Procedūra : 2020/2732(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0229/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0229/2020

Debates :

PV 23/07/2020 - 10
CRE 23/07/2020 - 10

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0206

<Date>{22/07/2020}22.7.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0229/2020</NoDocSe>
PDF 195kWORD 51k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Eiropadomes un Komisijas paziņojumiem</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Eiropadomes 2020. gada 17.-21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem</Titre>

<DocRef>(2020/2732(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Manfred Weber, Siegfried Mureşan, Esther de Lange, Jan Olbrycht, José Manuel Fernandes</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Iratxe García Pérez, Simona Bonafè, Eric Andrieu, Biljana Borzan, Margarida Marques</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Dacian Cioloş, Luis Garicano, Valérie Hayer, Moritz Körner</Depute>

<Commission>{Renew}grupas “Renew” vārdā</Commission>

<Depute>Ska Keller, Philippe Lamberts, Ernest Urtasun, Rasmus Andresen</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Manon Aubry, Martin Schirdewan, Dimitrios Papadimoulis, José Gusmão</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0229/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropadomes 2020. gada 17.-21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem

(2020/2732(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225., 295., 310., 311., 312., 323. un 324. pantu un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3. un 15. pantu,

 ņemot vērā 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos[1],

 ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības[2],

 ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu[3],

 ņemot vērā 2020. gada 21. jūlijā pieņemtos Eiropadomes secinājumus,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Covid-19 uzliesmojums ir prasījis tūkstošiem dzīvību Eiropā un pasaulē un ir izraisījis vēl nepieredzētu krīzi ar katastrofālām sekām cilvēkiem, ģimenēm, darba ņēmējiem un uzņēmumiem un tādēļ ir jāveic bezprecedenta pasākumi, lai uz to reaģētu;

B. tā kā Eiropas atveseļošanai būtu jānotiek, pamatojoties uz Eiropas zaļo kursu, Eiropas digitalizācijas programmu, jauno rūpniecības stratēģiju un uzņēmējdarbību, lai mūsu ekonomika no šīs krīzes izkļūtu spēcīgāka, ilgtspējīgāka un konkurētspējīgāka;

C. tā kā ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās īstenot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Parīzes nolīgumu;

D. tā kā vienotais tirgus ir pakļauts neatgriezenisku traucējumu riskam;

E. tā kā Eiropadome savu nostāju pieņēma ļoti vēlu pēc trim nerezultatīvām augstākā līmeņa sanāksmēm, tādējādi kavējot sarunas par daudzgadu finanšu shēmu (DFS);

F. tā kā ekonomikas atveseļošanas dēļ nedrīkst atteikties no ES ilgtermiņa prioritātēm, kas noteiktas DFS;

G. tā kā Parlamentam vajadzētu būt pilnībā iesaistītam atveseļošanas instrumenta īstenošanā gan aizņēmumu, gan aizdevumu darbībās;

H. tā kā Parlaments ir pārredzamas un demokrātiskas atveseļošanas garants un ir jāiesaista atveseļošanas plāna ex post un ex ante pārbaudē,

1. pauž sēras par koronavīrusa upuriem un apliecina cieņu visiem, kas cīnās pret pandēmiju; uzskata, ka šādos nepieredzētos ārkārtas apstākļos ES iedzīvotājiem ir kopīgs pienākums ievērot solidaritāti;

2. atzinīgi vērtē to, ka ES valstu un valdību vadītāji ir pieņēmuši Atveseļošanas fondu ekonomikas stimulēšanai, kā to maijā ierosināja Parlaments; pieņem zināšanai to, ka ir izveidots atveseļošanas instruments un ka tas ir vēsturisks solis Eiropas Savienībai; tomēr pauž nožēlu par dotācijas komponenta samazināšanu galīgajā vienošanās versijā; atgādina, ka atveseļošanas instrumenta izveidei izvēlētais juridiskais pamats nenodrošina oficiālu lomu ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem;

3. tomēr neatbalsta politisko vienošanos par 2021.–2027. gada DFS pašreizējā redakcijā; ir gatavs nekavējoties iesaistīties konstruktīvās sarunās ar Padomi, lai uzlabotu priekšlikumu; atgādina par 2018. gada novembrī Parlamentam piešķirtajām pilnvarām; uzsver, ka saskaņā ar LESD 312. pantu Parlamentam ir jādod piekrišana attiecībā uz vienošanos par DFS regulu;

