REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES stratēģiju sabiedrības veselības jomā pēc Covid-19
6.7.2020 - (2020/2691(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Véronique Trillet‑Lenoir
grupas "Renew" vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0216/2020
B9‑0219/2020
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiju sabiedrības veselības jomā pēc Covid-19 krīzes
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Covid-19 pandēmija ir uzskatāmi pierādījusi, ka Eiropas Savienībai nav pietiekami stingru mehānismu, lai rīkotos tādā ārkārtas situācijā veselības jomā, kādu ir izraisījusi jaunās infekcijas slimības izplatīšanās, kam faktiski nav robežu;
B. tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aprakstu veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis vienkārši stāvoklis, kad cilvēks nejūtas slims vai novārdzis; tā kā Savienība vēl nav pieņēmusi vienotu termina "veselība" definīciju;
C. tā kā tiesības uz fizisko un garīgo veselību ir cilvēka pamattiesības; tā kā ikvienam cilvēkam ir tiesības bez diskriminācijas piekļūt mūsdienīgai un visaptverošai veselības aprūpei; tā kā vispārēja veselības apdrošināšana ir ANO ilgtspējīgas attīstības mērķis, ko visas parakstītājvalstis apņēmās sasniegt līdz 2030. gadam;
D. tā kā Eiropas Savienībai ir ievērojama kompetence sabiedrības veselības jomā, bet par veselības aprūpes sistēmām atbild dalībvalstis, ļoti niecīgi sadarbojoties ES līmenī;
E. tā kā LESD 168. panta 1. punktā ir noteikts, ka, "nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis"; tā kā Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt ir spriedusi, ka ES mērķi sabiedrības veselības jomā ir jāsasniedz, izmantojot iekšējā tirgus pasākumus;
F. tā kā Komisija 2010. gada 20. oktobra paziņojumā "Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES" (COM(2009)0567) uzsver, ka visā ES ir sociālā stāvokļa ietekme uz veselību; tā kā PVO šo sociālo gradientu definē kā sakarību starp sociālekonomisko nevienlīdzību ar nevienlīdzību veselības jomā un nevienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā;
G. tā kā nevienlīdzība veselības aprūpes jomā sakņojas sociālajā nevienlīdzībā, kas aptver dzīves apstākļus un sociālās uzvedības modeļus, kuri saistīti ar dzimumu, rasi, izglītības līmeni, nodarbinātību, ienākumiem, kā arī medicīniskās palīdzības, slimību profilakses un veselības veicināšanas pakalpojumu nevienlīdzīgu sadali;
H. tā kā pašreiz ES regulē produktus, kas ir saistīti ar veselības jomu un ietekmi uz veselību, tostarp ir zāles, medicīniskas ierīces, tabaka, alkohols, pārtika un ķimikālijas;
I. tā kā ar direktīvu par pārrobežu veselības aprūpi[1] ir ieviests ES regulējums un politika klīniskās pārbaudes un veselības aprūpes sistēmu koordinēšanas jomā un tā kā pašreiz notiek apspriedes par priekšlikumu attiecībā uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu (HTA);
J. tā kā pētniecību veselības jomā finansē, izmantojot gan programmu "Apvārsnis 2020", gan jauno programmu "Apvārsnis Eiropa", gan programmu veselības jomā un jauno programmu "ES Veselība", gan citus ES fondus;
K. tā kā Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) ir izpildaģentūras, kas pilda svarīgus uzdevumus sabiedrības veselības jomā;
L. tā kā pašreizējās ārkārtas reaģēšanas infrastruktūras, kas ietver Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC), lēmumu par pārrobežu veselības apdraudējumiem un Savienības civilās aizsardzības mehānismu, izturētspēja pašreizējās veselības krīzes apstākļos ir pārbaudīta līdz maksimālajai robežai;
M. tā kā veselības aprūpes speciālisti bija pakļauti nepieņemami augstam riskam un dažkārt bija spiesti pieņemt lēmumus par to, kam sniegt un kam nesniegt intensīvo aprūpi;
N. tā kā Covid-19 krīze Eiropā ir mainījusi darba apstākļus daudziem darba ņēmējiem un izvirzījusi jaunus jautājumus par darba aizsardzību;
O. tā kā Covid-19 veselības krīze un tās izplatīšanās Eiropā ir atklājusi dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu spēju atšķirības un ir pierādījusi, ka negaidīta veselības apdraudējuma apstākļos dažas dalībvalstis var kļūt atkarīgas no kaimiņvalstīm, kuru sistēmas ir pietiekami noturīgas;
P. tā kā dažādās metodes, ko ES izmanto ar Covid-19 saistītu datu vākšanai un analīzei, apgrūtināja datu salīdzināšanu ES mērogā;
Q. tā kā dažām dalībvalstīm ievērojamus zaudējumus rada intelektuālā darbaspēka emigrācija, kad augsti kvalificēti veselības aprūpes speciālisti izvēlas strādāt citās dalībvalstīs, kurās ir labāka darba samaksa un labāki darba apstākļi;
R. tā kā, lai gan ES kopīgais iepirkums tika sekmīgi izmantots individuālo aizsardzības līdzekļu, testēšanas komplektu, ventilācijas iekārtu un dažu zāļu iegādei, šā mehānisma darbība bija lēnāka un neefektīvāka par vajadzīgo;
S. tā kā rescEU krājumos bija uzkrāti tādi svarīgi resursi kā maskas, ventilācijas iekārtas un laboratoriju aprīkojums, ko izdalīt tur, kur tie visvairāk bija nepieciešami;
T. tā kā Covid-19 veselības krīzes laikā tika izveidoti dažādi ārkārtas mehānismi, tostarp Komisijas ekspertu grupa un pamatnostādnes par pacientu ārstēšanu un veselības aprūpes darba ņēmēju nosūtīšanu uz citām dalībvalstīm;
U. tā kā zāļu piegādes ķēdes ir atkarīgas no aktīvajām farmaceitiskajām vielām (API) vai ģenēriskajām zālēm, ko ražo trešās valstīs, dažkārt pat tikai vienīgajā rūpnīcā pasaulē; tā kā Covid-19 veselības krīzes laikā piemērotie eksporta aizliegumi uzskatāmi pierādīja risku, ko rada paļaušanās uz šādām piegādes ķēdēm;
V. tā kā Covid-19 uzskatāmi apstiprināja vienas veselības principu (t. i., cilvēku, dzīvnieku un mūsu planētas veselības savstarpējo atkarību); tā kā klimata pārmaiņas un vides degradācija pastiprināti veicina zoonozes slimību, kuras pārnes no dzīvniekiem uz cilvēkiem, rašanos,
1. prasa nekavējoties izveidot Eiropas veselības savienību;
2. aicina dalībvalstis nekavējoties veikt savu veselības aprūpes sistēmu stresa testus, lai pārbaudītu, vai tās ir gatavas atkārtotam Covid-19 uzliesmojumam un jebkurām citām turpmākajām veselības krīzēm; aicina Komisiju koordinēt šādu darbu un izstrādāt vienotus rādītājs;
3. stingri atbalsta efektīvu profilakses un higiēnas pasākumu popularizēšanu, lai novērstu un ierobežotu infekcijas; uzskata, ka dažus pamata ieradumus, tostarp higiēnas paņēmienus, būtu jāsāk veidot jau agrīnā vecumā, kad bērni vislabāk spēj pie tiem pierast; atbalsta jauniešiem paredzētas profilakses mācību programmas veselības jomā (nekaitīgi paradumi, veselīgs uzturs, sports utt.);
4. aicina Komisiju, pamatojoties uz stresa testu rezultātiem, ierosināt direktīvu par kvalitatīvas veselības aprūpes minimālajiem standartiem, ar ko saglabātu dalībvalstu kompetenci attiecībā uz savu veselības aprūpes sistēmu pārvaldību, organizēšanu un finansēšanu, kā arī garantētu drošību pacientiem, pienācīgas kvalitātes darba un nodarbinātības standartus veselības aprūpes darba ņēmējiem un Eiropas izturētspēju pandēmiju un citu sabiedrības veselības krīžu gadījumos;
5. aicina Komisiju izveidot Eiropas veselības aprūpes indeksu, lai uzraudzītu ES veselības aprūpes sistēmu progresu;
6. aicina Komisiju iekļaut veselības aprūpes rādītājus Eiropas pusgadā;
7. aicina Komisiju pieņemt veselības determinantu kopumu, lai uzraudzītu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā vecuma, dzimuma, sociālekonomiskā stāvokļa un ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ un izveidotu metodiku, ko piemērot, lai veiktu veselības aprūpes situācijas revīziju un tādējādi apzinātu un noteiktu prioritārās jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi un lielāks finansējums; uzskata, ka Komisijai būtu jānovērtē veikto pasākumu efektivitāte, lai samazinātu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, kura rodas, īstenojot politiku, kas ietver sociālos, ekonomiskos un ekoloģiskos riska faktorus;
8. aicina dalībvalstis nodrošināt vietējā vai reģionālā līmenī pieejamu vispusīgu veselības aprūpi, lai pacienti varētu saņemt labāku aprūpi savā ierastajā vietējā un sociālajā vidē;
9. aicina Komisiju ierosināt izveidot mehānismu reaģēšanai veselības jomā (EHRM), lai reaģētu uz visu veidu (infekciju, ķimikāliju, vides, bioloģiskajām, pārtikas un kodoltehnoloģijas) krīzēm veselības jomā, lai stiprinātu operatīvo koordināciju ES līmenī un uzraudzītu zāļu un medicīnas iekārtu stratēģiskās rezerves veidošanu un aktivizēšanu, kā arī nodrošinātu tās pienācīgu darbību; uzsver, ka EHRM oficiāli apstiprinātu Covid-19 veselības krīzes laikā ieviestās darba metodes, izmantojot pasākumus, kas paredzēti direktīvā par pārrobežu veselības aprūpi, lēmumā par pārrobežu veselības apdraudējumiem[2] un Savienības civilās aizsardzības mehānismā;
10. prasa izveidot veselības krīzes pārvarēšanas nodaļu, kura vadītu EHRM darbību un kuru koordinētu ECDC, vadītu veselības komisārs un krīžu pārvaldības komisārs kopā ar EMA un ekspertu grupu; prasa, lai šī nodaļa ierosinātu avārijas reaģēšanas plānu pandēmijas gadījumos un lai tādējādi nodrošinātu saskaņotu reaģēšanu;
11. uzsver — lai garantētu solidaritāti Savienībā, ir svarīgi nodrošināt valstu veselības aprūpes sistēmu savstarpējo koordināciju; uzsver, ka būtu pienācīgi jāsagatavo kopīgais iepirkums, saskaņota iekārtu pārvešana, rezerve un asins pagatavojumu un orgānu aprite, kā arī pacientu pārvadāšana pārrobežu aprūpes gadījumos;
12. prasa izveidot Covid-19 datu portālam līdzīgu digitālo informācijas apmaiņas platformu, kas varētu atvieglot epidemioloģisko datu, veselības aprūpes speciālistiem un slimnīcām paredzētu zinātniski pamatotu darba paņēmienu ieteikumu apmaiņu un informācijas apmaiņu par medicīnisko izstrādājumu krājumu faktisko stāvokli un izmantošanai pieejamo daudzumu;
13. prasa stiprināt rescEU krājumus, ietverot krājumu veidošanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta spēju stiprināšanu;
14. uzskata, ka Savienībai vajadzētu būt pārliecinātai, ka tā varēs izmantot veselības aprūpes speciālistu mobilizāciju, ko nodrošina Eiropas medicīnas korpuss, kas tika izveidots, lai visām dalībvalstīm ātri nodrošinātu medicīnisko palīdzību un sabiedrības veselības jomas ekspertus;
15. atbalsta veselības aprūpes speciālistu mobilitāti ES mērogā gan izglītībā, gan profesionālajā darbībā ar Erasmus + starpniecību, gan tāpēc, ka šāda mobilitāte palīdz uzlabot zināšanas un speciālās zināšanas par veselības apdraudējumiem;
16. aicina Komisiju, dalībvalstis un globālos partnerus nodrošināt ātru, taisnīgu, vienlīdzīgu un izmaksu ziņā pieejamu piekļuvi topošajām Covid-19 vakcīnām un zālēm, tiklīdz tās būs pieejamas;
17. prasa ES kopīgo iepirkumu izmantot, lai iepirktu Covid-19 vakcīnas un zāles, un izmantot to regulārāk, lai nepieļautu dalībvalstu savstarpēju konkurenci un nodrošinātu vienlīdzīgu un izmaksu ziņā pieejamu piekļuvi svarīgām zālēm un medicīniskajām ierīcēm, jo īpaši jaunām inovatīvām antibiotikām, jaunām vakcīnām un ārstniecības zālēm, kā arī retu slimību ārstēšanai paredzētām zālēm;
18. aicina Komisiju pārskatīt lēmumā par pārrobežu veselības apdraudējumiem paredzēto kopīgā iepirkuma mehānismu un ierosināt jaunu regulējumu, kas veicinātu tā izmantošanu, lai iepirktu vakcīnas un zāles, garantētu šā procesa efektivitāti un pārredzamību un nodrošinātu vienlīdzīgu un izmaksu ziņā pieejamu piekļuvi zālēm, medicīniskajām ierīcēm, aizsardzības līdzekļiem un citiem būtiskiem veselības aprūpes izstrādājumiem; uzskata, ka daļu no medicīniskajiem izstrādājumiem, kas iepirkti ES kopīgā iepirkuma procedūrā, varētu izmantot, lai veidotu ES rezervi neparedzētiem medicīnisko izstrādājumu trūkuma gadījumiem;
19. aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt ierosinājumu par dažādu zāļu pašizmaksas noteikšanas pārredzamību un kompensāciju, pārskatot Padomes Direktīvu 89/105/EEK[3], lai dalībvalstīm nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus sarunās ar kopīgajā iepirkumā neiekļautu zāļu ražotājiem;
20. aicina dalībvalstis ātri pieņemt kopēju nostāju par HTA priekšlikumu, lai Savienības līmenī atbalstītu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas jomā;
21. prasa ātri īstenot regulu par klīniskajām pārbaudēm[4], kuras īstenošana ievērojami kavējas, lai nodrošinātu klīnisko pārbaužu rezultātu pārredzamību un veicinātu lielāku pārrobežu klīnisko pārbaužu veikšanu;
22. prasa koordinēt un apvienot Eiropas vairāku centru klīniskās pārbaudes un veicināt topošo Eiropas augstskolu tīklu pētniecības un apmācības darbības;
23. aicina Komisiju ierosināt pārskatīt regulu par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai[5], regulu par pediatrijā lietojamām zālēm[6] un Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm[7];
24. prasa izstrādāt stingru ES farmācijas stratēģiju, lai risinātu problēmas ES un globālajās zāļu piegādes ķēdēs, iekļaujot tajā likumdošanas pasākumus, politiku un stimulus nolūkā veicināt pirmās nepieciešamības API un zāļu ražošanu Eiropā un garantēt nepārtrauktu piegādi un pieejamību izmaksu ziņā; prasa katrā dalībvalstī izveidot obligātu valsts mēroga pārskatu par zālēm un medicīniskajām ierīcēm un paziņot šo informāciju Komisijai un EMA, lai nodrošinātu iespēju iepriekš plānot un novērst jebkādu potenciālu zāļu trūkumu;
25. aicina dalībvalstis veicināt un nodrošināt piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, tostarp kontracepcijas pieejamību un tiesības izmantot drošus aborta veikšanas pakalpojumus; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju arī krīzes apstākļos kā veselības aprūpes pamatpakalpojumus saglabāt kontracepcijas, arī avārijas kontracepcijas, un drošu aborta veikšanas pakalpojumu pieejamību likumīgi iespējamos gadījumos;
26. prasa izveidot īpašu kopīgu rīcību attiecībā uz zāļu piegādes trūkuma novēršanu, lai dalībvalstīm nodrošinātu iespēju apmainīties ar labas prakses piemēriem un izstrādāt kopīgus profilakses pasākumus;
27. prasa Komisijai pieņemt mērķtiecīgas pamatnostādnes par Publiskā iepirkuma direktīvu[8] attiecībā uz piedāvājumu piešķiršanu farmācijas nozarei; prasa šādas pamatnostādnes izstrādāt, pamatojoties uz "saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma" kritēriju (MEAT kritērijs), un uzsver, ka tajos būtu jātiecas nodrošināt saimniecisko izdevīgumu, nevis vienkārši tikai lētāko produktu, un būtu jāizvērtē, kādu ieguldījumu šie piedāvājumi sniegtu piegādes drošībai ES;
28. aicina Komisiju ierosināt pārskatīt ECDC pilnvaras, lai ievērojami palielinātu tā budžetu, personālsastāvu un kompetences, kas ECDC nodrošinātu iespēju paplašināt kompetences hronisko slimību jomā, lai tas izstrādātu obligātus norādījumus dalībvalstīm un spētu koordinēt laboratoriju pētījumus veselības krīzes apstākļos;
29. prasa pastiprināt EMA uzdevumu zāļu trūkuma uzraudzības un novēršanas un ES klīnisko pārbaužu izstrādes un apstiprināšanas koordinēšanas jomā;
30. uzskata, ka būtu jāizpēta iespēja izveidot ASV Biomedicīnas progresīvās pētniecības un izstrādes iestādei līdzvērtīgu Eiropas iestādi, kas atbildētu par pasākumu izstrādi iepirkumiem un bioterorisma, ķīmiskā apdraudējuma, kodoldraudu un radioloģiskā apdraudējuma, kā arī gripas pandēmijas un citu jaunu slimību novēršanai;
31. prasa stiprināt EU-OSHA lomu, lai nodrošinātu, ka veselības aprūpes darba ņēmēji netiek pakļauti riskam, un Savienībā veicinātu darba aizsardzību;
32. uzsver, ka saskaņā ar aplēsēm vakcinācija katru gadu pasaulē novērš 2,5 miljonus nāves gadījumu un samazina slimību ārstēšanas izmaksas; uzskata, ka būtu jārisina satraucošais jautājums par neuzticēšanos vakcīnām un dezinformāciju par vakcināciju, lai pārliecinātu cilvēkus Eiropas Savienībā;
33. prasa ieviest stingrākus ES norādījumus veselības jomā un konkrētos gadījumos pieprasīt to obligātu ievērošanu; norāda, ka dažus no tiem varētu iekļaut ES rīcības plānos attiecībā uz mikroorganismu rezistenci, un uzsver, ka vakcinācija būtu jāpastiprina, izmantojot juridiski saistošus pasākumus, piemēram ES iedzīvotājiem paredzētu ES vakcinācijas karti; jo īpaši prasa noteikt, ka obligāti ir jāievēro ECDC norādījumi saistībā ar Covid-19 veselības krīzi, piemēram, nāves gadījumu un atveseļošanās gadījumu reģistrēšanas metodes;
34. prasa izveidot portālu saziņai ar sabiedrību, kas nodrošinātu Savienībai iespēju kopīgot apstiprinātu informāciju, nosūtīt brīdinājumus cilvēkiem ES un cīnīties pret diskrimināciju; uzsver, ka šajā portālā varētu iekļaut daudzveidīgu informāciju, profilakses kampaņas un jaunatnes izglītības programmas; norāda, ka šādu portālu varētu izmantot arī, lai sadarbībā ar ECDC ES līmenī veicinātu visaptverošu imunizāciju;
35. aicina Komisiju, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, veicināt Eiropas veselības datu telpas izveidi, kas pilnībā atbilstu Eiropas datu aizsardzības satvaram, lai uzlabotu standartizāciju, datu koplietošanu un starptautisko veselības datu standartu pieņemšanu un popularizēšanu; uzskata, ka Eiropas veselības datu telpa būtu izšķiroša virzība uz tiešu atbalstu pacientiem un viņu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot, ka cilvēki var pārvaldīt savus personas datus, tādējādi atvieglojot pētniecību un atbalstot diagnostikas, ārstēšanas un pakalpojumu izstrādi; uzsver, ka jo vairāk Savienība izmantos kopīgotos datus, lai uzlabotu Eiropas veselības aprūpes nozari, jo vairāk ES palielinās neatkarību no lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem un jo vairāk tā pastiprinās savas spējas kiberdrošības jomā — tādējādi garantējot datu drošību un novēršot drošības pārkāpumus, kas varētu atklāt pacientu personas datus;
36. atbalsta inovāciju digitalizācijas jomā, jo tā pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem sniegs reālus ieguvumus un nodrošinās izmaksu ziņā efektīvu augstas kvalitātes veselības aprūpi, vienlaikus mazinot nevienlīdzību; uzsver, ka varētu veikt svarīgus pasākumus attiecībā uz digitālajām prasmēm gan veselības aprūpes speciālistiem, gan pacientiem, jo īpaši lauku apvidos un mazapdzīvotos apgabalos;
37. prasa stiprināt e-veselību un m-veselību, kā arī telemedicīnas izmantošanu un pacientu attālu uzraudzību, jo īpaši sanitārās krīzes apstākļos;
38. ir pārliecināts par "vienas veselības" principu, kas apvieno cilvēku, dzīvnieku un vides aizsardzību; uzskata, ka rīcība pret klimata pārmaiņām, vides degradāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un neilgtspējīgām pārtikas ražošanas metodēm ir izšķiroši svarīga, lai aizsargātu cilvēkus pret jaunajiem patogēniem;
39. apņemas arī turpmāk novērst tādus veselības riska faktorus kā tabakas, alkohola lietošana, nepilnvērtīgs uzturs, gaisa piesārņojums, bīstamu ķimikāliju iedarbība un nevienlīdzība veselības aprūpes jomā, lai uzlabotu veselības rādītājus;
40. prasa paplašināt Eiropas references tīklus (ERN), lai iekļautu pārnēsājamas (piemēram, ERN krīžu pārvarēšanai veselības jomā) un nepārnēsājamas slimības;
41. aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju "noturīgai Eiropai", kas ietvertu riska novērtējuma karti un iespējas pareizas pārvaldības principu ievērošanai, investīcijas veselības aprūpes sistēmās un reaģēšanu uz pandēmijām ES līmenī, kā arī noturīgas piegādes ķēdes Savienībā;
42. prasa saskaņotu, sadarbīgu un atvērtu pieeju pētniecības jomā, pastiprinot Komisijas uzdevumu veselības jomas pētījumu koordinēšanā, lai novērstu dublēšanu un virzītu pētniecību uz tādām jomām kā vajadzīgās zāles, vakcīnas, medicīniskās ierīces un aprīkojums;
43. aicina Komisiju, pamatojoties uz starpnozaru rādītājiem, izstrādāt sistemātisku visu ES politikas jomu ietekmes uz veselību novērtējumu, lai novērtētu to ietekmi uz ES cilvēku veselības un labklājības uzlabošanu, izmantojot pieeju, kas veselību izvirza visu politikas jomu centrā;
44. uzskata, ka būtu jāstiprina sadarbība ar trešām valstīm, apmainoties ar zināšanām un paraugpraksi attiecībā uz veselības sistēmu gatavību un reaģētspēju; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot spēcīgas un efektīvas Savienības un Āfrikas valstu partnerības un par prioritāti izvirzīt noturīgākas veselības aprūpes sistēmas, vispārēju piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un globālu pētniecību un izstrādi veselības jomā saistībā ar ES stratēģiju "Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku" (JOIN(2020)0004);
45. ļoti atzinīgi vērtē programmai "ES Veselība" ierosinātā budžeta eksponenciālo palielinājumu;
46. uzskata, ka neaizsargāto iedzīvotāju grupu aizsardzība pret vides izraisītām slimībām ir nozīmīgs ieguldījums, lai nodrošinātu cilvēku un ekonomikas pienācīgu attīstību;
47. aicina Komisiju ierosināt jaunu stratēģisko satvaru veselības un drošības jomā 2021.–2027. gadam, lai atjauninātu tiesību aktus par tiesībām atslēgties, ierosināt jaunu direktīvu par balsta un kustību aparāta arodslimībām, kā arī jaunu direktīvu par garīgo labklājību darbavietā, kurā būtu noteikts, ka trauksme, depresija un izdegšana ir jāatzīst par arodslimībām;
48. aicina Komisiju ierosināt likumdošanas priekšlikumu, lai vielas, kuras ir toksiskas reproduktīvai sistēmai, iekļautu Direktīvas 2004/37/EK par kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā[9] piemērošanas jomā un tādējādi pielīdzinātu to klasifikācijai, kādu attiecībā uz kancerogēnām, mutagēnām vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām (CMR) piemēro citos ES ķimikāliju jomas tiesību aktos (piemēram, REACH[10] vai citās regulās par biocīdiem, pesticīdiem un kosmētiskajiem līdzekļiem);
49. uzskata, ka Covid-19 pandēmijā gūtā pieredze būtu jāapsver konferencē par Eiropas nākotni, kurā varētu izvirzīt konkrētus priekšlikumus par iespējām stiprināt ES veselības aizsardzības politiku;
50. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
- [1] OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.
- [2] OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.
- [3] OV L 40, 11.2.1989., 8. lpp.
- [4] OV L 158, 27.05.2014., 1. lpp.
- [5] OV L 18, 22.1.2000., 1. lpp.
- [6] OV L 378, 27.12.2006., 1. lpp.
- [7] OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.
- [8] OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
- [9] OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.
- [10] OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.