Procedūra : 2020/2779(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0271/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0271/2020

Debates :

PV 15/09/2020 - 7
CRE 15/09/2020 - 7

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0231

<Date>{14/09/2020}14.9.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0271/2020</NoDocSe>
PDF 173kWORD 46k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par stāvokli Baltkrievijā</Titre>

<DocRef>(2020/2779(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Sandra Kalniete, Michael Gahler, Željana Zovko, Paulo Rangel, David McAllister, Jerzy Buzek, Andrius Kubilius, Radosław Sikorski, Andrzej Halicki, Vladimír Bilčík, Isabel Wiseler-Lima, Antonio López-Istúriz White, David Lega, Andrey Kovatchev, Arba Kokalari, Rasa Juknevičienė, Tomasz Frankowski, Eugen Tomac, Roberta Metsola</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0271/2020

B9-0271/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Baltkrievijā

(2020/2779(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā to, ka 2009. gada 7. maijā Prāgā tika aizsākta Austrumu partnerība kā ES un sešu tās Austrumeiropas partnervalstu — Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas — kopīgs pasākums,

 ņemot vērā Austrumu partnerības kopīgās deklarācijas, kas pieņemtas 2009. gada samitā Prāgā, 2011. gada samitā Varšavā, 2013. gada samitā Viļņā, 2015. gada samitā Rīgā un 2017. gada samitā Briselē,

 ņemot vērā ES globālo stratēģiju un pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku,

 ņemot vērā rezolūcijas par Baltkrieviju, jo īpaši 2016. gada 24. novembra[1] un 2017. gada 6. aprīļa[2] rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā, 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Baltkrieviju[3] un 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu brīvības stāvokļa pasliktināšanos Baltkrievijā, jo īpaši Charter 97 lietu[4],

 ņemot vērā 9. augustā Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 13. augusta paziņojumu un piecu politisko grupu vadītāju 17. augusta paziņojumu par stāvokli Baltkrievijā pēc 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām,

 ņemot vērā Ārlietu padomes 14. augusta ārkārtas sanāksmi un Eiropadomes 19. augusta ārkārtas sanāksmi par stāvokli Baltkrievijā pēc 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Eiropas Ārējās darbības dienesta paziņojumus par stāvokli Baltkrievijā pēc 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanām,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā prezidenta kampaņu aptumšoja plaši izplatītas manipulācijas un iejaukšanās, kas sekmēja citu kandidātu, viņu ģimeņu un atbalstītāju iebiedēšanu un represijas pret viņiem, daudzus arestus un mēģinājumus apklusināt neatkarīgus žurnālistus un blogerus;

B. tā kā vēlēšanu dienās pastāvīgi tika ziņots par pārkāpumiem, cilvēki tika iebiedēti un bieži viņiem tika liegtas tiesības balsot, tika viltoti vēlēšanu iecirkņu protokoli un notika plaša mēroga vēlēšanu rezultātu viltošana;

C. tā kā Baltkrievijas varas iestādes neievēroja starptautiski atzītu standartu minimumu attiecībā uz ticamu, pārredzamu, brīvu un godīgu vēlēšanu procesu saskaņā ar pamatnostādnēm, ko sniegušas EDSO specializētās struktūras, kur Baltkrievija ir dalībvalsts;

D. tā kā Centrālā vēlēšanu komiteja pasludināja Aleksandru Lukašenko par šķietamo vēlēšanu uzvarētāju;

E. tā kā ticami ziņojumi norāda uz to, ka skaidru uzvaru guva Svetlana Tihanovska, kura saņēma pārliecinošu balsu vairākumu;

F. tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis neatzina prezidenta vēlēšanu rezultātus, jo bija nopietnas šaubas par vēlēšanu godīgumu un plaši izplatīti ziņojumi par falsifikāciju;

G. tā kā miermīlīgi protesti, kuros pausta vēlme pēc demokrātiskām pārmaiņām un brīvības, visā valstī sākās jau svētdienas, 9. augusta, vakarā Minskā, protesti turpinās līdz šai dienai, vislielāko dalībnieku skaitu sasniedzot nedēļas nogalēs vienotības maršu laikā, un tik liela mēroga protesti Baltkrievijas vēsturē vēl nav piedzīvoti, jo dalībnieku skaits sasniedz simtiem tūkstošus;

H. tā kā protestus pavadīja plaši streiki rūpnīcās, uzņēmumos, skolās, augstskolās, pilsētās, mazpilsētās un ciematos visā valstī;

I. tā kā varas iestādes uz miermīlīgiem protestiem reaģēja ar nesamērīgi brutālu spēku un daudz izmantoja asaru gāzi, stekus, trokšņa granātas un ūdens lielgabalus;

J. tā kā varas iestādes ir aizturējušas gandrīz desmit tūkstošus cilvēku, ir izvirzīti vairāki simti kriminālapsūdzību un vairāk nekā tūkstotis cilvēku ir hospitalizēti; tā kā ir saņemti ziņojumi par spīdzināšanu, izvarošanu, nolaupīšanu un kopš 2020. gada 9. augusta vairāki cilvēki ir pazuduši bez vēsts vai atrasti miruši;

K. tā kā tika izveidota Koordinācijas padome, lai koordinētu darbības un vadītu opozīciju, un pašlaik tikai viena tās prezidija locekle, proti, Svetlana Aleksejeviča, nav aizturēta vai spiesta atstāt valsti;

L. tā kā viena no galvenajām Svetlanas Tihanovskas kampaņas personām, Marija Koļesņikova, 7. septembrī dienas vidū Minskā uz ielas tika nolaupīta; tā kā Baltkrievijas varas iestādes mēģināja viņu deportēt uz Ukrainu, bet viņa saplēsa pasi, lai no tā izvairītos; tā kā Baltkrievijas varas iestādes joprojām viņu ir aizturējušas;

M. tā kā Eiropadome 19. augusta sanāksmē nolēma noteikt sankcijas ievērojamam skaitam personu, kas ir atbildīgas par vardarbību, represijām un vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā, aizliedzot šīm personām iebraukt ES un iesaldējot viņu finanšu aktīvus ES,

1. neatzīst 9. augustā Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus, jo tās notika, klaji pārkāpjot visus starptautiski atzītos standartus; pēc pašreizējā pilnvaru termiņa beigām neatzīs Aleksandru Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu;

2. pieprasa, lai pēc iespējas drīzāk notiktu jaunas vēlēšanas starptautiskā uzraudzībā, ko vadītu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR) starptautisko novērotāju klātbūtnē, tādējādi garantējot, ka vēlēšanas notiek saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem;

3. stingri atbalsta protestējošo baltkrievu prasības pēc brīvības, demokrātijas, cieņas un tiesībām izvēlēties savu likteni;

4. atzīst Koordinācijas padomi par tautas leģitīmo pārstāvi, kura pieprasa demokrātiskas pārmaiņas Baltkrievijā;

5. atbalsta miermīlīgu varas nodošanu iekļaujoša nacionālā dialoga rezultātā, pilnībā ievērojot Baltkrievijas tautas demokrātiskās tiesības un pamattiesības;

6. atzīst Svetlanu Tihanovsku par ievēlēto Baltkrievijas prezidentu un pagaidu vadītāju, kamēr nav notikušas jaunas vēlēšanas;

7. nosoda notiekošo iebiedēšanu un nesamērīgo spēka izmantošanu pret miermīlīgiem protestētājiem, streiku dalībniekiem un Koordinācijas padomes locekļiem; pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus, kas ir patvaļīgi aizturēti pirms un pēc falsificētajām 9. augusta vēlēšanām, tostarp Pāvelu Severiņecu, Nikolaju Statkeviču, Mariju Koļesņikovu, Andreju Jegorovu, Irinu Suhiju, Antonu Rodņenkovu un Ivanu Kravcovu; pieprasa pārtraukt jebkādu kriminālvajāšanu politisku iemeslu dēļ;

8. mudina Baltkrievijas varas iestādes pārtraukt jebkāda veida sliktu izturēšanos pret aizturētajiem un viņu spīdzināšanu un nodrošināt viņiem piekļuvi medicīniskām un juridiskām konsultācijām;

9. stingri atbalsta ES sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par vardarbību, represijām un vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā, tostarp Aleksandru Lukašenko;

10. atkārtoti aicina ātri īstenot ES cilvēktiesību sankciju mehānismu, kas ļauj piemērot sankcijas, kuras līdzīgas ASV Magņitska aktā paredzētajām sankcijām, pret personām un uzņēmumiem, kas iesaistīti smagos cilvēktiesību pārkāpumos;

11. mudina sagatavot visaptverošu pārskatu par ES politiku attiecībā uz Baltkrieviju pēc jaunām prezidenta vēlēšanām un mudina ES organizēt līdzekļu devēju konferenci demokrātiskai Baltkrievijai, kurā piedalītos starptautiskās finanšu iestādes, G7 valstis, ES dalībvalstis un iestādes, kā arī citi, kas vēlas apņemties piešķirt vairāku miljardu euro finansējumu, lai atbalstītu turpmākos reformu centienus un ekonomikas pārstrukturēšanu;

12. aicina EĀDD apturēt sarunas par ES un Baltkrievijas partnerības prioritātēm līdz brīdim, kad būs notikušas brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas;

13. uzsver, ka tikmēr, kamēr politiskā situācija Baltkrievijā nemainīsies, ir jāaptur visas pašreizējās ES finansiālās palīdzības izmaksas;

14. mudina dalībvalstis atvieglot un paātrināt vīzu procedūras personām, kas bēg no Baltkrievijas politisku iemeslu dēļ, un sniegt šīm personām un viņu ģimenēm visu nepieciešamo atbalstu un palīdzību;

15. aicina ES pieņemt stratēģiju, kuras mērķis būtu vēl vairāk uzlabot tiešos personiskos kontaktus, atbalstot Baltkrievijas neatkarīgās NVO, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, cilvēktiesību aizstāvjus, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un neatkarīgus žurnālistus, kā arī radīt papildu iespējas Baltkrievijas jauniešiem studēt Eiropas Savienībā;

16. ierosina pastāvošajās Eiropas Parlamenta struktūrās izveidot platformu, lai sadarbībā ar starptautiskām organizācijām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību aizsardzību, palīdzētu starptautiskā mērogā izmeklēt noziegumus, ko režīms pastrādājis pret Baltkrievijas tautu;

17. nosoda interneta un plašsaziņas līdzekļu apspiešanu, kā arī žurnālistu un blogeru iebiedēšanu, lai apturētu informācijas plūsmu par stāvokli valstī; uzsver Baltkrievijas iedzīvotāju tiesības netraucēti piekļūt informācijai;

18. uzsver, ka ir svarīgi modri vērsties pret jebkādu dezinformācijas izplatīšanu Baltkrievijā par ES un tās dalībvalstīm un pret dezinformāciju Eiropas Savienībā par stāvokli Baltkrievijā, kā arī citiem hibrīddraudu veidiem, ko īsteno trešās personas;

19. aicina Krievijas Federāciju izbeigt jebkādu slepenu vai atklātu iejaukšanos Baltkrievijas miermīlīgajā demokrātiskajā revolūcijā; mudina Krievijas Federāciju ievērot Baltkrievijas tautas demokrātisko gribu; brīdina, ka Aleksandram Lukašenko nav ne politisku, ne morālu pilnvaru sākt jebkādas turpmākas līgumattiecības Baltkrievijas vārdā, tostarp ar Krievijas varas iestādēm, kas varētu apdraudēt Baltkrievijas suverenitāti;

20. uzsver, ka ir svarīgi, lai notikumu attīstība Baltkrievijā paliktu par ES prioritāti; atgādina, ka ES ir jābūt vienotai un uzstājīgai, reaģējot uz stāvokli Baltkrievijā;

21. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī Baltkrievijas Republikas varas iestādēm.

[1] OV C 224, 27.6.2018., 135. lpp.

[2] OV C 298, 23.8.2018., 60. lpp.

[3] OV C 390, 18.11.2019., 100. lpp.

[4] OV C 11, 13.1.2020., 18. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 16. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika