REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas
6.7.2020 - (2020/2691(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Jytte Guteland
S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0216/2020
B9-0218/2020
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Covid-19 pandēmija parādījusi, ka Eiropas Savienībai nav pietiekami spēcīgu instrumentu, lai pārvarētu ārkārtas situāciju veselības jomā, piemēram, jaunas infekcijas slimības izplatīšanos, kurai pēc savas būtības nav robežu;
B. tā kā tiesības uz fizisko un garīgo veselību ir cilvēka pamattiesības; tā kā ikvienai personai bez diskriminācijas ir tiesības piekļūt modernai un visaptverošai veselības aprūpei; tā kā vispārēja veselības apdrošināšana ir ilgtspējīgas attīstības mērķis, ko visas parakstītājas puses ir apņēmušās sasniegt līdz 2030. gadam;
C. tā kā Eiropas Savienībai ir ievērojama kompetence sabiedrības veselības jomā, tomēr veselības aprūpes sistēmas joprojām ir dalībvalstu pārziņā un sadarbība ES līmenī ir minimāla;
D. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantā ir noteikts, ka “nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”, un tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir vairākkārt lēmusi, ka ES sabiedrības veselības mērķus var sasniegt ar iekšējā tirgus pasākumiem;
E. tā kā ES jau pašlaik reglamentē produktus, kas saistīti ar veselību un veselības aprūpes rezultātiem, tostarp arī zāles, medicīniskas ierīces, tabaku, alkoholu, pārtiku un ķīmiskos produktus;
F. tā kā ir spēkā ES regulējums un politika attiecībā uz klīniskajiem izmēģinājumiem un veselības aprūpes sistēmu koordinēšanu, uz kuru attiecas Pārrobežu veselības aprūpes direktīva, un tā kā notiek diskusijas par priekšlikumu regulai par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu;
G. tā kā veselības jomas pētniecību finansē no dažādiem ES fondiem un programmām, tostarp no programmas “Apvārsnis 2020”, paredzamās programmas “Apvārsnis Eiropa”, Veselības programmas un topošās programmas “ES Veselība”;
H. tā kā Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Ķimikāliju aģentūra, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ir visas Eiropas aģentūras, kurām ir svarīgas funkcijas sabiedrības veselības jomā;
I. tā kā pašreizējās veselības krīzes laikā līdz pēdējai robežai tika pārbaudīta pašreizējā ārkārtas reaģēšanas infrastruktūra, tostarp Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, Lēmums par pārrobežu veselības apdraudējumiem un Savienības civilās aizsardzības mehānisms;
J. tā kā veselības un aprūpes nozares strādājošie bijuši pakļauti nepieņemami augstam riskam un dažos gadījumos bijuši spiesti pieņemt lēmumus par to, kurš var vai nevar saņemt veselības aprūpi; tā kā īpaši neaizsargāti bijuši daudzi kritiski svarīgās profesijās strādājošie, pārrobežu un sezonas darba ņēmēji, kā arī strādājošie tādās nozarēs kā kautuves un pārtikas ražošana;
K. tā kā Covid-19 krīze ir mainījusi daudzu darba ņēmēju darba apstākļus Eiropā, izgaismojot vairākas jau esošas problēmas un izvirzot jaunus jautājumus par drošību un veselības aizsardzību darbā;
L. tā kā Covid-19 pandēmija ir nesamērīgi ietekmējusi neaizsargātas iedzīvotāju grupas, etniskās minoritātes, aprūpes namu iemītniekus un gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti paredzētus aprūpes pakalpojumus;
M. tā kā veselības krīzes laikā negatīvi ietekmēta piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un sievietes un LGBT+ personas ir pakļautas lielākam vardarbības un diskriminācijas riskam;
N. tā kā vēl nav zināmas daudzas no ilgtermiņa sekām, kādas Covid-19 slimība radīs veselībai, tostarp ietekme uz garīgo veselību;
O. tā kā Covid-19 veselības krīze un tās izplatība visā Eiropā ir atklājusi dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu spēju atšķirības un parādījusi, ka dalībvalstis ir atkarīgas no kaimiņvalstīm, kurām ir pietiekami noturīgas sistēmas;
P. tā kā atšķirīgās pieejas tam, kā visā ES tiek vākti dati par Covid-19, ir ārkārtīgi apgrūtinājušas ES mēroga datu salīdzināšanu;
Q. tā kā dažas dalībvalstis ievērojami cieš no intelektuālā darbaspēka emigrācijas, jo augsti kvalificēti veselības aprūpes speciālisti izvēlas strādāt dalībvalstīs ar labāku atalgojumu un darba apstākļiem nekā savā valstī;
R. tā kā ES kopējais iepirkums tika veiksmīgi izmantots individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (PPE), testēšanas komplektiem, ventilatoriem un dažām zālēm, lai gan sākotnēji izrādījās, ka mehānisms ir lēnāks un neefektīvāks nekā būtu nepieciešams;
S. tā kā rescEU spējas tika pastiprinātas, lai iekļautu svarīgāko resursu, piemēram, masku, ventilatoru un laboratorijas iekārtu, krājumus, kas jāizvieto tur, kur tas visvairāk nepieciešams;
T. tā kā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu veselības krīzes laikā tika veicināta vairāk nekā 77 000 ES pilsoņu repatriācija;
U. Tā kā Covid-19 veselības krīzes laikā tika īstenoti dažādi ad hoc pasākumi, tostarp izveidota Komisijas ekspertu grupa un izstrādātas vadlīnijas pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes darbinieku nosūtīšanai uz citām dalībvalstīm;
V. tā kā zāļu piegādes ķēdes ir atkarīgas no aktīvajām zāļu vielām vai ģenēriskām zālēm, ko ražo trešās valstīs, turklāt nereti tādas izgatavo tikai viena rūpnīca visā pasaulē; tā kā Covid-19 veselības krīzes laikā noteiktie eksporta aizliegumi liecina, ka ir riskanti paļauties tikai uz šīm piegādes ķēdēm;
W. tā kā Covid-19 krīze ir pierādījusi savstarpējo atkarību starp cilvēku veselību un mūsu planētas veselību; tā kā no dzīvniekiem uz cilvēkiem pārejošo zoonozes slimību draudus saasina antropogēnās klimata pārmaiņas un vides degradācija,
1. aicina steidzīgi izveidot Eiropas veselības savienību;
2. aicina dalībvalstis steidzami veikt savu veselības aprūpes sistēmu stresa testus, lai noteiktu to trūkumus un pārbaudītu, vai tās ir gatavas iespējamam Covid-19 otrajam vilnim un jebkādai turpmākai veselības krīzei; aicina Komisiju koordinēt šo darbu un noteikt kopējus parametrus;
3. aicina Komisiju, pamatojoties uz stresa testu rezultātiem, ierosināt direktīvu par kvalitatīvas veselības aprūpes minimālajiem standartiem, ar ko tiktu saglabāta dalībvalstu kompetence pārvaldīt, organizēt un finansēt savas veselības aprūpes sistēmas, taču vienlaikus arī garantēta pacientu drošība, pienācīgi darba un nodarbinātības standarti veselības aprūpes darbiniekiem un Eiropas noturība pandēmiju un citu sabiedrības veselības krīžu gadījumā;
4. aicina Komisiju izveidot Eiropas veselības aprūpes indeksu, lai sekotu līdzi veselības aprūpes sistēmu attīstībai ES;
5. aicina Komisiju Eiropas pusgadā iekļaut saistošus veselības aprūpes un labklājības rādītājus un mērķus;
6. aicina Komisiju ierosināt Eiropas veselības reaģēšanas mehānismu, ar ko tiktu oficiāli noformētas Covid-19 veselības krīzes laikā izveidotās darba metodes un kas balstītos uz Pārrobežu veselības aprūpes direktīvā, programmā “ES Veselība” un Savienības civilās aizsardzības mehānismā paredzētajiem pasākumiem; aicina izveidot Veselības krīzes pārvaldības vienību, kas darbinātu Eiropas veselības reaģēšanas mehānismu, kuru koordinētu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un kuru vadītu veselības komisārs un krīžu pārvarēšanas komisārs kopā ar Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un ekspertu grupu; prasa šai vienībai būt gatavai rīkoties atbilstoši pandēmijas ārkārtas rīcības plānam, lai nodrošinātu saskaņotu reakciju;
7. aicina būtiski stiprināt rescEU spējas un tās taisnīgā veidā darīt pieejamas visām dalībvalstīm, tostarp uzkrājumu veidošanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību spējas; ļoti atzinīgi vērtē ierosinājumu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā palielināt Savienības civilās aizsardzības mehānisma finansējumu;
8. aicina Komisiju, dalībvalstis un globālos partnerus nodrošināt ātru, taisnīgu, vienlīdzīgu un cenas ziņā pieņemamu piekļuvi gaidāmajām Covid-19 vakcīnām un terapijām, tiklīdz tās būs pieejamas; uzsver, ka Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) paredzētās elastības iespējas, kas vēlreiz apstiprinātas Dohas deklarācijā, var izmantot piespiedu licenču izsniegšanai krīzes situācijās sabiedrības veselības jomā; aicina Komisiju sniegt Parlamentam novērtējumu par ES brīvās tirdzniecības nolīgumu un TRIPS lomu šajā situācijā, tostarp attiecībā uz brīvprātīgu un piespiedu licenču izsniegšanu, kā arī brīvprātīgas licencēšanas pārredzamības līmeņa paaugstināšanu; mudina visas dalībvalstis atbalstīt centienus veidot kopfondu Covid-19 tehnoloģiju patentu tiesībām;
9. aicina ES kopīgo iepirkumu izmantot Covid-19 vakcīnu un ārstēšanas risinājumu iepirkšanai un izmantot biežāk, lai izvairītos no dalībvalstu savstarpējas konkurences un nodrošinātu vienlīdzīgu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi svarīgām zālēm un medicīnas ierīcēm, jo īpaši jaunām inovatīvām antibiotikām, jaunām vakcīnām un ārstniecības zālēm, kā arī zālēm retu slimību ārstēšanai;
10. aicina Komisiju pārskatīt kopīgā iepirkuma mehānismu saskaņā ar Lēmumu par pārrobežu veselības apdraudējumiem un ierosināt jaunus noteikumus, lai ES kopīgo iepirkumu padarītu ātrāku un efektīvāku veselības krīžu gadījumā un lai nodrošinātu vienlīdzīgu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi jauniem ārstēšanas veidiem;
11. aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt ierosinājumu par dažādu ārstēšanas risinājumu neto cenu noteikšanas un kompensācijas pārredzamību, lai nodrošinātu dalībvalstīm vienlīdzīgus apstākļus sarunās ar ražotājiem par ārstēšanas risinājumiem, kas netiek iepirkti kopīgi;
12. aicina ātri īstenot Klīnisko izmēģinājumu regulu, kas ievērojami kavējas, lai nodrošinātu klīnisko izmēģinājumu rezultātu pārredzamību neatkarīgi no iznākuma un veicinātu plašākus pārrobežu klīniskos izmēģinājumus; uzsver, ka pat negatīvi vai nepārliecinoši klīnisko izmēģinājumu rezultāti var palīdzēt uzlabot turpmāko pētniecību;
13. aicina izstrādāt spēcīgu ES zāļu stratēģiju, lai risinātu problēmas ES un pasaules zāļu piegādes ķēdēs, kurā būtu jāiekļauj likumdošanas pasākumi, politika un stimuli, lai veicinātu svarīgāko aktīvo zāļu vielu (API) un zāļu ražošanu Eiropā, un tā jebkurā laikā garantētu piegādi par pieņemamu cenu; prasa katrā dalībvalstī izveidot obligātus valsts zāļu un medicīnisko ierīču krājumus un sniegt informāciju Komisijai un EMA, lai nodrošinātu, ka ir iespējams paredzēt un novērst jebkādus trūkumus;
14. aicina Komisiju izstrādāt mērķtiecīgas pamatnostādnes par Publiskā iepirkuma direktīvu attiecībā uz līgumu piešķiršanu farmācijas nozarei; prasa, lai šo pamatnostādņu pamatā būtu ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums (MEAT kritēriji), kura mērķis ir nodrošināt vislabāko cenas un vērtības attiecību, nevis vienkārši lētāko produktu, un ņemt vērā ieguldījumu ES piegādes drošībā;
15. aicina Komisiju ierosināt pārskatīt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra pilnvaras, lai ievērojami palielinātu tā budžetu, personālu un kompetenci, un tas jebkurā brīdī, tostarp epidēmiju laikā, varētu nodrošināt pasaules līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību;
16. aicina pastiprināt EMA lomu zāļu nepietiekamības uzraudzībā un novēršanā un ES klīnisko izmēģinājumu plānošanas un apstiprināšanas koordinēšanā krīžu laikā;
17. uzskata, ka vajadzētu izpētīt iespēju Eiropā izveidot ekvivalentu ASV Biomedicīnas progresīvās pētniecības un attīstības iestādei, kas tad būtu atbildīga par pretpasākumu iegādi un izstrādi saistībā ar bioterorismu, ķīmiskajiem draudiem, kodoldraudiem un radioloģisko apdraudējumu, kā arī gripas pandēmiju un jaunām slimībām;
18. aicina stiprināt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras lomu, lai nodrošinātu, ka veselības aprūpes darbinieki netiek pakļauti riskam;
19. aicina stiprināt ES vadlīnijas veselības jomā un dažos gadījumos tās noteikt par obligātām: piemēram, ES rīcības plāni attiecībā uz mikrobu rezistenci un vakcināciju būtu jāpastiprina ar saistošiem pasākumiem, tostarp ES vakcinācijas karti iedzīvotājiem; jo īpaši aicina par obligātām noteikt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vadlīnijas, kas attiecas uz Covid-19 veselības krīzi, piemēram, metodes nāves un atveseļošanās gadījumu reģistrēšanai;
20. aicina Komisiju pēc apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību ierosināt izveidot Eiropas veselības datu telpu, kurā pilnībā tiktu ievērots Eiropas datu aizsardzības regulējums, lai uzlabotu standartizāciju, sadarbspēju, datu apmaiņu un starptautisko veselības datu standartu pieņemšanu un veicināšanu;
21. cieši tic principam “Viena veselība”, kas sasaista cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vides aizsardzību; uzskata, ka cīņai pret klimata pārmaiņām, vides degradāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un neilgtspējīgām pārtikas ražošanas metodēm ir izšķiroša nozīme cilvēku aizsardzībā pret jauniem patogēniem; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt pieejas “Viena veselība” piemērošanu ES;
22. apņemas turpināt pievērsties tādiem veselību ietekmējošiem faktoriem kā tabakas un alkohola lietošana, nepietiekams uzturs, gaisa piesārņojums, pakļaušana bīstamu ķīmisku vielu iedarbībai un nevienlīdzība veselības jomā, lai uzlabotu rezultātus veselības jomā;
23. aicina paplašināt Eiropas references tīklus, tos attiecinot arī uz infekcijas slimībām un zoonozēm;
24. aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju noturīgai Eiropai, kas ietvertu riska novērtējuma karti un iespējas risināt jautājumus saistībā ar pareizu pārvaldību un ieguldījumiem veselības aprūpes sistēmās un reaģēšanu uz pandēmiju Eiropas līmenī, tostarp noturīgām piegādes ķēdēm ES; šajā sakarībā uzsver stratēģisko nepieciešamību stiprināt Eiropas ražošanu, lai pārvietotu un veidotu spēcīgu un ilgtspējīgu veselības nozares ražošanu, kurā tiktu atbalstītas augstās tehnoloģijas un ražošana ar augstu pievienoto vērtību;
25. aicina pētniecības un inovācijas jomā īstenot koordinētu, uz sadarbību vērstu un atklātu pieeju, kurā Komisijai būtu lielāka nozīme veselības un epidemioloģiskās pētniecības koordinēšanā, lai izvairītos no dublēšanās un virzītu pētniecību uz rezultātu sasniegšanu, tostarp nepieciešamo zāļu, vakcīnu, medicīnisko ierīču un aprīkojuma jomā; uzsver, ka rezultātiem, kas gūti pētniecībā, kuru pilnībā vai daļēji finansē no Eiropas finansējuma un citiem publiskiem līdzekļiem, jāpaliek publiski pieejamiem un ar skaidriem nosacījumiem par pieejamību cenas ziņā un piekļūstamību;
26. ļoti atzinīgi vērtē ierosināto straujo budžeta palielinājumu jaunajai programmai “ES Veselība”; aicina ar šo programmu ne tikai pievērsties Covid-19 tūlītējām sekām, bet arī risināt īpašās veselības problēmas, ko Covid-19 rada neaizsargātām grupām un garīgajai veselībai, kā arī visām citam ilgtermiņa veselības problēmām, ar kurām saskaras ES;
27. aicina Komisiju nekavējoties ierosināt jaunu stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību, tostarp tiesību aktus par tiesībām atslēgties, jaunu direktīvu par balsta un kustību aparāta traucējumiem, kas saistīti ar darbu, un jaunu direktīvu par garīgo labsajūtu darba vietā, kuras mērķis ir atzīt trauksmi, depresiju un izdegšanu par arodslimībām, un pievērsties vajadzībai veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu spēkā esošā ES tiesiskā regulējuma darbību veselības un drošības jomā, cita starpā pandēmijas situācijās;
28. atzinīgi vērtē Komisijas neseno apņemšanos izvērtēt nepieciešamību grozīt Bioloģisko aģentu direktīvu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no bezprecedenta krīzes, lai uzlabotu sagatavotības un reaģēšanas plānošanu visās darba vietās, un līdz 2020. gada beigām iesniegt šo novērtējumu Eiropas Parlamentam; aicina Komisiju paplašināt darbības jomu Komisijas Ieteikumam 2003/670/EK par Eiropas arodslimību sarakstu, lai aptvertu visas profesijas, kuras Covid-19 skar vairāk nekā iedzīvotājus kopumā;
29. aicina stiprināt valstu darba drošības un veselības inspekciju lomu, nodrošinot tām pietiekamu finansējumu un personālu, lai tās varētu sniegt norādījumus un atbalstu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un darba ņēmējiem to centienos novērst ar Covid-19 saistītos riskus; prasa stiprināt arodbiedrību darba drošības un veselības aizsardzības pārstāvjus un komitejas, lai sekmētu aktīvus un efektīvus profilakses pasākumus;
30. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.