Procedūra : 2020/2780(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0267/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0267/2020

Debates :

PV 15/09/2020 - 11
CRE 15/09/2020 - 11

Balsojumi :

PV 17/09/2020 - 16

Pieņemtie teksti :


<Date>{14/09/2020}14.9.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0267/2020</NoDocSe>
PDF 173kWORD 54k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Covid-19: ES veiktā veselības jomas novērtēšanas un riska klasifikācijas koordinēšana</Titre>

<DocRef>(2020/2780(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Alexandr Vondra</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0267/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Covid-19: ES veiktā veselības jomas novērtēšanas un riska klasifikācijas koordinēšana

(2020/2780(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu, kā arī tā 4., 6., 9., 114., 153., 169. un 191. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 35. pantu,

 ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[1],

 ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas[2],

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Covid-19 pandēmija vairs nav akūtā, bet gan hroniskā riska pārvaldības fāzē;

B. tā kā Covid-19 izplatība, vīrusa aprites intensitāte un aprites ilgums katrā dalībvalstī ievērojami atšķiras;

C. tā kā Covid-19 uzliesmojums ir parādījis, ka ir jāturpina stiprināt pētniecības koordināciju ar samērīgu budžeta atbalstu cita starpā vakcīnu un terapeitiskās ārstēšanas metožu izstrādei un ka ir proporcionāli jāracionalizē zāļu un/vai vakcīnu apstiprināšanas sistēma, neapdraudot sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus; tā kā vairākas vakcīnas ir pēdējos testēšanas posmos, taču neviena vakcīna pagaidām nav pabeigusi ES tirdzniecības atļaujas procedūru;

D. tā kā atšķirīgās pieejas ar Covid-19 saistīto datu vākšanai ES ir apgrūtinājušas datu salīdzināšanu;

E. tā kā ES reakcija uz Covid-19 pandēmiju līdz šim ir apliecinājusi koordinācijas trūkumu starp dalībvalstīm attiecībā uz sabiedrības veselības pasākumu koordināciju, tostarp cilvēku pārvietošanās ierobežošanu valstu teritorijās un pāri robežām;

F. tā kā dalībvalstis pašas bez apspriešanās ir noteikušas kārtību, rīkojoties valsts līmenī (ieviešot ierobežojumus, izolācijas norādījumus, skrīningu utt.), izraisot ievērojamas atšķirības Eiropas Savienībā;

G. tā kā daudziem Eiropas iedzīvotājiem ir piemēroti atšķirīgi noteikumi ne tikai atkarībā no viņu dzīvesvietas, bet arī no vietas, uz kuru viņi ir ceļojuši; tā kā šāds koordinācijas trūkums vasaras laikā izraisīja daudzas atšķirīgas kontroles un pasākumus uz robežām, kā arī lidostās un dzelzceļa stacijās;

H. tā kā ir nepieciešama koordinēta dalībvalstu rīcība, lai nevājinātu šo pasākumu ticamību;

I. tā kā brīvas pārvietošanās ierobežojumi, ko noteikušas dalībvalstis, ne vienmēr ir bijuši atbilstoši faktiskajam riska līmenim un dažos gadījumos stingri ierobežojumi, piemēram, robežu slēgšana, tika noteikti ceļotājiem no valstīm ar zemu infekcijas līmeni;

J. tā kā Covid-19 krīze ir ne tikai būtiski skārusi veselību, bet arī ļoti negatīvi ietekmējusi ekonomisko, zinātnisko, tūrisma un kultūras apmaiņu;

K. tā kā personu, preču un pakalpojumu brīva aprite ir daļā no četrām pamatbrīvībām un būtiski pīlāri, uz kurām balstās iekšējā tirgus pienācīga darbība;

L. tā kā veselības aprūpes nodrošināšana galvenokārt ir valstu kompetencē, taču sabiedrības veselība ir joma, kas atrodas dalītā kompetencē starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību;

M. tā kā ES atbildei uz Covid-19 pandēmiju jābūt pilnīgi saskaņotai ar LESD 168. pantu, ievērojot katras dalībvalsts kompetences noteikt pašai savu veselības aprūpes politiku, organizēt, sniegt un pārvaldīt veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī piešķirt resursus savām veselības aprūpes sistēmām;

N. tā kā Eiropas Savienības Tiesa, atsaucoties uz 114. pantu kā juridisko pamatu, vairākās lietās ir spriedusi par to, kā Eiropas Savienība var īstenot sabiedrības veselības mērķus ar iekšējā tirgus integrāciju;

O. tā kā Eiropas Savienībai vēl arvien ir ievērojamas iespējas gūt lielākus panākumus sabiedrības veselības politikas jomā saskaņā ar esošajiem Līgumu nosacījumiem; tā kā Līgumos paredzētie noteikumi par sabiedrības veselības aizsardzību vēl arvien lielā mērā netiek pietiekami izmantoti attiecībā uz mērķiem, ko ar tiem varētu sasniegt;

P. tā kā ģimenēm ir būtiska nozīme reakcijā uz pandēmiju, nodrošinot būtiski svarīgo aprūpi saviem locekļiem, tostarp gados vecākajām personām, bērniem un saslimušajiem;

Q. tā kā ir plaši atzīts, ka piekļuve pārrobežu veselības aprūpei un labāka paraugprakšu koordinācija un veicināšana starp dalībvalstīm var sniegt vērā ņemamus ieguvumus, tāpēc ir vajadzīga sadarbība un solidaritāte Eiropas Savienībā;

R. tā kā pastāvošā ārkārtas reaģēšanas infrastruktūra, tostarp Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un Savienības civilās aizsardzības mehānisms, kā arī tā resursu rezerve saskaņā ar programmu “ES Veselība”, pašreizējās veselības krīzes laikā ir pietuvojušies to maksimālajai spēju robežai, kas nepamatoti kavēja reaģēšanas pasākumus;

S. tā kā Covid-19 krīze ir arī apliecinājusi uz faktiem balstītas rīcībpolitikas nozīmīgumu veselības jomā; tā kā tas ietver gan ārstēšanas, gan profilakses iniciatīvas; tā kā preventīviem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem un ar tiem būtu jānodrošina vislabākie rezultāti veselības jomā;

T. tā kā farmaceitisko produktu piegādes ķēdes ir atkarīgas no aktīvām farmaceitiskām vielām vai ģenēriskām zālēm, kas ražotas trešās valstīs, lai nodrošinātu ražošanas jaudu, aktīvo farmaceitisko vielu (API) piegādes un izejmateriālus; tā kā Covid-19 izraisītās veselības krīzes laikā noteiktie eksporta aizliegumi ir pierādījuši, cik bīstami ir paļauties uz šādām piegādes ķēdēm;

U. tā kā dalībvalstīm, īstenojot pasākumus, vienmēr būtu jāievēro ikviena Eiropas iedzīvotāja pamattiesības; tā kā šiem pasākumiem vajadzētu būt nepieciešamiem, samērīgiem un īslaicīgiem; tā kā dalībvalstu solidaritāte nav fakultatīva izvēle, bet gan Līgumā noteikts pienākums un viena no Eiropas vērtībām;

V. tā kā Komisija jau ir veikusi sākotnējas darbības, pieņemot vairākus pasākumu, paziņojumu un stratēģiju kopumus, tostarp neseno priekšlikumu Padomes 2020. gada 4. septembra ieteikumam par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (COM(2020)0499);

W. tā kā Padomei būtu jāvienojas par šo ieteikumu, jāīsteno tā noteikumi un jānosaka vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis koordinē savus lēmumus un darbības nolūkā apturēt vai ierobežot vīrusa izplatīšanos,

1. pauž spēcīgas bažas par to, ka vairākās dalībvalstīs kopš jūnija ir pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits, un lūdz dalībvalstīm reaģēt daudz koordinētāk, lai palielinātu pasākumu efektivitāti un ticamību nolūkā ierobežot koronavīrusa pārnešanu;

2. stingri uzsver nepieciešamību pēc kopīgas un koordinētas veselības pārvaldības, lai efektīvi cīnītos pret šo pandēmiju;

3. norāda, ka ir svarīgi pārliecināt iedzīvotājus par pasākumu, kas no vienas dalībvalsts pārņemti citā, saskanīgumu;

4. atgādina, ka ES iedzīvotāju pārvietošanās brīvība ir viena no pamattiesībām, kas noteiktas ES Līgumos un ES Pamattiesību hartā;

5. uzsver, ka šīs tiesības var ierobežot tikai īpašu un stingri noteiktu sabiedrības interešu dēļ, proti, lai aizsargātu sabiedrības veselību, sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību;

6. uzsver, ka šādi ierobežojumi būtu jāpiemēro saskaņā ar ES tiesību aktu vispārīgajiem principiem, jo īpaši ar proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu;

7. uzsver, ka līdz ar jaunu Covid-19 gadījumu neseno pieaugumu visā Eiropas Savienībā dalībvalstis ir veikušas jaunus atšķirīgus un nekoordinētus pasākumus saistībā ar no citām ES valstīm ieceļojošo personu brīvu pārvietošanos; norāda, ka katra dalībvalsts ir noteikusi pati savu valsts pasākumu sarakstu, tostarp obligātu/ieteicamu karantīnu (ar atšķirīgu karantīnas perioda ilgumu), negatīvus polimerāzes ķēdes reakcijas testus pēc ierašanās, valstu veidlapu aizpildi ceļotāju atrašanās vietas noteikšanai, dažādu kritēriju piemērošanu riska jomu noteikšanai un dažādus pasākumus attiecībā uz masku izmantošanu; norāda, ka minētie pasākumi ir ieviesti bez jebkādas koordinācijas ES līmenī, kas atbilst dalībvalstu tiesībām, taču nelabvēlīgi ietekmē iekšējo tirgu, kas ir kopīga vērtība visiem;

8. mudina dalībvalstis, ierobežojot ceļošanu vai ieviešot iekšējas robežkontroles, pieņemt tikai nepieciešamus un proporcionālus pasākumus pēc rūpīgas to efektivitātes izvērtēšanas sabiedrības veselības problēmas risināšanā un koordinēti ar citām dalībvalstīm, lai neradītu liekas neskaidrības vai sarežģījumus tiem, kuri šķērso robežas ES teritorijā;

9. norāda, ka ECDC joprojām uzsver atšķirības dalībvalstu datu vākšanā un to paziņošanā; uzsver, ka šāds koordinācijas trūkums liedz gūt skaidru un pilnīgu priekšstatu par vīrusa izplatīšanos Eiropā kādā noteiktā laikā;

10. aicina Komisiju atbalstīt kopēju metodoloģiju veselības datu vākšanai, lai uzskaitītu nāves gadījumus un par tiem ziņotu;

11. mudina dalībvalstis pieņemt vienu definīciju pozitīviem Covid-19 gadījumiem un Covid-19 izraisītas nāves gadījumiem;

12. atzīst saslimstības kā galvenā kritērija nozīmīgumu, lai novērtētu vīrusa izplatību apvienojumā ar paziņoto saslimstības tendenci; norāda arī uz citiem veselības kritērijiem, piemēram, pozitīvu testu līmeni, hospitalizāciju un intensīvās terapijas nodaļu aizņemtību, taču uzskata, ka tie ir tikai papildinoši galvenajam novērtēšanas kritērijam;

13. uzsver, ka kopēja pieeja veselības novērtēšanai atbilstoši šādām nostādnēm ļaus dalībvalstīm un Komisijai veikt kopēju epidemioloģiskā riska analīzi ES līmenī;

14. uzskata, ka ECDC būtu jāspēj pienācīgi un efektīvi novērtēt vīrusa izplatīšanās risku un publicēt ik nedēļu atjauninātu riska karti, pamatojoties uz kopēju krāsu kodu, kas noteikts saskaņā ar dalībvalstu vākto un sniegto informāciju;

15. atbalsta krāsu kodu, ko Komisija ierosinājusi savā pēdējā priekšlikumā Padomes ieteikumam; uzskata, ka ierosinātie kategoriju apzīmējumi (zaļā, oranžā, sarkanā un pelēkā krāsa) atvieglos pārvietošanos ES un nodrošinās iedzīvotājiem pārredzamāku informāciju;

16. uzskata, ka izmantošanai pieņemtajām robežvērtībām būtu jābūt tādā līmenī, kas novērš pastāvīgas izmaiņas un svārstīšanos starp kategorijām, sniedzot tādu stabilitātes līmeni, kas iedzīvotājiem ļauj drošāk plānot savu pārvietošanos jau iepriekš; arī uzskata, ka robežvērtībai, kas izmantota attiecībā uz “zaļo” zonu, būtu jābūt līdzvērtīgai skaitlim, kas ietver vismaz 50 % dalībvalstu, vienlaikus joprojām ļaujot pienācīgi un pietiekami noteikt “oranžo” un “sarkano” kategoriju robežvērtības zonām, kurās ir augstāks inficēšanās risks;

17. pauž bažas par Komisijas ierosinātās reģionālās pieejas praktisko īstenošanu, ņemot vērā grūtības uz robežas pārbaudīt ceļotāju dzīvesvietu vai nesenāko uzturēšanās vietu; uzskata, ka vienkāršai piemērošanai un ieviesto pasākumu izprašanai būtu jābūt nozīmīgam apsvērumam, lai pasākumi tiktu piemēroti saskanīgi un efektīvi;

18. atgādina, ka ECDC nolūkā nepieļaut vīrusa izplatīšanos ir ieteicis dalībvalstīm ievērot minimālos pamata pasākumus, piemēram, higiēnas pasākumus, fizisku norobežošanos un pulcēšanās ierobežojumus, sejas masku izmantošanu noteiktā vidē, tāldarba iespējas, plašu testēšanu, inficētu personu izolēšanu, ciešu kontaktpersonu karantīnu un neaizsargātu iedzīvotāju aizsardzību;

19. aicina dalībvalstis ievērot minētos ECDC ieteikumus un noteikt kopēju satvaru veselības pasākumiem, ko publiskā sektora iestādes skartajās zonās varētu pieņemt, lai apturētu pandēmijas izplatīšanos, vienlaikus atzīstot dalībvalstu atbildību par savu iedzīvotāju veselības aizsardzību;

20. atzīst, ka publiskā sektora iestādēm būtu jāapsver un kopīgi jāizmanto papildu pasākumi pārnešanas pieauguma gadījumā, tostarp iejaukšanās, ierobežojot iedzīvotāju pārvietošanos, samazinot kontaktpersonu skaitu katrai personai, nepieļaujot masu pulcēšanos, pievērošot īpašu uzmanību augsta riska zonām, slēdzot skolas vai iesakot palikt mājās;

21. uzskata, ka šāds satvars stiprinātu savstarpējo uzticēšanos starp dalībvalstīm un starp skartajām zonām un novērstu ierobežojošus reaģēšanas pasākumus; aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst pārrobežu reģionu īpašajām iezīmēm un uzsvērt vajadzību sadarboties vietējā un reģionālā līmenī;

22. uzskata, ka aktīvas pārrobežu izplatības zonas gadījumā publiskā sektora iestādēm būtu kopīgi jānosaka veselības mehānismi koordinācijai un informācijas apmaiņai reāllaikā;

23. uzsver, ka saskaņota veselības aizsardzības pasākumu piemērošana abās robežas pusēs šķiet būtiska tam, lai nodrošinātu to konsekvenci, efektivitāti un iedzīvotāju atbalstu;

24. aicina pieņemt un īstenot kopēju testēšanas stratēģiju visās dalībvalstīs, jo īpaši pārrobežu reģionos; uzskata, ka testēšana ceļošanas nolūkos principā būtu jāveic izceļošanas valstī un vismaz 48–72 stundas pirms ceļojuma; turklāt uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsagatavo saraksts ar pilnvarotajām iestādēm, kuras izsniedz testa apliecinājumu šajos nolūkos, lai nepieļautu minētā procesa ļaunprātīgu izmantošanu;

25. uzskata, ka testa rezultātu salīdzināmība ļaus veikt savstarpējo atzīšanu starp valstīm;

26. aicina dalībvalstis savstarpēji atzīt to Covid-19 infekcijas testu rezultātus, ko veikušas sertificētas citas dalībvalsts veselības aizsardzības iestādes, kuras iekļautas dalībvalstu un Komisijas sagatavotajā sarakstā;

27. aicina dalībvalstis un Komisiju vienoties par kopēju karantīnas periodu, vienlaikus ņemot vērā ECDC viedokli; uzskata, ka gadījumos, kad no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, Eiropas Savienībā nebūtiskos nolūkos ieceļo personas, kuras nav ES pilsoņi, viņiem būtu jāpiemēro 10 dienu karantīna, savukārt tiem, kuri ierodas “svarīgu iemeslu dēļ”, šādu karantīnas periodu nevajadzētu piemērot;

28. aicina dalībvalstis pieņemt kopēju protokolu asimptomātisku pacientu monitoringam un pasākumiem saistībā ar to pacientu izolāciju, kuru Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvs;

29. atzinīgi vērtē to, ka iedzīvotāji izmanto pasažieru atrašanās vietas noteikšanas veidus; uzskata, ka būtu jāizmanto digitāla pasažieru atrašanās vietas noteikšanas informācija, lai vienkāršotu apstrādi, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi visiem Eiropas iedzīvotājiem;

30. aicina Komisiju un dalībvalstis paļauties uz Eiropas Zinātniskās padomes atzinumu;

31. aicina izveidot Komisijas vadītu darba grupu Covid-19 jautājumos; uzskata, ka minētajā darba grupā būtu jābūt pārstāvētai katrai dalībvalstij un no valstu amatpersonu vidus būtu jānorīko kontaktpunkts; ierosina par šīs darba grupas galveno mērķi noteikt regulāru ieteikumu izplatīšanu Eiropas un valstu līmenī;

32. atgādina, ka skaidras, savlaicīgas un visaptverošas informācijas sniegšana sabiedrībai ir būtiska tam, lai ierobežotu jebkādu brīvas pārvietošanās ierobežojumu ietekmi un nodrošinātu paredzamību, juridisko noteiktību un to, ka iedzīvotāji noteikumus ievēro;

33. norāda uz sākotnējo Savienības civilās aizsardzības mehānisma kļūmi un ierobežojumiem eksportēt individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL) un ventilatorus, ko dažas dalībvalstis piemēroja visgrūtākajos laikos tām dalībvalstīm, kuras visvairāk bija skārusi Covid-19 izplatība; atgādina, ka ne visi ieviestie ierobežojumi ir nepamatoti; prasa Komisijai gādāt par Savienības civilās aizsardzības mehānisma un Veselības drošības komitejas pareizu darbību, lai nodrošinātu un palielinātu iekārtu un materiālu centralizētus iepirkumus, nodrošinātu ātru iegādi un kopīgu sadali, sākot ar vislielākās nepieciešamības jomām, nodrošinātu efektīvu koordināciju un skaidri īstenojamus noteikumus šo resursu piešķiršanai un garantētu efektīvāku un savlaicīgāku informācijas apmaiņu;

34. uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis varētu apvienot resursus, tostarp ražošanas spējas, lai nodrošinātu, ka ES var tikt apmierināts augošais pieprasījums pēc IAL, ventilatoriem un citām medicīniskām ierīcēm, laboratorijas aprīkojuma un sanitārijas produktiem, kas arī palīdzētu palielināt rescEU stratēģisko krājumu rezerves;

35. mudina ECDC, Eiropas Zāļu aģentūru, Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru (ERCC) un attiecīgā gadījumā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) uzlabot saziņas un sadarbības kanālus datu uzraudzības jomā, vienlaikus atbildīgi izmantojot mākslīgā intelekta potenciālu; uzskata, ka GALILEO sniegtie pakalpojumi arī varētu būt efektīvi pandēmijas agrīnās brīdināšanas programmu izstrādē, lai izsekotu, lokalizētu un konceptualizētu infekciju izplatīšanos, līdzīgi kā BlueDot īpašniekprogrammatūras kā pakalpojuma gadījumā;

36. uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka globālas ekonomikas apstākļos visu piegādes ķēžu pilnīga repatriācija nav ne iespējama, ne vēlama; uzsver, ka plašs godīgu un labi īstenotu BTN tīkls līdz ar pilnībā funkcionējošu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu — kopā ar Pasaules Tirdzniecības Organizāciju un efektīvu Apelācijas institūciju, kas ir tās pamatelements, — ir labākais veids, kā garantēt, lai būtu pieejami vairāki pirmās nepieciešamības preču ražošanas avoti un lai panāktu regulējuma standartu konverģenci visā pasaulē, tā nodrošinot spēcīgu pasaules mēroga inovācijas sistēmu, kas papildina Eiropas ražošanu;

37. atgādina par nelabvēlīgo ietekmi, ko iekšējā tirgū rada valstu pasākumi un kā rezultātā apstājas pirmās nepieciešamības preču, piemēram, pārtikas, medicīnisko ierīču vai aizsardzības aprīkojuma, aprite un tiek ieviesti personu brīvas pārvietošanās ierobežojumi; stingri uzskata, ka ES būtu jāizstrādā koordinācijas rīki, lai efektīvi pārvaldītu līdzīgas situācijas ar mērķi novērst to, ka līdzīgu krīžu gadījumā atkal rodas traucējumi iekšējā tirgū;

38. aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm veikt visaptverošu starpnozaru analīzi par ES dalībvalstu ekonomiku, lai izprastu, cik dziļu ietekmi izraisījusi Covid-19 pandēmija, un novērtētu pārrobežu vērtību ķēžu traucējumu apmēru; uzskata, ka tas ir būtisks pierādījumu pamats, kuru Komisija varētu izmantot, lai sniegtu atjauninātus ieteikumus un noteiktu galvenos politikas virzienus, kas palīdzēs stiprināt ilgtermiņa kolektīvo atveseļošanos vienotajā tirgū, nevienu neatstājot novārtā;

39. uzsver, ka jebkādiem ierobežojošiem pasākumiem, ko valstu iestādes nosaka Covid-19 pandēmijas rezultātā, pēc definīcijas būtu jābūt ierobežotiem laikā, jo tos pamato vienīgi pandēmijas problēmu risināšana; gaida, ka Komisija rūpīgi gādās par to, lai pagaidu pasākumi nekļūtu par paliekošiem šķēršļiem preču un pakalpojumu apritei iekšējā tirgū un personu pārvietošanās brīvībai;

40. atgādina, ka pandēmijas laikā ir svarīga patērētāju aizsardzība ar Covid-19 saistītu ļaunprātīgu darbību riska dēļ, piemēram, nedrošu produktu gadījumā, kas it kā uzlabojot veselību; uzsver nozīmīgo lomu, kas tiešsaistes platformām var būt nedrošu produktu izņemšanā no tirdzniecības koordinēti ar valstu iestādēm un Komisiju;

41. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

 

[1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.

[2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0205.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 16. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika