REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Krievijā: Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājums
14.9.2020 - (2020/2777(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Michael Gahler, Andrius Kubilius, Sandra Kalniete, Andrzej Halicki, Antonio López-Istúriz White, Rasa Juknevičienė, Eugen Tomac, Radosław Sikorski, Miriam Lexmann, Roberta Metsola, David Lega
PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0280/2020
B9-0284/2020
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Krievijā: Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājums
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,
– ņemot vērā Krievijas Federācijas Konstitūciju un jo īpaši tās 2. nodaļu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un brīvībām,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 2. septembra paziņojumu par Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājumu,
– ņemot vērā Berlīnes universitātes klīnikas “Charité” 2020. gada 24. augusta paziņojumu, kurā norādīts, ka Aleksejs Navaļnijs ir cietis no saindēšanās ar neiroparalītisku ķīmisku vielu,
– ņemot vērā Vācijas federālās valdības 2020. gada 2. septembra deklarāciju, kurā Krievijas valdība tiek aicināta steidzami nākt klajā ar paziņojumu par šo incidentu un pēc iespējas stingrāk nosodīt uzbrukumu,
– ņemot vērā Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) ģenerāldirektora 2020. gada 3. septembra paziņojumu par apgalvojumiem, ka pret Alekseju Navaļniju ir izmantoti ķīmiskie ieroči, kurā norādīts, ka “saskaņā ar Ķīmisko ieroču konvenciju jebkāda personas saindēšana, izmantojot neiroparalītisku vielu, tiek uzskatīta par ķīmisko ieroču izmantošanu”,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krieviju — Bolotnaja laukuma notikumos iesaistīto demonstrantu notiesāšana[1], 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par Krieviju, it īpaši Alekseja Navaļnija lietu[2], 2015. gada 12. marta rezolūciju par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā[3] un 2017. gada 6. aprīlī par Krieviju, Alekseja Navaļnija un citu protestētāju arestu[4], kā arī 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņitska lietā[5],
– ņemot vērā Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, ražošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu, kas aizliedz ķīmisko ieroču lietošanu, izstrādi, ražošanu, uzglabāšanu un nodošanu,
– ņemot vērā Krievijas Federācijas Konstitūciju, jo īpaši tās 29. pantu, kas aizsargā vārda brīvību, kā arī starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, kuras Krievija ir uzņēmusies kā Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un ANO locekle,
– ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7. pantu, kas paredz, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai, vai sodīšanai, un kam Krievijas Federācija ir līgumslēdzēja puse,
– ņemot vērā ANO Deklarāciju par atsevišķu personu, grupu un sabiedrības iestāžu tiesībām un atbildību veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1998. gada 9. decembrī,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā saskaņā ar atzītās Krievijas cilvēktiesību organizācijas “Memoriāls” sniegto informāciju Krievijas Federācijā ir vairāk nekā 300 politieslodzīto un reliģisko ieslodzīto;
B. tā kā Aleksejs Navaļnijs ir viens no ievērojamākajiem opozīcijas līderiem Krievijā;
C. tā kā ES apliecina solidaritāti ar visiem disidentiem un Krievijas iedzīvotājiem, kuri, neraugoties uz brīvības un dzīvības apdraudējumu un Kremļa un Krievijas varas iestāžu spiedienu, turpina cīnīties par brīvību, cilvēktiesībām un demokrātiju;
D. tā kā Aleksejs Navaļnijs un viņa komanda aktīvi iesaistījās reģionālo vēlēšanu gatavošanā Krievijā 2020. gada 13. septembrī un ieviesa viedās balsošanas stratēģiju, lai uzvarētu prezidenta V. Putina režīma izvirzītos kandidātus;
E. tā kā Aleksejs Navaļnijs un viņa līdzstrādnieki rūpīgi izmeklē visaptverošo korupciju, kas vērojama Kremļa kleptokrātiskajam režīmam piederošo vietējo pašvaldību un valsts valdības elites locekļu vidū;
F. tā kā tieši pirms noindēšanas mēģinājuma Aleksejs Navaļnijs atradās Novosibirskā un Tomskā, kur viņš izmeklēja korupcijas gadījumus vietējo gubernatoru vidū;
G. tā kā Aleksejs Navaļnijs ar reģionos izvērstajiem pretkorupcijas pasākumiem palielināja vietējo iedzīvotāju informētību par šādiem gadījumiem un līdz ar to palielināja vēlētāju aktivitāti reģionālajās vēlēšanās, tādējādi mobilizējot opozīcijas balsojumu;
H. tā kā Aleksejs Navaļnijs ir izveidojis 40 reģionālo biroju sistēmu visā valstī un šie biroji pastāvīgi pārbauda vietējās iestādes, bet tos arī iebiedē un vajā Krievijas iestādes;
I. tā kā Aleksejs Navaļnijs pauda stingru atbalstu protestētājiem Habarovskā un šobrīd notiekošajai demokrātiskajai revolūcijai Baltkrievijā, kas ir arī šīs valsts iedzīvotāju nacionālā atdzimšana; tā kā viņš aicināja atbalstīt Lukašenko režīma upurus un Baltkrievijas nacionālā streika dalībniekus un izmantoja savu plašsaziņas līdzekļu platformu, lai palielinātu sabiedrības informētību par revolucionārajiem notikumiem un to cilvēku miermīlīgiem protestiem, kuri pieprasa pārmaiņas visā Baltkrievijā, kā arī par Lukašenko režīma īstenotajām iedzīvotāju represijām un spīdzināšanu; tā kā Aleksejs Navaļnijs uzskatīja, ka pārmaiņas Baltkrievijā ir iedvesmas avots Krievijas tautai;
J. tā kā politiskas slepkavības un noindēšanas mēģinājumi Krievijā ir sistēmisks ierocis, ko režīms apzināti vērš pret opozīciju; tā kā to vēl vairāk pastiprina iestāžu nevēlēšanās rūpīgi izmeklēt politiski motivētās Annas Poļitkovskas, Borisa Ņemcova, Vladimira Kara-Murzas un citu personu slepkavības un slepkavības mēģinājumus;
K. tā kā Krievijas slepeno dienestu izdarītās politiski motivētās slepkavības un slepkavības mēģinājumi tiešā veidā ietekmē ES iekšējo drošību, jo daudzi no šiem noziegumiem notiek Eiropas teritorijā; tā kā saskaņā ar izmeklēšanas datiem vainīgie ieceļo Šengenas zonā, izmantojot viltotus datus;
L. tā kā Berlīnes universitātes klīnika “Charité” konstatēja Aleksejam Navaļnijam saindēšanos ar holīnesterāzes inhibitoru, kas pazīstams kā neiroparalītiska viela “Novičok”, un šo diagnozi apstiprinājušas arī vairākas neatkarīgas laboratorijas; tā kā “Novičok” ir ķīmiska kaujas viela, kas tika izmantota arī bijušā militārā izlūkdienesta darbinieka Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājumā 2018. gadā Solsberijā (Apvienotā Karaliste);
N. tā kā neiroparalītiskā viela “Novičok” ir instruments, ko Krievijā izmanto militārās struktūras, jo īpaši Galvenais izlūkošanas direktorāts (GRU) un Federālais drošības dienests (FSB); tā kā šādas vielas reglamentē Krievijas tiesību akti; tā kā neiroparalītiskā viela “Novičok” ir ķīmisks ierocis, ko var izstrādāt tikai valstij piederošās militārās laboratorijās un ko nevar iegādāties privātpersonas; tā kā, ja tas tomēr būtu noticis, Krievija būtu pārkāpusi savas starptautiskās juridiskās saistības;
O. tā kā dienā, kad notika Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājums, viņa juristu komanda nekavējoties iesniedza sūdzības Krievijas Izmeklēšanas komitejai, pamatojoties uz Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 105. pantu (slepkavības mēģinājums) un 277. pantu (valstsvīra vai sabiedrībā pazīstamas personas dzīves aizskaršana, kas veikta, lai pārtrauktu personas citādi orientēto politisko darbību vai atriebtos par šādu darbību), un aicināja Krievijas Izmeklēšanas komiteju sākt pienācīgu iekšējo izmeklēšanu;
P. tā kā Izmeklēšanas komiteja nekādi nereaģēja uz iesniegto sūdzību; tā kā 2020. gada 4. septembrī juridiskā komanda iesniedza vēl vienu sūdzību — šoreiz Basmannijas rajona tiesā Maskavā — par Izmeklēšanas komitejas bezdarbību saistībā ar pieprasījumu sākt kriminālizmeklēšanu par Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājumu, taču šī sūdzība arī tika noraidīta; tā kā tādējādi bija izsmelti visi Krievijas iestādēs pieejamie juridiskie pasākumi kriminālizmeklēšanas sākšanai;
Q. tā kā Krievijas valsts kontrolētie informācijas dienesti mēģina slēpt Krievijas iestāžu iesaistīšanos Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumā, izplatot dezinformāciju un novirzot uzmanību no pastāvīgiem Krievijas pārkāpumiem cilvēktiesību un demokrātijas jomā;
R. tā kā 2020. gada 13. septembra reģionālajās vēlēšanās Krievijā tika saņemts rekordliels skaits sūdzību par rezultātu viltošanu; tā kā pilsētās, kurās Aleksejs Navaļnijs atradās pirms noindēšanas mēģinājuma (Novosibirska un Tomska), viņa viedā balsošanas sistēma izrādījās efektīva un palīdzēja uzvarēt prezidenta V. Putina kandidātus;
S. tā kā ārvalstu pilsoņu, tostarp 2018. gada Saharova balvas laureāta Oļega Sencova un daudzu citu personu iebiedēšana, apcietināšana un turēšana ieslodzījumā Krievijā ir starptautisko tiesību pārkāpums,
1. stingri nosoda Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumu, izmantojot neiroparalītisku ķīmisku kaujas vielu “Novičok”, kā arī visas iepriekšējās politiski motivētās Krievijas pilsoņu slepkavības un slepkavības mēģinājumus; uzskata, ka Krievijas iestādes ir iesaistītas šajos noziegumos un ir atbildīgas par tiem, par ko liecina arī to nevēlēšanās veikt rūpīgu un patiesu izmeklēšanu un centieni aizsargāt par šiem noziegumiem atbildīgās personas no tiesas;
2. atgādina, ka Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājums ir daļa no sistēmiskiem centieniem iebiedēt un apklusināt Krievijā visus disidentus; norāda, ka ir nopietni iemesli uzskatīt, ka šis konkrētais gadījums tika plānots jau iepriekš augstākajā vadības līmenī ar nepārprotamu motīvu atbrīvoties no veiksmīga opozīcijas līdera, kas aktīvi pauž savu viedokli un ir nopietns drauds režīmam;
3. atgādina, ka Alekseja Navaļnija gadījums ir viens no elementiem apzinātā Krievijas politikā, kas vērsta uz maldināšanu, nestabilitātes un haosa izplatīšanu, savas ietekmes un dominējošā stāvokļa atjaunošanu un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības graušanu;
4. prasa nekavējoties sākt starptautisku izmeklēšanu (iesaistot ES, ANO, Eiropas Padomi, to sabiedrotos un OPCW) par Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājumu (kopā ar izmeklēšanu par Baltkrievijas īpašajiem policijas spēkiem (OMON)) un izveidot Eiropas Parlamenta pastāvošajās struktūrās platformu, lai veicinātu šo procesu, un aicina OPCW veikt detalizētu izmeklēšanu par Krievijas starptautisko saistību pārkāpumiem šajā jomā;
5. aicina Krievijas vadību un iestādes pieņemt šīs kriminālās darbības sekas un sadarboties jebkādas starptautiskas izmeklēšanas satvarā;
6. aicina dalībvalstis un starptautisko sabiedrību enerģiski reaģēt uz šo sistēmiskas slepkavības mēģinājumu un uzsver, ka bezdarbība tiks uzskatīta par vājumu un mudinās uz turpmāku Kremļa īstenotu vardarbību, iebiedēšanu un agresiju pret Rietumu demokrātijas vērtībām un principiem; uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt modrai attiecībā uz Kremļa aprēķināto cinismu, kas tiek attēlots kā neparedzama rīcība;
7. aicina ES pēc iespējas drīzāk izveidot sarakstu ar tālejošiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Krieviju un pastiprināt spēkā esošās sankcijas pret Krieviju;
8. aicina Krievijas valdību izbeigt bieži izmantoto tiesu sistēmas īstenoto un politisko represiju taktiku un nekavējoties atbrīvot opozīcijas locekļus un vadītājus, politieslodzītos, neatkarīgos žurnālistus, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un ārvalstu pilsoņus;
9. aicina dalībvalstis saskaņot savu nostāju attiecībā uz Krieviju un paust vienotu nostāju divpusējos un daudzpusējos dialogos ar Krievijas iestādēm;
10. atkārtoti norāda, ka ir steidzami jāsāk pamatīgs un stratēģisks ES un Krievijas attiecību pārvērtējums, kas ietvertu šādus principus:
a) aicina PV/AP sagatavot piecu ES principu pārskatīšanu attiecībām ar Krieviju un izstrādāt padziļinātu pārskatu par ES stratēģisko politiku attiecībā uz Krieviju, kas būs atkarīga no tā, kā Krievijas vadība un varas iestādes turpmāk ievēros demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības;
b) aicina dalībvalstis turpināt Krievijas izolēšanu starptautiskos forumos (piemēram, G7 un citos formātos) un kritiski pārskatīt ES sadarbību ar Krieviju, izmantojot dažādas ārpolitikas platformas;
c) aicina Padomi par prioritāti noteikt tāda ES cilvēktiesību sankciju mehānisma apstiprināšanu un īstenošanu tuvākajā nākotnē, kas līdzinātos Magņitska gadījumā piemērotajam mehānismam un kas ietvertu personu sarakstu un varētu ietvert arī nozaru sankcijas, kas vērstas pret Krievijas režīmu;
d) aicina dalībvalstis un ES iestādes nekavējoties apturēt projektu Nord Stream 2 līdz brīdim, kamēr Krievija nebūs mainījusi savu agresīvo politiku starptautiskajā arēnā, un, ja tas nenotiks, pilnībā pārtraukt šo projektu;
e) aicina Padomi pieņemt ES stratēģiju, lai atbalstītu Krievijas disidentus, nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus/reportierus, pilnībā izmantojot cilvēktiesību aizstāvju mehānismus, radot papildu iespējas Krievijas jauniešiem studēt ES un palīdzot izveidot trimdas Krievijas augstskolu kādā no dalībvalstīm;
f) aicina Padomi nekavējoties sākt ES stratēģijas gatavošanu turpmākajām attiecībām ar demokrātisku Krieviju un pieņemt to, ietverot tajā plašu stimulu un nosacījumu piedāvājumu, lai stiprinātu vietējās tendences virzībā uz brīvību un demokrātiju;
11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, EDSO un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.