4. pauž nožēlu par to, ka pārāk bieži valstu interešu un nostāju ekskluzīva ievērošana apdraud vispārējās interesēs esošu kopīgu risinājumu sasniegšanu; brīdina, ka DFS samazinājumi ir pretrunā ES mērķiem; uzskata, ka, piemēram, ierosinātie samazinājumi veselības un pētniecības programmām globālas pandēmijas kontekstā ir bīstami; uzskata, ka ierosinātie samazinājumi izglītības, digitālās pārveides un inovācijas jomā apdraud Eiropas iedzīvotāju nākamās paaudzes nākotni; uzskata, ka ierosinātie samazinājumi programmām, ar kurām no oglekļa atkarīgos reģionos atbalsta pāreju uz bezoglekļa ekonomiku, ir pretrunā ES zaļā kursa darba kārtībai; uzskata, ka ierosinātie samazinājumi patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jomā apdraud ES pozīciju pasaulē, kas kļūst arvien nestabilāka un neskaidrāka;

5. uzskata, ka ES valstu un valdību vadītāji nav spējuši risināt jautājumu par atveseļošanas instrumenta atmaksāšanas plānu; atgādina, ka tam ir tikai trīs iespējas: turpmāki samazinājumi programmām ar ES pievienoto vērtību līdz 2058. gadam, dalībvalstu iemaksu palielināšana vai jaunus pašu resursu radīšana; uzskata, ka tikai jaunu pašu resursu izveide var palīdzēt atmaksāt ES parādu, vienlaikus glābjot ES budžetu un mazinot fiskālo spiedienu uz valstu kasēm un ES iedzīvotājiem; atgādina, ka jaunu pašu resursu izveide ir vienīgā atmaksāšanas metode, kas ir pieņemama Parlamentam;

6. pauž nožēlu par to, ka Eiropadome noraidīja ierosināto pārejas risinājumu, kas bija paredzēts, lai reaģētu uz akūtām investīciju finansēšanas vajadzībām 2020. gadā, lai nekavējoties reaģētu uz krīzēm ES pilsoņiem un labuma guvējiem un nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, to sadalot starp pirmajiem reaģēšanas pasākumiem un ilgtermiņa atlabšanu;

7. atgādina, ka Eiropadomes secinājumi par DFS nav nekas vairāk kā politiska vienošanās starp valstu un valdību vadītājiem; uzsver, ka Parlaments nepieņems šo vienošanos kā kaut ko pašu par sevi saprotamu un ir gatavs nesniegt piekrišanu DFS, kamēr gaidāmajās sarunās starp Parlamentu un Padomi netiks panākta apmierinoša vienošanās; atgādina, ka Parlamentam kā vienam no likumdevējiem būs jāsniedz piekrišana attiecībā uz visām 40 ES programmām, ko finansē DFS satvarā;

8. uzdod attiecīgajām parlamentārajām grupām risināt sarunas par attiecīgajiem leģislatīvajiem dokumentiem saskaņā ar Parlamenta attiecīgajām pilnvarām par trialogiem; uzdod sarunu grupai par DFS/pašu resursiem risināt sarunas, pamatojoties uz šādām pilnvarām:

Parlamenta prioritātes, ņemot vērā vispārēju vienošanos

Tiesiskums

9. pauž dziļu nožēlu par to, ka Eiropadome ir ievērojami vājinājusi Komisijas un Parlamenta centienus ievērot tiesiskumu, pamattiesības un demokrātiju DFS un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (NGEU) satvarā; atkārtoti apstiprina savu prasību pabeigt likumdevēja darbu pie Komisijas ierosinātā ES budžeta aizsardzības mehānisma, kas tiktu izmantots gadījumos, kad tiek sistēmiski apdraudētas LES 2. pantā noteiktās vērtības un ir apdraudētas Savienības finanšu intereses; uzsver, ka, lai šis mehānisms būtu efektīvs, tas būtu jāaktivizē ar apvērstu kvalificētu balsu vairākumu; uzsver, ka minētais mehānisms nedrīkst ietekmēt valdības institūciju vai dalībvalstu pienākumu veikt maksājumus galīgajiem labuma guvējiem vai saņēmējiem; uzsver, ka Tiesiskuma regulu pieņems ar koplēmuma procedūru;

Pašu resursi

10. atkārtoti uzsver, ka Parlaments nesniegs piekrišanu DFS bez vienošanās par ES pašu resursu sistēmas reformu, tostarp jaunu pašu resursu groza ieviešanu līdz 2021.–2027. gada DFS beigām, ar kuru būtu jācenšas segt vismaz ar NGEU saistītās izmaksas (pamatsumma un procenti), lai nodrošinātu NGEU atmaksāšanas plāna ticamību un ilgtspēju; uzsver, ka šā groza mērķim vajadzētu būt arī samazināt uz nacionālo kopienākumu (NKI) balstīto iemaksu daļu;

11. tādēļ uzsver, ka šai reformai būtu jāietver jaunu pašu resursu grozs, kas Savienības budžetā jāiekļauj no 2021. gada 1. janvāra; uzsver, ka plastmasas nodoklis ir tikai pirmais daļējais solis, ar ko tiek attaisnotas Parlamenta cerības; plāno vienoties par juridiski saistošu grafiku, par kuru jāvienojas budžeta lēmējinstitūcijai, lai nākamās DFS pirmajā pusē ieviestu papildu jaunus pašu resursus, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (un ieņēmumus, kas gūti no jebkādas turpmākas paplašināšanās), oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, digitālo nodokli, finanšu darījumu nodokli un kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi; aicina izmantot DFS vidusposma pārskatīšanu, lai vajadzības gadījumā 2021.–2027. gada DFS otrajā pusē pievienotu papildu pašu resursus un tādējādi līdz 2021.–2027. gada DFS beigām nodrošinātu mērķa sasniegšanu;

12. atkārtoti pauž stingru nostāju par labu tam, lai pēc iespējas ātrāk pilnībā tiktu izbeigtas visas atlaides un korekcijas mehānismi; pauž nožēlu par to, ka Eiropadome ne tikai ir saglabājusi, bet ir pat palielinājusi atlaides, no kurām labumu gūst dažas dalībvalstis; atkārtoti apstiprina savu nostāju attiecībā uz muitas nodokļu iekasēšanas izmaksām, kas būtu jānosaka 10 % jeb to sākotnējās likmes apmērā;

ES pamatprogrammas

13. pauž nožēlu samazinājumus uz nākotni vērstām programmām gan DFS 2021.–2027. gadam, gan Eiropas Atveseļošanas instrumentā (NGEU); uzskata, ka tie apdraudēs ilgtspējīgas un noturīgas atveseļošanas pamatus; apstiprina, ka DFS 2021.–2027. gadam, kas ir zemāka par EK priekšlikumu, nav ne dzīvotspējīga, ne pieņemama; uzsver, ka jaunākajā Komisijas priekšlikumā vairāku šo programmu finansējums ir noteikts ļoti zemā līmenī ar nosacījumu, ka to papildinās NGEU; pauž nožēlu par to, ka Eiropadome nav ņēmusi vērā šo loģiku un atcēlusi lielāko daļu papildinājumu; atkārtoti apstiprina savu stingro nostāju par to, ka ir jāaizsargā pienācīgs finansējums nākamajai DFS un tās ilgtermiņa ieguldījumiem un politikas virzieniem, kurus nevajadzētu apdraudēt, jo ir nekavējoties jāfinansē atveseļošanas instruments; plāno risināt sarunas par mērķtiecīgu līdzekļu palielinājumu ES pamatprogrammām nākamajā DFS;

14. uzsver, ka iestāžu sarunās būtu jāiekļauj DFS summas pa izdevumu kategorijām un programmām; uzsver, ka pamatprogrammām tagad draud tūlītējs finansējuma samazinājums laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam; turklāt norāda, ka no 2024. gada ES budžets kopumā būs mazāks par 2020. gada līmeni, apdraudot ES saistības un prioritātes, jo īpaši zaļo kursu un digitalizācijas programmu; uzstāj, ka mērķtiecīgā palielinājumā papildus Eiropadomes ierosinātajiem skaitļiem ir jāizceļ programmas, kas saistītas ar klimatu, digitālo pāreju, veselību, jaunatni, kultūru, infrastruktūru, pētniecību, robežu pārvaldību un solidaritāti (piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU, Erasmus+, Bērnu garantija, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, programma “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, LIFE+, programma “ES Veselība”, Integrētās robežu pārvaldības fonds, pamatprogramma “Radošā Eiropa”, programma “Tiesības un vērtības”, Eiropas Aizsardzības fonds, Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI), kā arī attiecīgās ES aģentūras un Eiropas Prokuratūra;

Horizontāli jautājumi

15. uzsver, ka, lai saskaņotu politiskās prioritātes un izdevumu programmas, ir ārkārtīgi svarīgi horizontālos principus iekļaut gan DFS un NGEU regulās, gan arī visos citos attiecīgajos tiesību aktos, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos, konkurētspējīgu un uz nākotni orientētu ES ilgtermiņa mērķu sasniegšanā, taisnīgā un sociāli iekļaujošā pārejā, juridiski saistošā ar klimatu saistīto izdevumu mērķī 30 % apmērā un ar bioloģisko daudzveidību saistīto izdevumu mērķī 10 % apmērā; tādēļ uzsver, ka būtu ātri jāpieņem pārredzama, visaptveroša un jēgpilna uzraudzības metodika, kas vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo DFS vidusposma pārskatīšanas laikā gan attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar klimatu, gan ar bioloģisko daudzveidību; norāda, ka gan DFS, gan NGEU regulās ir jāiekļauj princips “neradīt kaitējumu”; turklāt uzsver nepieciešamību pakāpeniski pārtraukt subsīdijas fosilajam kurināmajam; aicina Komisiju saistībā ar ieguldījumiem apsvērt atsaukšanos uz Taksonomijas regulu;

16. stingri atbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas un dzimumu ietekmes pienākumu (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā) ieviešanu gan DFS regulā, gan NGEU regulā; tādēļ uzsver, ka būtu ātri jāpieņem pārredzama, visaptveroša un jēgpilna uzraudzības metodika, kas vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo DFS vidusposma pārskatīšanas laikā;

17. pieprasa, lai ne vēlāk kā līdz 2024. gada beigām stājas spēkā juridiski saistoša DFS vidusposma pārskatīšana; uzsver, ka šai pārskatīšanai ir jāattiecas uz maksimālajiem apjomiem laikposmam no 2025. gada līdz 2027. gadam, to NGEU apropriāciju pārdali, par kurām nav uzņemtas saistības un par kurām saistības ir atceltas, papildu pašu resursu ieviešanu un klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu īstenošanu;

18. uzsver, ka DFS elastības noteikumi, par kuriem tika panākta vienošanās iepriekšējās sarunās par DFS, izrādījās būtiski, lai palīdzētu budžeta lēmējinstitūcijām pārvarēt nepieredzētas un neparedzētas krīzes pašreizējā periodā; tādēļ uzskata, ka Komisijas ierosinātie DFS elastības noteikumi ir absolūts minimums nākamajai DFS, un plāno risināt sarunas par turpmākiem uzlabojumiem; šajā sakarībā iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem samazināt un apvienot DFS īpašos instrumentus un norāda, ka tie būtu jāaprēķina, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus gan saistību, gan maksājumu ziņā; turklāt uzstāj, ka ir jānosaka maksimālie apjomi tādā līmenī, lai atstātu pietiekamas nepiešķirtās rezerves virs programmu finansējuma;

Atveseļošanas un noturības mehānisms un demokrātijas princips

19. ņem vērā vienošanos par NGEU kopējo apjomu; pauž nožēlu par ievērojamiem dotāciju komponentu samazinājumiem, kas izjauc līdzsvaru starp dotācijām un aizdevumiem un apdraud atveseļošanas centienus, jo īpaši par tādu inovatīvu programmu kā Maksātspējas atbalsta instruments atcelšanu; uzskata, ka šie samazinājumi mazinās instrumenta jaudu un tā pārveidojošo ietekmi uz ekonomiku; pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis atkal risināja sarunas, pievēršoties darbības budžeta bilancei, pilnībā neņemot vērā vispārējos ieguvumus, ko sniedz dalība vienotajā tirgū un ES kopumā; prasa Padomei attaisnot ievērojamos budžeta samazinājumus REACT-EU, pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, programmai “ES Veselība” un NDICI pandēmijas kontekstā un budžeta samazinājumus InvestEU un Taisnīgas pārkārtošanās fondam zaļā kursa kontekstā;

20. aicina nodrošināt, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF) reformas un ieguldījumi rada sinerģiju ar esošajiem ES fondiem un mērķiem un sniedz reālu Eiropas pievienoto vērtību un ilgtermiņa mērķus;

21. iebilst pret Eiropadomes nostāju par RRF pārvaldību, kas atkāpjas no Kopienas metodes un atbalsta starpvaldību pieeju; uzskata, ka šāda pieeja tikai sarežģīs RRF darbību un vājinās tā leģitimitāti; atgādina, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde; prasa veikt ex ante demokrātisko un parlamentāro kontroli un tādēļ prasa, lai to iesaistītu deleģētajos aktos, kā arī ex post pārbaudēs par to, vai saskaņā ar RRF nodrošinātā nauda tiek pareizi izlietota, vai tā ir ES iedzīvotāju un ES interesēs, sniedz patiesu ES pievienoto vērtību un atbalsta ekonomisko un sociālo noturību; prasa nodrošināt visu galasaņēmēju pilnīgu pārredzamību; pauž stingru pārliecību, ka komisāriem, kas atbildīgi par RRF, būtu pilnībā jāatskaitās Parlamentam;

22. atgādina, ka Parlaments kopā ar Padomi ir budžeta lēmējinstitūcija; šajā sakarībā prasa pilnībā tikt iesaistīts atgūšanas instrumentā saskaņā ar Kopienas metodi; prasa Komisijai veikt mērķtiecīgu Finanšu regulas un Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību pārskatīšanu, lai iekļautu budžeta lēmējinstitūcijas lomu, lemjot par atļauju ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru;

23. uzsver, ka skaidrs un reālistisks atmaksas plāns ir būtiski svarīgs, lai NGEU gūtu vispārējus panākumus, un ka tas ir ticamības tests ES kopumā; uzskata, ka radušos parādus nedrīkst atmaksāt uz nākamo ES budžetu un Eiropas iedzīvotāju paaudžu rēķina un ka tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk; prasa, lai RRF izdevumi kā tādi tiktu skaidri reklamēti un lai uz tiem attiektos pienācīgas pārredzamības prasības, tostarp galīgo saņēmēju saraksta publicēšanas prasības;

24. uzsver, ka visas ar NGEU saistītās izmaksas (pamatsumma un procenti) budžetā būtu jāiekļauj papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

Drošības tīkls ES programmu atbalsta saņēmējiem vai “ārkārtas situāciju plāns”

25. norāda, ka kopš 2018. gada novembra tas ir gatavs risināt sarunas, un uzsver, ka tas nebūs spiests pieņemt sliktu vienošanos; paziņo par savu nodomu iesaistīties jēgpilnās sarunās ar Padomi par visiem iepriekš minētajiem elementiem, lai sniegtu savu piekrišanu 2021.–2027. gada DFS regulai;

26. tomēr uzskata, ka jebkāda politiska vienošanās par nākamo DFS būtu jāpanāk vēlākais līdz oktobra beigām, lai neapdraudētu jauno programmu raitu uzsākšanu no 2021. gada 1. janvāra; atgādina, ka, ja jaunā DFS netiks pieņemta laikus, LESD 312. panta 4. punkts paredz pašreizējās shēmas pēdējā gada maksimālā apjoma un citu noteikumu pagaidu pagarināšanu; norāda, ka DFS ārkārtas situāciju plāns gan juridiski, gan politiski ir pilnībā saderīgs ar atveseļošanas plānu un jauno DFS programmu pieņemšanu;

°

° °

27. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropadomei un Komisijai.

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

[2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032.

[3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 22. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika