Procedūra : 2019/2816(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0242/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0242/2020

Debates :

PV 14/09/2020 - 17
CRE 14/09/2020 - 17

Balsojumi :

PV 16/09/2020 - 12
PV 17/09/2020 - 12

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0226

<Date>{09/09/2020}9.9.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0242/2020</NoDocSe>
PDF 202kWORD 57k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B9-0015/2020 un B9-0016/2020, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē</Titre>

<DocRef>(2019/2816(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Cristian-Silviu Buşoi, Günther Sidl, Jan Huitema, Michèle Rivasi, Simona Baldassarre, Joanna Kopcińska, Kateřina Konečná</Depute>

<Commission>{ENVI}Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

GROZĪJUMI

B9-0242/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stratēģisku pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē

(2019/2816(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 11. pantu, 168. pantu un 191. panta 2. punktu,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2019/6 par veterinārajām zālēm[1],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2019/4 par ārstnieciskās barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu[2],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu[3],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvu 2013/39/EK, kura attiecas uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā[4],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm[5],

 ņemot vērā 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā[6],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)[7],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (“REACH regula”)[8],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (turpmāk — 7. VRP)[9],

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (COM(2017)0753),

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (COM(2018)0337),

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 25. jūnija secinājumus par turpmākajiem pasākumiem ceļā uz to, lai padarītu ES par paraugprakses reģionu cīņā ar mikrobu rezistenci,

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 26. jūnija secinājumus “Virzībā uz ilgtspējīgu Savienības ķimikāliju politikas stratēģiju”,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. marta paziņojumu “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē” (COM(2019)0128),

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 7. novembra paziņojumu “Pretī daudzpusīgam Eiropas Savienības regulējumam attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem” (COM(2018)0734),

 ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. jūnija paziņojumu “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai” (COM(2017)0339),

 ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. novembra paziņojumu “Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence” (COM(2011)0748),

 ņemot vērā Komisijas 2008. gada 10. decembra paziņojumu “Drošas, inovatīvas un pieejamas zāles ― jauns redzējums farmācijas nozarē” (COM(2008)0666),

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

 ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūciju par Eiropas “Viena veselība” rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai[10],

 ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[11],

 ņemot vērā vairāku dalībvalstu programmas farmaceitisko vielu atlieku samazināšanai ūdenī,

 ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2016. gada 1. decembra Kopīgo zinātnisko atzinumu par pasākumiem, ar ko mazināt Eiropas Savienībā nepieciešamību pēc pretmikrobu līdzekļu izmantošanas dzīvnieku audzēšanā, un par to, kā šādi pasākumi ietekmētu pārtikas nekaitīgumu (RONAFA atzinums);

 ņemot vērā secīgos Eiropas veterināro antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzības projekta (ESVAC) ziņojumus (kopš 2011. gada),

 ņemot vērā Komisijas informatīvo vides politikas zinātnisko apskatu sērijā “Science for Environment Policy” 2015. gada maijā publicēto informatīvo apskatu par ilgtspējīgas akvakultūras perspektīvu “Future brief: Sustainable Aquaculture” (11. izdevums),

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra pārdomu dokumentu “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam” (COM(2019)0022),

 ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2019. gada 13. novembra pētījumu “Farmaceitisko vielu atliekas dzeramajā ūdenī — bīstamība un risinājumi politikas līmenī”,

 ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmes 2016. gada 22. septembra politisko deklarāciju par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem,

 ņemot vērā ANO sadarbības projektu par dzeramā ūdens parametriem,

 ņemot vērā Pasaules Bankas 2017. gada marta ziņojumu “Pret zālēm rezistentas infekcijas — drauds mūsu ekonomikas nākotnei”,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada jūlija ziņojumu par iespējamiem variantiem, kā īstenot stratēģisku pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē,

 ņemot vērā Veselības un patērētāju izpildaģentūras 2013. gada 12. decembra ziņojumu par zāļu radītajiem vides riskiem,

 ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par stratēģisku pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē (O-000040/2020 – B9-0015/2020 and O-000041/2020 – B9-0016/2020),

 ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

 ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A. tā kā zālēm ir ārkārtīgi liela nozīme, lai augstā līmenī būtu nodrošināta cilvēku un dzīvnieku veselība; tā kā patlaban Eiropas tirgū ir vairāk nekā 3000 aktīvo farmaceitisko vielu;

B. tā kā zāles, tostarp pretmikrobu līdzekļi, tiek plaši izmantotas gan cilvēku, gan dzīvnieku ārstēšanai un tā rezultātā pēdējos 20 gados ir palielinājusies zāļu koncentrācija daudzos vides rezervuāros, piemēram, augsnē, nogulās un ūdenstilpēs; līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un novecošanu koncentrācijas līmeņi vidē, visticamāk, vēl vairāk pieaugs; tā kā klimata pārmaiņas vēl vairāk ietekmēs gan ūdens resursu kvantitāti, gan kvalitāti, jo sausuma laikā vielu koncentrācija būs lielāka, kas izraisa arī domino efektu uz ūdens attīrīšanu; tā kā ir jāveic plaša datu vākšana, lai noteiktu šīs problēmas mērogu visā pasaulē; tā kā zāles vidē lielākoties nonāk to izmantošanas un izmešanas rezultātā;

C. tā kā zāles vidē nonāk ar notekūdeņiem, kas tiek novadīti no sadzīves notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, dzīvnieku kūtsmēslu un akvakultūras plašākas izmantošanas rezultātā, ar notekūdeņiem, kas tiek novadīti no rūpniecības uzņēmumiem, notekūdeņu dūņu plašākas izmantošanas rezultātā, no ganību dzīvniekiem, lolojumdzīvnieku turēšanas rezultātā un tad, ja neizlietotas zāles un inficēti atkritumi ir nepareizi apglabāti atkritumu poligonā;

D. tā kā neatbilstoša antibiotiku lietošana, sevišķi lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā, un — plašākā nozīmē — slikta cilvēku un dzīvnieku ārstniecības prakse ir pakāpeniski novedusi pie tā, ka mikrobu rezistence ir kļuvusi par milzīgu cilvēka un dzīvnieku veselības apdraudējumu;

E. tā kā savā jaunākajā ziņojumā par farmaceitisko vielu atliekām dzeramajā ūdenī ESAO konstatēja, ka politika, ar kādu pašlaik tiek īstenota farmaceitisko vielu atlieku apsaimniekošana, nenodrošina ūdens kvalitātes aizsardzību, nedz arī aizsardzību dzeramā ūdens ekosistēmām, no kurām ir atkarīga veselība un dzīvība;

F. tā kā dažu zāļu stabilitāte ķīmiskos un/vai vielmaiņas procesos ir tāda, ka pēc zāļu lietošanas līdz pat 90 % no to aktīvajām vielām vidē nonāk savā sākotnējā veidā;

G. tā kā zālēm, ko atļauts lietot cilvēku ārstēšanai un kas laistas tirgū līdz 2006. gadam, nebija jāizvērtē iespējamais vides apdraudējums, lai zāles reģistrētu, tāpēc šāds novērtējums attiecīgajām zālēm, iespējams, vēl arvien nav veikts;

H. tā kā vides apdraudējuma novērtējums tiek ņemts vērā, analizējot ieguvumu un riska samēru veterinārām zālēm, bet ne cilvēkiem paredzētām zālēm;

I. tā kā Komisija 2019. gada 11. marta paziņojumā atzina, ka trūkst zināšanu par dažu farmaceitisko līdzekļu koncentrācijas līmeņiem vidē un par to, cik lielu apdraudējumu tas rada;

J. tā kā ir pietiekami pierādījumi tam, ka būtu jāveic pasākumi, lai samazinātu tādu farmaceitisko vielu ietekmi uz vidi, kuras var radīt risku videi, jo īpaši attiecībā uz dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdeņu aizsardzību;

K. tā kā zāļu radīto vides apdraudējumu par nopietnu problēmu ir atzinušas ļoti daudzas starptautiskas organizācijas, trešās valstis, Eiropas iestādes, nozares apvienības un nevalstiskās organizācijas; tā kā dažas ES dalībvalstis, piemēram, Nīderlande, Vācija un Zviedrija, jau ir veikušas pasākumus, lai risinātu problēmu, ko rada aizvien lielāka farmaceitisko līdzekļu klātbūtne vidē;

L. tā kā Komisija 2008. gadā apņēmās piedāvāt pasākumus, ar ko mazināt zāļu potenciāli nelabvēlīgo ietekmi uz vidi[12];

M. tā kā saskaņā ar Direktīvas 2013/39/ES 8.c pantu Komisijai līdz 2015. gada 13. septembrim bija jāizstrādā stratēģiska pieeja attiecībā uz ūdens piesārņojumu ar farmaceitiskām vielām un līdz 2017. gada 14. septembrim bija jāierosina attiecīgi pasākumi;

N. tā kā 2019. gada jūnija secinājumos Padome aicināja Komisiju izvērtēt un noteikt visefektīvākos pasākumus, tostarp likumdošanas pasākumus, ar ko mazināt zāļu ietekmi uz vidi un cīnīties pret mikrobu rezistences veidošanos, un šajā ziņā vēl vairāk nostiprināt saikni ar veselības nozari; tā kā Padome atzina, ka vēl ir jāveic pētījumi, lai labāk saprastu, cik liela varētu būt farmaceitisko līdzekļu un to atlieku iespējamā ietekme uz cilvēka veselību un vidi;

O. tā kā zinātnes un rūpniecības nozaru apvienība “AMR Industry Alliance” ir izstrādājusi nozares brīvprātīgus vienotas antibiotiku ražošanas sistēmas principus un noteikusi mērķrādītājus attiecībā uz vidē nonākušu antibiotiku koncentrācijas līmeņiem, lai tādējādi nodrošinātu dabas resursu aizsardzību un mazinātu iespējamo risku, kas saistīts ar mikrobu rezistences veidošanos vidē;

P. tā kā cilvēku un dzīvnieku veselības nozares pārstāvju un speciālistu, arī pacientu, nozares uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un ūdens attīrīšanas operatoru u. c. darbībai ir nozīme, lai mazinātu zāļu ietekmi uz vidi;

Q. tā kā ESAO aicina pēc savas iniciatīvas aktīvi īstenot četras stratēģijas, kuru uzmanības centrā ir farmaceitisko produktu aprites cikla sākumposmā īstenojami preventīvi risinājumi, ar ko panākt, ka izmaksu ziņā lietderīgi tiek apsaimniekoti vidē nonākuši farmaceitiskie līdzekļi, un nodrošināt ilgtermiņā visnoturīgākos un apjomīgākos ieguvumus videi;

R. tā kā zāļu utilizācijas iniciatīvas MedsDisposal ietvaros vairākas ieinteresētās personas ir sākušas īstenot kampaņu, lai palielinātu informētību par to, kā Eiropā atbrīvoties no neizlietotām zālēm vai zālēm pēc derīguma termiņa;

S. tā kā ikviens ar medikamentu ietekmi uz vidi saistīts pasākums ir īstenojams, par galveno principu nosakot pacientu tiesības saņemt viegli pieejamas zāles, kas ir uzskatāmas par nekaitīgām un iedarbīgām pašreizējo riska un ieguvumu novērtējuma kritēriju kontekstā,

Vispārīgi apsvērumi

1. atzinīgi vērtē to, ka Komisija beidzot ir pieņēmusi savu 2019. gada 11. marta paziņojumu; pauž nožēlu, kas iepazīstināšana ar stratēģisko pieeju un ierosinātajām darbībām ir notikusi ar lielu nokavēšanos;

2. piekrīt četriem galvenajiem stratēģiskās pieejas mērķiem, kā tos ir izklāstījusi Komisija;

3. tomēr ar bažām norāda, ka paziņojumā ir iekļauti maiga rakstura pasākumi; uzskata, ka ir jāveic efektīvi pasākumi, lai mazinātu vidē nonākušu farmaceitisko līdzekļu negatīvo ietekmi;

4. atgādina, ka turpmāk iniciatīvas jautājumā par zāļu ietekmi uz vidi būtu jāveido, balstoties uz zinātnes atziņām un tiecoties sasniegt konkrētu mērķi, un būtu arī jāpanāk, ka tās ir tehnoloģiski neitrālas, tā garantējot, ka drošums un iedarbīgums joprojām ir svarīgas prioritātes pacientiem pieejamas medikamentozās ārstēšanas kontekstā;

5. uzskata, ka ir vajadzīga holistiska pieeja, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai risinātu zāļu radītā piesārņojuma problēmu, ņemot vērā medikamentu pilnu dzīves ciklu; uzsver, ka, lai nodrošinātu regulatīvo pasākumu efektivitāti, ir būtiski, lai tie tiktu veikti saskaņā ar piesardzības principu un principu, ka kaitējums videi prioritārā kārtā ir novēršams vietā, kur tas ir nodarīts; uzsver, ka princips “piesārņotājs maksā” būtu jāpiemēro, to galvenokārt attiecinot uz ražošanas procesu, un tomēr arī stimulējot zāļu kvalitatīvāku parakstīšanas praksi un patērētāju atbildīgāku attieksmi; ar bažām norāda, ka farmaceitiskie līdzekļi veicina mikrobu rezistenci, ja tie nonāk vidē ar dzīvnieku kūtsmēslu starpniecību, ūdens piesārņojuma rezultātā vai nepareizi no tiem atbrīvojoties; aicina Komisiju apsvērt iespēju ražotāja paplašinātu atbildību izmantot, lai mazinātu vidē nonākušu farmaceitisko līdzekļu nelabvēlīgo ietekmi;

6. uzskata, ka sadarbībā ar dalībvalstīm ir jāorganizē sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas par risku, ko rada bezrecepšu zāļu pārmērīga lietošana; vērš uzmanību uz lielveikalu skaita pieaugumu un zāļu pārdošanu tiešsaistē bez medicīniskiem ieteikumiem, kā arī uz risku, ko rada plašsaziņas līdzekļu reklāma šādās tirdzniecības vietās ārpus aptiekām vai attiecīgi akreditētām iestādēm;

7. uzsver, ka zāļu izmešana vidē var kaitēt ne vien ekosistēmām un savvaļas dzīvniekiem, bet var arī vājināt pašu attiecīgo zāļu un jo īpaši antibiotiku iedarbību, jo var kļūt par mikrobu rezistences veidošanās iemeslu;

8. atgādina, ka farmaceitiskie līdzekļi daudzos un dažādos veidos ietekmē ne vien saldūdens un jūras ekosistēmas, bet arī savvaļas floru un faunu, un šāda ietekme cita starpā izpaužas kā izmaiņas uzvedībā, auglības potenciāla mazināšanās, lieluma izmaiņas vai seksuālu un reproduktīvu anomāliju veidošanās; tāpēc aicina Komisiju iestrādāt konkrētus pasākumus, ņemot vērā farmaceitisko līdzekļu radītā piesārņojuma kumulatīvo ietekmi uz saldūdens un jūras sugām;

9. atgādina, ka pētījumi liecina — farmaceitisko produktu un atlieku klātbūtne ūdenstilpēs ir īpaši liela un tradicionālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nepilnīgi nodrošina to uztveršanu, jo pašlaik nespēj efektīvi izfiltrēt visus farmaceitiskos produktus; uzsver, ka saldūdens un upju baseinu piesārņojums izraisa okeānu piesārņojumu;

10. norāda, ka kopumā koncentrācijas līmeņi ir zemi, taču risku cilvēka veselībai drīzāk rada iespējamā kumulatīvā ietekme, zālēm vidē ilgstoši iedarbojoties mazās devās, nevis to akūta vai tūlītēja ietekme uz veselību; ir īpaši noraizējies par to, ka dažas zāles, kuras nonāk vidē, var izraisīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus;

11. norāda, ka ūdensresursu tiesību aktos ir jānosaka regulējums attiecībā uz farmaceitisko atliekvielu līmeni;

12. prasa īpašu uzmanību pievērst visintensīvākās noplūdes avotiem, proti, zāļu ražošanas rūpnīcām, slimnīcām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

13. aicina Komisiju farmaceitisko vielu ietekmi izvērtēt arī saistībā ar Komisijas 2021. gadam paziņoto nulles piesārņojuma rīcības plānu attiecībā uz gaisu, ūdeni un augsni;

14. aicina Komisiju veicināt pašlaik pieejamās labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai samazinātu farmaceitisko līdzekļu ražošanas, izmantošanas un iznīcināšanas ietekmi uz vidi;

15. uzskata, ka pašreizējās un pašregulētās iniciatīvas būtu jāanalizē un attiecīgā gadījumā jāņem par paraugu turpmākajās ES iniciatīvās attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē;

Palielināt informētību un veicināt preventīvus pasākumus un farmaceitisko līdzekļu piesardzīgu izmantošanu

16. aicina dalībvalstis iepazīstināt citai citu ar antibiotiku preventīvas izmantošanas labāko praksi un pilnībā īstenot un nepieciešamības gadījumā pastiprināt “Viena veselība” rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai; vēlreiz apstiprina savu nostāju, ko ir paudis 2018. gada 13. septembra rezolūcijā par Eiropas “Viena veselība” rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai,

17. aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt veselības aprūpes speciālistu, tostarp veterinārārstu, ārstu un farmaceitu, apmācību un informētības veicināšanas kampaņas pacientiem par zāļu, piemēram, pretmikrobu līdzekļu, antidepresantu un kontrastvielu, piesardzīgu lietošanu; aicina farmācijas piegādes ķēdes dalībniekus dot savu ieguldījumu, sniedzot pacientiem un lauksaimniecības dzīvnieku audzētājiem skaidru un pietiekamu informāciju par to, kā atkritumos nepareizi izmestas zāles var nelabvēlīgi ietekmēt vidi; prasa uz zāļu iepakojuma ar attiecīgas piktogrammas marķējumu informēt patērētājus par to, kā pareizi atbrīvoties no neizlietotām zālēm;

18. uzsver, ka veselības nozares speciālistiem pastāvīgi ir jāsaņem aktuālākā informācija par jaunākajām norisēm pētniecībā un labas prakses jomā, jo tas ir vajadzīgs, lai nepieļautu mikrobu rezistences izplatīšanos;

19. aicina dalībvalstis jautājumu par farmaceitiskiem līdzekļiem vidē iekļaut savā pārrobežu sadarbībā attiecībā uz upju baseiniem un koordinēt pasākumus gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka tos ir lietderīgi īstenot;

20. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt vakcinēšanos, kas ir slimību profilakses pasākums, lai līdz minimumam samazinātu nepieciešamību pēc zālēm;

Atbalstīt videi pēc būtības nekaitīgāku farmaceitisko līdzekļu izstrādi un veicināt “zaļāku” ražošanu

21. akcentē straujāku, vērienīgāku un mērķtiecīgāku pasākumu nozīmi, jo tie ir svarīgi, lai zāļu radīto vides apdraudējumu samazinātu līdz minimumam, un tomēr atzīst, ka vēl ir jāveic pētījumi, lai labāk saprastu, cik liela pašlaik ir zāļu ietekme uz cilvēka veselību un vidi, un ka tā rezultātā nedrīkst palielināties farmaceitisko produktu cena;

22. norāda, ka saistībā ar veselības aprūpes nozari ir jārisina problēma, ko rada pārāk liels spiediens uz ārstiem darbavietā, jo tad, ja šī problēma netiek risināta, veselības aprūpes speciālisti nevar nodrošināt pretmikrobu līdzekļu pienācīgu parakstīšanu; turklāt norāda, ka veselības aprūpes speciālistiem papildus var palīdzēt, sniedzot viņiem skaidrus, pierādījumos balstītus zāļu parakstīšanas norādījumus, kas satur konsekventus ieteikumus attiecībā uz dažādām klīniskajām indikācijām;

23. aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt pētniecību, izstrādi un inovāciju tādu farmaceitisko līdzekļu jomā, kas ir vienlīdz efektīvi pacientiem un būtiski mazāk kaitīgi videi, ņemot vērā to, ka “zaļāki farmaceitiskie līdzekļi” nav toksiski videi, bioloģiski neuzkrājas un vieglāk sadalās nekaitīgās vielās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un vidē, vienlaikus ņemot vērā to, ka lielāka bionoārdīšanās spēja varētu potenciāli mazināt efektivitāti;

24. aicina dalībvalstis un visas attiecīgās ieinteresētās personas izmantot ES programmas, lai investētu tehnoloģijā ar mērķi panākt, ka lietderīgāka ir atbrīvošanās no zālēm un antibiotiku rezistences marķiergēniem, tomēr nodrošinot, ka pacientu vajadzībām šādas zāles ir tikpat iedarbīgas;

25. uzskata, ka zāļu ietekme uz vidi būtu jāiekļauj kā viens no faktoriem cilvēkiem paredzētu zāļu ieguvumu un riska analīzē, kā tas jau ir veterināro zāļu gadījumā, ar nosacījumu, ka tirdzniecības atļaujas netiek atliktas vai atteiktas tikai nelabvēlīgas ietekmes uz vidi dēļ;

26. uzskata, ka, vērtējot zāļu ietekmi uz vidi, cita starpā būtu jāvērtē arī zāļu noārdīšanās produkti un metabolīti;

27. aicina Komisiju attiecīgā gadījumā rēķināties ar to, ka ieinteresētās personas jau ir sākušas strādāt un joprojām strādā pie turpmākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt vides apdraudējumu, veicināt vides ziņā atbildīgas prakses īstenošanu, kā arī zāļu atbilstošu lietošanu un atpakaļnodošanu;

28. prasa saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu iegūtos monitoringa datus izmantot izvērtēšanai pēcreģistrācijas posmā;

29. aicina Komisiju, pārskatot saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu attiecīgajām nozarēm sagatavotos labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentus, panākt to, ka zāļu noplūde ūdenī ir uzskatāma par vienu no iespējamām nozīmīgām vides problēmām;

30. norāda — lai “zaļākas” zāles gūtu plašāku ievērību, svarīga nozīme ir iepirkumu politikai; aicina Komisiju sagatavot skaidrus norādījumus šajā jautājumā;

31. aicina Komisiju darīt visu, kas nepieciešams, lai panāktu, ka importētās zāles ir ražotas, attiecībā uz vidi ievērojot tieši tikpat augstus standartus, kādi ir spēkā Savienībā ražotām zālēm;

32. aicina Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) veicināt kopīgas rūpniecības izmešu pārbaudes zāļu ražošanas rūpnīcās, kas atrodas ārpus ES teritorijas, bet apgādā ES tirgu;

Uzlabot vidiskā riska novērtēšanu un tā pārskatīšanu

33. uzskata, ka ir vajadzīgs skaidri izstrādāts ceļvedis par to, kā pilnībā izvērtēt vides apdraudējumu gadījumos, kad tas vēl nav izdarīts;

34. aicina dalībvalstis un EMA pārliecināties, ka no pieteikuma iesniedzējiem ir saņemts pabeigts novērtējums, pirms tiek piešķirta cilvēkiem paredzētu zāļu tirdzniecības atļauja, un tā nodrošināt iespēju izstrādāt un publicēt atbilstošus riska pārvaldības pasākumus;

35. par pieņemamu uzskata iespēju farmācijas uzņēmumiem iesniegt vienotu vides apdraudējuma novērtējumu par katru aktīvo vielu, jo tā varētu iegūt saskaņotu informāciju, nepieļaut darba dublēšanos un samazināt testus ar dzīvniekiem;

36. norāda, ka ir jāpanāk Veterināro zāļu un ārstnieciskās barības regulas pilnīga īstenošana, lai samazinātu antibiotiku lietošanas apjomu, un ka tādēļ cita starpā ir jāapsver iespēja līdz 2022. gada 28. janvārim izveidot ES mēroga pārskatīšanas sistēmu, kas pamatojas uz aktīvo vielu novērtēšanu, un arī citas iespējamās vides apdraudējuma novērtēšanas alternatīvas;

37. aicina Komisiju atbalstīt pētījumus, ar ko tiek izvērtēta kumulatīvā iedarbība, hroniska iedarbība mazā devā un mikrobu rezistences veidošanās, sevišķi attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām;

Samazināt izšķērdēšanu un uzlabot atkritumu apsaimniekošanu

38. uzsver, ka pasākumu pamatā ir jābūt zinātniskiem faktiem, un aicina visas attiecīgās iesaistītās personas nodrošināt, lai pasākumu īstenošana neapdraudētu iespēju gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem saņemt drošu un iedarbīgu medikamentozo ārstēšanu; šajā sakarā atbalsta Komisijas ieceri samazināt atkritumu apjomu, tādēļ ļaujot zāles iepakot pacientu vajadzībām labāk atbilstošā daudzumā — tomēr ievērojot spēkā esošo izsekojamības tiesību aktu prasības, — un cita starpā arī optimizējot iepakojuma lielumu, un izvērtēt iespēju pagarināt zāļu derīguma termiņus, lai nepieļautu, ka zāles, kuras vēl var droši lietot, lieki tiek izmestas atkritumos;

39. prasa atjaunināt prasības, kas tiek piemērotas vides apdraudējuma izvērtēšanai, un tādējādi panākt, ka pienācīgi tiek izvērtēta kumulatīvā iedarbība un ņemts vērā vidē iespējamas mikrobu rezistences veidošanās risks;

40. uzskata, ka kopumā zāļu patēriņa apjoms uz vienu iedzīvotāju būtu jāsamazina, tomēr neapgrūtinot zāļu pieejamību un nemazinot terapijas iedarbīgumu; uzskata, ka kopumā būtu jāsamazina arī veterināro zāļu patēriņš uz vienu dzīvnieku, vienlaikus neapdraudot dzīvnieku veselību un labturību, un ka būtu jāatrod labākas alternatīvas;

41. uzskata, ka jau sen bija jāpārskata Direktīva 86/278/EEK par notekūdeņu dūņām; aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu ne vēlāk kā līdz 2021. gada beigām pārskatīt un atjaunināt Direktīvu 86/278/EEK, lai atjauninātu kvalitātes standartus atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un veicinātu aprites ekonomiku, kas nekaitē ne cilvēka veselībai, ne videi;

42. uzskata, ka zāļu ražošanas rūpnīcām būtu jānodrošina savu notekūdeņu priekšattīrīšana, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;

43. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai būtu ieviesti, plaši popularizēti un pilnībā izpildīti noteikumi par neizlietotu zāļu atpakaļpieņemšanas shēmām;

44. aicina Komisiju koordinēt sadarbību attiecībā uz shēmām, kas veidotas, lai nepieļautu zāļu nepareizu izmešanu atkritumos;

45. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētniecību, inovāciju un izstrādi, kas vērsta uz progresīvākām notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijām, ar kurām var konstatēt farmaceitisko vielu atlieku un citu vielu klātbūtni un labāk nodrošināt to uztveršanu;

Paplašināt vides monitoringu

46. ir noraizējies par to, ka zāļu monitorings vidē, tostarp augsnē, joprojām tiek īstenots ļoti ierobežotā apmērā; uzsver nepieciešamību nostiprināt pēcreģistrācijas uzraudzības mehānismus, arī ietekmes uz vidi kontekstā, lai adekvāti un sistemātiski segtu vides datu deficītu;

47. aicina Komisiju risināt jautājumu par to, kā zāles varētu ietekmēt ar Ūdens pamatdirektīvu izveidoto kontrolsarakstu, un izvērtēt nepieciešamību šo sarakstu atjaunināt;

48. aicina Komisiju zāles, kas nopietni apdraud vidi, iekļaut prioritāro vielu sarakstā, kurš izveidots ar Ūdens pamatdirektīvu, un noteikt vides kvalitātes standartus un koncentrācijas līmeņa ierobežojumus saskaņā ar Vides kvalitātes standartu (VKS) direktīvu;

49. uzsver, ka lauksaimniecībā jau ir ieviests vispārējs antibiotiku monitorings; aicina Komisiju izstrādāt arī cilvēkiem paredzētu antibiotiku monitoringa sistēmu;

Aizpildīt citus robus zināšanās

50. akcentē nepieciešamību — jo īpaši saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu — atbalstīt turpmākus pētījumus par to, kā cilvēka veselību un ekoloģiju tieši ietekmē vidē nonākušu zāļu un to atlieku iedarbība, un arī pētījumus, kuru mērķis ir labāk izprast to, kā zāles nonāk vidē, cita starpā arī saldūdens un jūras ekosistēmās, un tajā neizzūd;

51. uzskata, ka būtu jāuzlabo analīzes metodes, ar kurām kvantitatīvā izteiksmē nosaka zāļu klātbūtni vidē, un to izstrāde, un ka ir jānodrošina, lai analītiskās noteikšanas metodes būtu publiski pieejamas;

Vairot pārredzamību

52. atgādina, ka farmaceitiska vides informācija, piemēram, par ietekmi uz ūdeni, uzvedību vidē, noārdīšanās raksturlielumiem un iespējamo kokteiļietekmi, ir svarīgs faktors riska pārvaldībai un ka būtu jānodrošina, lai šāda veida informācija būtu pārredzama un pieejama attiecīgajām ieinteresētajām personām; tāpēc aicina Komisiju un attiecīgās iestādes izveidot drošu, centralizētu datubāzi, kas nodrošinātu, ka visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir pieejami ražojumu vides apdraudējuma izvērtēšanas rezultāti;

53. uzskata, ka būtu jāizveido spēcīgs tiesiskais regulējums, lai vairotu pārredzamību pilnīgi visā piegādes ķēdē, jo tad būtu iespējama rūpīga pārbaude un būtu nodrošināts, ka uzņēmumi tiek saukti pie atbildības par farmaceitisko vielu nopludināšanu vidē;

54. aicina farmācijas nozari nodrošināt pārredzamākas piegādes ķēdes, izejvielu ražošanas posmā norādot medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) izcelsmi, lai nodrošinātu visu farmaceitisko produktu pilnīgu izsekojamību;

°

° °

55. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

 

 

 

[1] OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.

[2] OV L 4, 7.1.2019., 1. lpp.

[3] OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

[4] OV L 226, 24.8.2013., 1. lpp.

[5] OV L 311, 28.1.2001., 67. lpp.

[6] OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

[7] OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

[8] OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

[9] OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.

[10] OV C 433, 23.12.2019., 153. lpp.

[11] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.

[12] Komisijas 2008. gada 10. decembra paziņojums “Drošas, inovatīvas un pieejamas zāles ― jauns redzējums farmācijas nozarē” (COM(2008)0666).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 11. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika