Procedūra : 2020/2793(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0309/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0309/2020

Debates :

PV 05/10/2020 - 21
CRE 05/10/2020 - 21

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0264

<Date>{02/10/2020}2.10.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0309/2020</NoDocSe>
PDF 198kWORD 60k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Eiropadomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,</TitreRecueil>


<Titre>par tiesiskumu un pamattiesībām Bulgārijā</Titre>

<DocRef>(2020/2793(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Juan Fernando López Aguilar</Depute>

<Commission>{LIBE}Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0309/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesiskumu un pamattiesībām Bulgārijā

(2020/2793(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6., 7., 9. un 10. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

 ņemot vērā Komisijas 2006. gada 13. decembra Lēmumu, ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Bulgārijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību[1], attiecīgos gada ziņojumus par laikposmu no 2007. gada līdz 2019. gadam un Komisijas 2019. gada 22. oktobra ziņojumu par Bulgārijas progresu sadarbības un pārbaudes mehānisma (SPM) ietvaros (COM(2019)0498),

 ņemot vērā Eiropas pusgada Bulgārijai adresētos ieteikumus, kas publicēti 2020. gada 20. maijā (COM(2020)0502),

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 5. novembra spriedumu lietā Kolevi / Bulgārija[2],

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 1. jūlija spriedumu lietā Dimitrov un citi / Bulgārija[3],

 ņemot vērā Venēcijas komisijas 2019. gada 9. decembra atzinumu par Bulgārijas Kriminālprocesa kodeksa un Likuma par tiesu sistēmu grozījumu projektu attiecībā uz kriminālizmeklēšanu pret augstākajiem tiesnešiem,

 ņemot vērā Venēcijas komisijas 2017. gada 9. oktobra atzinumu par Bulgārijas Likumu par tiesu sistēmu,

 ņemot vērā Venēcijas komisijas un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2017. gada 19. jūnija kopīgo atzinumu par grozījumiem Bulgārijas Vēlēšanu kodeksā,

 ņemot vērā Venēcijas komisijas 2015. gada 23. oktobra atzinumu par projektu tiesību aktam, ar kuru paredz grozīt un papildināt Bulgārijas Republikas konstitūciju (tiesu sistēmas jomā),

 ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2020. gada 3. septembra lēmumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi lietās S.Z. / Bulgārija un Kolevi / Bulgārija,

 ņemot vērā partnerorganizāciju gada ziņojumu par 2020. gadu Eiropas Padomes platformai žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanai,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2019. gada 27. jūnija Rezolūciju 2296 (2019) par dialogu ar Bulgāriju pēc uzraudzības,

 ņemot vērā Eiropas Padomes rīcību pret ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) 2019. gada 6. decembra ziņojumu par Bulgāriju,

 ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres 2020. gada 3. septembra paziņojumu par policijas vardarbību pret žurnālistiem Bulgārijā un viņas ziņojumu pēc vizītes Bulgārijā 2019. gada 25.–29. novembrī,

 ņemot vērā EDSO pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos 2020. gada 18. marta paziņojumu par brutālo uzbrukumu Bulgārijas žurnālistam Slavi Angelov,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Starptautisko nevalstisko organizāciju konferences priekšsēdētāja 2020. gada 9. jūlija paziņojumu par ierosinātajiem grozījumiem Bulgārijas Likumā par bezpeļņas juridiskajām personām,

 ņemot vērā ANO īpašo referentu rasisma un minoritāšu jautājumos 2020. gada 13. maija kopīgo paziņojumu,

 ņemot vērā paziņojumu, ko 2019. gada 21. oktobrī sniedza ANO īpašā referente jautājumos par vardarbību pret sievietēm, tās iemesliem un sekām,

 ņemot vērā ANO līgumu struktūru nesenos noslēguma apsvērumus par Bulgāriju,

 ņemot vērā 2020. gada 17. augustā iesniegto priekšlikumu par jaunu konstitūciju Bulgārijas Republikai,

 ņemot vērā 2018. gada 3. maija rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību Eiropas Savienībā[4],

 ņemot vērā 2020. gada 5. oktobra rezolūciju par tiesiskumu un pamattiesībām Bulgārijā,

 ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 2020. gada 10. janvārī notikušo diskusiju par stāvokli saistībā ar SPM,

 ņemot vērā viedokļu apmaiņu, ko veica Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa, kuru 2019. gada 5. septembrī izveidoja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, jo īpaši viedokļu apmaiņu, kas notika 2020. gada 28. augustā par stāvokli Bulgārijā,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība (Līguma par Eiropas Savienību 2. pants);

B. tā kā tiesiskums un demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un ES Līgumos un starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos iestrādāto vērtību un principu ievērošana ir Savienības un tās dalībvalstu pienākumi, kas ir jāpilda;

C. tā kā LES 6. panta 3. punktā ir apstiprināts, ka pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārīgo principu pamats;

D. tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta un tajā ietvertie principi ir daļa no Savienības primārajiem tiesību aktiem;

E. tā kā Pamattiesību hartas 11. pantā un ECTK 10. pantā ir noteiktas tiesības uz vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu;

F. tā kā tiesu iestāžu neatkarība ir būtiska prasība demokrātiskajam varas dalīšanas principam un ir nostiprināta LES 19. panta 1. punktā, Pamattiesību hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā;

G. tā kā Savienība darbojas, pamatojoties uz pieņēmumu par savstarpēju paļāvību, ka dalībvalstis ievēro demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kuras noteiktas ECTK un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

H. tā kā tiesiskums ir viena no kopējām vērtībām, kas ir Savienības pamatā, un priekšnoteikums visas Savienības efektīvai darbībai, un tā kā saskaņā ar Līgumiem Komisija kopā ar Parlamentu un Padomi ir atbildīga par tiesiskuma kā Savienības pamatvērtības ievērošanas garantēšanu un Savienības tiesību, vērtību un principu ievērošanas nodrošināšanu;

I. tā kā vienas dalībvalsts sistemātiska atteikšanās ievērot Eiropas Savienības pamatvērtības un Līgumus, kuriem tā ir brīvi pievienojusies, ietekmē un apdraud Savienību kopumā; tā kā reakcijas trūkums uz šāda veida situāciju apdraudētu Savienības uzticamību;

J. tā kā Venēcijas komisija un EDSO ODIHR ir konstatējuši, ka Bulgārijas vēlēšanu kodekss kavē valodu daudzveidību un ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu balsstiesības[5];

K. tā kā pēdējos gados ir ziņots par vairākiem incidentiem saistībā ar naida runas izmantošanu pret minoritātēm, tostarp par to, ka šādi rīkojušies valdības ministri; tā kā parlamentārā imunitāte tiek sistemātiski izmantota, lai aizsargātu Bulgārijas Nacionālās asamblejas locekļus no atbildības par naidīgiem izteikumiem[6];

L. tā kā pēdējos gados ir pieauguši ziņojumi par Savienības līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu Bulgārijā un tie būtu rūpīgi jāizmeklē; tā kā pēdējos mēnešos Bulgārijas iedzīvotāji ir bijuši liecinieki daudziem augsta līmeņa korupcijas gadījumiem, no kuriem daži ir tieši saistīti ar premjerministru; tā kā arī pēdējo mēnešu laikā starptautiskie plašsaziņas līdzekļi ir vairākkārt ziņojuši par iespējamām saiknēm starp noziedzīgajiem grupējumiem un valsts iestādēm Bulgārijā;

M. tā kā šie atklājumi ir izraisījuši plašas demonstrācijas un pilsoniskās sabiedrības protestus, kas ir turpinājušies nepārtraukti vairāk nekā trīs mēnešus, un Bulgārijas iedzīvotāji ir pauduši aicinājumu nodrošināt taisnīgumu, tiesiskuma ievērošanu un neatkarīgas tiesu iestādes, kā arī viņi protestē pret demokrātijas eroziju un endēmisko korupciju; tā kā protestētāju prasības ietvēra valdības un ģenerālprokurora atkāpšanos, kā arī tūlītējas parlamenta vēlēšanas; tā kā šie protesti esot tikuši pakļauti nesamērīgai tiesībaizsardzības iestāžu vardarbībai;

N. tā kā iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs un tūrisma ministrs no amata atkāpās 2020. gada 15. jūlijā, bet tieslietu ministrs atkāpās no amata 2020. gada 26. augustā;

O. tā kā premjerministrs ir paziņojis, ka pēc Lielās nacionālās asamblejas vēlēšanām viņš atkāpsies no amata[7];

P. tā kā joprojām pastāv nopietnas bažas par korupcijas apkarošanu Bulgārijā; tā kā tas draud iedragāt iedzīvotāju uzticēšanos valsts iestādēm;

Q. tā kā saskaņā ar 2020. gada jūnijā publicēto īpašo Eirobarometra aptauju par ES pilsoņu attieksmi pret korupciju 80 % aptaujāto Bulgārijas iedzīvotāju uzskatīja korupciju par plaši izplatītu savā valstī un 51 % uzskatīja, ka korupcija pēdējos trīs gados ir palielinājusies;

R. tā kā saskaņā ar 2020. gada Pasaules tiesiskuma projekta tiesiskuma indeksu Bulgārija ir 53. vietā no 128 valstīm un Savienības kontekstā ierindojas priekšpēdējā vietā; tā kā saskaņā ar Transparency International 2019. gada korupcijas uztveres indeksu, kas publicēts šā gada sākumā, Bulgārija ir Savienības reģiona valstu saraksta apakšdaļā un ieņem 74. vietu pasaulē;

S. tā kā dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska nozīme atvērtas un plurālistiskas sabiedrības veicināšanā, sabiedrības līdzdalības sekmēšanā demokrātijas procesā un valdību pārskatatbildības stiprināšanā; tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvība Bulgārijā pasliktinās, par ko liecina valsts reitings “Reportieri bez robežām” publicētajos ziņojumos; tā kā 2020. gada aprīļa beigās publicētajā 2020. gada Pasaules preses brīvības indeksā Bulgārija ieņem 111. vietu pasaulē un pēdējo vietu ES dalībvalstu vidū ieņem trešo gadu pēc kārtas; tā kā Eiropas Padomes platforma žurnālistikas aizsardzībai un žurnālistu drošības veicināšanai ietver trīs 1. līmeņa brīdinājumus par nopietniem un kaitējošiem plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumiem, par kuriem Bulgārijas varas iestādes vēl nav sniegušas atbildi;

T. tā kā Bulgārijai joprojām ir daudzas institucionālas nepilnības, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, nepilnības, ko Komisija gadu gaitā ir atzinusi savos ziņojumos saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (SPM); tā kā pēdējā SPM ziņojumā, kas publicēts 2019. gada 22. oktobrī, Komisija tomēr konstatēja, ka progress, ko Bulgārija ir pierādījusi saskaņā ar SPM, ir pietiekams, lai izpildītu saistības, ko tā uzņēmās pēc pievienošanās Savienībai, un tāpēc ieteica atcelt uzraudzības mehānismu; tā kā pēc tam, kad Komisija būs ņēmusi vērā Parlamenta un Padomes apsvērumus, tai joprojām būs jāpieņem galīgais lēmums par SPM atcelšanu; tā kā prezidenta Sassoli vēstulē pausts atbalsts SPM atcelšanai, bet uzsvērta nepieciešamība īstenot un izpildīt saistības un reformas un uzsvērta situācija tiesu iestāžu neatkarības, korupcijas un plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā;

U. tā kā jaunajam visaptverošajam demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismam, ko atbalsta Parlaments un kura gada uzraudzības cikls vienādi attiektos uz visām dalībvalstīm, būtu jāaptver visas LES 2. pantā noteiktās vērtības un galu galā jāaizstāj SPM Rumānijai un Bulgārijai,

1. pauž dziļu nožēlu par to, ka notikumu attīstība Bulgārijā ir būtiski pasliktinājusi tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību, tostarp tiesu iestāžu neatkarības, varas dalīšanas, korupcijas apkarošanas un plašsaziņas līdzekļu brīvības, ievērošanu; pauž solidaritāti ar Bulgārijas iedzīvotājiem viņu likumīgajās prasībās un vēlmēs pēc tiesiskuma, pārredzamības, pārskatatbildības un demokrātijas;

2. uzsver, ka ir būtiski svarīgi garantēt to, ka tiek pilnībā ievērotas LES 2. pantā minētās vērtības un nodrošināta Pamattiesību hartā paredzēto pamattiesību ievērošana; aicina Bulgārijas varas iestādes nodrošināt šo vērtību un tiesību pilnīgu un beznosacījumu ievērošanu;

3. ņem vērā priekšlikumu sasaukt Lielo nacionālo asambleju, lai pieņemtu jaunu konstitūciju; uzsver, ka par jebkuru konstitucionālo reformu būtu jārīko padziļinātas un iekļaujošas debates, pamatojoties uz pienācīgu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām, jo īpaši pilsonisko sabiedrību, un tā būtu jāpieņem ar pēc iespējas plašāku vienprātību; ņem vērā vēstuli, ko Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs 2020. gada 18. septembrī nosūtīja Venēcijas komisijas priekšsēdētājam, iesniedzot oficiālu pieprasījumu sniegt ekspertu atbalstu un Venēcijas komisijas atzinumu par Bulgārijas Republikas jaunās konstitūcijas projektu; aicina Bulgārijas iestādes aktīvi censties panākt Venēcijas komisijas un citu attiecīgo starptautisko organizāciju struktūru novērtējumu par attiecīgajiem pasākumiem pirms to galīgās apstiprināšanas;

4. ņem vērā Bulgārijas Vēlēšanu kodeksa grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā; ar bažām norāda, ka Bulgārijas parlaments pašlaik pieņem jaunu vēlēšanu likumu, savukārt kārtējām parlamenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā septiņu mēnešu laikā; aicina Bulgārijas varas iestādes nodrošināt vēlēšanu tiesību aktu pilnīgu atbilstību visiem Venēcijas komisijas un EDSO ODIHR ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz vēlēšanu likuma pamatelementu stabilitāti, kurus nedrīkst grozīt mazāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām;

5. pauž dziļu pārliecību, ka Bulgārijas parlamentam būtu jāuzņemas galvenā loma izpildvaras pārskatatbildības nodrošināšanā un ka tas ir viens no nepieciešamajiem kontroles un līdzsvara pasākumiem, lai saglabātu tiesiskumu; pauž bažas par valdošo vairākuma praksi pārsteidzīgi pieņemt tiesību aktus, bieži vien bez pienācīgām debatēm vai apspriešanās ar ieinteresētajām personām; ņem vērā ļoti zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni Bulgārijas parlamentam[8]; pauž nožēlu par nesen noteiktajiem ierobežojumiem žurnālistiem Nacionālās asamblejas telpās, kuri ierobežo viņu piekļuvi parlamentāriešiem un līdz ar to plašsaziņas līdzekļu iespējas kontrolēt likumdevēja darbu;

6. pauž dziļas bažas par to, ka dažas sistēmiskas problēmas tiesu sistēmā, ko konstatējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Venēcijas komisija, joprojām nav atrisinātas, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par Augstāko tiesu padomi un ģenerālprokuroru, jo īpaši par to, ka nav efektīvu pārskatatbildības mehānismu vai darba kontroles un līdzsvara mehānismu; uzstāj, ka Bulgārijas varas iestādēm ir pilnībā jāievēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra un Venēcijas komisijas un GRECO ieteikumi attiecībā uz tiesu sistēmu, jo īpaši attiecībā uz Augstāko tiesu padomi un ģenerālprokurora statusu, lai nodrošinātu tiesu iestāžu neatkarību; norāda, ka Komisijas 2019. gada 22. oktobra ziņojumā par Bulgārijas panākumiem saskaņā ar SPM ir minēts, ka plašsaziņas līdzekļos ir notikušas plašas debates, dažām ieinteresētajām personām paužot bažas par ģenerālprokurora izvirzīšanas procedūru un galveno kandidātu, un ka ielu protestus organizēja pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

7. pauž bažas par to, ka joprojām netiek veikta augsta līmeņa korupcijas izmeklēšana, kas dotu jebkādus taustāmus rezultātus; norāda, ka korupcija, neefektivitāte un pārskatatbildības trūkums joprojām ir plaši izplatītas problēmas tiesu iestādēs un ka sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai joprojām ir zema, jo tiek uzskatīts, ka tiesneši ir pakļauti politiskam spiedienam un izspriež lietas nevienlīdzīgi; norāda, ka ir palielinājies izmeklēšanu skaits par augsta līmeņa korupciju, tostarp par lietām ar pārrobežu aspektiem, kas sāktas pret augsta ranga amatpersonām un personām ar lielu sabiedrības ieinteresētību; ar bažām norāda uz atšķirībām starp zemākās un augstākās instances tiesu nolēmumiem, kas arī veicina galīgas un efektīvas notiesāšanas trūkumu; norāda, ka ir jāveic nopietna, neatkarīga un aktīva izmeklēšana un jāpanāk rezultāti tādās jomās kā korupcijas apkarošana, organizētā noziedzība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kā arī rūpīgi jāizskata apgalvojumi par augsta līmeņa korupciju pēc audioierakstiem, kas parādījās 2020. gada vasarā, un saistībā ar Apartment-gate un Guesthouse-gate skandāliem, tankkuģu lietu, Rosenets piejūras īpašuma lietu un skandālu saistībā ar iespējamu nelikumīgu naudas pārskaitīšanu no Bulgārijas Attīstības bankas, kuri visi kopā liecina par nopietniem un sistēmiskiem trūkumiem tiesiskuma jomā un korupcijas apkarošanas pasākumu jomā Bulgārijā; turklāt pauž bažas par mazāk izplatītiem tiesiskuma trūkumu piemēriem Bulgārijā, piemēram, attieksmi pret dzīvokļu īpašniekiem Sunset atpūtas vietā Pomorijā; atzinīgi vērtē jaunas vienotas korupcijas apkarošanas aģentūras izveidi Bulgārijā; aicina Bulgārijas varas iestādes nodrošināt, ka aģentūra spēj efektīvi pildīt savus plašos pienākumus, tostarp novērst, izmeklēt un konfiscēt nelikumīgus aktīvus;

8. pauž dziļas bažas par plašsaziņas līdzekļu brīvības būtisko pasliktināšanos Bulgārijā pēdējo desmit gadu laikā; aicina Bulgārijas iestādes veicināt labvēlīgu vidi vārda brīvībai, jo īpaši palielinot plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību un novēršot pārmērīgu plašsaziņas līdzekļu un izplatīšanas tīklu īpašumtiesību koncentrāciju, tostarp pareizi piemērojot spēkā esošo tiesisko regulējumu, kā arī atceļot krimināltiesību normas par neslavas celšanu; uzsver nepieciešamību padarīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvu un pilnvaras neatkarīgākas un efektīvākas; pauž bažas par ziņojumiem par pastāvīgo praksi ietekmēt plašsaziņas līdzekļus, preferenciāli piešķirot Savienības līdzekļus valdībai draudzīgiem plašsaziņas līdzekļiem;

9. norāda, ka žurnālistu aizsardzība ir būtiski svarīga sabiedrības interesēm; aicina Bulgārijas varas iestādes vienmēr nodrošināt žurnālistu aizsardzību un tādējādi aizsargāt viņu neatkarību; stingri nosoda gadījumus, kad pret valdību kritiski noskaņotie žurnālisti ir kļuvuši par nomelnošanas kampaņu mērķi, un aicina Bulgārijas iestādes ierobežot šo nedemokrātisko praksi; pauž nožēlu par vardarbības gadījumiem pret ziņotājiem un viņu tehniskā aprīkojuma iznīcināšanu; mudina Bulgārijas iestādes sākt visaptverošu izmeklēšanu par visiem vardarbības gadījumiem pret žurnālistiem saistībā ar protestiem; aicina Bulgārijas iestādes nodrošināt, ka policijas darbinieki un citas amatpersonas ievēro preses brīvību un ļauj žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem droši atspoguļot demonstrācijas; uzsver, ka valsts aģentu vardarbība ir pretrunā dalībvalstu pienākumam ievērot preses brīvību un aizsargāt žurnālistu drošību[9];

10. aicina Bulgārijas varas iestādes pilnībā un visaptveroši pievērsties visiem brīdinājumiem, kas iesniegti Eiropas Padomes platformā žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanai, un pilnībā ievērot Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres ieteikumus, lai nodrošinātu drošu vidi žurnālistiem Bulgārijā;

11. pauž viennozīmīgu atbalstu Bulgārijas iedzīvotājiem viņu likumīgajās prasībās un vēlmēs pēc tiesiskuma, pārredzamības, pārskatatbildības un demokrātijas; pauž stingru pārliecību, ka miermīlīgas demonstrācijas ir pamattiesības ikvienā demokrātiskā valstī, un atbalsta cilvēku tiesības protestēt miermīlīgi; nosoda jebkāda veida vardarbību pret miermīlīgām demonstrācijām; uzsver, ka vienmēr ir jāievēro vārda brīvība un informācijas brīvība; akcentē, ka vardarbības un nesamērīga spēka izmantošana nav pieņemama; pauž īpašas bažas par apgalvojumiem par spēka lietošanu pret sievietēm un bērniem, tostarp bērniem ar invaliditāti; pauž bažas par nelikumīgajām un pārmērīgajām revīzijām, kas veiktas privātos uzņēmumos, kuri ir publiski pauduši atbalstu protestiem; nosoda vardarbīgo un nesamērīgo policijas intervenci protestu laikā 2020. gada jūlijā, augustā un septembrī; aicina Bulgārijas varas iestādes nodrošināt policijas ātrās reaģēšanas vienību rīcības pārredzamu, objektīvu un efektīvu izmeklēšanu;

12. nosoda Eiropas Cilvēktiesību tiesas konstatētos necilvēcīgos apstākļus Bulgārijas cietumos, tostarp pārpildītību, sliktus sanitāros un materiālos apstākļus, ierobežotas iespējas veikt ārpuskameras darbības, nepietiekamu medicīnisko aprūpi un ilgstošu ierobežojošu brīvības atņemšanas režīmu piemērošanu[10];

13. pauž dziļas bažas par to, ka pēc vairāk nekā 45 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem pret Bulgāriju Bulgārijas iestādes nav izpildījušas savu pienākumu veikt efektīvu izmeklēšanu; uzskata, ka šie atkārtotie trūkumi ir atklājuši sistēmiskas problēmas esamību[11]; uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Padomes 2019. gada ziņojumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu un lēmumu izpildes uzraudzību vēl nav īstenoti 79 nozīmīgi spriedumi pret Bulgāriju;

14. pauž bažas, ka, neraugoties uz vairākām ES direktīvām par aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālajām tiesībām, kā izklāstīts 2009. gada ceļvedī, procesuālās tiesības Bulgārijā netiek pietiekami ievērotas; uzskata, ka tas būtiski ietekmē pamattiesības[12];

15. nosoda visus naida runas, diskriminācijas un naidīguma gadījumus pret romu izcelsmes cilvēkiem, sievietēm, LGBTI un personām, kas pieder pie citām minoritāšu grupām, kas joprojām rada nopietnas bažas; aicina iestādes enerģiski reaģēt uz naida runas gadījumiem, tostarp reaģēt uz augsta līmeņa politiķu pausto naida runu, uzlabot tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju un naida noziegumiem, kā arī efektīvi izmeklēt šādus noziegumus un saukt pie atbildības par tiem; atzinīgi vērtē to, ka tiesu iestādes ir aizliegušas gadskārtējo neonacistu “Lukov March” un ka ir sākta izmeklēšana attiecībā uz to atbalstošo organizāciju “BNU”; aicina Bulgārijas valdību uzlabot sadarbību ar starptautiskiem un vietējiem cilvēktiesību novērotājiem un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi aizsargātu minoritāšu tiesības, jo īpaši tiesības uz vārda brīvību un biedrošanās brīvību, tostarp īstenojot attiecīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus[13]; aicina Bulgārijas varas iestādes un amatpersonas stingri nosodīt visus pret minoritātēm vērstos vardarbības aktus un naida runu;

16. pauž nožēlu par naidīguma gaisotni pret romu izcelsmes cilvēkiem dažās apdzīvotās kopienās, jo īpaši pret tiem, kuriem nācās pamest savas mājas pēc protestiem, kas bija vērsti pret viņu kopienām vairākās apdzīvotās vietās; pauž nožēlu par mobingu pret romiem un viņu vardarbīgo padzīšanu no Voivodinovas apgabala; aicina varas iestādes steidzami risināt skarto personu situāciju; uzskata, ka būtu jāturpina apņēmīgi pasākumi, lai uzlabotu romu izcelsmes iedzīvotāju vispārējo situāciju mājokļu jomā; uzskata, ka ir pilnībā jāizskauž romu izcelsmes bērnu segregācija izglītības jomā; aicina vara iestādes, reaģējot uz Covid-19, pārtraukt naida runu un rasu diskrimināciju pret romu minoritātes pārstāvjiem un pandēmijas laikā pārtraukt policijas operācijas romu apdzīvotās vietās;

17. ņem vērā Konstitucionālās tiesas 2018. gada 27. jūlija nolēmumu par Stambulas konvencijas neatbilstību Bulgārijas Konstitūcijai; pauž nožēlu par to, ka šis lēmums liedz Bulgārijai ratificēt konvenciju; pauž dziļas bažas par to, ka par konvenciju joprojām tiek izplatīts negatīvs un sagrozīts sabiedriskais diskurss, ko veido plaša dezinformācijas un nomelnošanas kampaņa pēc tam, kad vairāki plašsaziņas līdzekļi ar iespējamu saikni ar valdību un opozīcijas partijām sniedza negatīvu atspoguļojumu šajā jautājumā, un vēl jo vairāk satraukumu rada Bulgārijas parlamentā pārstāvēto politiķu un politisko partiju dalība šajās norisēs; pauž bažas par to, ka pastāvīgā negatīvā attieksme pret konvenciju vēl vairāk veicina ar dzimumu saistītas vardarbības riskam pakļauto neaizsargāto grupu stigmatizāciju, kuru situāciju īpaši saasināja Covid-19 un pārvietošanās ierobežošanas pasākumi visā Eiropā, tostarp Bulgārijā, un vēl vairāk pastiprina un veicina ar dzimumu saistītu noziegumu izdarītāju nesodāmības sajūtu; pauž nožēlu par to, ka nesenās izmaiņas Kriminālkodeksā, ar kurām tika ieviesti stingrāki sodi par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, ir izrādījušās nepietiekamas, lai risinātu šīs problēmas sarežģītību un jo īpaši lai to novērstu; tādēļ aicina Bulgārijas varas iestādes uzlabot vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, darīt visu nepieciešamo, lai varētu ratificēt Stambulas konvenciju, un iekļaut iespējami vairāk tādu elementu no konvencijas, kas atbilst tās konstitucionālajai kārtībai, vienlaikus cenšoties rast plašāku risinājumu atlikušajiem elementiem, kā arī palielināt patvēruma vietu skaitu un paplašināt citus sociālos pakalpojumus, kas nepieciešami, lai sniegtu atbalstu no vardarbības ģimenē cietušajiem;

18. uzskata, ka visās jomās gan tiesību aktos, gan praksē ir jālikvidē personu diskriminācija viņu seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ; aicina Bulgārijas varas iestādes grozīt Likumu par aizsardzību pret diskrimināciju, lai īpaši iekļautu dzimumidentitāti kā diskriminācijas pamatu; aicina Bulgārijas varas iestādes grozīt pašreizējo Kriminālkodeksu, lai tajā iekļautu naida noziegumus un naida runu seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, dzimumizpausmes, kā arī dzimumraksturojumu dēļ; aicina Bulgārijas varas iestādes īstenot attiecīgo Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru un šajā kontekstā risināt viena dzimuma dzīvesbiedru un vecāku situāciju, lai nodrošinātu, ka viņi gan uz likuma pamata, gan praksē īsteno savas tiesības uz nediskrimināciju, un izveidot attiecīgu juridisko regulējumu, kas nodrošina vienādas tiesības visiem pāriem;

19. pauž bažas par to, ka personām, kurām var būt vajadzīga starptautiskā aizsardzība, ir liegts ieceļot Bulgārijas teritorijā vai arī šīs personas ir tikušas izraidītas, dažkārt piespiedu kārtā, bez iespējas pieprasīt patvērumu vai individuālu novērtējumu[14]; jo īpaši pauž bažas par Turcijas opozīcijas locekļu satraucošo izraidīšanu, pārkāpjot starptautiskos līgumus un neraugoties uz kompetento Bulgārijas tiesu izdotiem derīgiem tiesu nolēmumiem[15]; aicina Bulgārijas varas iestādes nodrošināt patvēruma tiesību aktu un prakses pilnīgu atbilstību patvēruma acquis un Pamattiesību hartai; aicina Komisiju jautājumu par pārkāpumu procedūras uzsākšanu pret Bulgāriju noteikt par prioritāti;

20. pauž dziļas bažas par ierosinātajiem grozījumiem Likumā par bezpeļņas juridiskajām personām, kas radītu ļoti naidīgu vidi tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir sabiedriskā labuma statuss un kuras saņem ārvalstu finansējumu, un kas varētu būt pretrunā biedrošanās brīvības principam un tiesībām uz privāto dzīvi[16]; mudina Bulgārijas varas iestādes rūpīgi apsvērt Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru šajā jomā;

21. norāda, ka Bulgārija ir uzrādījusi zināmu progresu SPM ietvaros; aicina Bulgārijas valdību, turpinot savu saistību izpildi, sadarboties ar Komisiju saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kā noteikts LES; aicina Bulgārijas varas iestādes atturēties no jebkādu tādu vienpusēju reformu veikšanas, kas apdraudētu tiesiskuma ievērošanu, jo īpaši tiesu varas neatkarību un varas dalīšanu; norāda, ka Komisija ir norādījusi, ka tā vēl neatcels Bulgārijai paredzēto SPM; aicina Komisiju SPM ietvaros turpināt uzraudzīt tiesu sistēmas reformu un cīņu pret korupciju Bulgārijā, kamēr vēl nav ieviests pilnībā funkcionējošs demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas uzraudzībai paredzēts mehānisms, kas būtu vienādi piemērojams visām dalībvalstīm; turklāt aicina Komisiju vajadzības gadījumā izmantot citus pieejamos instrumentus, tostarp pienākumu neizpildes procedūras, tiesiskuma mehānismu un budžeta instrumentus, tiklīdz tie būs pieejami;

23. uzsver, ka Bulgārijas valdībai sadarbībā ar Komisiju ir jānodrošina stingrāka kontrole pār to, kā tiek tērēti Savienības līdzekļi, un nekavējoties jānovērš bažas, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai palielinātu ar valdošo partiju saistīto aprindu labklājību;

24. atkārto savu nostāju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs[17], tostarp vajadzību aizsargāt saņēmēju tiesības, un aicina Padomi pēc iespējas ātri sākt iestāžu sarunas;

25. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un ANO.

 

[1] OV L 354, 14.12.2006., 58. lpp.

[2] Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 5. novembra spriedums lietā Kolevi / Bulgārija (pieteikuma Nr. 1108/02).

[3] Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 1. jūlija spriedums lietā Dimitrov un citi / Bulgārija (pieteikums Nr. 77938/11).

[4] OV C 41, 6.2.2020., 64. lpp.

[5] Venēcijas komisijas un EDSO ODIHR 2017. gada 19. jūnija kopīgais atzinums par grozījumiem Bulgārijas Vēlēšanu kodeksā, CDL-AD(2017)016.

[6] Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres 2020. gada 31. marta ziņojums pēc viņas vizītes Bulgārijā 2019. gada 25.-29. novembrī, 33. un 38. lpp.

[9] Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres paziņojums “Bulgārijai jāizmeklē policijas vardarbība pret žurnālistiem”, Strasbūra, 2020. gada 3. septembris.

[10] Sk. 2015. gada 27. janvāra spriedumu lietā Neshkov un citi / Bulgārija (pieteikumi Nr. 36925/10, 21487/12, 72893/12, 73196/12, 77718/12 un 9717/13); 2017. gada 12. maija spriedumu lietā Simeonovi / Bulgārija (pieteikum Nr. 21980/04); 2016. gada 21. janvāra spriedumu lietā Boris Kostadinov / Bulgaria (pieteikums Nr. 61701/11); 2017. gada 29. jūnija spriedumu lietā Dimcho Dimov / Bulgārija (Nr. 2) (pieteikums Nr. 77248/12); 2015. gada 17. novembra spriedumu lietā Dimitrov un Ridov / Bulgārija (pieteikums Nr. 34846/08) un 2017. gada 5. oktobra spriedumu lietā Kormev / Bulgārija (pieteikums Nr. 39014/12).

[11] Sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 3. marta spriedums lietā S.Z. / Bulgārija (pieteikums Nr. 29263/12).

[12] Sk. jaunākos Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai ziņojumus par periodiskajiem apmeklējumiem.

[13] 2006. gada 19. janvāra spriedums lietā The United Macedonian Organisation Ilinden un citiBulgārija (pieteikums Nr. 59491/00); 2011. gada 18. oktobra spriedums lietā The United Macedonian Organisation Ilinden un citi / Bulgārija (Nr. 2) (pieteikums Nr. 34960/04); 2018. gada 11. janvāra spriedums lietā United Macedonian Organisation Ilinden un citi / Bulgārija (Nr. 3) (pieteikums Nr. 29496/16); un 2018. gada 11. janvāra spriedums lietā Yordan Ivanov un citi / Bulgārija (pieteikums Nr. 70502/13).

[14] ANO Cilvēktiesību komiteja, noslēguma secinājumi par Bulgārijas ceturto regulāro ziņojumu, 2018. gada 15. novembris, 29. un 30. punkts;

[15] Eiropas Cilvēktiesību tiesa (pieteikums tiek skatīts), Abdullah Büyük / Bulgārija (pieteikums Nr. 23843/17); ASV Valsts departaments, Demokrātijas, cilvēktiesību un darba birojs, Bulgārija, 2016. gada ziņojums par cilvēktiesībām, 16. lpp.

[16] Eiropas Padome, Starptautisko nevalstisko organizāciju konferences priekšsēdētāja paziņojums “Ierosinātie grozījumi Bulgārijas Likumā par bezpeļņas juridiskajām personām rada bažas”, 2020. gada 9. jūlijs.

[17] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0349.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 6. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika