Procedūra : 2020/2774(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0258/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0258/2020

Debates :

PV 15/09/2020 - 6
CRE 15/09/2020 - 6

Balsojumi :

PV 17/09/2020 - 12

Pieņemtie teksti :


<Date>{14/09/2020}14.9.2020.</Date>
<NoDocSe>B9‑0258/2020</NoDocSe>
PDF 179kWORD 46k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par gatavošanos Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas veltīta bīstamajam spriedzes saasinājumam un Turcijas lomai Vidusjūras reģiona austrumu daļā</Titre>

<DocRef>(2020/2774(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Jérôme Rivière, Thierry Mariani, Peter Kofod, Jaak Madison, Harald Vilimsky, Tom Vandendriessche</Depute>

<Commission>{ID}ID grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9‑0258/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas veltīta bīstamajam spriedzes saasinājumam un Turcijas lomai Vidusjūras reģiona austrumu daļā

(2020/2774(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 1923. gada 24. jūlija Lozannas līgumu un jo īpaši tā 38., 39., 40., 41., 42., 43. un 44. pantu par reliģijas brīvību Turcijā un apņemšanos nediskriminēt nemusulmaņus,

 ņemot vērā Lozannas līguma 2., 3., 4. un 5. pantu, kas pastāvīgi nosaka Turcijas Republikas robežas,

 ņemot vērā Turcijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijai 1945. gada 24. oktobrī un tās apņemšanos ievērot ANO dibināšanas hartu,

 ņemot vērā Turcijas Republikas pievienošanās procesu Eiropas Savienībai un pievienošanās sarunu sākšanu 2004. gada 17. decembrī,

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK) un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuriem ir pievienojusies arī Turcija,

 ņemot vērā Lozannas līguma 16. pantu, kurā Turcijas Republika paziņo, ka tā neatsaucami atsakās no visām tiesībām uz līgumā atzītajām teritorijām ārpus tās robežām, tostarp teritorijām, uz kurām attiecas Tautu savienības mandāts (Sīrija, Libāna, Palestīna , Transjordānija, Irāka);

 ņemot vērā ANO Minoritāšu aizsardzības un diskriminācijas novēršanas apakškomisijas ziņojumu, kas publicēts 1985. gada 2. jūlijā un kurā armēņu slaktiņš raksturots kā genocīds,

 ņemot vērā 1987. gada 18. jūnija rezolūciju par armēņu jautājuma politisku risinājumu, kurā tika atzīts armēņu genocīds[1],

 ņemot vērā 2005. gada 28. septembra rezolūciju par sarunu sākšanu ar Turciju[2], kurā tas aicināja Turciju atzīt armēņu genocīdu, uzskatot "šo atzīšanu par priekšnoteikumu, lai Turcija pievienotos Eiropas Savienībai";

 ņemot vērā 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu[3], kurā tas atkārtoti apstiprināja Armēnijas genocīda atzīšanu un aicināja Turciju atzīt genocīdu un "labticīgi veikt to armēņu un citu kultūras mantojumu uzskaiti, kas tās jurisdikcijā tika iznīcināti vai izpostīti pagājušā gadsimta laikā";

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Turcija regulāri pārkāpj Grieķijas un Kipras suverenitāti;

B. tā kā Turcijas seismisko pētījumu kuģis Oruç Reis regulāri iet garām Kastelorizo piekrastei, t.i., atrodas Grieķijas teritoriālajos ūdeņos;

C. tā kā šis kuģis kopā ar militāriem kuģiem kopš 2020. gada 10. augusta Vidusjūras austrumdaļā veic nelikumīgu izpēti;

D. tā kā, ņemot vērā šo manevru izraisīto starptautisko kritiku, Turcijas prezidents Recep Tayyip Erdoğan ir paziņojis: "Viņi sapratīs, ka Turcija ir pietiekami spēcīga politikas, ekonomikas un militārajā jomā, lai saplēstu amorālās kartes un dokumentus.";

E. tā kā turku nacionālisti 1974. gadā okupēja Kastelorizo salu;

F. tā kā Turcija kopš 1974. gada ir nelikumīgi okupējusi 37 % Kipras teritorijas;

G. tā kā Turcijas armija trīs reizes izgaismoja franču fregati Courbet, kamēr šis kuģis īstenoja ANO embargo attiecībā uz ieroču piegādi Lībijai;

H. tā kā Turcija bez Sīrijas Arābu Republikas piekrišanas vai uzaicinājuma ir okupējusi lielu Sīrijas ziemeļu daļu; tā kā šīs okupācijas centrālais punkts ir Idliba, kas ir galvenais Sīrijā karojošo islāmistu grupējumu orientieris; tā kā Turcija izmanto šo situāciju kā līdzekli ES šantažēšanai;

I. tā kā Turcija uz Lībiju ir nosūtījusi vairāk nekā 5000 Sīrijas radikāļu islāmistu un tagad izvieto savu karaspēku šajā valstī;

J. tā kā Turcija operācijā Tiger Claw regulāri bombardē Irākas ziemeļrietumus bez Erbilas vai Bagdādes uzaicinājuma un, šādi rīkojoties, apdraud daudzus pierobežas ciematus netālu no Zakho, no kuriem dažus apdzīvo Austrumu kristieši;

K. tā kā Turcijas parakstītie izdošanas nolīgumi ar Kosovu un Albāniju, kurus Ankara izmanto savu pretinieku vajāšanai, ir pretrunā starptautiskajām konvencijām par patvēruma tiesībām politiskos jautājumos;

L. tā kā Turcija stiprina savus sakarus ar Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši ar Bosniju un Hercegovinu;

M. tā kā, ja Turcijai būtu dominējoša ietekme Balkānos un Lībijā, tā kontrolētu divus galvenos migrācijas piekļuves ceļus uz Eiropu, radot eksistenciālus draudus Eiropas valstīm;

N. tā kā prezidents R. T. Erdoğan ir izteicis daudzus provokatīvus paziņojumus pret Eiropas valstīm, piemēram, "Francijai jo īpaši būtu jāpārtrauc veikt pasākumus, kuri palielina spriedzi. Tā neko neiegūs, izturoties lielmanīgi";

O. tā kā Turcijā ir bijuši daudzi reliģiskās brīvības pārkāpumi, piemēram, mācītāja Brunson aizturēšana, nopietnas izmeklēšanas trūkums attiecībā uz kristiešu slepkavībām vai uzbrukumiem Tur Abdin reģionā, piemēram, Simoni un Hurmuz Diril lietās, kā arī mudināšana uz sīriešu kultūras iznīdēšanu;

P. tā kā Sv. Sofijas bazilika un Sv. Pestītāja baznīca Čorā ir pārveidotas par mošejām;

Q. tā kā Turcijas valdība pastāvīgi atsaucas uz Osmaņu dinastijām un Konstantinopoles krišanu, savukārt ES reti izmanto Lepanto kaujas un Vīnes aplenkuma pamācošos piemērus;

R. tā kā AKP, Turcijas valdošajai partijai, ir filiāles daudzās ES dalībvalstīs un prezidents R. T. Erdoğan tās izmanto, lai draudētu Eiropas valdībām;

S. tā kā "Pelēkie vilki", vardarbīgs kaujinieku grupējums, darbojas Eiropas teritorijā;

T. tā kā 2017. gada 17. martā Turcijas iekšlietu ministrs teica: "Ja vēlaties, mēs varam pavērt ceļu 15 000 bēgļiem, kurus mēs jums katru mēnesi nesūtām un ļaujam jums atvilkt elpu.";

U. tā kā 2020. gada 10. augustā prezidents R. T. Erdoğan teica: "Kad ir jācīnās, mēs nevilcinoties atdodam mocekļus. [..] Jautājums, vai tie, kuri saceļas pret mums Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģionā ir gatavi tādiem pašiem upuriem?";

V. tā kā ES saskaņā ar 2016. gada 18. marta nolīgumu Turcijai ir piešķīrusi 6 miljardus EUR, kopš 2003. gada pirmspievienošanās ietvaros — 14,5 miljardus EUR un kopš 2000. gada Eiropas Investīciju banka ir ieguldījusi 28,9 miljardus EUR, tādējādi kopumā vairāk nekā 49 miljardus EUR;

W. tā kā Turcijas režīms ir atkārtoti pārkāpis cilvēktiesības, īpaši kopš 2016. gada apvērsuma mēģinājuma; tā kā kopš 1959. gada Eiropas Cilvēktiesību tiesa Turciju ir nosodījusi vairāk nekā 3000 reižu; tā kā opozīcijas locekļi ir cietuši no patvaļīgiem arestiem; tā kā terorismā apsūdzētais Turcijas advokāts Ebru Timtik 2020. gada 27. augustā mirst cietumā pēc 238 bada streika dienām; tā kā Turcija slikti izturas pret valstī dzīvojošajiem kurdu iedzīvotājiem; tā kā 2019. gada 13. oktobrī Turcijai kalpojoši algotņi nogalināja jauno kurdu politiķi Havrin Khalaf;

X. tā kā Turcijas prezidents uztur ciešas attiecības ar organizācijām, kuras ES atzinusi par teroristiskām; tā kā prezidents R. T. Erdoğan 2020. gada augustā tikās ar Hamas politiskā biroja priekšsēdētāju Ismael Haniyeh un viņu pavadošo delegāciju; tā kā Ankara piedāvāja atbalstu Ēģiptes Musulmaņu brālības režīmam un noslēdza objektīvu apvienību ar to pirms tā krišanas 2013. gadā; tā kā daudzi savā valstī notiesātie brālības biedri rod patvērumu Turcijā;

1. aicina Komisiju un Padomi bez ierunām un neatsaucami izbeigt visas sarunas par Turcijas pievienošanos ES, jo tā nav Eiropas valsts un nerīkojas saskaņā ar Eiropas vērtībām, jo īpaši tām, kas vērstas uz miermīlīgas Eiropas saglabāšanu, un tāpēc tai nevajadzētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti;

2. aicina Komisiju un Padomi pārtraukt jebkāda finansējuma piešķiršanu Turcijai saistībā ar pirmspievienošanās procesu, pašreizējo un plānoto DFS, ES Bēgļu atbalsta mehānismu un saistībā ar ES un Turcijas rīcības plānu migrācijas jomā; turklāt aicina ES pārtraukt visus EIB aizdevumus Turcijai;

3. uzskata, ka ES būtu ekonomiski un politiski jāatdara, reaģējot uz nepieņemamo Turcijas režīma agresiju, un tāpēc ierosina Muitas savienības lēmuma, kas stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī, piemērošanu apturēt uz atjaunojamu sešu mēnešu laikposmu;

4. aicina ES pieprasīt, lai Turcija atmaksā daļu no summām, kas tai izmaksātas gan pirmspievienošanās ietvaros, gan saskaņā ar nolīgumu par migrantiem, kā kompensāciju par nodarīto kaitējumu tādām dalībvalstīm kā Kipra un Grieķija;

5. ierosina Ziemeļatlantijas Padomei turpmāk izslēgt Turciju no savām sanāksmēm, līdz Turcija vairs nepārkāps Ziemeļatlantijas līguma noteikumus; aicina NATO izpētīt iespējamos likumīgos ceļus, lai izslēgtu dalībvalsti no alianses;

6. aicina visus ES valstu vai valdību vadītājus nosodīt Turcijas agresiju visās tās pašreizējās formās un paust bezierunu atbalstu un solidaritāti ar Grieķiju un Kipru cīņā par savas teritoriālās integritātes aizsardzību un centieniem aizsargāt plašāku Eiropas kontinenta daļu, ievērojot dalībvalstu suverenitāti ārpolitikas un drošības politikas jomā;

7. mudina Komisiju stingri paust atbalstu Grieķijai un Kiprai, kas vienas saskaras ar Turcijas uzbrukumiem; aicina visas dalībvalstis sniegt atbalstu šīm valstīm, pat militāru palīdzību, un dot ieguldījumu Savienības ārējo robežu kontroles stiprināšanā šajās teritorijās, ievērojot dalībvalstu suverenitāti ārpolitikas un drošības politikas jomā;

8. patiesi nosoda Komisijas pilnīgo klusēšanu un solidaritātes trūkumu ar Grieķiju un Kipru, kā arī ar Franciju Turcijas militārās agresijas laikā pret Francijas jūras spēku kuģi;

9. pauž nožēlu par reliģiskās brīvības stāvokli Turcijā, kur minoritātēm, jo īpaši kristīgajām minoritātēm, arvien biežāk tiek uzbrukts un tās tiek atstumtas;

10. aicina visas dalībvalstis pārtraukt jebkādas kopīgas operācijas ar Turciju Tuvajos Austrumos un arābu pasaulē;

11. aicina visas dalībvalstis pastiprināti uzraudzīt Turcijas ietekmes grupējumus, kas atrodas Eiropā; mudina uzraudzīt darbības, ko veic Turcijas režīma interesēm kalpojoši kaujinieki, jo īpaši ar kultūras un reliģijas struktūru starpniecību; mudina visas dalībvalstis nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus Turcijas AKP kaujiniekus, kas atrodas to teritorijā;

12. aicina Komisiju ierobežot Turcijas piekļuvi ES tirgum;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropadomes priekšsēdētājam un Padomes prezidentūrai.

 

[1] OV C 190, 20.7.1987., 119. lpp.

[2] OV C 227E, 21.9.2006., 163. lpp.

[3] OV C 328, 6.9.2016., 2. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 16. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika