Procedūra : 2020/2708(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0250/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0250/2020

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0239

<Date>{09/09/2020}9.9.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0250/2020</NoDocSe>
PDF 179kWORD 46k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Eiropas kultūras atveseļošanu</Titre>

<DocRef>(2020/2708(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Laurence Farreng, Stéphane Séjourné, Vlad-Marius Botoş, Ilana Cicurel, Radka Maxová, Monica Semedo, Morten Løkkegaard, Petras Auštrevičius, Ramona Strugariu, Claudia Gamon, Irène Tolleret, Nicola Danti, Klemen Grošelj, Sylvie Brunet, Frédérique Ries, Izaskun Bilbao Barandica, Marie-Pierre Vedrenne, Andrus Ansip, Olivier Chastel, Chrysoula Zacharopoulou, Clotilde Armand, Nicolae Ştefănuță, Fabienne Keller, Katalin Cseh, Samira Rafaela, Christophe Grudler, Martina Dlabajová, Stéphanie Yon-Courtin, Maite Pagazaurtundúa</Depute>

<Commission>{Renew}grupas "Renew" vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0246/2020

B9-0250/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas kultūras atveseļošanu

(2020/2708(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 6. un 167. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 22. pantu,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (COM(2018)0267),

 ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku[1],

 ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[2],

 ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par transportu un tūrismu 2020. gadā un pēc tam[3],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (“Regula”)[4],

 ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 17., 18., 19., 20. un 21. jūlija secinājumus,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā kultūra ir Eiropas Savienībai stratēģiska nozare, kas veido svarīgu mūsu ekonomikas daļu un atspoguļo mūsu kopīgās Eiropas vērtības, vēsturi un dzīvesveidu;

B. tā kā Eiropas kultūras un radošo nozaru dalībnieki uztur un veicina kultūras un valodu daudzveidību Eiropā un palīdz stiprināt Eiropas identitāti visos līmeņos; tā kā visiem ES pilsoņiem vajadzētu būt tiesībām piekļūt kultūrai savā dzimtajā valodā, īpašu uzmanību veltot mazajām valodām un lingvistiskām minoritātēm;

C. tā kā šie dalībnieki ir nenovērtējams spēks ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs un svarīgs globālās konkurētspējas avots;

D. tā kā Eiropas kultūras un radošās industrijas (CCI) veido aptuveni 4 % no Eiropas iekšzemes kopprodukta — šis rādītājs ir līdzīgs tam, kāds ir IKT un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem; tā kā 2019. gadā visā ES-27 kultūras jomā bija nodarbināti 7,4 miljoni cilvēku, šim rādītājam veidojot 3,7 % no kopējās nodarbinātības visā ES-27; tā kā 2019. gadā visā ES-27 to cilvēku procentuālais īpatsvars, kuri kultūras jomā bija pašnodarbinātie, vairāk nekā divkārt pārsniedza vidējo rādītāju, kāds vērojams visā tautsaimniecībā[5];

E. tā kā Eiropas kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēji ir viena no Covid-19 pandēmijas vissmagāk skartajām grupām; tā kā šīs tautsaimniecības nozares slēgšana ir attiecīgi ietekmējusi citas nozares, piemēram, transportu un tūrismu;

F. tā kā kultūras un radošās industrijas ir nestandarta nozare ar specifiskām vajadzībām un tajā ir visdažādākā lieluma dalībnieki, bet svarīgākā iezīme ir tā, ka tajās ir pārsvarā mazās struktūras (MVU vai pašnodarbinātie) un ienākumi ir neregulāri; 

G. tā kā Covid-19 krīze jau ir radījusi un turpinās radīt ilgstošu negatīvu ietekmi uz kultūras un radošā satura ražošanu un līdz ar to uz ienākumiem un tādējādi tā negatīvi ietekmēs Eiropas kultūras daudzveidību;

H. tā kā teātri, kinoteātri, festivāli, koncertzāles, muzeji un kultūrvēsturiskie objekti bija vieni no pirmajiem, kas tika slēgti vīrusa ierobežošanas pasākumu dēļ, un tika atkal atvērti kā vieni no pēdējiem; tā kā drošības pasākumi, kas ieviesti, lai novērstu jaunu uzliesmojumu, neļauj tiem darboties ar pilnu jaudu, kā rezultātā vēl vairāk tiek zaudēti ienākumi;

I. tā kā, pandēmijas laikā daudziem eiropiešiem nokļūstot izolācijas situācijā, ir pieaugušas iespējas piekļūt kultūras piedāvājumam tiešsaistē, padarot to pieejamāku, bet bieži vien bez maksas;

J. tā kā ir skaidrs, ka turpmākie budžeta priekšlikumi programmai “Radošā Eiropa” nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) neatbilst ne nozares cerībām, ne tam, ko sagaida Parlaments, kurši ir aicinājis divkāršot tās finansējumu salīdzinājumā ar DFS 2014.–2020. gada laikposmam;

K. tā kā arī turpmāk būs nepieciešams pienācīgi finansēt kultūras un radošās industrijas un tām vajadzēs būt gatavām pārejai uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu kontinentu, kā norādīts Eiropas zaļajā kursā,

1. pauž patiesu solidaritāti ar māksliniekiem, radošajiem darbiniekiem, autoriem, izdevējiem, to apvienībām un pārējiem strādājošajiem un dalībniekiem Eiropas kultūras un radošajās industrijās, kurus smagi skārusi Covid-19 pandēmija, un uzteic viņu rīcību grūtajos laikos, ko piedzīvo miljoniem eiropiešu;

2. uzskata, ka ir būtiski apvienot Eiropas iestāžu īstenotos vēsturiskos ekonomiskos pasākumus ar visaptverošām darbībām, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošos spēkus;

3. atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropadomes centienus, izstrādājot atveseļošanas plānu “Next Generation EU”, jo īpaši REACT-EU izveidi, kas paredz nodrošināt papildu finansējumu smagi skartajām ekonomikas nozarēm, piemēram, kultūrai; tomēr pauž satraukumu par to, ka nav skaidri paredzēta konkrēta summa, lai tieši sniegtu labumu CCI; šajā sakarībā uzstāj, ka dalībvalstu mērķtiecīgo darbību uzmanības centrā vajadzētu būt radošo pakalpojumu sniedzējiem un ka ir vajadzīgs, lai tie var plaši izmantot līdzekļus un instrumentus, kas darīti pieejami saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP);

4. mudina dalībvalstis uzskatīt CCI par stratēģiskām industrijām un noteikt skaidru budžetu, kas saistīts ar ātrām un konkrētām darbībām, kuras paredzētas šīs nozares atveseļošanai, un ko varētu izmantot visas tās ieinteresētās personas;

5. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots ES pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), kura mērķis ir atbalstīt dalībvalstu ieviestos īstermiņa darba pasākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz MVU un pašnodarbinātām personām; uzskata, ka šis instruments var dot iespēju CCI dalībniekiem palikt savā darbības jomā, vienlaikus kompensējot ienākumu zaudējumus; šajā sakarībā aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgas garantijas, lai SURE varētu sākt darboties pēc iespējas ātrāk;

6. uzsver programmas “Radošā Eiropa” un tās apakšprogrammas “MEDIA”, kultūras un starpnozaru virzienu izšķirošo nozīmi taisnīgas stabilitātes nodrošināšanā nozarē, līdz kultūras tirgus atlabšanai nodrošinot ES finansējuma pieejamību; atgādina, ka Parlaments ir prasījis nākamajā DFS divkāršot šai programmai piešķirto budžetu; tādēļ stingri no jauna apstiprina nostāju attiecībā uz budžetu šai un citām Eiropas programmām, kas atbalsta CCI un kultūras darbiniekus; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk pabeigt un noslēgt programmas, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz nākamo programmu;

7. aicina Komisiju sadarboties ar Eiropas kultūras galvaspilsētām, lai, izmantojot padziļinātu dialogu ar organizatoriem, palīdzētu tām pēc iespējas ierobežot pandēmijas izraisītos traucējumus, jo īpaši — ar pilsētām, kurām šis tituls ir 2020. un 2021. gadā; apliecina gatavību ātri turpināt darbu, lai izstrādātu jaunu, līdzsvarotu un pielāgotu darba kārtību;

8. aicina Komisiju apzināt plašu finansējuma avotu klāstu, kas var dot labumu CCI; uzskata, ka turpmākajai zināšanu un inovāciju kopienai, kas Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā būs veltīta CCI, šajā ziņā būtu jāuzņemas vadošā loma;

9. atzinīgi vērtē jaunos atbalsta pasākumus saistībā ar Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismu (CCS-GF), kuru mērķis ir uzlabot MVU piekļuvi pieejamam aizņēmuma finansējumam kultūras un radošajās nozarēs;

10. aicina Komisiju rīkoties, lai mazinātu krīzes aizvien pieaugošo ietekmi uz CCI laikā, kad lielu festivālu un kultūras pasākumu atcelšana rada katastrofālas finansiālas sekas, jo īpaši izpildītājmākslas nozarē;

11. norāda, ka tūrisms veido 10,3 % no Eiropas Savienības IKP, no kuriem 40 % ir saistīti ar kultūras piedāvājumu; uzskata, ka pakāpeniska tūrisma atjaunošana sniedz iespēju aktīvi popularizēt Eiropas kultūru un mantojumu, vienlaikus veidojot pamatu ilgtspējīgam tūrismam Eiropā; šajā sakarībā prasa ieviest ikgadējas Eiropas mantojuma valorizācijas programmu, kas atspoguļotu Eiropas kultūras daudzveidību, izmantojot struktūrfondus, lai integrētu mantojumu Eiropas kultūras shēmās;

12. uzskata, ka mums būtu jāizmanto šī iespēja, lai popularizētu Eiropas kultūras saturu visā pasaulē, veicinot Eiropas ražojumus un attīstot Eiropas apraides tīklus; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas raitāk var transponēt attiecīgos tiesību aktus, piemēram, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīto redakciju un Direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū;

13. uzskata, ka ar pasākumiem, ko veic dalībvalstis un Komisija, lai palīdzētu kultūras un radošo pakalpojumu sniedzējiem Eiropā, būtu jāatbalsta dalībnieki un iniciatīvas, kas atspoguļo Eiropas kultūras un valodu daudzveidību, tostarp minoritāšu valodas;

14. aicina Komisiju ierosināt vērienīgu un iekļaujošu komunikācijas un veicināšanas politiku attiecībā uz kultūru Eiropā, kas ļautu Eiropas saturam, pasākumiem un to norises vietām iegūt patiesu Eiropas un globālu dimensiju; aicina Komisiju izmantot Eiropas Kultūras mantojuma gada pozitīvos rezultātus, izstrādājot līdzīgu iniciatīvu, kas veltīta kultūrai un tās lomai Eiropā;

15. uzskata, ka kultūras dimensijai jābūt dialoga ar pilsoņiem daļai, jo īpaši nākamajā konferencē par Eiropas nākotni;

16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV C 238, 6.7.2018., 28. lpp.

[2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

[3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0169.

[4] OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 11. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika