REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 krīzes

6.7.2020 - (2020/2691(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Petra De Sutter
Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0216/2020

B9‑0220/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 krīzes

(2020/2691(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 6., 9., 114., 153., 169. un 191. pantu, jo īpaši tā 168. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 35. pantu,

– ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[1],

– ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) manifesto for a healthy and green COVID-19 recovery (manifestu par veselīgu un zaļu atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes)[2],

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Covid-19 krīze ir pierādījusi cilvēku veselības un mūsu planētas veselības savstarpējo atkarību, kā arī mūsu neaizsargātību; tā kā antropogēnās klimata izmaiņas, bioloģiskās daudzveidības iznīcināšana un vides degradācija saasina zoonozes, kuras no dzīvniekiem tiek pārnestas uz cilvēkiem;

B. tā kā PVO manifesto for a healthy and green COVID-19 recovery (manifestā par veselīgu un zaļu atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes) ir izklāstīti seši priekšraksti veselīgai un zaļai atveseļošanai:

a) aizsargāt un saglabāt cilvēku veselības avotu — dabu;

b) veikt investīcijas pamatpakalpojumos, sākot no ūdens un kanalizācijas jomas līdz tīrai enerģijai veselības aprūpes iestādēs;

c) nodrošināt ātru veselīgas enerģētikas pārkārtošanu;

d) veicināt veselīgas, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas;

e) veidot veselīgas, apdzīvojamas pilsētas;

f) pārstāt izmantot nodokļu maksātāju naudu piesārņojuma finansēšanai;

C. tā kā šīs rezolūcijas uzmanības centrā būs šaurāka sabiedrības veselības politikas joma, nekā minēts LESD 168. un 114. pantā;

D. tā kā Covid-19 krīze ir izgaismojusi to, ka Eiropas Savienībai nav pietiekami spēcīgu instrumentu, lai rīkotos ārkārtas situācijās veselības jomā, piemēram, tādas jaunas infekcijas slimības izplatībā, kurai pēc būtības nav robežu;

E. tā kā tiesības uz fizisko un garīgo veselību ir cilvēka pamattiesības; tā kā ikvienai personai bez diskriminācijas ir tiesības uz mūsdienīgu un visaptverošu veselības aprūpi; tā kā vispārējā veselības apdrošināšana ir ilgtspējīgas attīstības mērķis, kuru visi parakstītāji ir apņēmušies sasniegt līdz 2030. gadam;

F. tā kā Eiropas Savienībai ir būtiska kompetence sabiedrības veselības jomā, bet veselības aprūpes sistēmas joprojām ir dalībvalstu atbildībā ar minimālu sadarbību ES līmenī;

G. tā kā LESD 168. pantā noteikts, ka, paredzot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis, un Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt ir lēmusi, ka ES var īstenot sabiedrības veselības aizsardzības mērķus, īstenojot iekšējā tirgus pasākumus;

H. tā kā sabiedrības uzticība Eiropas Savienībai būs atkarīga no Komisijas, ES aģentūru un dalībvalstu vēlmes un spējas sadarboties veselības jautājumos;

I. tā kā ES pašreiz reglamentē produktus, kuriem ir ietekme uz veselību un veselības stāvokli, tostarp tabaku, alkoholu, pārtiku un ķīmiskas vielas, kā arī zāles un medicīnas ierīces;

J. tā kā ir ES noteikumi un politika, kas reglamentē klīniskās pārbaudes un veselības aprūpes sistēmu koordinēšanu, īstenojot direktīvu par pārrobežu veselības aprūpi[3]; tā kā turpinās apspriedes par priekšlikumu attiecībā uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu;

K. tā kā pētījumi veselības jomā tiek finansēti no iniciatīvas "Apvārsnis 2020" un gaidāmās programmas "Apvārsnis Eiropa", Veselības programmas un gaidāmās programmas "ES Veselība", kā arī no citiem ES fondiem;

L. tā kā Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), Eiropas Ķimikāliju aģentūra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir izpildaģentūras ar nozīmīgām sabiedrības veselības aizsardzības funkcijām;

M. tā kā pašreizējās ārkārtas situāciju reaģēšanas infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC), Lēmuma par pārrobežu veselības apdraudējumiem[4] un Savienības civilās aizsardzības mehānisma robežas ir pārbaudītas pašreizējās veselības krīzes laikā;

N. tā kā veselības aprūpes speciālisti ir bijuši pakļauti nepieņemami augstam riskam un dažos gadījumos ir bijuši spiesti pieņemt lēmumus par to, kurš var un kurš nevar saņemt veselības aprūpi;

O. tā kā Covid-19 krīze ir mainījusi daudzu darba ņēmēju darba apstākļus Eiropā un ir izvirzījusi jaunus jautājumus par darba aizsardzību;

P. tā kā Covid-19 izraisītā veselības krīze un tās izplatība visā Eiropā ir apliecinājusi atšķirības starp dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu spējām un ir apliecinājusi, ka dalībvalstis ir atkarīgas no kaimiņvalstīm ar pietiekami izturīgām sistēmām;

Q. tā kā pārrobežu sadarbība ir būtiska, jo īpaši veselības krīzes laikā;

R. tā kā, ja Eiropas līmenī netiek veikta koordinācija, starptautisku krājumu veidošana varētu izraisīt tirgus nelīdzsvarotību un saasināt pirmās nepieciešamības zāļu, vakcīnu un individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) trūkumu visā pasaules piegādes ķēdē;

S. tā kā ES un dalībvalstu krīzes laikā veiktajos pasākumos ir jāņem vērā personu ar invaliditāti tiesības saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

T. tā kā atšķirīgās pieejas datu par Covid-19 vākšanā Eiropas Savienībā ir apgrūtinājušas datu salīdzināšanu ES līmenī;

U. tā kā dažas dalībvalstis būtiski cieš no intelektuālā darbaspēka emigrācijas, augsti kvalificētiem veselības aprūpes speciālistiem izvēloties strādāt dalībvalstīs, kur alga un apstākļi ir labāki nekā viņu pašu valstīs;

V. tā kā ES kopīgais iepirkums ir veiksmīgi izmantots IAL, testu komplektiem, ventilatoriem un dažām zālēm, kaut arī mehānisms ir izrādījies lēnāks un mazāk efektīvs, nekā vajadzīgs;

W. tā kā rescEU krājumos ir uzkrāti galvenie resursi, piemēram, maskas, ventilatori un laboratorijas aprīkojums, kas jāizvieto tur, kur tas visvairāk vajadzīgs;

X. tā kā Covid-19 izraisītās veselības krīzes laikā tika ieviesti dažādi ad hoc pasākumi, tostarp Komisijas ekspertu grupa un pamatnostādnes pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes darbinieku nosūtīšanai uz citām dalībvalstīm;

Y. tā kā Eiropas suverenitātes un neatkarības zaudēšana veselības aprūpes nozarē ir saistīta ar ražošanas pārcelšanu; tā kā zāļu piegādes ķēdes ir atkarīgas no aktīvajām farmaceitiskajām vielām vai ģenēriskajām zālēm, kuras ražo trešās valstīs, dažreiz tikai vienā ražotnē pasaulē; tā kā Covid-19 izraisītās veselības krīzes laikā noteiktie eksporta aizliegumi ir pierādījuši, cik bīstami ir paļauties uz šādām piegādes ķēdēm;

Z. tā kā Covid-19 krīzes laikā dalībvalstis daudzējādā ziņā nav ņēmušas vērā vīrusa uzliesmojuma ietekmi uz garīgo veselību;

AA. tā kā Covid-19 krīze un citas problēmas veselības jomā Eiropas Savienībā nenozīmē to, ka ES var neņemt vērā savus veselības aprūpes pienākumus pret cilvēkiem, kuriem tā vajadzīga ES teritorijā un ārpus tās robežām,

1. uzskata, ka ir pienācis laiks nostiprināt kompetences sabiedrības veselības jomā ES līmenī; uzsver, ka ES sadarbības stiprināšanai veselības aizsardzības jomā nevajadzētu aprobežoties tikai ar labāku sagatavotību krīzēm; uzsver, ka veselības aizsardzības politikā galvenā uzmanība jāpievērš sabiedrības interesēm;

2. aicina Komisiju atbalstīt pieeju "veselība visās politikas jomās", kurā ņemta vērā sabiedriskās politikas ietekme uz veselības aprūpes sistēmām, veselības determinantēm, nevienlīdzību un labklājību un kuras mērķis ir veselības aprūpes aspektus horizontāli iekļaut visās attiecīgajās politikas jomās, piemēram, lauksaimniecības, tirdzniecības, vides, klimata, transporta un pētniecības jomā;

3. aicina dalībvalstis steidzami veikt stresa testus savās veselības aprūpes sistēmās, lai pārliecinātos, ka tās ir sagatavotas iespējamam Covid-19 atkārtotam uzliesmojumam un visām turpmākām veselības krīzēm; aicina Komisiju koordinēt šo darbu un noteikt kopīgus rādītājus;

4. aicina Komisiju, pamatojoties uz stresa testu rezultātiem, ierosināt direktīvu par obligātiem standartiem kvalitatīvai veselības aprūpei, saglabājot dalībvalstu kompetenci savu veselības aprūpes sistēmu pārvaldībā, organizēšanā un finansēšanā, bet nodrošinot pacientu drošību, pienācīgus darba un nodarbinātības standartus veselības aprūpes darbiniekiem un Eiropas noturību pret pandēmijām un citām sabiedrības veselības krīzēm;

5. aicina Komisiju izveidot Eiropas veselības aprūpes indeksu, lai izsekotu attīstību veselības aprūpes sistēmās Eiropas Savienībā;

6. aicina Komisiju veselības aprūpes rādītājus iekļaut Eiropas pusgada satvarā;

7. uzskata, ka spēcīgākas veselības aprūpes sistēmas Eiropas Savienībā ir svarīgas, lai stiprinātu sagatavotību krīzēm; uzskata, ka tam nepieciešami lielākas investīcijas sabiedrības veselības aprūpes sistēmās, kā arī labāki veselības aprūpes darba ņēmēju darba apstākļi un apmācība;

8. aicina Komisiju ierosināt Eiropas reaģēšanas mehānisma izveidi veselības jomā, kurš formalizētu Covid-19 izraisītās veselības krīzes laikā ieviestās darba metodes, pamatojoties uz pasākumiem, kas paredzēti direktīvā par pārrobežu veselības aprūpi un Savienības civilās aizsardzības mehānismā; prasa izveidot veselības krīžu pārvaldības vienību, kas pārvaldītu Eiropas reaģēšanas uz veselību mehānismu, kuru koordinē ECDC un vada veselības komisāre un krīžu pārvaldības komisārs kopā ar EMA un ekspertu grupu; aicina šo vienību sagatavot pandēmijas ārkārtas situāciju plānu, lai nodrošinātu saskaņotu reaģēšanu;

9. prasa stiprināt rescEU krājumus, tostarp uzkrāšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu spējas; prasa izveidot datubāzes, kurās būtu apkopota visa vajadzīgā informācija par zāļu krājumiem, pieejamajām intensīvās terapijas gultām un medicīniskajām ierīcēm dalībvalstīs; aicina dalībvalstis un pierobežas reģionus padziļināt pārrobežu sadarbību veselības aprūpes jomā, novēršot administratīvos šķēršļus un veicinot slimnīcu savstarpējās vienošanās;

10. aicina Komisiju nodrošināt RescEU darbības pārredzamību un krājumu sadales kritērijus; mudina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka valstu krājumu veidošanas iniciatīvas ir samērīgas ar vajadzībām un nerada neparedzētas sekas dalībvalstīs;

11. uzskata, ka Savienībai vajadzētu būt iespējai paļauties uz veselības aprūpes speciālistu mobilizāciju, izmantojot Eiropas medicīnisko korpusu, kas izveidots, lai visās dalībvalstīs ātri sniegtu medicīnisko palīdzību un nodrošinātu zinātību sabiedrības veselības jomā;

12. aicina ES sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt un iekļaut īpašus plānus, lai pandēmijas laikā saglabātu hroniski slimu pacientu un personu ar invaliditāti ārstēšanas un aprūpes pieejamību Eiropas Savienībā; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš vienlīdzīgai piekļuvei veselības aprūpei un tam, lai kopienā balstīti aprūpes un atbalsta pakalpojumi, kuri personām ar invaliditāti vajadzīgi ikdienā, tiek finansēti, pienācīgi apgādāti un nodrošināti ar personālu;

13. aicina Komisiju, dalībvalstis un pasaules mēroga partnerus nodrošināt ātru, taisnīgu, vienlīdzīgu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi visām turpmākajām ar Covid-19 saistītajām vakcīnām un zālēm, tiklīdz tās ir pieejamas;

14. uzsver, cik stratēģiski nozīmīgas un vērtīgas ir investīcijas Eiropā bāzētā ražotāju un piegādātāju tīklā apmaiņā pret saistošām saistībām tādos jautājumos kā ražošanas un izplatīšanas pārredzamība, izsekojamība, piekļuve un pieejamība visā piegādes ķēdē, lai nodrošinātu, ka zāles ir vienlīdz pieejamas visos reģionos par taisnīgu cenu;

15. uzstāj, ka visiem valsts finansētiem pētījumiem jābūt publiski pieejamiem; aicina Komisiju un farmācijas uzņēmumus nodrošināt pilnīgu pārredzamību pār valsts finansētas pētniecības un izstrādes rezultātiem, lai patentēšanas un licencēšanas nosacījumi nodrošinātu sabiedrības veselības investīciju atdevi un atspoguļotu pētniecības un izstrādes finansējuma struktūru;

16. aicina ES un dalībvalstis oficiāli atbalstīt Covid-19 tehnoloģiju pieejamības portfeli (C-TAP) un publiskā finansējuma piešķiršanu pakļaut dalībai portfelī, ļaujot maksimāli dalīties ar zināšanām, intelektuālo īpašumu un datiem, kas saistīti ar Covid-19 veselības aprūpes tehnoloģijām, visu valstu un iedzīvotāju labā;

17. aicina Komisiju un dalībvalstis visos pašreizējos un nākamajos aicinājumos veikt finansēšanu un investīcijas iekļaut sabiedrībai labvēlīgus kolektīvus aizsardzības pasākumus, piemēram, pārredzamību attiecībā uz valsts ieguldījumiem, piekļuves un pieejamības klauzulas un vienkāršas licences gatavo izstrādājumu izmantošanai;

18. mudina dalībvalstis izsniegt obligātas licences dzīvības glābšanai paredzētām zālēm gadījumā, ja trešās valstis nedalās ar vakcīnām un/vai zālēm vai attiecīgajām zināšanām;

19. aicina Komisiju novērtēt intelektuālā īpašuma jomas stimulu ietekmi uz inovāciju biomedicīnas jomā kopumā un noskaidrot ticamas un efektīvas ekskluzīviem aizsardzības periodiem alternatīvas iespējas finansēt pētniecību un izstrādi medicīnas nozarē, piemēram, daudzos instrumentus, kuru pamatā ir atsaistes mehānismi;

20. prasa pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un "Apvārsnis Eiropa" papildu līdzekļus īpaši paredzēt klīniskajām pārbaudēm un jaunām zālēm, kurām ir skaidra sabiedriskā vērtība, un rezultātu publisku apmaiņu;

21. aicina izmantot ES kopīgo iepirkumu ar Covid-19 saistīto vakcīnu un zāļu iegādei, kā arī izmantot to sistemātiskāk, lai novērstu dalībvalstu savstarpēju konkurenci un nodrošinātu vienlīdzīgu un pieejamu piekļuvi svarīgām zālēm un medicīniskajām ierīcēm, īpaši jaunām, novatoriskām antibiotikām, jaunām vakcīnām un ārstnieciskajiem līdzekļiem, kā arī zālēm retu slimību ārstēšanai;

22. aicina Komisiju pārskatīt kopīgā iepirkuma mehānismu saskaņā ar lēmumu par pārrobežu veselības apdraudējumiem un ierosināt jaunu regulējumu, lai ES kopīgo iepirkumu padarītu ātrāku un efektīvāku veselības krīzes gadījumā un nodrošinātu vienlīdzīgu un pieejamu piekļuvi jaunām zālēm;

23. aicina Komisiju un dalībvalstis iesniegt jaunu priekšlikumu, lai pārskatītu Direktīvu 89/105/EEK[5] attiecībā uz cenu pārredzamību, pētniecības un izstrādes izmaksu pārredzamības nodrošināšanu un vienlīdzīgu nosacījumu piemērošanu dalībvalstīm sarunās ar ražotājiem par zālēm, kas nav iegādātas kopīgā iepirkumā;

24. prasa drīzumā īstenot ilgi atlikto Klīnisko pārbaužu regulu[6], lai nodrošinātu klīnisko pārbaužu rezultātu pārredzamību un veicinātu lielākas pārrobežu klīniskos pārbaudes;

25. prasa, īstenojot Eiropas farmācijas stratēģiju, risināt zāļu piegādes ķēžu problēmas ES un pasaulē, un stratēģijā būtu jāietver likumdošanas pasākumi, politikas nostādnes un stimuli ar mērķi veicināt pirmās nepieciešamības aktīvo farmaceitisko vielu (API) un zāļu ražošanu Eiropas Savienībā, lai vienmēr nodrošinātu piegādi un pieejamu piekļuvi, neskarot darbības, kas veiktas saskaņā ar stratēģisko pieeju attiecībā uz zāļu atrašanos vidē; uzskata, ka Eiropas farmācijas stratēģijai nevajadzētu skart pasākumus, kas veicami saskaņā ar stratēģisko pieeju attiecībā uz zāļu atrašanos vidē;

26. prasa Eiropas Savienībai izveidot publiskas un neatkarīgas piegādes ķēdes un laboratorijas, kas spētu ražot vismaz 20 % API un pirmās nepieciešamības zāles, lai nodrošinātu publisku drošības tīklu ES zāļu tirgū; uzskata, ka tam vajadzētu palīdzēt Eiropas Savienībai kļūt izturīgākai un labāk aizsargāt iedzīvotājus pret zāļu trūkumu un sarežģītām sarunām ar farmācijas nozari; prasa katrā dalībvalstī izveidot obligātu valsts zāļu un medicīnisko ierīču sarakstu un sniegt informāciju Komisijai un EMA, lai nodrošinātu, ka jebkādu trūkumu var paredzēt un novērst;

27. aicina Komisiju grozīt tiesību aktus farmācijas jomā, lai pieļautu atkāpes no datiem un tirgus ekskluzivitātes, ja ir vajadzība sabiedrības veselības aizsardzības jomā un ja ir izsniegta obligāta vai valdības licence;

28. aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt darbu attiecībā uz reģistrācijas apliecības īpašnieku (MAH) atbildību saistībā ar nepārtrauktas piegādes pienākumiem, kas noteikti Direktīvas 2001/83/EK 81. pantā; aicina Komisiju precizēt pienākumus piemērojamajās pamatnostādnēs un veicināt lielāku konkurenci, kā arī vakcīnu un pirmās nepieciešamības zāļu piegādes drošību;

29. aicina Komisiju novērtēt paralēlās tirdzniecības ietekmi uz zāļu trūkumu dalībvalstīs, tostarp trūkuma mazināšanu, un pienācīgi risināt problēmas, tostarp piegādes kvotu sistēmu iespējamu nelikumīgu izmantošanu kā līdzekli tiesību aktu ieviešanai, lai aizliegtu paralēlu eksportu, veicot vajadzīgās darbības ar mērķi nodrošināt, ka zāles savlaikus sasniedz visus pacientus Eiropas Savienībā;

30. prasa pārskatīt ES Regulu (EK) Nr. 141/2000[7] par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai nolūkā mainīt pierādīšanas pienākumu attiecībā uz10 gadu tirgus ekskluzivitātes klauzulu tā, lai reģistrācijas apliecības īpašniekam būtu jāpierāda, ka zāles nav pietiekami rentablas pētniecības un izstrādes izmaksu segšanai;

31. aicina Komisiju izstrādāt mērķtiecīgas pamatnostādnes par Publiskā iepirkuma direktīvu[8] attiecībā uz piedāvājumu piešķiršanu farmācijas nozarei; aicina šo pamatnostādņu pamatā likt "saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu" (MEAT kritēriji), ļaujot līgumslēdzējai iestādei ņemt vērā kritērijus, kas atspoguļo piedāvājuma iesniegšanas kvalitatīvos, tehniskos un ilgtspējas aspektus, kā arī cenu;

32. aicina Komisiju ierosināt ECDC pilnvaru pārskatīšanu nolūkā būtiski palielināt tā budžetu, personālu un kompetenci, lai tas vienmēr varētu nodrošināt pasaules līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, tostarp epidēmiju laikā;

33. prasa piešķirt EMA lielākas iespējas uzraudzībā un zāļu trūkuma novēršanā, kā arī ES klīnisko pārbaužu plānošanas un apstiprināšanas koordinēšanā krīzes laikā;

34. aicina stiprināt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nozīmi, lai nodrošinātu, ka veselības aprūpes darbinieki netiek pakļauti apdraudējumam;

35. prasa stiprināt un noteikt par obligātām ES veselības aizsardzības pamatnostādnes, piemēram, ES rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem un vakcinācijas rīcības plānus, kas būtu jāpapildina ar saistošiem pasākumiem, lai ierobežotu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu cilvēkiem līdz absolūti nepieciešamajam līmenim, un ES iedzīvotāju vakcinācijas karti; prasa, lai ECDC pamatnostādnes par Covid-19 veselības krīzi būtu obligātas, piemēram, attiecībā uz nāves un atveseļošanās gadījumu reģistrēšanas metodēm;

36. aicina Komisiju, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, ierosināt izveidot Eiropas veselības datu telpu, kas kalpotu pacientu un veselības aprūpes speciālistu vajadzībām un pilnībā ņemtu vērā Eiropas datu aizsardzības sistēmu, ar mērķi uzlabot standartizāciju, datu apmaiņu, kā arī veselības datu starptautisko standartu pieņemšanu un veicināšanu; uzsver, ka digitālajai veselībai būtu jāveicina labāka veselība visiem un tai nevajadzētu palielināt nevienlīdzību;

37. uzsver, ka, lai samazinātu epidēmiju risku nākotnē, ir jādomā ne tikai par slimību uzliesmojumu agrīnu atklāšanu un kontroli, bet arī ir jāsamazina risks to rašanās vietā;

38. pauž nelokāmu pārliecību par pieeju "Viena veselība", kas sasaista cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vides aizsardzību; uzskata cilvēku veselības aizsardzības nolūkā ir svarīgi cīnīties pret klimata pārmaiņām, vides degradāciju, bioloģiskās daudzveidības zudumu un neilgtspējīgām pārtikas ražošanas metodēm;

39. mudina ES un tās dalībvalstis aicināt Starpvaldību zinātnes un politikas platformu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā sākt pamatīgu zinātnes pārskatu par saikni starp tādām pandēmijām kā Covid-19, cūku gripa, MERS un SARS, ko izraisa patogēni, kuri tiek pārnesti no dzīvniekiem uz cilvēkiem, un bioloģiskās daudzveidības degradāciju, atmežošanu un citām izmaiņām zemes izmantojumā, lai politikas veidotājus informētu par bioloģiskās daudzveidības stratēģijām, kas samazina šādu zoonožu risku;

40. uzsver nepieciešamību par prioritāti noteikt profilaksi, kas labvēlīgi ietekmē gan iedzīvotāju veselību, gan valstu veselības aprūpes budžetus;

41. aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu veselības determinantes, piemēram, smēķēšanu, alkohola lietošanu, nepilnvērtīgu uzturu, gaisa piesārņojumu, pakļaušanu bīstamām ķīmiskām vielām un nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, nolūkā uzlabot veselības stāvokli;

42. prasa paplašināt Eiropas references tīklus, iekļaujot infekcijas slimības un zoonozes;

43. aicina Komisiju izstrādāt noturīgas Eiropas stratēģiju, kuru veidotu riska novērtējuma karte un iespējas, kā nodrošināt pareizu pārvaldību un investīcijas veselības aprūpes sistēmās, kā arī reaģēšanu uz pandēmiju Eiropas līmenī, tostarp elastīgas piegādes ķēdes Eiropas Savienībā;

44. prasa noteikt koordinētu, sadarbīgu un atklātu pieeju pētniecības jomā ar pastiprinātu Komisijas uzdevumu veselības jomas pētījumu koordinēšanā, lai novērstu dublēšanos un virzītu pētījumus uz rezultātiem, tostarp attiecībā uz vajadzīgajām zālēm, vakcīnām, medicīniskajām ierīcēm un aprīkojumu;

45. prasa izveidot Eiropas Pētniecības padomi, lai izstrādātu un īstenotu veselības jomas pētījumu ceļvedi un sasaistītu jauniegūtās zināšanas ar Eiropas mēroga veselības politiku;

46. ļoti atzinīgi vērtē ierosināto budžeta palielinājumu jaunajai programmai "ES Veselība";

47. aicina Komisiju ierosināt turpmāku atjauninājumu ES veselības un drošības stratēģiskajā satvarā, iekļaujot tiesību aktus par tiesībām atvienoties, jaunu direktīvu par darbā iegūtiem balsta un kustību aparāta traucējumiem un jaunu direktīvu par garīgo labsajūtu darbā, lai atzītu trauksmi, depresiju un izdegšanu par arodslimībām;

48. aicina izstrādāt ES rīcības plānu 2021.–2027. gadam attiecībā uz garīgo veselību, pievēršot vienlīdz lielu uzmanību sliktas garīgās veselības biomedicīniskajiem un psihosociālajiem faktoriem; 

49. aicina ES pilnībā sadarboties ar PVO un citām starptautiskām organizācijām, lai apkarotu infekcijas slimības, panāktu vispārēju veselības aizsardzību visiem un stiprinātu veselības aizsardzības sistēmas visā pasaulē;

50. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

• [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.
• [2] https://www.who.int/docs/default-source/climate-change/who-manifesto-for-a-healthy-and-green-post-covid-recovery.pdf?sfvrsn=f32ecfa7_6
• [3] OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.
• [4] OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.
   
• [5] OV L 40, 11.2.1989., 8. lpp.
• [6] OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.
   
• [7] OV L 18, 22.1.2000., 1. lpp.
• [8] OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.