Procedūra : 2020/2708(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0249/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0249/2020

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0239

<Date>{09/09/2020}9.9.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0249/2020</NoDocSe>
PDF 164kWORD 50k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Eiropas kultūras atveseļošanu</Titre>

<DocRef>(2020/2708(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Tomasz Frankowski</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0246/2020

B9-0249/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas kultūras atveseļošanu

(2020/2708(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. un 167. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 22. pantu,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (COM(2018)0267),

 ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku[1],

 ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[2],

 ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par transportu un tūrismu 2020. gadā un pēc tam[3],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK[4],

 ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 17., 18., 19., 20. un 21. jūlija secinājumus,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā kultūra ir Eiropas Savienībai stratēģiska nozare, tā ir svarīga mūsu ekonomikas daļa, atspoguļo mūsu kopīgās Eiropas vērtības un sakņojas jūdaisma un kristietības tradīcijās, vēsturē un dzīvesveidā;

B. tā kā Eiropas kultūras un radošo nozaru dalībnieki uztur un veicina kultūras un valodu daudzveidību Eiropā un palīdz stiprināt Eiropas identitāti visos līmeņos; tā kā šie dalībnieki ir nenovērtējams spēks ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs un svarīgs globālās konkurētspējas avots;

C. tā kā saskaņā ar Eurostat datiem Eiropas kultūras un radošās nozares (KRN) veido aptuveni 4 % no Eiropas iekšzemes kopprodukta (IKP) un nodrošina 8,7 miljonus darbvietu Eiropā;

D. tā kā kultūrai ir liela nozīme tūrisma veicināšanā Eiropā; tā kā saskaņā ar Eurostat datiem divas trešdaļas eiropiešu uzskata, ka kultūras mantojuma klātesamība ietekmē viņu brīvdienu galamērķa izvēli; tā kā Eiropa joprojām ir populārākais un nozīmīgākais kultūrtūrisma galamērķis pasaulē;

E. tā kā Eiropas kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēji ir viena no Covid-19 pandēmijas vissmagāk skartajām grupām; tā kā KRN darbības apturēšana ir attiecīgi ietekmējusi citas nozares, piemēram, transportu un tūrismu;

F. tā kā kultūras un radošās nozares darbojas, balstoties uz īpašiem ekonomikas modeļiem, kas ietver dažāda lieluma dalībniekus, bet galvenokārt tās sastāv no nelielām struktūrām, piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un pašnodarbinātām personām, tajās bieži ir neregulāri un jaukti ienākumi no publiskām subsīdijām, privātu sponsoru atbalsta, auditorijas ieņēmumiem un autortiesībām un tām raksturīgs lielāks vidējais jauniešu nodarbinātības īpatsvars nekā lielākajā daļā nozaru, kas tās padara īpaši neaizsargātas krīzes laikā;

G. tā kā Covid-19 krīze jau ir radījusi un turpinās radīt ilgstošu negatīvu ietekmi uz kultūras un radošā satura veidošanu un līdz ar to uz ienākumiem un tādējādi tā negatīvi ietekmēs Eiropas kultūras daudzveidību;

H. tā kā teātri, kinoteātri, festivāli, koncertzāles, muzeji un kultūras mantojuma objekti bija vieni no pirmajiem, kas tika slēgti vīrusa ierobežošanas pasākumu dēļ, un bija starp pēdējiem, kuri atsāka darbību; tā kā daudzi kultūras un mākslas pasākumi, piemēram, gadatirgi, festivāli, koncerti un uzstāšanās, ir atcelti vai pārcelti uz daudz vēlāku laiku; tā kā veselības un drošības pasākumi, kas ieviesti, lai novērstu jaunu uzliesmojumu, tuvākajā nākotnē neļaus pasākumu norises vietās nodrošināt darbību ar pilnu jaudu un apgrūtinās daudzu pasākumu radošo procesu, radot vēl lielāku ienākumu zaudējumu;

I. tā kā pandēmijas laikā daudzi eiropieši ir nonākuši izolācijas situācijā, kas nozīmē, ka ir paplašinājušās iespējas piekļūt kultūras piedāvājumam tiešsaistē, padarot kultūru pieejamāku, turklāt bieži vien bez maksas; tā kā grūtos laikos kultūras būtiskais ieguldījums cilvēku veselībā un labklājībā ir vēl svarīgāks;

J. tā kā ir skaidrs, ka turpmākie priekšlikumi saistībā ar budžetu programmai “Radošā Eiropa” nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) neatbilst nedz nozares, nedz Parlamenta prasībām, un Parlaments ir aicinājis divkāršot tās finansējumu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada DFS piešķirto apjomu;

K. tā kā kultūras un radošās industrijas būs pienācīgi jāfinansē arī turpmāk, jāuzskata par vidi drošiem ieguldījumiem un tām vajadzēs būt gatavām pārejai uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu kontinentu, kā norādīts Eiropas zaļajā kursā,

1. pauž patiesu solidaritāti ar māksliniekiem, veidotājiem, autoriem, izdevējiem, to uzņēmumiem un visiem citiem Eiropas KRN darbiniekiem un dalībniekiem, kurus smagi skārusi Covid-19 pandēmija, un slavē viņu rīcību grūtajos laikos, ko piedzīvo miljoniem eiropiešu;

2. uzskata, ka ir būtiski Eiropas iestāžu ilgstoši īstenotos ekonomiskos pasākumus apvienot ar plašu un nekavējošu rīcību, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošos spēkus;

3. atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropadomes centienus, lai izstrādātu atveseļošanas plānu “Next Generation EU”, jo īpaši REACT-EU izveidi, kas paredz nodrošināt papildu finansējumu smagi skartajām ekonomikas nozarēm, tostarp kultūrai; tomēr pauž satraukumu par to, ka nav skaidri paredzēta konkrēta summa, ko tieši saņemtu KRN; šajā sakarībā uzsver, ka īpaša uzmanība kultūras un radošo pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpievērš saistībā ar dalībvalstu mērķtiecīgām darbībām un ka tiem vajadzētu būt iespējai plaši un ātri izmantot līdzekļus un instrumentus, kas pieejami saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP);

4. mudina dalībvalstis uzskatīt KRN par stratēģiskām nozarēm, kas saskaņā ar EEAP ir prioritāras, un noteikt skaidru budžetu, kas saistīts ar ātru un konkrētu rīcību, kura paredzēta šīs nozares atveseļošanai, un ko varētu izmantot visas tās ieinteresētās personas; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka krīzes laikā un pēc tās ir iespēja paplašināt īpašos vietējos sociālos, fiskālos un ekonomikas noteikumus, ko parasti piemēro KRN dalībniekiem; prasa, lai dalībvalstis KRN MVU iekļautu savos valsts MVU atveseļošanas plānos, kurus tās jau ir īstenojušas; prasa dalībvalstīm apsvērt iespēju piedāvāt finansiālu atbalstu kultūras pasākumu norises vietām un pasākumiem, tiem īstenojot jaunus veselības aizsardzības un drošības pasākumus;

5. aicina Komisiju arī turpmāk palīdzēt dalībvalstīm sniegt atbalstu KRN; atzinīgi vērtē Komisijas centienus veicināt KRN, piemēram, rīkojot tādas kampaņas kā “#creativeEuropeAtHome”;

6. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots ES pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), kura mērķis ir atbalstīt dalībvalstu ieviestos īstermiņa darba pasākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz MVU un pašnodarbinātām personām; uzskata, ka šis instruments var dot iespēju KRN dalībniekiem palikt savā darbības jomā, vienlaikus kompensējot ienākumu zaudējumus; šajā sakarībā aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgas garantijas, lai SURE varētu sākt darboties pēc iespējas ātrāk;

7. uzsver programmas “Radošā Eiropa”, tās apakšprogrammas “MEDIA” un tās kultūras un starpnozaru virzienu izšķirošo nozīmi taisnīgas stabilitātes nodrošināšanā nozarē, līdz kultūras tirgus atlabšanai nodrošinot ES finansējuma pieejamību; atgādina, ka Parlaments ir prasījis nākamajā DFS divkāršot šai programmai piešķirto budžetu; aicina Komisiju kultūras un radošo industriju (KRI) integrēt visā DFS; tādēļ stingri no jauna apstiprina nostāju attiecībā uz DFS līdzekļu piešķiršanu šim mērķim un citām Eiropas programmām, kas atbalsta KRI un kultūras darbiniekus; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk pabeigt un pieņemt programmas, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no iepriekšējām programmām;

8. aicina Komisiju sadarboties ar Eiropas kultūras galvaspilsētām, īstenojot padziļinātu dialogu ar organizatoriem, lai palīdzētu tām pēc iespējas ierobežot pandēmijas izraisītos traucējumus, jo īpaši pilsētām, kas 2020. un 2021. gadā ieguva šo nosaukumu; apliecina gatavību ātri turpināt darbu, lai izstrādātu jaunu, līdzsvarotu un pielāgotu darba kārtību;

9. aicina Komisiju apzināt plašu jaukto finansējuma avotu klāstu, ko KRN varētu izmantot; uzskata, ka turpmākajai zināšanu un inovāciju kopienai, kas Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā būs veltīta KRN, šajā ziņā būtu jāuzņemas viena no vadošajām lomām; aicina Komisiju iekļaut pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” finansējumu KRN, kas nodarbojas ar kultūras eksperimentiem, inovāciju un māksliniecisko izpēti;

10. atzinīgi vērtē jaunos atbalsta pasākumus saistībā ar Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismu, kuru mērķis ir uzlabot KRN mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi pieejamam aizņēmuma finansējumam; prasa noteikt pienākumu īstenot Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismu saistībā ar InvestEU, cita starpā nolūkā nodrošināt lielāku elastību KRI;

11. aicina Komisiju nodrošināt to, lai kultūras un radošo nozaru MVU saņemtu lielāku atbalstu aizņēmuma finansējuma ziņā, izmantojot turpmākos garantiju mehānisma instrumentus saskaņā ar 2021.–2027. gada programmu InvestEU;

12. aicina Komisiju rīkoties, lai mazinātu krīzes aizvien pieaugošo ietekmi uz kultūras un radošajām nozarēm laikā, kad lielu festivālu un kultūras pasākumu pastāvīga atcelšana rada katastrofālas finansiālas sekas, jo īpaši izpildītājmākslas nozarē; uzskata, ka būtu jāizveido izpildītājmākslai paredzētas Eiropas digitālās platformas, lai pēc iespējas plašāk izplatītu Eiropas kultūras saturu un radošos produktus; prasa veidot šādas platformas, ņemot vērā taisnīgu atlīdzību māksliniekiem, veidotājiem un uzņēmumiem;

13. atgādina dalībvalstīm — lai palīdzētu KRN atgūties no krīzes, var izmantot vēl citus pasākumus, piemēram, samazināt PVN likmes visām kultūras precēm un pakalpojumiem, uzlabot nemateriālo aktīvu novērtēšanu un paredzēt nodokļu kredītus kultūras ražošanai;

14. norāda, ka tūrisms veido 10,3 % no ES IKP, no kuriem 40 % ir saistīti ar kultūras piedāvājumu; uzskata, ka pakāpeniska tūrisma atjaunošana sniedz iespēju aktīvi popularizēt Eiropas kultūru un mantojumu, vienlaikus veidojot pamatu ilgtspējīgam tūrismam Eiropā; šajā sakarībā prasa ieviest ikgadēju Eiropas kultūras vērtības radīšanas programmu, kas atspoguļotu Eiropas kultūras daudzveidību; prasa struktūrfondu atbalstītajos projektos pēc iespējas iekļaut kultūras saglabāšanu un māksliniecisko jaunradi;

15. uzskata, ka mums būtu jāizmanto šī iespēja, lai popularizētu Eiropas kultūras saturu visā pasaulē, veicinot Eiropas ražojumus un attīstot Eiropas apraides tīklus; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai pēc iespējas netraucēti varētu transponēt attiecīgos tiesību aktus, piemēram, pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu[5], Direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū[6] un Satelītu apraides un kabeļu retranslācijas direktīvu[7];

16. aicina Komisiju saglabāt un veicināt kolektīvus mehānismus, lai nodrošinātu pienācīgu individuālo darbu veidotāju aizsardzību, īstenojot iepriekšējos tiesību aktus un turpmāko tiesību aktu priekšlikumus;

17. aicina Komisiju ierosināt vērienīgu un iekļaujošu komunikācijas un veicināšanas politiku attiecībā uz kultūru Eiropā, kas ļautu nodrošināt Eiropas kultūras saturam, pasākumiem un to norises vietām gan Eiropas, gan pasaules mēroga dimensiju; aicina Komisiju izmantot Eiropas Kultūras mantojuma gada pozitīvos rezultātus un izstrādāt līdzīgu iniciatīvu, kas veltīta kultūrai un tās lomai Eiropā;

18. uzskata, ka, iesaistoties dialogā ar pilsoņiem, jo īpaši nākamajā konferencē par Eiropas nākotni, ir jāņem vērā kultūras dimensija;

19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

[1] OV C 238, 6.7.2018., 28. lpp.

[2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

[3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0169.

[4] OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.

[5] OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp.

[6] OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.

[7] OV L 248, 6.10.1993., 15. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 11. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika