REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par gatavošanos Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas veltīta bīstamajam spriedzes saasinājumam un Turcijas lomai Vidusjūras reģiona austrumu daļā

14.9.2020 - (2020/2774(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Nathalie Loiseau, Petras Auštrevičius, Stéphane Bijoux, Vlad-Marius Botoş, Sylvie Brunet, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Ilana Cicurel, Bernard Guetta, Klemen Grošelj, Moritz Körner, Frédérique Ries, Ramona Strugariu, Hilde Vautmans
grupas "Renew" vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0260/2020

B9-0266/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas veltīta bīstamajam spriedzes saasinājumam un Turcijas lomai Vidusjūras reģiona austrumu daļā

(2020/2774(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 19. augusta secinājumus par Vidusjūras reģiona austrumu daļu,

– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus, jo īpaši viņa 2014. gada 5. jūlija paziņojumu,

– ņemot vērā paziņojumus pēc ārlietu ministru neoficiālās sanāksmes (“Gimnihas” sanāksme) 27. un 28. augustā,

– ņemot vērā NATO ģenerālsekretāra 2020. gada 3. septembra paziņojumu,

– ņemot vērā Ajaccio deklarāciju pēc Savienības dienvidu valstu septītā samita (MED7), kas notika 2020. gada 10. septembrī,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un visas ANO konvencijas, kuru puses ir ES dalībvalstis, tostarp Grieķija un Kipra, kā arī Turcija,

– ņemot vērā Romas statūtus un Starptautiskās Tiesas (ICJ) dibināšanas dokumentus, kā arī precedentus, kas noteikti tās judikatūrā,

– ņemot vērā 1949. gada NATO līgumu,

– ņemot vērā 2019. gada 13. marta rezolūciju par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Turciju[1], kurā ieteikts, ka Komisijai un Padomei, saskaņā ar sarunu programmu, būtu oficiāli jāpārtrauc pievienošanās sarunas ar Turciju,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā pēc Turcijas lēmuma nosūtīt izpētes kuģus Turcijas jūras flotes kuģu konvoja pavadībā, lai meklētu dabasgāzi Grieķijas un Kipras jūras robežās, pārkāpjot starptautiskās tiesības, Turcija ir pārkāpusi Grieķijas un Kipras teritoriālo integritāti un tādējādi arī Eiropas Savienības teritoriālo integritāti;

B. tā kā izpētes sarunas starp Grieķiju un Turciju ir apturētas kopš 2016. gada marta; tā kā gan Grieķijas premjerministrs, gan Turcijas prezidents pēc tikšanās ANO Ģenerālajā asamblejā 2019. gada septembrī deva pozitīvu impulsu uzlabot divpusējās attiecības un decembrī atsākt politisko dialogu, kam sekoja augsta līmeņa amatpersonu tikšanās 2020. gada janvārī Ankarā un 2020. gada februārī Atēnās tika apspriesti uzticības veicināšanas pasākumi;

C. tā kā Turcija 2019. gada novembrī ar Lībijas valdību parakstīja saprašanās memorandu, ar ko noteica kopīgas jūras robežas, neraugoties uz to, ka tai nav pieguļošas piekrastes vai pretējā krasta; tā kā vairākas reģiona valstis šo nolīgumu ir pasludinājušas par spēkā neesošu; tā kā Grieķija 2020. gada 6. augustā pēc 15 gadus ilgušām sarunām parakstīja nolīgumu, kurā noteikta tās ekskluzīvā ekonomiskā zona ar Ēģipti;

D. tā kā Padome 2020. gada 27. februārī divus Turcijas Naftas korporācijas (TPAO) vadītājus iekļāva ES sankciju sarakstā, nosakot ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu pēc Turcijas iesaistīšanās nelikumīgās urbšanas darbībās Vidusjūras austrumdaļā bez Kipras Republikas atļaujas; tā kā Padome, pēc tam, kad tā vairākos secinājumos, jo īpaši 2018. gada 22. marta un 2019. gada 20. jūnija secinājumā, bija atkārtoti paudusi bažas un stingri nosodījusi Turcijas darbības, 2019. gada 11. novembrī pieņēma tiesisko regulējumu ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Turcijas nelikumīgajām urbšanas darbībām;

E. tā kā 2020. gada februārī un martā Turcija sniedza loģistikas atbalstu tūkstošiem migrantu nosūtīšanai uz Grieķijas robežu un iesaistījās dezinformācijas kampaņās pret Grieķiju un ES;

F. tā kā Turcija 21. jūlijā nolēma sākt izpētes darbus Grieķijas jūras robežās ap Kastelorizo salu un Barbaros urbšanas vietu Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ);

G. tā kā 2020. gada 16. augustā Turcija nosūtīja 17 jūras spēku kuģus, lai tie eskortētu tās izpētes kuģi Oruc Reis Grieķijas ūdeņos, vienlaikus izvietojot Turcijas floti Egejas jūrā, tādējādi liekot Grieķijas bruņotajos spēkos izsludināt augstu trauksmes līmeni; tā kā nākamajā dienā šajā teritorijā nejauši saskrējās Grieķijas un Turcijas karakuģis;

H. tā kā pēc Vācijas starpniecības centieniem Turcija piekrita līdz 23. augustam atsaukt savu izpētes kuģi Oruc Reis un atsākt kopīgas izpētes sarunas ar Grieķiju; tā kā Turcija tomēr neatsauca savu kuģi un floti līdz 12. septembrim, pagarinot šīs nelikumīgās misijas pilnvaras;

I. tā kā Turcija 12. septembrī beidzot pavēlēja tās izpētes kuģim Oruc Reis atgriezties;

J. tā kā kopš 2020. gada janvāra Grieķija ir reģistrējusi vairāk nekā 600 gadījumu, kad Turcijas gaisa spēku lidaparāti ir ielidojuši tās gaisa telpā virs demilitarizētajām Grieķijas Egejas jūras salām; tā kā Turcija ir mēģinājusi bloķēt NATO Polijas un Baltijas valstu aizsardzībai izstrādātos plānus;

K. tā kā 10. jūnijā Francijas karakuģis saskārās ar ārkārtīgi naidīgu Turcijas karakuģu rīcību, kad tas NATO Jūras gvardes misijas ietvaros lūdza pārbaudīt Turcijas kuģi, ko turēja aizdomās par ANO Lībijai noteikto ieroču embargo pārkāpšanu;

L. tā kā, lai atbalstītu Grieķiju un Kipru, Francija 12. augustā šajā reģionā izvietoja divus jūras karakuģus un kaujas lidmašīnas un 26. augustā kopā ar Grieķiju, Kipru un Itāliju piedalījās militārās mācībās;

M. tā kā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pienākums ir ievērot starptautiskās tiesības, tostarp Montegobejas Jūras tiesību konvenciju un ar to saistīto judikatūru par jūras robežām, neatkarīgi no tā, ka Turcija šo konvenciju nav ratificējusi;

N. tā kā Grieķija un Kipra ir atkārtoti apliecinājušas gatavību vērsties Starptautiskās Tiesā;

O. tā kā ES ir Turcijas vissvarīgākā tirdzniecības partnere un tās galvenais ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) avots; tā kā 2018. gadā tika apturēta iniciatīva modernizēt muitas savienību; tā kā sarunas par nozaru partnerībām starp ES un Turciju var atsākt tikai pēc saspīlējuma mazināšanas Vidusjūras reģiona austrumdaļā;

P. tā kā Turcija joprojām ir svarīga ES partnere un NATO dalībvalsts; tā kā NATO līguma 1. pantā ir noteikts, ka līguma puses apņemas ar mierīgiem paņēmieniem atrisināt jebkuru starptautisku konfliktu, kurā tās varētu būt iesaistītas, ar savu rīcību neapdraudot starptautisko mieru, drošību un taisnīgumu, un starptautiskajās attiecībās atturēties no jebkāda veida draudiem vai spēka lietošanas, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem,

1. pauž pilnīgu solidaritāti ar Grieķiju un Kipru;

2. stingri nosoda Turcijas militāro un civilo intervenci ES dalībvalstu Grieķijas un Kipras ES jūras robežās, Vidusjūras reģiona austrumdaļā, kas nopietni apdraud šā reģiona drošību un stabilitāti un pārkāpj starptautiskās tiesības;

3. atzinīgi vērtē Turcijas 12. septembra lēmumu nekavējoties atsaukt izpētes un jūras spēku kuģus no ES jūras robežām; pieprasa Turcijai atsākt sarunas ar Grieķiju un Kipru un veikt uzticības veicināšanas pasākumus; pieprasa Turcijai tā vietā vērsties Starptautiskajā Tiesā, lai atrisinātu vēl neatrisinātos teritoriālos jautājumus, kā to pieprasījusi Grieķija un Kipra;

4. stingri noraida Turcijas ārlietu ministra vienpusējo deklarāciju, ka Grieķijas un Kipras jūras teritorijas būtu jāuzskata par Turcijas teritorijas daļu, jo tās atrodas tajā pašā kontinentālajā šelfā kā Turcija;

5. atzinīgi vērtē Vācijas pastāvīgos starpniecības centienus mazināt saspīlējumu;

6. nosoda Turcijas valdības pastāvīgos draudus Grieķijai, Kiprai un ES dalībvalstīm un tās dezinformācijas kampaņas pret ES;

7. norāda, ka Parlaments jau ir veicis pasākumus, lai samazinātu Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) II finansējumu Turcijai, ņemot vērā demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma būtisko pasliktināšanos šajā valstī;

8. aicina Padomi 24. septembrī izmantot visus piemērotos līdzekļus, kas ir Eiropas Savienības rīcībā, lai reaģētu uz Turcijas agresīvajām darbībām; aicina to paātrināt papildu ierakstu sagatavošanu ES sankciju sarakstā no jau iesniegtajiem priekšlikumiem, lai tos varētu pieņemt pēc iespējas ātrāk, un aicina Padomi sagatavot sarakstu ar papildu ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, visaptverošu ieroču embargo, gadījumā, ja Turcijas valdība kavēsies panākt pietiekamu progresu ceļā uz dialogu un nebeigs savas vienpusējās darbības;

9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai un Turcijai, nodrošinot šā teksta tulkojumu turku valodā.

• [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0200.