Procedūra : 2020/2774(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0270/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0270/2020

Debates :

PV 15/09/2020 - 6
CRE 15/09/2020 - 6

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0230

<Date>{14/09/2020}14.9.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0270/2020</NoDocSe>
PDF 181kWORD 46k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par gatavošanos Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas veltīta bīstamajam spriedzes saasinājumam un Turcijas lomai Vidusjūras reģiona austrumu daļā</Titre>

<DocRef>(2020/2774(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Michael Gahler, Kris Peeters, David McAllister, Antonio López-Istúriz White, Manolis Kefalogiannis, Vangelis Meimarakis, David Lega, Loucas Fourlas, Lefteris Christoforou, Anna-Michelle Asimakopoulou</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0260/2020

B9-0270/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas veltīta bīstamajam spriedzes saasinājumam un Turcijas lomai Vidusjūras reģiona austrumu daļā

(2020/2774(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 9. jūlija debates par stabilitāti un drošību Vidusjūras austrumdaļā un Turcijas negatīvo lomu,

 ņemot vērā 2020. gada 28. augusta neformālās ES ārlietu ministru sanāksmes (“Gimnihas sanāksmes”) rezultātus,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell 2020. gada 16. augusta paziņojumu par Turcijas urbšanas darbību atsākšanu Vidusjūras austrumdaļā,

 ņemot vērā PV/AP J. Borrell piezīmes preses konferencē pēc viņa tikšanās ar Turcijas ārlietu ministru Mevlut Çavuşoğlu 2020. gada 6. jūlijā,

 ņemot vērā PV/AP J. Borrell piezīmes pēc viņa tikšanās ar Grieķijas aizsardzības ministru Nikolaos Panagiotopoulos 2020. gada 25. jūnijā,

 ņemot vērā PV/AP J. Borrell piezīmes pēc viņa tikšanās ar Kipras ārlietu ministru Nikos Christodoulides 2020. gada 26. jūnijā,

 ņemot vērā attiecīgās starptautiskās paražu tiesības un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), jo īpaši ņemot vērā V daļu par ekskluzīvo ekonomikas zonu (EEZ) noteikšanu,

 ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. marta, 2018. gada 28. jūnija, 2019. gada 22. marta, 2019. gada 20. jūnija un 2019. gada 12. decembra secinājumus un iepriekšējos attiecīgos Padomes un Eiropadomes secinājumus,

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 17. un 18. oktobra secinājumus par Turcijas nelikumīgajām urbšanas darbībām Kipras EEZ,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2016. gada 24. novembra rezolūciju par ES un Turcijas attiecībām[1] un 2019. gada 13. marta rezolūciju par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Turciju[2],

 ņemot vērā ES ārlietu ministru 2020. gada 15. maija un 2020. gada 14. augusta paziņojumus par stāvokli Vidusjūras austrumdaļā,

 ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja secinājumus pēc Eiropadomes locekļu videokonferences 2020. gada 19. augustā,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Turcija ir kandidātvalsts un nozīmīga ES partnere un tiek sagaidīts, ka tā kā kandidātvalsts ievēros visaugstākos demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma standartus, tostarp ievēros starptautiskās konvencijas;

B. tā kā Turcija ir NATO sabiedrotā un būtu jāmudina īstenot savu potenciālu stabilitātes saglabāšanā reģionā;

C. tā kā kopš 2000. gadu sākuma, kad Vidusjūras austrumdaļā tika atklāti dabasgāzes krājumi, Turcija ir izvirzījusi pretenzijas kaimiņvalstīm attiecībā uz starptautiskajām tiesībām un to EEZ robežu noteikšanu;

D. tā kā 2019. gada janvārī Kipras, Ēģiptes, Grieķijas, Izraēlas, Itālijas, Jordānijas valdība un Palestīniešu pašpārvalde izveidoja Vidusjūras austrumdaļas gāzes forumu — daudznacionālu struktūru, kuras uzdevums ir attīstīt reģionālo gāzes tirgu un  resursu attīstības mehānismu;

E. tā kā 2019. gada maijā Turcija saasināja spriedzi, nosūtot uz Kipras teritoriālajiem ūdeņiem vairākus urbšanas kuģus, kurus pavadīja militārie kuģi; tā kā tā rezultātā Kipra un Grieķija izdeva apcietināšanas orderi attiecībā uz visiem Turcijas urbšanas kuģiem, neļaujot veikt gāzes ieguves operācijas;

F. tā kā spriedze vēl pieauga 2019. gada oktobra sākumā, kad Turcija izvietoja vienu no saviem urbšanas kuģiem teritorijā, kurā Kipra jau bija piešķīrusi izpētes tiesības starptautiskiem naftas uzņēmumiem;

G. tā kā 2019. gada novembrī Turcija parakstīja saprašanās memorandu (SM) ar ANO atzīto Lībijas nacionālās saskaņas valdību (NSV), nosakot jaunu jūras teritoriju robežas demarkāciju starp abām valstīm; tā kā minētais memorands neatbilst starptautisko tiesību principiem un, to piemērojot, tiktu faktiski izveidota atdaloša robeža starp Vidusjūras austrumu un rietumu daļu, tādējādi apdraudot jūras drošību, gāzes izpēti un jaunu infrastruktūru, piemēram, EastMed cauruļvadu;

H. tā kā Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka minētais saprašanās memorands “pārkāpj trešo valstu suverēnās tiesības, neatbilst jūras tiesībām un nevar radīt nekādas juridiskas sekas trešām valstīm”;

I. tā kā 2020. gada janvārī Kipra, Grieķija un Izraēla parakstīja nolīgumu par EastMed cauruļvada būvniecību, kas arī palīdzēs Eiropas Savienībai dažādot energoapgādi;

J. tā kā 2020. gada 2. jūnijā Turcijas prezidents Recep Tayyip Erdoğan un Lībijas NSV vadītājs Fayez al-Sarraj izvirzīja iespēju veikt urbšanas apsekojumus visā reģionā, uz ko attiecas Turcijas un Lībijas saprašanās memorands;

K. tā kā Grieķija un Itālija 2020. gada 9. jūnijā Atēnās parakstīja divpusēju nolīgumu, kurā noteiktas šo valstu EEZ robežas Jonijas jūrā, — spēkā esošā 1977. gada nolīguma pagarināšana saskaņā ar UNCLOS;

L. tā kā 2020. gada 10. septembrī Vidusjūras reģiona valstu Med7 samitā valstu vadītāji pauda pilnīgu atbalstu un solidaritāti ar Grieķiju un pauda nožēlu, ka Turcija nav reaģējusi uz ES atkārtotajiem aicinājumiem izbeigt vienpusējās un nelikumīgās darbības Vidusjūras austrumdaļā un Egejas jūrā;

M. tā kā 2020. gada jūlijā, tūlīt pēc Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmes, Turcija izdeva NAVTEX (Navigācijas teleksu) par to, ka laikposmā no 2020. gada 21. jūlija līdz 2. augstam Kastellorizo apkārtnē veicamas izpētes darbības, un pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles iejaukšanās prezidents R. T. Erdoğan apturēja kuģa “Oruç Reis” misiju, bet vienlaikus izdeva NAVTEX par to, lai kuģis “Barbaros” veiktu urbšanas darbus Kipras EEZ;

N. tā kā dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas lēmumu apturēt ieroču eksporta uz Turciju licencēšanu; tā kā šīs dalībvalstis ir apņēmušās ievērot stingru valsts nostāju attiecībā uz savu ieroču eksporta politiku uz Turciju, pamatojoties uz Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP nosacījumiem, tostarp ceturtā kritērija par reģionālo stabilitāti stingru piemērošanu;

O. tā kā Turcijas rīcība, pārsniedzot tās ģeoekonomiskās intereses, atspoguļo vērienīgāku ģeopolitisko programmu — panākt, lai valsts ietekme plestos no Irākas ziemeļu daļas un Sīrijas līdz Lībijai;

P. tā kā Turcija turpina savas pašreizējās nelikumīgās vienpusējās militārās darbības Vidusjūras austrumdaļā, kas ir pretrunā ES dalībvalstu (proti, Grieķijas un Kipras) suverenitātei un starptautiskajām tiesībām;

Q. tā kā 2020. gada 10. jūlijā prezidents R. T. Erdoğan pārveidoja Svētās Sofijas katedrāli par mošeju pēc tiesas nolēmuma, ar kuru tika atcelts Kemala Ataturka 1934. gada dekrēts par tās pārveidošanu par muzeju; tā kā UNESCO stingri kritizēja šo lēmumu;

R. tā kā Turcijas sliktie rezultāti cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanā ir likuši ES apturēt pievienošanās sarunas un visu pirmspievienošanās līdzekļu izmantošanu saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

S. tā kā kuģis “Oruç Reis”, veicis izpēti Vidusjūras austrumdaļā vienu mēnesi, savāca kabeļus un atgriezās Antālijā pēc tam, kad bija beidzies tā NAVTEX attiecībā uz ūdeņiem starp Turciju, Kipru un Krētu, kur tas bija atradies kopš 2020. gada 10. augusta; tā kā bija gaidāms, ka kuģis kopā ar jūras spēku eskortu turpinās apsekojumus Grieķijas salu — Kastellorizo un Rodas sala — piekrastē līdz 25. septembrim, un tiek ziņots, ka tā misija tika apturēta NATO uzsākto sarunu centienu dēļ,

1. atgādina, cik svarīgas ir labas attiecības ar Turciju, kuru pamatā ir sena kopīgo vērtību vēsture; šajā saistībā aicina Turcijas valdību izbeigt atkārtotos pārkāpumus attiecībā uz Grieķijas un Kipras gaisa telpu un teritoriālajiem ūdeņiem un ievērot visu tās kaimiņvalstu teritoriālo integritāti un suverenitāti; turklāt atkārtoti norāda, ka šajā ziņā ES atbalsta Grieķiju un Kipru;

2. stingri nosoda Turcijas nelikumīgās darbības kontinentālajā šelfā un Grieķijas un Kipras EEZ, kas ir pretrunā ES interesēm, un aicina Turcijas iestādes pārtraukt šīs darbības, rīkoties labu kaimiņattiecību garā un respektēt Kipras un Grieķijas suverenitāti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

3. uzsver, ka ir jāievēro ES dalībvalstu tiesībspēja un rīcībspēja slēgt starptautiskus nolīgumus ar citām suverēnām valstīm un to suverēnās tiesības, kas cita starpā ietver tiesības izpētīt un izmantot dabas resursus saskaņā ar ES acquis un starptautiskajām tiesībām, tostarp UNCLOS;

4. aicina nekavējoties pieņemt papildu sarakstus spēkā esošajam režīmam attiecībā uz nelikumīgiem urbumiem Vidusjūras austrumdaļā, ņemot vērā Turcijas atkārtoto agresijas eskalāciju un progresa trūkumu, aicina izstrādāt sarakstu ar turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Turciju un tos apspriest Eiropadomē 2020. gada 24. un 25. septembrī;

5. uzsver nepieciešamību rast risinājumu ar diplomātiskiem līdzekļiem, starpniecību un starptautiskajām tiesībām; tomēr ir gatavs turpināt virzīt uz priekšu mērķtiecīgas un efektīvas sankcijas un/vai nozaru pasākumus pret Turciju, tostarp tos, kas vērsti pret enerģētikas nozari;

6. aicina attiecīgos NATO forumus un jo īpaši Augsta līmeņa darba grupu parasto ieroču kontroles jautājumos steidzami apspriest ieroču kontroli Vidusjūras austrumdaļā;

7. atzinīgi vērtē Kipras Republikas un Grieķijas valdību aicinājumu Turcijai godprātīgi risināt sarunas par jūras robežu noteikšanu starp to attiecīgajiem krastiem; norāda, ka abu valstu valdības ir pierādījušas pilnīgu apņēmību uzturēt godprātīgu dialogu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un UNCLOS; aicina Turciju pieņemt Kipras Republikas un Grieķijas valdību aicinājumu noslēgt īpašu kompromisu, lai jautājumu par savu attiecīgo kontinentālo šelfu un EEZ robežu noteikšanu iesniegtu Starptautiskajai Tiesai;

8. atzinīgi vērtē Vācijas mediāciju starp Grieķiju un Turciju un pauž cerību un pārliecību, ka tā novedīs pie konstruktīva un abpusēji pieņemama iznākuma;

9. atgādina, ka Kiprai un Grieķijai ir liela nozīme kā Eiropas pīlāriem reģiona stabilitātes nodrošināšanā un ES energoapgādes drošības stiprināšanā;

10. atgādina par ES ārlietu ministru 2020. gada 27. un 28. augustā panākto politisko vienprātību, saskaņā ar kuru attiecīgajām Padomes darba grupām būtu jāpaātrina darbs, lai atbilstoši Kipras ierosinājumam par konkrētām personām papildinātu spēkā esošā regulējuma sarakstu ar nelikumīgas urbšanas darbību veicējiem Vidusjūras austrumdaļā un lai to ātri pieņemtu;

11. atkārtoti aicina Turcijas valdību parakstīt un ratificēt UNCLOS un atgādina, ka, lai gan Turcija šo konvenciju nav parakstījusi, paražu tiesības paredz ekskluzīvas ekonomiskās zonas pat neapdzīvotām salām;

12. norāda, cik svarīgi gan ES, gan tās dalībvalstīm ir uzturēt ciešu partnerību un dialogu ar Turciju ārpolitikas un drošības jautājumos; atgādina, ka Turcija ir arī ilglaicīga NATO alianses locekle, un norāda, ka ES un Turcija turpina sadarboties (militārās) stratēģiskās nozīmes jautājumos NATO ietvaros;

13. atgādina par 2019. gada oktobra rezolūciju par Turcijas militāro rīcību Sīrijā,[3] kurā Parlaments aicināja Padomi apsvērt iespēju apturēt tirdzniecības preferences saskaņā ar nolīgumu par lauksaimniecības produktiem un — kā galējo līdzekli — apturēt ES un Turcijas muitas savienības darbību, kas ir spēkā kopš 1995. gada decembra;

14. pastāv uz to, ka 2019. gada 27. novembra saprašanās memorands starp Turciju un ANO atzīto Lībijas Nacionālās saskaņas valdību, nosakot jaunu jūras teritoriju robežas demarkāciju starp abām valstīm, ir starptautisko tiesību pārkāpums un ka tādēļ tas nav juridiski saistošs trešām valstīm;

15. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

 

[1] OV C 224, 27.6.2018., 93. lpp.

[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0200.

[3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0049.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 16. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika