Procedūra : 2020/2844(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0355/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0355/2020

Debates :

PV 24/11/2020 - 13
CRE 24/11/2020 - 13

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0332

<Date>{18/11/2020}18.11.2020</Date>
<NoDocSe>B9‑0355/2020</NoDocSe>
PDF 166kWORD 48k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par spriedzes palielināšanos Varošā pēc Turcijas nelikumīgajām darbībām un steidzamo nepieciešamību atsākt sarunas</Titre>

<DocRef>(2020/2844(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Giorgos Georgiou</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0355/2020

B9‑0355/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par spriedzes palielināšanos Varošā pēc Turcijas nelikumīgajām darbībām un steidzamo nepieciešamību atsākt sarunas

(2020/2844(RSP))

Eiropas Parlaments,

 atgādinot par 1979. gada augsta līmeņa vienošanos starp divu Kipras kopienu līderiem,

 ņemot vērā starptautisko tiesību un ANO Statūtu pamatprincipus, kā arī attiecīgās ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijas, īpaši rezolūcijas Nr. 550 (1984. g.) un Nr. 789 (1992. g.),

 ņemot vērā ANO DP 2019. gada 9. oktobra paziņojumu, kurā atgādināts par ANO DP iepriekšējās rezolūcijās noteiktā Famagustas nodalītā sektora (Varošas) statusa nozīmi, kā arī atkārtoti uzsvērts, ka nav pieļaujamas darbības, kuras ir pretrunā minētajām rezolūcijām; ņemot vērā arī ANO DP 2020. gada 9. oktobra deklarāciju, kurā nosodīta Turcijas vienpusējā rīcība — šīs teritorijas daļēja atvēršana 2020. gada 8. oktobrī;

 ņemot vērā iepriekš pieņemto 2012. gada 14. februāra deklarāciju par nodalītā Famagustas sektora atdošanu tā likumīgajiem iedzīvotājiem[1],

 ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas 2008. gada 17. jūlija ziņojumu par faktu vākšanas braucienu uz Kipru 2007. gada 25.–28. novembrī saistībā ar Lūgumrakstu Nr. 733/2004 un tās pašas komitejas 2018. gada 21. novembra ziņojumu par nākamo apmeklējumu 2018. gada 7. un 8. maijā, kā arī minētajos ziņojumos iekļautos ieteikumus,

 ņemot vērā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm 2007. gadā[2], 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm 2008. parlamentārajā gadā[3] un 2019. gada 13. februāra rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2018. gadā[4],

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Komisijas progresa ziņojumiem attiecībā uz Turciju, it īpaši jaunāko 2019. gada 13. marta rezolūciju[5], kurā Turcija aicināta "nodot nodalīto Famagustas sektoru ANO saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 550 un atturēties no darbībām, kas izmaina demogrāfisko līdzsvaru salā, izmantojot nelikumīgu apmetņu veidošanas politiku",

 ņemot vērā neseno 2020. gada 17. septembra rezolūciju par gatavošanos Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas veltīta bīstamajam spriedzes saasinājumam un Turcijas lomai Vidusjūras reģiona austrumu daļā[6], kurā uzsvērts, ka "no turpmākām sankcijām var izvairīties tikai tad, ja noritēs dialogs un patiesa sadarbība, kā arī būs vērojams konkrēts progress uz vietas",

 ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 1. oktobra secinājumus, kuros atkārtoti uzvērta ES apņemšanās pilnīgi ievērot ANO DP rezolūcijas Nr. 550 (1984. g.) un Nr. 789 (1992. g.),

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecīgos paziņojumus, īpaši 2020. gada 13. oktobra deklarāciju, kurā paustas ES bažas par Ankaras lēmumu no 2020. gada 8. oktobra atvērt piekrastes pilsētu Varošu,

 ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumu pēc tikšanās ar abiem līderiem Berlīnē 2019. gada novembrī, kā arī neseno publisko paziņojumu par gatavību iesaistīties jaunos centienos atsākt sarunas, ja vien tas būtu jēgpilni, un ņemot vērā viņa lēmumu nosūtīt uz salu īpašo sūtni Jane Holl Lute, kura līdz šā mēneša beigām piedalīsies izpētes sanāksmēs,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā Famagustas pilsētu Kipras Republikā 1974. gadā ieņēma Turcijas bruņotie spēki un kopš tā laika tā ir nelikumīgi okupēta;

B. tā kā tika nodalīts Famagustas sektors, kurš joprojām ir neapdzīvots un atrodas tiešā Turcijas militāro spēku kontrolē;

C. tā kā ANO uzskata, ka par status quo Varošā atbild Turcija, kas tādējādi ir atbildīga arī par jebkādiem mēģinājumiem mainīt šā sektora statusu, pārkāpjot 1979. gada augsta līmeņa vienošanos un attiecīgās ANO DP rezolūcijas Nr. 550 (1984. g.) un Nr. 789 (1992. g.);

D. tā kā ANO DP rezolūcijā Nr. 550 (1984. g.) teikts, ka ANO DP "uzskata par nepieņemamiem mēģinājumus jebkurā Varošas daļā izmitināt cilvēkus, kas nav tās iedzīvotāji, un aicina nodot šīs teritorijas pārvaldību ANO", un tā kā ANO DP rezolūcijā Nr. 789 (1992. g.) pausts mudinājums, lai īstenotu rezolūciju Nr. 550 (1984. g.) un veicinātu uzticēšanos, kontroli pār Varošu nodot ANO Miera uzturēšanas spēkiem Kiprā;

E. tā kā nodalītā Famagustas sektora atdošana tā likumīgajiem iedzīvotājiem sekmētu centienus visaptveroši noregulēt Kipras problēmu;

F. tā kā Turcija ar Kipras turku kopienas pašreizējā līdera Ersin Tatar atbalstu ir atvērusi daļu Varošas teritorijas, tādējādi pārkāpjot agrākās vienošanās un attiecīgās ANO DP rezolūcijas;

G. tā kā Turcija ir paziņojusi, ka vienpusēji īstenos Varošā dažādus projektus, un draud gatavot šo teritoriju nelikumīgai cilvēku nometināšanai tajā;

H. tā kā Turcijas prezidenta Recep Tayyip Erdoğan 15. novembra apmeklējums Kipras okupētajā teritorijā kopā ar galēji labējās Nacionālās kustības partijas (MHP) līderi Devlet Bahçeli, lai "ieturētu pikniku" Varošā, ir ļoti provokatīvs un ir raisījis arī spēcīgu pretreakciju Kipras turku vidū;

I. tā kā daudzi Kipras turki ir protestējuši pret Ankaras un Ersin Tatar mahinācijām un rezultātā ir radusies kampaņa, kuras sauklis ir "#no picnic over pain";

J. tā kā visās līdzšinējās sarunās, tostarp Kipras jautājumam veltītajā Crans-Montana konferencē 2017. gadā, nodalītais Famagustas sektors tika iekļauts tajās teritorijās, kas pēc Kipras problēmas visaptveroša noregulējuma, kura pamatā būtu vienošanās par divu kopienu un divu teritoriju federāciju, jānodod atpakaļ Kipras grieķu kopienas pārvaldībā,

1. kā nelikumīgu nosoda Turcijas rīcību — nodalītā Famagustas sektora daļas atvēršanu — un brīdina, ka nav pieļaujamas Varošas status quo izmaiņas, kas pārkāptu attiecīgās ANO DP rezolūcijas;

2. nosoda Turcijas prezidenta naidu kurinošos izteikumus provokatīvā Varošas apmeklējuma laikā, kas acīmredzami atklāja Ankaras plānus nelikumīgi atsākt slēgtās pilsētas apdzīvošanu, un viņa neslēpto atbalstu paliekošam Kipras sadalījumam;

3. mudina Turcijas valdību atbilstoši nesenajam ANO Drošības padomes aicinājumam atsaukt šo lēmumu un neveikt vienpusējas darbības, kas varētu izraisīt papildu saspīlējumu salā;

4. aicina Turciju rīkoties atbilstoši iepriekš minētajām ANO DP rezolūcijām un ES lēmumiem, kā arī Eiropas Parlamenta rezolūcijām un ziņojumos sniegtajiem ieteikumiem;

5. pauž nopietnas bažas, ka provokatīvā un nelikumīgā Varošas atvēršana ir daļa no Turcijas ilgtermiņa plāna mainīt nekustamā īpašuma tiesību statusu šajā teritorijā un tādējādi mazināt iespēju, ka Varoša tiek atdota, kā paredzēts attiecīgajās ANO DP rezolūcijās, vai atbilstoši visaptverošam Kipras problēmas risinājumam;

6. aicina Turciju neīstenot izteiktos draudus nelikumīgi nometināt Varošā cilvēkus, kas nav tās likumīgie iedzīvotāji, un uzsver, ka arī aicinājums likumīgajiem iedzīvotājiem atgriezties savos īpašumos militāras okupācijas apstākļos būtu uzskatāms par galēju provokāciju, būtu nepieņemams un pārkāptu attiecīgās ANO DP rezolūcijas;

7. uzsver, ka jaunu "notikušu faktu" radīšana apdraud izredzes panākt visaptverošu Kipras problēmas risinājumu, jo šādi tiek pasliktināta situācija uz vietas, padziļināta salas sašķeltība un nostiprināts Kipras paliekošs sadalījums;

8. pauž nožēlu par to, ka arvien lielākais spriedzes saasinājums apdraud izredzes atsākt svarīgās sarunas par visaptverošu Kipras problēmas risinājumu; uzsver, ka tiešas sarunas ANO pārraudzībā ir vienīgā iespēja panākt risinājumu, kas no jauna apvienotu salu un tās iedzīvotājus un cita starpā ļautu normalizēt Kipras un Turcijas attiecības, palielināt izredzes uz ekskluzīvās ekonomikas zonas delimitāciju starp Kipru un Turciju un uzlabot ES un Turcijas attiecības;

9. atkārtoti pauž atbalstu sarunu atsākšanai nolūkā iespējami drīz panākt Kipras problēmas visaptverošu risinājumu, balstoties uz vienošanos par divu kopienu un divu teritoriju federāciju ar vienotu starptautiskas juridiskās personas statusu, vienotu suverenitāti, vienotu pilsonību un abu kopienu politisku līdzvērtību, kā noteikts attiecīgajās ANO DP rezolūcijās, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ES acquis un ievērojot principus, uz kuriem balstās Savienība;

10. atgādina ANO ģenerālsekretāra aicinājumu atsākt sarunas no pozīcijas, kurā tās tika pārtrauktas pēc Crans-Montana konferences 2017. gadā, un attiecīgi balstīt tās uz abu līderu kopīgo 2014. gada deklarāciju, ģenerālsekretāra 2017. gada 30. jūnijā ierosināto sešu punktu satvaru un konferencē sasniegto konverģenci, un aicina Turciju konkrēti apņemties virzīties uz šo mērķi;

11. mudina ES iestādes koordinēt ar Parlamentu centienus pārliecināt Turciju apturēt tās nelikumīgās darbības un atjaunot iepriekšējo stāvokli Varošā, neveikt vienpusējas darbības, kuras papildus pārkāpj Kipras Republikas suverenitāti un suverēnās tiesības vai kuru mērķis ir radīt jaunu "notikušu faktu", pārkāpjot jūras tiesības, un kuras apdraud Kipras atkalapvienošanos saskaņā ar vienošanos; aicina ES iestādes atbalstīt šīs sadarbības pozitīvās perspektīvas;

12. uzsver, ka ES ir gatava uzņemties aktīvu lomu sarunu atbalstīšanā, cita starpā arī pēc sarunu atsākšanas norīkot pārstāvi ANO vidutāja misijā;

13. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai un Turcijai, nodrošinot šā teksta tulkojumu turku valodā.

 

[1] OV C 249E, 30.8.2013., 22. lpp.

[2] OV C 8E, 14.1.2010., 41. lpp.

[3] OV C 184E, 8.7.2010., 12. lpp.

[6] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0230.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 23. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika