Rezolūcijas priekšlikums - B9-0365/2020Rezolūcijas priekšlikums
B9-0365/2020

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas regulas projektu, ar ko attiecībā uz svinu skrotīs mitrājos vai to tuvumā groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)

18.11.2020 - (D064660/06 – 2020/2771(RPS))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu un 4. punkta c) apakšpunktu

Marco Dreosto, Silvia Sardone, Simona Baldassarre, Catherine Griset, Laura Huhtasaari, Danilo Oscar Lancini, Sylvia Limmer, Joëlle Mélin, Luisa Regimenti, Markus Buchheit, Marco Campomenosi, Roman Haider, Herve Juvin, Jean-Lin Lacapelle, Gilles Lebreton, Thierry Mariani, Georg Mayer, Jérôme Rivière, André Rougé, Harald Vilimsky, Marco Zanni
ID grupas vārdā

Procedūra : 2020/2771(RPS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0365/2020
Iesniegtie teksti :
B9-0365/2020
Debates :
Pieņemtie teksti :

B9-0365/2020

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas regulas projektu, ar ko attiecībā uz svinu skrotīs mitrājos vai to tuvumā groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)

(D064660/06 – 2020/2771(RPS))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas regulas projektu, ar ko attiecībā uz svinu skrotīs mitrājos vai to tuvumā groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (D064660/06),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK[1] (“REACH regula”), jo īpaši tās 68. panta 1. punktu,

 ņemot vērā atzinumu, ko 2020. gada 3. septembrī sniegusi REACH regulas 133. pantā norādītā komiteja,

 ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[2],

 ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu un 4. punkta c) apakšpunktu,

Ierobežojuma piemērošanas joma

A. tā kā Komisija ir lūgusi Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) sniegt atzinumu saistībā ar Nolīgumu par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (AEWA), kurā noteikts, ka līgumslēdzējām pusēm pēc iespējas drīz pakāpeniski jāpārtrauc svina skrošu izmantošana medībās mitrājos; tā kā 23 dalībvalstīs jau ir spēkā tiesību akti par svina skrošu izmantošanu mitrājos un pārējām dalībvalstīm nav vajadzīgās infrastruktūras šādu tiesību aktu īstenošanai; tā kā Komisijas regulas projektā nav nošķirtas medījamo dzīvnieku sugas vai šaušanas nolūki, un tā vietā tiek būtiski paplašināta ierobežojuma piemērošanas joma un ieviesti jauni elementi, kas ECHA atzinumā nav pienācīgi aplūkoti[3];

B. tā kā Komisija uzskata, ka, lai uzlabotu izpildi un ņemot vērā tiesībaizsardzības iestāžu grūtības pieķert medniekus skrošu šaušanas brīdī, ierobežojumam būtu jāattiecas arī uz svina skrošu līdznešanu medībās mitrājos neatkarīgi no tā, vai skrotis faktiski tiek izmantotas mitrājā; tā kā daudziem medniekiem vai šāvējiem ir neizbēgami jāšķērso mitrāji ceļā uz šaušanas vietu, līdz ar to faktiski aizliegums tiek attiecināts arī uz teritorijām ārpus mitrājiem, un šāda aizlieguma vienīgais pamatojums ir iespēja nodrošināt izpildi; tā kā izpildes nodrošināšanas vieglums nebūtu pieņemams par pamatu tam, lai ieviestu nesamērīgu Savienības pilsoņu pamattiesību ierobežojumu;

Mitrāju definīcija

C. tā kā mitrāju definīcija ir galvenais faktors, kas garantē ierosinātā ierobežojuma izpildes nodrošināšanu, un ierobežojuma piemērošanas jomai nevajadzētu būt neskaidrai vai nesamērīgai attiecībā pret riska līmeni; tā kā teritorijas apzīmēšanai izmantotā mitrāju definīcija saskaņā ar Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem (Rāmsaras konvencija) ietver visas ūdens teritorijas neatkarīgi no to lieluma, no tā, vai tās ir pastāvīgas vai pagaidu, dabiskas vai mākslīgas, purvs, dumbrājs vai kūdrājs, kas to padara pārāk plaši definētu un neskaidru, lai to piemērotu ierobežojumam par svinu skrotīs, jo šāvējam nav iespējams ticami identificēt šādas ūdens teritorijas svešā vietā vai kamēr ūdens nav redzams vai vienmēr pastāvīgi klātesošs, vai arī atrodoties kūdrājā utt.;

D. tā kā 23 dalībvalstīs jau ir pieņemti tiesību akti par svina skrošu izmantošanu mitrājos un neviena no tām nepiemēro Rāmsaras konvencijas mitrāju definīciju pilnībā, jo pastāv problēmas saistībā ar izpildāmību un atbilstību; tā kā ECHA neieteica pilnībā piemērot Rāmsaras konvencijas mitrāju definīciju, jo tās piemērošana saskaņā ar REACH regulu kļūtu pārāk sarežģīta; tā kā Komisija ierosina ierobežojumam izmantot Rāmsaras konvencijas mitrāju definīciju bez pienācīga pamatojuma, radot juridisku nenoteiktību šāvējiem un sarežģījot ierobežojuma izpildāmību, un daudzos gadījumos padarot ierobežojumu par de facto aizliegumu;

Buferzonas aiz mitrājiem

E. tā kā buferzonas, kurās šaušana ar skrotīm ir pilnībā aizliegta, tiek izmantotas tikai dažās dalībvalstīs precīzi definētās mitrāju teritorijās ar skaidrām robežām; tā kā ECHA savā atzinumā neieteica buferzonas, uzskatot, ka ir pietiekami ierobežot šaušanu ar svina skrotīm, ja izšautās skrotis nonāk mitrājā; attiecīgi ECHA Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC) neizvērtēja buferzonu sociālekonomisko ietekmi vai samērīgumu;

F. tā kā Komisija regulas projektā bez pierādījumiem iekļāva 400 metru buferzonu, kas vēlāk tika grozīta uz 100 metru buferzonu, lai uzlabotu izpildāmību; tā kā šāvējam nav iespējams identificēt buferzonas nepazīstamā apgabalā, ja ūdens nav redzams vai pastāvīgi klātesošs utt., tādējādi ierobežojums kļūst nesamērīgs un daudzās situācijās de facto kļūst par aizliegumu; tā kā buferzonas ieviešana rada juridisku nenoteiktību gan šāvējiem, gan tiesībaizsardzības amatpersonām, vienlaikus arī pārsniedzot ECHA piešķirtās pilnvaras novērtēt svina skrošu izmantošanas mitrājos aizlieguma ietekmi;

Āra šautuves

G. tā kā mednieku un šāvēju mērķī izmantotās āra šautuves parasti atrodas netālu no ūdens, bet Komisijas regulas projektā šīm šautuvēm nav pievērsta pienācīga uzmanība; tā kā vides atļaujas āra šautuvēm var izmantot, lai nodrošinātu vides apdraudējuma jebkādu risku uzraudzību un kontroli, bet vismaz vienā dalībvalstī šādu atļauju vajadzību nosaka tiesību akti; tā kā saskaņā ar Komisijas regulas projektu āra šautuves, kas atrodas ierobežojuma zonā, nav izslēgtas no tā darbības jomas, radot neskaidrības par to, vai šaušanas treniņi šautuvēs arī tiktu ierobežoti, šādā gadījumā pat profesionālajiem un olimpiskajiem sportistiem liedzot praktizēt un sacensties attiecīgajos šaušanas sporta veidos;

H. tā kā šaušanas treniņi šautuvē parasti ir saistīti ar liela skaita skrošu izmantošanu, piesārņojuma risks šajās vietās tiek kontrolēts, bet izmaksas, ko radītu svina skrošu aizstāšana ar citiem piemērotiem materiāliem, būtu nesamērīgi augstas; tā kā svina skrošu aizstāšana ar citiem materiāliem varētu radīt neplānotu ietekmi uz vidi, kas būtu rūpīgi jāizvērtē pirms svina skrošu izmantošanas ierobežošanas; tā kā pāreja uz tērauda skrotīm prasītu lielus infrastruktūras darbus daudzās šautuvēs un šādu izmaiņu izmaksas nav novērtētas sociālekonomiskajā analīzē; tā kā pirms aizliegšanas būtu rūpīgi jāizvērtē visas sociālekonomiskās sekas, ko rada aizliegums šaušanai ar svina skrotīm āra šautuvēs ierosinātajā ierobežojuma zonā, lai pārliecinātos par ierobežojuma samērīgumu;

Dzīvnieku labjutība un bioloģiskā daudzveidība

I. tā kā alternatīvajiem ražojumiem ir atšķirīgs blīvums un cietība, kas nozīmē, ka kinētiskā enerģija tiek pārnesta mazāk efektīvi; tā kā rezultātā brūces vai nu nav nāvējošas, vai tās ir nāvējošas un perforētas, kas palielina dzīvnieku ciešanas un nav savienojamas ar medību mākslu un praksi;

J. tā kā sākotnēji tika uzskatīts, ka volframs ir nemobils vidē, un tādēļ tika atbalstīta tā izmantošana munīcijai kā alternatīva svinam; tā kā jaunākie pētījumi liecina par volframa izplatīšanos un atklāšanu augsnē un dzeramā ūdens avotos, palielinot tā iedarbības uz cilvēku risku[4] un radot jautājumus par tā ietekmi uz bioloģisko daudzveidību; tā kā svina skrošu izmantošana mitrājos pašlaik ir aptuveni 8-10 % no visiem svina skrošu šaušanas gadījumiem Savienībā; tā kā lielākā daļa svina skrošu tiek izmantota sporta šaušanā un medībās vidē, kas nav mitrāji, un tā kā pašreizējie krājumi arī turpmākajos gados būs noderīgi;

K. tā kā gludstobra šaujamieročiem liek izmantot skrotis ar plastmasas sāniem un tērauda lādiņu, kas de facto ir atrodams vidē;

Tehniskas problēmas

L. tā kā ieroči, kuros svinam izmanto aizstājējus, ir pakļauti lielākam nodilumam un spiedienam, kas var novest pie lielāka munīcijas izmantojuma, precizitātes zuduma, kura rezultātā brūces nav nāvējošas, un lielākām izmaksām īpašniekiem;

M. tā kā tērauda skrošu ražošanas procesi ir dārgi un piesārņojoši un tās tiek ražotas gandrīz tikai Ķīnā; tā kā svina skrošu ražošanas torņu izmantošana ir tīra un ir sastopama galvenokārt Savienībā; tā kā munīcijas ražošanas jauda būtu jāuzskata par stratēģisku ar mērķi saglabāt ražošanu un darbvietas Savienībā;

Izmaksas

N. tā kā saskaņā ar REACH regulas 68. panta 1. punktu Komisijas lēmumā ņem vērā ierobežojuma sociālekonomisko ietekmi, tostarp alternatīvu risinājumu pieejamību; tā kā, lai gan pašreizējās pieņemamās svina un tērauda skrošu cenas ir salīdzināmas, bismuta un volframa skrošu patronas ir un, visticamāk, saglabāsies aptuveni četras līdz piecas reizes dārgākas nekā svina un tērauda alternatīvas; tā kā Komisijas regulas projektā ir noteikts, ka “ierosinātā ierobežojuma izmaksas skartu galvenokārt medniekus un ka izmaksu palielinājums medniekiem būtu saprātīgs”, bet tajā nav ņemta vērā ne ierobežojuma patiesā piemērošanas joma, ne tā ekonomiskā ietekme uz citām šaušanām, kas nav medības, kuras abas var novest pie tā, ka ierobežojums kļūst līdzvērtīgs aizliegumam; tā kā ir vairāk nekā pārsteidzoši, ka ECHA sagatavotajā XV pielikuma ziņojumā par ierobežojumiem veiktā cenu pētījuma pamatā ir tikai Lielbritānijas ražojumi; tā kā ECHA minētajā ziņojumā paredzētā tērauda skrošu cenu samazināšanās, visticamāk, nenotiks, jo tērauda skrošu apjomi joprojām būs nenozīmīgi salīdzinājumā ar tērauda tirgu;

O. tā kā sporta šāvēji treniņos parasti izšauj lielu skaitu patronu un skrošu aizstājējmateriālu cena un pieejamība jo īpaši ietekmētu šos šāvējus; tā kā tērauda skrošu izmantošana ne vienmēr ir iespējama vai piemērota un ir pat aizliegta sacensībās dažos šaušanas sporta veidos, atstājot šo šaušanas sportu praktizētājus bez cenas ziņā pieņemamām alternatīvām, ja svina skrošu izmantošana tiktu ierobežota; tā kā Komisija neņem vērā izmaksas, kas rodas, aizstājot šaujamieročus, kurus nevar modificēt, lai tajos varētu lietot tērauda skrotis;

P. tā kā nav aplēstas izmaksas sporta šāvējiem, kurus ietekmē ierobežojums; tā kā dažās āra šautuvēs ir vajadzīgas izmaiņas, lai varētu šaut ar tērauda skrotīm, kas ir vienīgā cenas ziņā pieņemamā alternatīva svina skrotīm, savukārt tērauds var kļūt problemātisks arī tā ietekmes uz augsni dēļ; tā kā visi šie faktori un izpildes nodrošināšanas izmaksas dalībvalstīs būtu jāiekļauj sociālekonomiskajā analīzē;

Pārejas periods

Q. tā kā, lai gan Komisijas regulas projektā ir atzīta nepieciešamība ierosinātā ierobežojuma dēļ modificēt dažus šaujamieroču veidus, tajā nav ņemts vērā, ka šaujamieroču sertificēšanas infrastruktūra ir pieejama tikai 11 Eiropas valstīs[5]; tā kā ir vajadzīgs atbilstoši ilgs pārejas periods, lai ražotājiem būtu pietiekami daudz laika palielināt alternatīvu skrošu ražošanas jaudu, pārdot un ļaut izmantot svina skrošu krājumus un vajadzības gadījumā modificēt šaujamieročus, jo īpaši dalībvalstīs, kurās nav vajadzīgās infrastruktūras modifikāciju veikšanai;

R. tā kā vides aizsardzības apsvērumu dēļ tērauda skrošu izmantošana ir aizliegta daudzās šautuvēs un pārejas periodam vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai šo faktu ņemtu vērā; tā kā ECHA ierosināja 36 mēnešu pārejas periodu, pamatojoties uz ieinteresēto personu atsauksmēm, kuru Komisija regulas projektā saīsināja līdz tikai 24 mēnešiem;

Likumība un izpildāmība

S. tā kā Savienības tiesību aktiem vajadzētu būt saprotamiem un izpildāmiem; tā kā šajā gadījumā pastāv reāla iespēja palielināt tiesvedību skaitu saistībā gan ar operatoru grūtībām pareizi identificēt mitrājus, tostarp buferzonas, gan ar skaidrības trūkumu attiecībā uz svina skrošu izmantošanu, gan ņemšanu līdzi mitrājos un to apkārtnē; tā kā tādos apstākļos, kad nav skaidrības par noteikumu piemērojamību, attiecībā uz aizlieguma piemērošanas jomu rastos daudzas neskaidras un sarežģītas situācijas;

T. tā kā Komisijas regulas projektā ietvertais noteikums, kas aizliedz pat svina skrošu līdzņemšanu uz ierobežojuma zonu, pārkāptu nevainīguma prezumpciju un pilsoņu tiesības uz aizstāvību; tā kā Komisijas ierosinātais apgrieztās pierādīšanas pienākums nav saderīgs ar tiesiskuma principu, līdz ar to iespējamajam pārkāpumam būtu jāattiecas uz aizliegtu ieroču faktisku, nevis hipotētisku izmantošanu;

U. tā kā arī mednieki, kas līdz šim ir veicinājuši brīvprātīgu dabas apsaimniekošanu dalībvalstīs, ar šādu Komisijas regulas projektu justos vajāti un nepatiesi apsūdzēti, jo tas apdraud viņu sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm dabas vides pārvaldībā, alohtonu sugu kontrolē un līdzīgās darbībās, kas ir uzticētas medniekiem daudzās dalībvalstīs;

V. tā kā, lai gan cilvēka svina patēriņam neeksistē nekaitīguma robežvērtība un viens no REACH regulas mērķiem ir aizsargāt cilvēku veselību, medījamo dzīvnieku gaļas patēriņš nekur Savienībā nav aizliegts; tā kā, lai gan skrotis var atstāt svina pēdas nomedītā dzīvnieka gaļā, tā gaļas daļa, kas piesārņota no skrotīm, parasti tiek atdalīta un netiek patērēta, tādējādi risks cilvēku veselībai ir niecīgs,

1. izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2. uzskata, ka Komisijas regulas projekts pārsniedz REACH regulā paredzētās īstenošanas pilnvaras;

3. uzskata, ka šajā Komisijas regulas projektā nav ievērots proporcionalitātes princips;

4. prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un nekavējoties iesniegt komitejai jaunu projektu;

5. uzskata, ka jebkuram jaunam ierobežojumam vajadzētu būt praktiskam un samērīgam, izslēgt no piemērošanas jomas šautuves, attiecībā uz kurām iespējamie riski jau tiek kontrolēti, un iekļaut skaidru un nepārprotamu mitrāju definīciju, piemērošanas jomu attiecinot tikai uz pastāvīgām ūdenstilpēm, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un izpildāmību;

6. uzskata, ka katram jaunam ierobežojumam jāpievieno jauns riska novērtējums un rūpīga sociālekonomiskā analīze, ņemot vērā visu plānotā ierobežojuma piemērošanas jomu, lai pārliecinātos par pasākuma samērīgumu;

7. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 23. novembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika