Procedūra : 2020/2764(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0310/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0310/2020

Debates :

PV 05/10/2020 - 24
CRE 05/10/2020 - 24

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0267

<Date>{02/10/2020}1.10.2020</Date>
<NoDocSe>B9-0310/2020</NoDocSe>
PDF 194kWORD 58k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B9-0018/2020 un B9-0019/2020, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Jaunatnes garantiju</Titre>

<DocRef>(2020/2764(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Lucia Ďuriš Nicholsonová</Depute>

<Commission>{EMPL}Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0310/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Jaunatnes garantiju

(2020/2764(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 145., 147. un 149. pantu,

 ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP), ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izsludināja 2017. gada novembrī, un jo īpaši tā 4. principu “Aktīvs atbalsts nodarbinātībai”,

 ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 17.-21. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006[1],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) 2015/779, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1304/2013 attiecībā uz Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas atbalstītajām darbības programmām izmaksāto papildu sākotnējo priekšfinansējuma summu[2],

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 8. jūlija Lēmumu (ES) 2019/1181 par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[3],

 ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi[4],

 ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašos ziņojumus Nr. 3/2015 “ES garantija jauniešiem: sperti pirmie soļi, bet gaidāmi īstenošanas riski”, Nr. 17/2015 “Komisijas atbalsts rīcības grupām jauniešu nodarbinātības veicināšanai: ESF finansējums pārvirzīts, bet nepietiekama koncentrēšanās uz rezultātiem” un Nr. 5/2017 “Jauniešu bezdarbs: vai ES politikas virzieniem ir bijusi nozīme? Garantijas jauniešiem shēmas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas novērtējums”,

 ņemot vērā Starptautiskā Darba biroja (SDO) darba dokumentu Nr. 4/2015 “Programma “Garantija jauniešiem” Eiropā: iezīmes, īstenošana un sarežģījumi” un Eurofound 2015. gada ziņojumu “Jauniešu sociālā iekļaušana”,

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu “Jauniešu nodarbinātības atbalsts —  tilts uz darbvietām nākamajai paaudzei” (COM(2020)0276),

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam “Tilts uz nodarbinātību — Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un ar ko aizstāj Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (COM(2020)0277)) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2020)0124), kas tam pievienots,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija” (COM(2018)0269) un Padomes 2018. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam[5],

 ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. oktobra paziņojumu “Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem” (COM(2016)0646) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0323), kas tam pievienots,

 ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem[6],

 ņemot vērā 2018. gada 18. janvāra rezolūciju par jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu dalībvalstīs[7],

 ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par ES garantijas jauniešiem shēmu izdevumu kontroli un šo izdevumu lietderības uzraudzību[8],

 ņemot vērā 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par Jaunatnes garantiju[9],

 ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par Garantijas jauniešiem stiprināšanu (O-000058/2020 – B8-0018/2020 un O-000059/2020 – B8-0019/2020),

 ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

 ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A. tā kā kopš Garantijas jauniešiem izveides 2013. gadā tā ir radījusi iespējas un palīdzējusi vairāk nekā 24 miljoniem jauniešu atrast darbu vai piedalīties tālākizglītības, māceklības vai stažēšanās programmā; tā kā pirms Covid-19 krīzes jauniešu (15 līdz 24 gadu vecumā) bezdarba līmenis bija samazinājies līdz vidēji 14,9 % salīdzinājumā ar tā augstāko līmeni (24,4 %) 2013. gadā; tā kā šis līmenis joprojām ir vairāk nekā divreiz augstāks par kopējo bezdarba līmeni (6,5 %); tā kā nestandarta darba izplatība attiecībā uz jauniešiem ir ļoti augsta un visā ES 43,8 % jauniešu ir iesaistīti pagaidu darbā; tā kā jauniešu bezdarba līmenis slēpj lielas atšķirības starp dalībvalstīm; kā piemērus var minēt Spāniju, kur jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem tas ir 40,8 % (2020. gada jūnijā) un Grieķiju, kur tajā pašā vecuma grupā tas ir 33,6 % (2020. gada aprīlī); tā kā pārāk daudzi jaunieši strādā nestabilu darbu un pārāk daudziem jauniešiem ir jāpamet savs reģions vai sava valsts, lai atrastu pienācīgu darbu;

B. tā kā ir atzīts, ka Garantija jauniešiem ir stimulējusi strukturālo reformu īstenošanu dalībvalstu valsts nodarbinātības dienestos un izglītības sistēmās; tā kā sākotnējos posmos tā dalībvalstīs tika īstenota diezgan lēni un nevienmērīgi un ieinteresētās personas un jaunieši uzsvēra vairākas nepilnības tās izstrādē un praktiskajā darbībā; tā kā savā īpašajā ziņojumā Nr. 5/2017 Eiropas Revīzijas palāta kritizēja tās ierobežoto progresu, secinot, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas devums Garantijas jauniešiem mērķu sasniegšanā piecās apmeklētajās dalībvalstīs revīzijas laikā bija ļoti ierobežots, kā arī to, ka vairāk nekā trīs gadus pēc Padomes ieteikuma pieņemšanas panāktais rezultāts nepiepildīja sākotnējās gaidas, kas tika paustas, uzsākot Garantiju jauniešiem, kuras mērķis bija četru mēnešu laikā sniegt kvalitatīvu piedāvājumu visiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu; tā kā Komisija un dalībvalstis ir pakāpeniski veikušas korekcijas un uzlabojušas konsultācijas par programmu, padarot Garantiju jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu par būtiski svarīgiem rīkiem cīņā pret jauniešu bezdarbu Eiropas Savienībā;

C. tā kā cīņa pret jauniešu bezdarbu ir politiska prioritāte, kas ir kopīga Parlamentam, Komisijai un dalībvalstīm un kas veicina ar ilgtspējīgu izaugsmi un kvalitatīvām darbvietām saistītā Savienības mērķa sasniegšanu, kā arī ir saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru;

D. tā kā Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen arī savās politiskajās prioritātēs ir paziņojusi, ka vēlas pārveidot Garantiju jauniešiem par pastāvīgu instrumentu cīņā pret jauniešu bezdarbu un ka tai vajadzētu piešķirt lielāku budžetu un ieviest regulāru ziņošanu par tās īstenošanu, lai nodrošinātu, ka šis instruments sniedz solītos rezultātus ikvienā dalībvalstī;

E. tā kā Covid-19 pandēmija ir izraisījusi vēl nepieredzētu ekonomikas un sociālo krīzi, kuras rezultātā pieaug bezdarba līmenis ES un miljoniem cilvēku var zaudēt darbu; tā kā 2020. gada jūnijā jauniešu bezdarba līmenis visā ES bija 16,8 % un ir gaidāms, ka tas strauji augs, ņemot vērā to, ka jaunieši ir pakļauti riskam ciest vissmagāk, kā tas bija arī 2008. gada krīzes laikā; tā kā augsts jauniešu bezdarba līmenis kaitē attiecīgajiem indivīdiem, bieži izraisot tā dēvēto “rētu efektu”; tā kā šīs kaitīgās sekas jo īpaši izjutīs tie jaunieši, kas ir ilgstoši bezdarbnieki un kuru skaits arvien pieaug, kā arī sabiedrība kopumā, tāpēc ir vajadzīga izlēmīga un mērķtiecīga politiskā rīcība; tā kā ieguldījumi gados jauno Eiropas iedzīvotāju cilvēkkapitālā palīdzēs stiprināt Eiropas ekonomikas un sabiedrības un padarīt tās iekļaujošākas un noturīgākas; tā kā prasmīgs, radošs un inovatīvs darbaspēks ir konkurētspējīgas Eiropas priekšnosacījums;

F. tā kā ekonomikas krīzes nesamērīgi ietekmē jauniešus[10]; tā kā cīnīties pret Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas krīzi būs būtiski svarīgi, lai novērstu augstu jauniešu bezdarba līmeni; tā kā katrs sestais jaunietis, kurš bija nodarbināts pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, zaudēja darbu vai tika atlaists; tā kā nodarbināto jauniešu darba laiks samazinājās gandrīz par ceturto daļu un divi no pieciem jauniešiem ziņoja par savu ienākumu samazināšanos, turklāt valstīs ar zemākiem ienākumiem tieši jauniešus visvairāk ietekmēja gan darba laika, gan ienākumu samazināšanās;

G. tā kā norobežošanas pasākumi ir izraisījuši pēkšņu pārrāvumu jauniešu formālajā un ikdienējā izglītībā, prakses, stažēšanās un māceklību programmās, kā arī darbvietās, ietekmējot viņu ienākumus, spēju pelnīt un labjutību, tostarp viņu veselību un jo īpaši garīgo veselību; tā kā pret jauniešu bezdarbu vērstajos pasākumos būtu jārisina šīs problēmas daudzdimensionālais raksturs;

H. tā kā pandēmijas sekas īpaši smagi ir skārušas jauniešus ar invaliditāti un pašlaik viņi ir pakļauti vēl lielākam sociālekonomiskās atstumtības riskam; tā kā ir jāievieš mērķorientēti pasākumi, lai atbalstītu viņu integrāciju darba tirgū un nodrošinātu viņu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot, ka viņi nesaskaras ar diskrimināciju vai jebkādiem šķēršļiem, tostarp finansiāliem;

I. tā kā jaunieši ir pakļauti lielākam atlaišanas riskam, jo viņi biežāk strādā neoficiālajā ekonomikā un nestandarta nodarbinātības veidos ar vāju sociālo aizsardzību vai pavisam bez tās un viņiem nav profesionālās pieredzes;

J. tā kā jauniešu vidū ir ļoti augsts nestandarta darba, piemēram, platformu vai gadījuma darbu, līmenis un nestandarta darbs sniedz vājāku darbvietas drošību un ierobežotu piekļuvi sociālajai aizsardzībai vai to nesniedz vispār, pakļaujot jauniešus lielākam riskam kļūt par bezdarbniekiem krīzes, piemēram, Covid-19, laikā, vienlaikus arī ierobežojot viņu piekļuvi sociālajai aizsardzībai;

K. tā kā ir būtiski svarīgi uzsvērt atšķirību starp bezdarba un neaktivitātes līmeņiem, lai labāk izprastu krīzes ietekmi uz jauniešiem, jo neaktīvās iedzīvotāju daļas pieaugums var arī izraisīt bezdarbnieku skaita statistisku samazināšanos; tā kā vairākas dalībvalstis ir reģistrējušas augstāku neaktīvās iedzīvotāju daļas pieaugumu salīdzinājumā ar bezdarbnieku skaita pieaugumu gan tāpēc, ka krīzes laikā cilvēki ir pārtraukuši darba meklējumus, gan tāpēc, ka tika ieviesti publiski darba tirgus pasākumi, piemēram, saīsināta darba laika shēmas un atlaišanas bloķēšana;

L. tā kā līgumi, kas paredz zemus ienākumus un nestabilu nodarbinātību, fiktīva pašnodarbinātība, pamata sociālās aizsardzības trūkums un ar vecumu saistītas diskriminējošas prakses ir nodarbinātības nosacījumi, ar kuriem saskaras miljoniem jauniešu; tā kā vairumā dalībvalstu ir palielinājies neaktīvo jauniešu līmenis un tā kā šajā periodā ir arī palielinājusies dzimumu nelīdztiesība starp jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu; tā kā daudzi jaunieši svārstās starp nodarbinātību un bezdarbu vai neaktivitāti vai nevar izkļūt no nestabiliem nestandarta nodarbinātības veidiem; tā kā jaunieši vairāk nekā citi ir pakļauti riskam zaudēt darbu automatizācijas dēļ;

M. tā kā satraucošā darba tirgus līdzsvara trūkuma dēļ sievietes, jo īpaši jaunas sievietes, saskaras ar divkāršu diskrimināciju tāpēc, ka ir jaunas un ir sievietes;

N. tā kā pandēmija varētu paplašināt nevienlīdzību sabiedrībā, tostarp digitālo plaisu, kas joprojām ir ievērojama problēma gan ES kopumā, gan dalībvalstīs; tā kā pienācīgas piekļuves platjoslai un piemērotam IT aprīkojumam trūkums jauniešiem kopumā un arī saistībā ar attālinātajām mācībām un tāldarbu varētu izraisīt papildu nevienlīdzību, atstumtību un diskrimināciju;

O. tā kā iepriekšējā krīze apliecināja, ka, nesaņemot kvalitatīvu stažēšanos un darbu, kura pamatā ir rakstiska vienošanās un pienācīgi darba nosacījumi, tostarp iztikas minimums, karjeras konsultācijas, palīdzība un turpmāka apmācība, pastāv liels risks, ka jaunieši būs spiesti samierināties ar nestabilu darbu, atstāt valsti, lai dotos darba meklējumos, vai pieteikties izglītības vai mācību programmās, lai gan viņi meklē pastāvīgu darbu;

P. tā kā Garantijas jauniešiem piedāvājumu zemā kvalitāte ir viens no tās būtiskākajiem trūkumiem; tā kā praksēm, kas paredzētas Garantijā jauniešiem, jābūt ne tikai apmaksātām, bet arī ierobežotām laikā un skaitā, lai jaunieši nenonāktu nebeidzamās un atkārtotās praksēs un netiktu izmantoti kā lēts vai pat bezmaksas darbaspēks bez sociālās aizsardzības un pensijas tiesībām; tā kā pētījumi liecina, ka pašreizējā jauniešu paaudze savu pirmo stabilo darbu atrod pēc tam, kad ir sasnieguši 30 gadu vecumu;

Q. tā kā pašreizējai jauniešu paaudzei ir augstas prasmes; tā kā prasmju apgūšana, pārkvalifikācija un pilnveide nav atbilde uz darbvietu trūkumu jauniešiem; tā kā kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu radīšana savukārt ir veids, kā panākt stabilitāti;

R. tā kā nodarbinātības programmas var ietekmēt bezdarbu, taču nevar aizstāt plašākus centienus veicināt elastīgākus darba tirgus; tā kā šķēršļi darba tirgū īpaši kaitē jauniešiem, paaugstinot bezdarba līmeni un padarot jaunās paaudzes neaizsargātas; tā kā pētījumi[11] ir apliecinājuši, ka ir vajadzīga gan aktīva darba tirgus politika, gan sociālās aizsardzības shēmas, kas balstītas uz nabadzības riska slieksni, lai nepieļautu situāciju, kurā pasākumi vienkārši pārkārto nodarbinātības iespējas kā “nulles summas spēlē” starp neaizsargātu cilvēku apakšgrupām;

S. tā kā 2019. gada dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs dalībvalstis tiek aicinātas turpināt risināt jauniešu bezdarba un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), problēmas, atturot jauniešus no mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas un veicot strukturālus uzlabojumus pārejā no skolas uz darba dzīvi, tostarp pilnībā īstenojot Garantiju jauniešiem;

T. tā kā priekšlikums Padomes ieteikumam par Garantijas jauniešiem stiprināšanu ir balstīts uz pieredzi un atziņām, kas gūtas, kopš 2013. gada īstenojot Garantiju jauniešiem, un tā mērķis ir uzrunāt arvien lielāku jauniešu skaitu, šo vecuma grupu paplašinot un attiecinot uz visiem cilvēkiem vecumā līdz 30 gadiem, lai palīdzētu viņiem attīstīt prasmes un gūt darba pieredzi modernizētas profesionālās izglītības un apmācības sistēmas ietvaros;

U. tā kā nākamajā plānošanas periodā 2021.–2027. gadam Garantiju jauniešiem finansēs no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), kurā tagad iekļauta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, kas ir galvenā programmas “Garantija jauniešiem” finansēšanas programma; tā kā Eiropas Atveseļošanas instruments (Next Generation EU), izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un REACT-EU, sniegs papildu atbalstu jauniešu nodarbinātības pasākumiem; tā kā ieguldījumi izglītībā un apmācībā, kas ir saskaņoti ar divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos, tiks finansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem; tā kā dalībvalstis pēc pieprasījuma un pēc iepriekš noteiktu kritēriju izpildes var saņemt līdzekļus no tehniskā atbalsta instrumenta, ar kuriem finansēt strukturālo reformu sagatavošanas un īstenošanas posmus, citu pasākumu starpā izglītības un apmācības un darba tirgus politikas jomā,

1. atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes ieteikumam par Garantijas jauniešiem pastiprināšanu un Komisijas nodomu ieviest strukturālus uzlabojumus, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no 2008. gada finanšu krīzes un šā instrumenta līdzšinējās īstenošanas; atgādina, ka Padomes ieteikumam nav saistošas ietekmes uz dalībvalstīm; norāda, ka ne visas dalībvalstis ir ievērojušas Padomes ieteikumu, kā rezultātā jaunieši tiek atstāti novārtā; uzskata, ka ir pienācis laiks padarīt Garantiju jauniešiem par saistošu, nevis brīvprātīgu; aicina Komisiju vēlreiz ierosināt garantijas jauniešiem instrumentu, kas būtu saistošs visām dalībvalstīm;

2. uzsver, ka jauniešu bezdarba mazināšanai ir vajadzīga daudzdimensionāla pieeja, kas ietver aktīvu un pasīvu darba tirgus politiku, efektīvu piekļuvi sociālās iekļaušanas pasākumiem un sociālajiem, veselības un mājokļu pakalpojumiem jauniešiem, lai nodrošinātu šādu darbību kvalitāti un ilgtspēju;

3. uzsver, ka pastiprinātai Garantijai jauniešiem būtu jāpārvar uz nodarbināmību balstītās iepriekšējās pieejas nepilnības, un tā būtu jāveido kā ceļš ar mērķi saprātīgā laikā nodrošināt kvalitatīvas un pastāvīgas darbvietas visiem iesaistītajiem jauniešiem; atkārtoti norāda, ka Garantijai jauniešiem nevajadzētu institucionalizēt nestabilu darbu jauniešu vidū, jo īpaši izmantojot netipisku statusu, kas noved pie ārkārtīgi zemām algām, sociālās aizsardzības trūkuma, nodarbinātības drošības trūkuma, viltus pašnodarbinātības un reālas algotas nodarbinātības aizstāšanas ar nestabilu darbu;

4. atzinīgi vērtē to, ka pastiprinātā Garantija jauniešiem aptvers plašāku jauniešu vecuma grupu (no 15 līdz 29 gadiem) un individualizētāka un mērķtiecīgāka pieeja tiks piemērota jauniešiem, kas gan īslaicīgi, gan ilgtermiņā nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET); arī atzinīgi vērtē centienus padarīt Garantiju jauniešiem iekļaujošāku un novērst jebkāda veida diskrimināciju, ieverot nelabvēlīgākā situācijā esošas un neaizsargātas grupas, rasu un etniskās minoritātes, migrantus un bēgļus, jauniešus ar invaliditāti un tos, kuri dzīvo attālos, lauku vai nelabvēlīgākos pilsētu apvidos vai aizjūras teritorijās un salu reģionos; pauž bažas par līdzsvara trūkumu darba tirgū, kurā sievietes kopumā un jo īpaši jaunas sievietes saskaras ar divkāršu diskrimināciju tāpēc, ka ir jaunas un ir sievietes; uzsver, ka Komisijai dzimumu nelīdztiesības jautājumu risināšanā ir jāņem vērā jauno sieviešu vajadzības;

5. atzinīgi vērtē dzimuma aspekta iekļaušanu Garantijā jauniešiem; taču norāda, ka dzimumu nelīdztiesība starp jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, pēdējo gadu laikā ir palielinājusies un ka ģimenes esamība joprojām ir šķērslis jaunu sieviešu nodarbinātībai; aicina dalībvalstis īstenot saistošus pasākumus, lai jaunu darbinieku pieņemšanā novērstu diskrimināciju dzimuma vai ģimenes situācijas dēļ;

6. uzsver to, ka jauniešu grupu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, veido dažādas apakšgrupas, piemēram, jaunieši ar invaliditāti, jaunieši, kas ir bezpajumtnieki, jauni romi, jauni migranti un bēgļi, kam ir dažādas vajadzības un kam būtu jāsniedz īpaši pielāgoti pakalpojumi, piemēram, personu ar invaliditāti gadījumā — garantēti saprātīgi pielāgojumi un darba ienākumu saderība ar pastāvīgiem invaliditātes maksājumiem; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi precīzi dati un piemēroti veidi šo apakšgrupu noteikšanai, kā arī diferencētas pieejas pieņemšana attiecībā pret jauniešiem, kas ilgstoši nemācās, nestrādā un neapgūst arodu un bieži ir auguši nelabvēlīgākos sociālekonomiskajos apstākļos, saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju izglītības, nodarbinātības un citās dzīves jomās, un kuri būtu jāuzrunā, uzsākot efektīvas informējošas programmas; uzsver, ka, lai šīs mērķa grupas sasniegtu, Garantija jauniešiem būtu jāintegrē saskanīgā sociālo un labklājības politikas pasākumu kopumā, piemēram, piekļuvē sociālajam nodrošinājumam, tostarp bezdarba pabalstiem un minimālajiem ienākumiem, bērnu aprūpei, veselības pakalpojumiem, pienācīgam, cenas ziņām pieejamam un piekļūstamam mājoklim, kā arī psiholoģiskajam atbalstam, lai nodrošinātu, ka shēmai var piekļūt visi jaunieši; uzsver, ka Garantijas jauniešiem shēmās ir aktīvi jācīnās pret jebkāda veida diskrimināciju, ar ko saskaras jaunieši;

7. atzinīgi vērtē ieteikumu dalībvalstīm stiprināt agrīnās brīdināšanas sistēmas, lai identificētu jauniešus, kas varētu nonākt NEET situācijā; pauž pārliecību, ka pienācīgi veiktas novēršanas darbības, piemēram, prasmju novērtējumi un karjeras konsultēšana, vēršot uzmanību uz to, lai palīdzētu izglītību priekšlaicīgi pametušajiem iegūt nodarbinātību vai izglītību, pirms viņi kļūst par bezdarbniekiem, un iekļaujošas un nediskriminējošas vispārējās izglītības nodrošināšana ilgtermiņā varētu samazināt to jauniešu skaitu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu;

8. atbalsta ideju novērtēt visu Garantijā jauniešiem reģistrēto jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, prasmju kopumu, jo īpaši viņu digitālās prasmes, un priekšlikumu uzlabot digitālās, valodu un vispārīgās sociālās prasmes ar sagatavošanās apmācību un veicināt pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, tiecoties uz zaļām prasmēm, uzņēmējdarbības prasmēm un finanšu un karjeras pārvaldības prasmēm, izmantojot individuāli pielāgotas karjeras konsultācijas un ievirzi; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgas neformālās un ikdienējās prasmes; arī aicina vienlaikus ar jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, digitālo prasmju izvērtēšanu izvērtēt viņu digitālā aprīkojuma un interneta pieslēguma situāciju; turklāt uzskata, ka jaunieši, kuri reģistrējas Garantijas jauniešiem shēmās, būtu jāatbalsta sociālo un transversālo prasmju veidošanā, kas ļautu viņiem labāk pārvaldīt pārejas procesu un pielāgoties strauji mainīgajam darba tirgum; uzskata, ka šāda veida pielāgotām darbībām būtu jābūt vērstām uz to, lai mazinātu prasmju neatbilstību darba tirgum; uzskata, ka māceklībām šajā ziņā var būt svarīga nozīme, jo tās sagatavo jauniešus ļoti pieprasītām darbvietām un tādējādi var sekmēt viņu ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū;

9. mudina dalībvalstis nodrošināt, ka visiem jauniešiem, kuri reģistrējas Garantijas jauniešiem shēmās, tiek sniegti kvalitatīvi, daudzveidīgi un pielāgoti darba, apmācības, māceklības vai stažēšanās piedāvājumi, ietverot taisnīgu atalgojumu, un ka nodarbinātības piedāvājumi ir saskaņoti ar attiecīgajiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, nodrošinot tiesības uz taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi darba nosacījumu ziņā, tostarp nodrošinot personu ar invaliditāti vajadzībām pielāgotu darba vidi, piekļuvi sociālajai aizsardzībai un apmācībai, samērīgu pārbaudes laika ilgumu un aizliedzot nestandarta līgumu ļaunprātīgu izmantošanu; uzsver, ka pastiprinātajā Garantijā jauniešiem ietvertajiem piedāvājumiem nekādā gadījumā nebūtu jāveicina sociālais dempings, algu dempings, nodarbinātu personu nabadzība un nestabila situācija jauniešiem; atkārtoti pauž, ka stažēšanās varētu būt daļa no arodizglītības; atgādina, ka stažēšanās līgumi būtu jāslēdz kā rakstiska un juridiski saistoša vienošanās, precizējot stažiera uzdevumus un iekļaujot pienācīgu atalgojumu; uzskata, ka Garantijas jauniešiem mērķim ir jābūt nodarbinātībai un ka stažēšanās nekad nevar būt darbvietas aizstājējs;

10. aicina paredzēt kvalitātes garantiju, lai nodrošinātu, ka visi, kuri ir pabeiguši savu apmācību un/vai izglītību Covid-19 krīzes laikā, var atkārtot/turpināt mācību kursus un/vai māceklību pat pēc diploma iegūšanas un/vai pabeigtas stažēšanās/māceklības, kas pret Covid-19 ieviesto pasākumu īstenošanas laikā varētu būt atcelta, saīsināta vai kādā citā ziņā ierobežota, lai tādējādi novērstu iespējamās nepilnības savā apmācībā;

11. uzsver vajadzību Padomes ieteikumā noteikt skaidrus un saistošus kvalitātes kritērijus un standartus piedāvājumiem un aicina Komisiju izstrādāt kvalitātes satvaru attiecībā uz Garantiju jauniešiem; pauž pārliecību, ka šāds satvars programmu stiprinātu un padarītu to par efektīvāku instrumentu sekmīgai pārejai darba tirgū; aicina Komisiju pārskatīt spēkā esošos Eiropas instrumentus, piemēram, stažēšanās kvalitātes sistēmu un Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, un iekļaut jauniešiem sniegtajiem piedāvājumiem paredzētus kvalitātes kritērijus, tostarp principu par stažieru un praktikantu taisnīgu atalgojumu, piekļuvi sociālajai aizsardzībai, ilgtspējīgu nodarbinātību un sociālajām tiesībām; uzsver, ka šie kritēriji nodrošinātu, ka programma efektīvi palīdz jauniešiem pāriet uz stabilu un kvalitatīvu nodarbinātību un rada jauniešiem visās nozarēs dzimumu aspektā līdzsvarotas iespējas, kas sniedz ilgtermiņa drošību, sociālo aizsardzību, vienlīdzīgus un pienācīgus darba nosacījumus un neveicina nestabilu nodarbinātību; aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt programmas uzņēmējdarbības atbalstam, jo īpaši teritorijās ar vāju rūpniecisko pamatu;

12. mudina Komisiju un dalībvalstis izplatīt labas prakses attiecībā uz sociālajiem ieguldījumiem, lai veicinātu iekļaujošāku sabiedrību un atjaunotu ekonomikas un sociālā progresa līdzsvaru; uzsver, ka ir svarīga gan aktīva darba tirgus politika, gan sociālās aizsardzības shēmas, lai novērstu “nulles summas spēli” vai nodarbinātības pārkārtošanu starp dažādām neaizsargātu cilvēku apakšgrupām, jo īpaši jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu; mudina Komisiju veikt pētījumu, lai izskatītu saikni starp jauniešiem bez sociālās aizsardzības un nestabilu darbu;

13. pauž spēcīgu pārliecību par mērķi uzlabot jauniešu sociālekonomiskos apstākļus, pienācīgi īstenojot pastiprināto Garantiju jauniešiem; atkārtoti pauž nostāju, ka atalgojumam būtu jābūt samērīgam ar konkrētā indivīda paveikto darbu, prasmēm un pieredzi un vajadzību ļaut stažieriem, praktikantiem un mācekļiem nodrošināt sev iztiku darba tirgū ārpus izglītības programmas; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar Parlamentu un saskaņā ar subsidiaritātes principu ierosināt iespējamos veidus, kā ieviest kopēju tiesību aktu instrumentu, lai ES darba tirgū nodrošinātu un īstenotu taisnīgu atalgojumu par stažēšanos, praksi un māceklību; nosoda neapmaksātas stažēšanās, prakses un māceklības izmantošanu, kas ir jauniešu darba ekspluatācijas veids un viņu tiesību pārkāpums;

14. prasa nākamajā plānošanas periodā 2021.–2027. gadam stiprināt Garantijas jauniešiem finansējumu, izmantojot palielinātu ESF+ un pienācīgu tematisko koncentrāciju; uzsver, ka grozītajā Komisijas 2020. gada 28. maija priekšlikumā par ESF+ ir iekļauta prasība, ka dalībvalstis, kurās NEET līmenis 2019. gadā pārsniedza ES vidējo rādītāju, vismaz 15 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir mērķtiecīgām darbībām un strukturālām reformām, lai atbalstītu jauniešu nodarbinātību, profesionālo izglītību un apmācību, jo īpaši saistībā ar Garantijas jauniešiem shēmu īstenošanu; nosoda to, ka Eiropadome savos 2020. gada 21. jūlija secinājumos ievērojami samazināja šo summu līdz 10 %, kas ir pilnīgā pretrunā Eiropas Savienības centieniem ieguldīt jauniešos;

15. atkārtoti pauž 2019. gada 4. aprīlī pirmajā lasījumā pieņemto nostāju, kas ietver papildu prasību, ka visām dalībvalstīm, ne tikai tām, kurās NEET līmenis pārsniedz ES vidējo, vismaz 3 % no ESF+ resursiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, 2021.–2027. gada plānošanas periodā jāiegulda jauniešu bezdarba problēmas risināšanā, jo īpaši saistībā ar Garantijas jauniešiem shēmu īstenošanu;

16. aicina dalībvalstis un Komisiju pārdomāt to, ka NEET līmenis ir vienīgais faktors lēmumos par līdzekļu piešķiršanu; uzskata, ka, lai gan šis līmenis norāda uz to cilvēku skaitu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, no tā pilnībā ir izslēgti daudzi jaunieši, kuri ir nebrīvprātīgā nepilna laika nodarbinātībā, ir pametuši valsti, lai atrastu pienācīgu darbu, strādā nedeklarētu darbu, vai strādā, bet tāpat dzīvo trūkumā;

17. mudina dalībvalstis stingri apņemties pilnībā īstenot Garantiju jauniešiem; uzsver, ka Savienības finansējums papildina valsts budžetu, nevis to aizstāj;

18. atgādina, ka pastiprināta Garantija jauniešiem var būt svarīga, lai palīdzētu dalībvalstīm veikt ieguldījumus saistībā ar Eiropas zaļo kursu, radot nodarbinātības iespējas klimatneitrālā, energoefektīvā un aprites ekonomikā, un sagatavot prasmīgu darbaspēku šīm darbvietām, nodrošinot, ka pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku neviens jaunietis, jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām piederošie, nepaliek novārtā;

19. atkārtoti uzsver nepieciešamību palielināt finansējuma efektīvu izmantošanu; sagaida, ka racionalizētie plānošanas un īstenošanas noteikumi saskaņā ar ESF+ samazinās saņēmēju administratīvās izmaksas, kā arī vienkāršos ziņošanas kārtību; sagaida, ka dalībvalstis rūpīgi tērēs līdzekļus jauniešu programmām, kas veicinās jauniešu nodarbinātību;

20. uzsver, ka ir svarīgi maksimāli izmantot iespējamās sinerģijas starp Garantiju jauniešiem un citiem attiecīgiem ES fondiem un instrumentiem, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismu, Eiropas Garantiju bērniem, Erasmus+, InvestEU, programmu “Apvārsnis Eiropa” un Taisnīgas pārkārtošanās fondu, arī saistībā ar REACT-EU un nacionālajiem atveseļošanas plāniem; šajā saistībā aicina dalībvalstis šajos plānos un savos atveseļošanas un noturības plānos, kā arī REACT-EU piešķirt prioritāti jauniešu nodarbinātības atbalstam; aicina dalībvalstis izmantot SURE resursus, lai atbalstītu pasākumus attiecībā uz gados jaunajiem stažieriem un praktikantiem, piemēram, ienākumu atbalstu un īstermiņa darba shēmas;

21. uzsver, ka Komisijai ir jāuzlabo Garantijas jauniešiem īstenošanas pārraudzība un rezultātu ziņošana, tostarp saņēmēju pārraudzība Garantijas jauniešiem shēmu ietvaros un piedāvājumu īpašību pārraudzība, lai nodrošinātu to atbilstību jaunam kvalitātes standartu satvaram saskaņā ar pastiprināto Garantiju jauniešiem un Garantijas jauniešiem shēmu saņēmēju ilgtermiņa iekļaušanu nodarbinātībā;

22. uzsver, ka uzlabota datu vākšana ir būtiski svarīga saņēmēju ilgtspējīgai integrēšanai darba tirgū un efektīvai Garantijas jauniešiem izmantošanai; mudina Eiropas Revīzijas palātu sagatavot turpmākos ziņojumus par Garantijas jauniešiem shēmu īstenošanu; šajā saistībā uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija veiktu pētījumu, kurā aplūkota saikne starp jauniešiem darbvietās bez sociālās aizsardzības un nestabilu darbu;

23. uzsver, ka Garantijas jauniešiem shēmu efektīvas īstenošanas un stabilu un ilgtspējīgu darbvietu pieejamības uzlabošanas nolūkā ir nepieciešama partnerību stiprināšana un efektīvas koordinācijas nodrošināšana starp Garantijas jauniešiem sniedzējiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, sociālajiem partneriem (darba devējiem un arodbiedrībām), izglītības un apmācības iestādēm, darba ar jaunatni veicējiem, solidaritātes veidotājiem un pilsonisko darbību īstenotājiem, tirdzniecības un amatniecības kamerām, jauniešu organizācijām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp NVO, kuras strādā ar nelabvēlīgākā situācijā esošām personām, un jo īpaši paraugprakšu apmaiņa starp dalībvalstīm; aicina Garantijas jauniešiem shēmu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā iesaistīt minētās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu shēmu efektivitāti; mudina dalībvalstis uzlabot minēto partneru, jo īpaši jauniešu organizāciju, līdzdalību visos Garantijas jauniešiem shēmu pārvaldības posmos un saistītajos ES finansēšanas instrumentos Eiropas, valstu un vietējā līmenī; uzskata, ka partnerībām būtu skaidri jānorāda struktūras un mehānismi jēgpilnai līdzdalībai lēmumu pieņemšanā, ietverot pārredzamu informācijas izpaušanu;

24. pauž pārliecību, ka labi mērķorientētām informētības uzlabošanas kampaņām formātos, kam var piekļūt arī personas ar invaliditāti, un jauniešiem saprotamiem saziņas kanāliem varētu būt noteicoša loma, lai uzrunātu jauniešus un jauniešu organizācijas un paaugstinātu iniciatīvas profilu, un ka īpaši būtu vērts pievērst uzmanību izglītību priekšlaicīgi pametušajiem; uzsver, ka finansējums, cik vien iespējams, būtu tieši jāpiešķir jauniešiem; uzsver, ka efektīvai informējošai politikai ir vajadzīgs pietiekams finansējums un darbinieku spējas, jo īpaši valstu nodarbinātības dienestos (VND), kam ir būtiska loma efektīvā NEET uzrunāšanā, bet kas joprojām izjūt pēc iepriekšējās finanšu krīzes ieviesto stingrās ekonomiskās politikas pasākumu sekas; šajā saistībā mudina dalībvalstis veikt ieguldījumus savos valsts nodarbinātības dienestos, lai nodrošinātu pietiekamus cilvēkresursus un finansiālo atbalstu darbinieku apmācībai un aprīkojumam minēto mērķu sasniegšanai;

25. aicina Komisiju apsvērt ideju par ES tīmekļa portālu, kas būtu īpaši paredzēts stažēšanās un māceklības iespējām ES un redzamā, piekļūstamā un lietotājiem ērtā portālā apkopotu visas spēkā esošās ES iniciatīvas; uzskata, ka šāds portāls būtu pienācīgi jāpopularizē, izmantojot piemērotus kanālus, lai tam pievērstu gados jaunu  Eiropas iedzīvotāju, izglītības iestāžu un uzņēmumu uzmanību visā ES; uzskata, ka portālam būtu jāvirza jaunie talanti turp, kur tie visvairāk ir vajadzīgi, jānorāda jauniešiem uz konkrētām vajadzībām darba tirgū, jāveicina piekļuve saistītajām mācību iespējām, jāuzlabo kopējā nākotnes nodarbinātība ES, jāpalīdz cīnīties pret jauniešu bezdarbu un pārvarēt prasmju nepietiekamību;

26. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

[1] OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.

[2] OV L 126, 21.5.2015., 1. lpp.

[3] OV L 185, 11.7.2019., 44. lpp.

[4] OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

[5] OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.

[6] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.

[7] OV C 458, 19.12.2018., 57. lpp.

[8] OV C 346, 27.9.2018., 105. lpp.

[9] OV C 440, 30.12.2015., 67. lpp.

[10]The impact of the economic crisis on euro area labour markets” (“Ekonomikas krīzes ietekme uz darba tirgiem eurozonā”), Eiropas Centrālās bankas ikmēneša biļetens, 2014. g. oktobris, 49.–68. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 6. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika