētu sasniegt;

L. tā kā tiek plaši atzīts, ka piekļuve pārrobežu veselības aprūpei, dalībvalstu paraugprakses labāka koordinācija un popularizēšana var sniegt ievērojamus ieguvumus sabiedrības veselībai;

M. tā kā esošie ārkārtas reaģēšanas mehānismi, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un Savienības civilās aizsardzības mehānisms, kā arī tā resursu rezerve saskaņā ar programmu “ES Veselība”, Covid-19 krīzes laikā ir pietuvojušies to maksimālajai spēju robežai, kas nepamatoti kavēja ārkārtas reaģēšanas pasākumus;

N. tā kā pašreizējās demogrāfiskās tendences, piekļuve inovācijai, ārstēšanas pieejamība visiem, hronisko slimību lielā izplatība, e-veselība/digitalizācija un veselības aprūpes sistēmu ilgtspēja ir pastiprinājušas koncentrēšanos uz Eiropas Savienības sabiedrības veselības politiku;

O. tā kā aptuveni divas trešdaļas cilvēku infekcijas slimību ir zoonozes, proti, tās pārnēsā dzīvnieki;

P. tā kā atšķirīgās pieejas ar Covid-19 saistīto datu vākšanai ES ir apgrūtinājušas salīdzinošu datu par visu ES iegūšanu;

Q. tā kā Covid-19 krīze ir parādījusi, cik svarīga ir uz pierādījumiem balstīti veselības politikas virzieni, tostarp profilakses un terapijas iniciatīvas; tā kā preventīviem pasākumiem jābūt samērīgiem un jānodrošina vislabākie rezultāti veselības jomā;

R. tā kā Covid-19 uzliesmojums ir parādījis, ka ir jāturpina stiprināt pētniecības koordināciju ar samērīgu budžeta atbalstu cita starpā vakcīnu un terapeitiskās ārstēšanas metožu izstrādei un ka ir proporcionāli jāracionalizē zāļu un/vai vakcīnu apstiprināšanas sistēma, neapdraudot sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus;

S. tā kā pastāvīgi ieguldījumi zinātnē, kas nodarbojas ar dažādu slimību terapiju izstrādi, ir būtiski modernu un drošu veselības aprūpes sistēmu uzturēšanai;

T. tā kā mikrobu rezistence nopietni apdraud ES iedzīvotāju labklājību un vidi, cita starpā ietekmējot lauksaimniecības nozari; tā kā Covid-19 pandēmijas rezultātā ir palielinājusies antibiotiku lietošana, kas galu galā izraisīs augstāku baktēriju rezistences līmeni, kurš saglabāsies augsts pat pēc pandēmijas;

U. tā kā Covid-19 krīzes laikā Eiropas Savienības kopīgā iepirkuma mehānisms tika izmantots tam, lai iegādātos individuālos aizsardzības līdzekļus, testēšanas komplektus, ventilatorus un dažas zāles, tomēr šis process ir izrādījies ilgstošāks un mazāk efektīvs nekā tika prognozēts;

V. tā kā Covid-19 krīze ir mainījusi daudzu darba ņēmēju darba apstākļus ES un izvirzījusi jaunus jautājumus par drošību un veselības aizsardzību darbā;

W. tā kā Covid-19 veselības krīzes laikā tika īstenoti vairāki ad hoc pasākumi, tostarp ir izveidota Komisijas ekspertu grupa un izstrādātas jaunas vadlīnijas pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes darbinieku nosūtīšanai uz citām dalībvalstīm;

X. tā kā farmaceitisko produktu piegādes ķēdes ir atkarīgas no aktīvām farmaceitiskām vielām vai ģenēriskām zālēm, kas ražotas trešās valstīs, lai nodrošinātu ražošanas jaudu, aktīvo farmaceitisko vielu (API) piegādes un izejmateriālus; tā kā Covid-19 veselības krīzes laikā noteiktie eksporta aizliegumi skaidri parādīja riskus, kas saitīti ar paļaušanos uz minētajām piegādes ķēdēm;

Y. tā kā vairāk nekā 30 miljoni cilvēku ES cieš no retām un novārtā atstātām slimības un viņiem ir ierobežota informācija par savu slimību un tiesībām, viņiem pieejamās ārstēšanas iespējas ir ierobežotas un viņi saskaras ar augstu psiholoģisko, sociālo un ekonomisko neaizsargātību;

Z. tā kā daudzos ziņojumos un pētījumos ir uzsvērtas Covid-19 psiholoģiskās sekas un tā kā prasības par ilgstošas sociālās izolācijas ievērošanu nolūkā apturēt vīrusa izplatīšanos ir ietekmējušas visu vecumu cilvēkus;

AA. tā kā ir steidzami jārīkojas, lai risinātu vecāku cilvēku veselības un aprūpes vajadzības;

BB. tā kā vēzis ir otrs galvenais nāves cēlonis pasaulē un katru gadu tas izraisa aptuveni 9,6 miljonus nāves gadījumu; tā kā šīs slimība ir skārusi gandrīz katru ģimeni ES;

CC. tā kā, neraugoties uz centieniem stiprināt zāļu drošuma uzraudzības sistēmu ES, joprojām ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi pacientu drošības jomā un jo īpaši attiecībā uz zāļu lietošanas pamācību lasāmību — tām vajadzētu būt skaidrām, salasāmām un uz faktiem balstītām;

DD. tā kā arvien lielākas bažas rada vilcināšanās vakcinēties un tās ietekme uz sabiedrības veselību; tā kā vakcinācijas programmu organizēšanai un īstenošanai dalībvalstīs ir vajadzīga lielāka skaidrība par imunizācijas ieguvumiem un riskiem,

1. atzinīgi vērtē elastīgāku noteikumu ieviešanu pašreizējās krīzes laikā, lai mazinātu zāļu trūkumu un atvieglotu to apriti starp dalībvalstīm, tostarp dažādu iepakojuma formātu atzīšanu, atkārtotas izmantošanas procedūru, lai tirdzniecības atļaujas turētāji varētu saņemt apstiprinājumu citā dalībvalstī, labas ražošanas prakses sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanu, ilgākus derīguma termiņus, veterināro zāļu izmantošanu utt.; aicina Komisiju, EMA un valstu regulatīvās iestādes stingri uzraudzīt šādu risinājumu izmantošanu, garantēt, ka netiek apdraudēta pacientu drošība, un saglabāt iespēju tos izmantot problēmu vai zāļu trūkuma gadījumā; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka nesen uz vēlāku datumu ir mainīta Medicīnisko ierīču regulas piemērošanas diena;

2. aicina Komisiju izvērtēt katras dalībvalsts sagatavotību epidēmijai un saglabāt solidaritāti starp EU-27 dalībvalstīm pilnīgā atbilstībā LESD 168. pantam;

3. atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot programmu “ES Veselība” un atbalsta labāk finansētu atsevišķu ES veselības aizsardzības programmu, kas spētu stāties pretī turpmākām pandēmijām un veselības apdraudējumiem, kā arī apņemas to ātri īstenot; norāda, ka programma “ES Veselība” veicinās investīcijas kritiskajā veselības infrastruktūrā, instrumentos, struktūrās, procesos un laboratoriju spējā, tostarp slimību uzliesmojumu uzraudzības, modelēšanas, prognozēšanas, profilakses un pārvaldības instrumentos;

4. atzinīgi vērtē ES vakcīnu stratēģiju, ko nesen ierosināja Komisija;

5. atgādina principu “Viena veselība”, kas atspoguļo to, ka cilvēku, dzīvnieku un vides veselība ir savstarpēji saistītas un ka slimības var tikt pārnestas no cilvēkiem uz dzīvniekiem un otrādi; uzsver nepieciešamību īstenot “Vienas veselības” pieeju pandēmijām un veselības krīzēm gan medicīnas, gan veterinārijas nozarēs;

6. prasa palielināt programmas “ES Veselība” spēju, tostarp tās krājumu veidošanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienībām;

7. mudina Komisiju pilnīgā atbilstībā LESD 168. pantam ierosināt kopīgu Eiropas veselības aizsardzības protokolu, kas nodrošinātu saskaņotu reakciju visā ES un kas ietvertu norādījumus par klīnisko diagnostiku, kā arī — vispārīgāk — par pacientu aprūpi un pārvaldību;

8. mudina Komisiju atjaunot Ļoti lipīgu infekcijas slimību Eiropas tīklu (EuroNHID), kas būtu līdzfinansēts to ļoti lipīgu infekcijas slimību pārvaldības jomas ekspertu tīkls, kuri darbojas valsts vai reģionālajos centros, kas izveidoti šāda veida pacientu aprūpei;

9. aicina Komisiju izstrādāt standartizētu ārstnieciskās aprūpes algoritmu, kura pamatā būtu dalībvalstu modeļi, kas izmantoti agrākos profilakses pasākumos;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot īpašu Eiropas Savienības reģistru medicīnas darbinieku aizsardzības jomā, kur dalīties ar idejām, informāciju un paraugpraksi; turklāt prasa ieviest standartizētāku terapeitisko Eiropas Savienības ārstēšanas algoritmu, pamatojoties uz pašu dalībvalstu profilakses pasākumu modeļiem, lai izstrādātu kopīgus testēšanas standartus un ieviestu strukturētākus un koordinētākus karantīnas pasākumus, papildu norādījumus par drošiem karantīnas punktiem un norādījumus par vienotiem izolācijas pasākumiem;

11. uzsver nepieciešamību apstākļos, kad sabiedrības veselības aizsardzības jomā ir radusies nopietna ārkārtas situācija, izveidot publiskā un privātā sektora izcilības tīklu, kurā būtu apvienotas references slimnīcas, kas iesaistījušās pētījumos par infekcijas slimībām, kuras izplatās gaisa pilienu ceļā un kontaktu ceļā, un lipīgajām infekcijas slimībām, un to ārstēšanā;

12. aicina Komisiju, dalībvalstis un ES globālos partnerus nodrošināt cenas ziņā pieņemamu piekļuvi gaidāmajām Covid-19 vakcīnām un terapijām, tiklīdz tās būs pieejamas;

13. prasa ES kopīgo iepirkumu izmantot tam, lai iegādātos Covid-19 vakcīnas un terapijas metodes, un to regulārāk izmantot, lai nepieļautu konkurenci starp dalībvalstīm; turklāt prasa to izmantot, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi svarīgām zālēm un medicīnas ierīcēm, jo īpaši jaunām inovatīvām antibiotikām, jaunām vakcīnām un ārstnieciskām zālēm, kā arī zālēm retu slimību ārstēšanai;

14. aicina Komisiju pārskatīt kopīgā iepirkuma mehānismu saskaņā ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES un apsvērt jaunu noteikumu ierosināšanu, lai veselības krīžu laikā kopīgo iepirkumu padarītu ātrāku un efektīvāku, tādā veidā nodrošinot vienlīdzīgu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi jaunām terapijām;

15. prasa pilnībā īstenot Klīnisko izmēģinājumu regulu, kas ilgi kavējas, lai nodrošinātu klīnisko izmēģinājumu rezultātu pārredzamību un veicinātu plašākus pārrobežu klīniskos izmēģinājumus;

16. prasa izstrādāt visaptverošu ES farmācijas stratēģiju, lai risinātu problēmas ES un pasaules farmācijas piegādes ķēdēs; uzskata, ka stratēģijā būtu jāiekļauj likumdošanas pasākumi un stimuli, ar kuriem veicina svarīgāko API un zāļu ražošanu ES, lai jebkurā laikā garantētu to piegādi un pieejamību par pieņemamu cenu; aicina dalībvalstis izveidot valsts zāļu un medicīnas ierīču sarakstus un šo informāciju paziņot Komisijai un EMA, lai nodrošinātu, ka ir iespējams prognozēt un novērst jebkādu šādu preču trūkumu;

17. aicina Komisiju izskatīt un apzināt administratīvos šķēršļus, kas liedz dalībvalstīm efektīvi un proaktīvi reaģēt krīzes gadījumā; uzskata, ka šos šķēršļus varētu novērst, Publiskā iepirkuma direktīvā ieviešot mērķtiecīgas vadlīnijas; aicina šīs vadlīnijas balstīt uz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (MEAT) kritērijiem;

18. atgādina, cik svarīgi ir ECDC modelēšanas dati par iespējamo Covid-19 pandēmijas attīstību katrā dalībvalstī, lai novērstu medicīnas preču trūkumu, jo ir ļoti svarīgi, lai valdības un ražotāji varētu prognozēt pieprasījumu pēc medicīnas precēm un to spēju veikt nepieciešamo plānošanu un varētu palielināt ražošanas jaudu un nodrošināt pienācīgus izplatīšanas pasākumus;

19. aicina Komisiju ierosināt pārskatīt ECDC pilnvaras, lai tas vienmēr varētu nodrošināt samērīgu un kvalitatīvu sabiedrības veselības aizsardzību; turklāt prasa pastiprināt EMA kompetenci uzraudzības un zāļu trūkuma nepieļaušanas jomā, ļaujot šai aģentūrai veikt I un II fāzes klīniskos pētījumus un novērst svarīgu zāļu trūkumu intensīvās terapijas nodaļās, ko radījis paaugstinātais pieprasījums, jo īpaši apstākļos, kad sabiedrības veselības aizsardzības jomā ir radusies nopietna ārkārtas situācija;

20. aicina Komisiju atjaunināt saprašanās memorandus starp ECDC, EMA, ECHA un EFSA, lai turpinātu attīstīt informācijas apmaiņu, sadarbību un savstarpēju sapratni starp aģentūrām un attiecīgā gadījumā arī kopīgus projektus;

21. mudina ECDC, EMA, Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru un attiecīgā gadījumā EFSA uzlabot saziņas un sadarbības kanālus datu uzraudzības jomā, vienlaikus atbildīgi izmantojot mākslīgā intelekta potenciālu; uzskata, ka anonimizētus datus, kas pieejami telekomunikāciju operatoriem un/vai globālajām satelītnavigācijas sistēmām, varētu izmantot, izstrādājot pandēmijas agrīnās brīdināšanas programmas, lai izsekotu un lokalizētu infekciju izplatīšanos un izstrādāt attiecīgas koncepcijas, un tās varētu būtu līdzīgas programmām, kuras piedāvā patentētās programmatūras pakalpojumu uzņēmums BlueDot;

22. aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot digitālu datu apmaiņas platformu, kurā veselības aprūpes speciālisti varētu apkopot epidemioloģiskos datus, zinātniski pamatotus paraugprakses ieteikumus un saņemt brīdinājumus par riskiem vai šķēršļiem, piemēram, par zāļu un aizsarglīdzekļu trūkumu;

23. aicina Komisiju izveidot ad hoc grupu, lai varētu izmantot dalībvalstu un trešo valstu pieredzi, kas gūta, pārvaldot slimību uzliesmojumus, un no tā gūtās mācības; norāda, ka vairākām Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm jau ir īpašas zināšanas šajā jomā, kas gūtas SARS koronavīrusa uzliesmojuma novēršanā 2003. gadā;

24. uzskata, ka būtu jāstiprina sadarbība ar trešām valstīm zināšanu un paraugprakses apmaiņai par veselības aprūpes sistēmu sagatavotību un reaģēšanas spēju;

25. prasa pētniecības jomā īstenot koordinētu, uz sadarbību balstītu un atklātu pieeju, lielāku nozīmi piešķirot dabaszinātnēm, un virzīt pētniecību uz rezultātu sasniegšanu, tostarp uz izpratnes veidošanu par jaunu patogēnu, terapeitisko līdzekļu, zāļu un mērķtiecīgu profilaktisko pasākumu dzīves ciklu un reproduktīvajiem procesiem;

26. aicina Komisiju papildināt valstu politiku saskaņā ar LESD 168. pantu, apmainoties ar paraugpraksi ES līmenī, lai novērstu un apkarotu vēzi, kas ir otrs izplatītākais nāves cēlonis ES, izraisa 26 % nāves gadījumu un rada arvien lielāku slogu valstu veselības aprūpes sistēmām; uzskata, ka gaidāmajam Komisijas Eiropas vēža apkarošanas plānam būtu jāmobilizē finansējums pētījumiem par efektīvām ārstēšanas metodēm;

27. aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt turpmāku kopīgu rīcību prioritāru neinfekciozo veselības problēmu risināšanai un izstrādāt kopīgus priekšlikumus un ieteikumus ar mērķi sniegt labāku atbalstu Eiropas Savienības, dalībvalstu un vietējā līmenī;

28. prasa atvieglot retu un novārtā atstātu slimību pacientu piekļuvi labākajām pieejamajām zināšanām;

29. atbalsta vecāku cilvēku tiesības izvēlēties savu aprūpi, tostarp iespēju turpināt dzīvot mājās, saņemot mājas aprūpi, vai vajadzības gadījumā saņemt kvalitatīvu aprūpi aprūpes namā;

30. prasa izstrādāt rīcības plānu labas veselības nodrošināšanai vecumdienās, lai uzlabotu vecāku cilvēku dzīves kvalitāti;

31. norāda, ka Covid-19 pandēmija ir ieviesusi nenoteiktību iedzīvotāju ikdienas dzīvē — cilvēki nonāk ilgstošā sociālajā izolācijā ar ierobežotu piekļuvi dabiskajai videi un brīvdabas sporta laukumiem un objektiem; mudina dalībvalstis reaģēt uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar pārvietošanos ierobežojošiem pasākumiem, tostarp veicinot labu garīgo veselību un labklājību, lai nepieļautu, ka šī pandēmija izraisa garīgās un fiziskās veselības krīzi;

32. aicina Komisiju nākt klajā ar rīcības plānu garīgās veselības jomā 2021.–2027. gadam;

33. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

• [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.