REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Alekseja Navaļnija apcietināšanu
19.1.2021 - (2021/2513(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Urmas Paet, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Olivier Chastel, Katalin Cseh, Bernard Guetta, Karin Karlsbro, Klemen Grošelj, Moritz Körner, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Frédérique Ries, Michal Šimečka, Dragoş Tudorache, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu
grupas “Renew” vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0090/2021
B9-0094/2021
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Alekseja Navaļnija apcietināšanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, proti, 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par Krieviju, jo īpaši Alekseja Navaļnija lietu[1], 2015. gada 12. marta rezolūciju par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā[2], 2017. gada 6. aprīļa rezolūciju par Krieviju, Alekseja Navaļnija un citu protestētāju apcietināšanu[3] un 2020. gada 17. septembra rezolūciju par stāvokli Krievijā: Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājums[4],
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK),
– ņemot vērā Krievijas Federācijas Konstitūciju, jo īpaši tās 2. nodaļu un konkrētāk 29. pantu, kas aizsargā vārda brīvību, kā arī starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, kuras Krievija ir uzņēmusies kā Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un ANO locekle,
– ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja un Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2021. gada 17. janvāra paziņojumus pēc Alekseja Navaļnija aizturēšanas,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas 2021. gada 18. janvāra paziņojumu pēc Alekseja Navaļnija aizturēšanas,
– ņemot vērā PV/AP 2020. gada 24. augusta un 2. septembra paziņojumus par Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 3. septembra deklarāciju ES vārdā par Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājumu,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā 2021. gada 17. janvārī Krievijas opozīcijas vadošais politiķis, jurists, blogeris un korupcijas apkarošanas aktīvists Aleksejs Navaļnijs tika apcietināts Šeremetjevas starptautiskajā lidostā Maskavā pēc atgriešanās Krievijā no Vācijas, kur viņš tika ārstēts, un viņam tika atteikta iespēja tikties ar advokātiem;
B. tā kā 2021. gada 18. janvārī Aleksejam Navaļnijam, kamēr tiek gaidīts tiesas process, tika piespriests 30 dienu cietumsods vēl nepieredzētā un sasteigti noorganizētā tiesas sēdē, kas notika policijas iecirknī bez Navaļnija advokāta klātbūtnes;
C. tā kā Aleksejs Navaļnijs, esot komā, tika pārvests uz Vāciju ārstēšanai pēc tam, kad 2020. gada 20. augustā Krievijas Federācijas Federālās drošības dienesta (FDD) locekļi viņu saindēja;
D. tā kā Berlīnes Charité – Universitätsmedizin slimnīcā secināja, ka Aleksejs Navaļnijs ir saindēts ar neiroparalītisku vielu no militāra pielietojuma neiroparalītisku vielu grupas “Novičok”, ko izstrādāja Padomju Savienība un Krievijas Federācija un kas ir pieejama tikai militārām struktūrām un slepenajiem dienestiem Krievijā; tā kā šo saindēšanas veidu ir apstiprinājušas vairākas laboratorijas;
E. tā kā saskaņā ar Ķīmisko ieroču konvenciju jebkuru personas indēšanas mēģinājumu, izmantojot neiroparalītisku vielu, uzskata par ķīmisko ieroču izmantošanu, un tā kā ķīmisko ieroču izmantošana — neatkarīgi no tā, kas un kādos apstākļos to dara — ir nopietns starptautisko tiesību un starptautisko cilvēktiesību standartu pārkāpums;
F. tā kā Krievijas Federālais sodu izpildes dienests paziņoja, ka Aleksejs Navaļnijs ir aizturēts un gaida tiesas sēdi par iepriekš piespriestā nosacītā soda noteikumu pārkāpšanu tā dēvētajā “Yves Rocher” lietā;
G. tā kā 2017. gada 17. oktobra spriedumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lēma, ka Aleksejs Navaļnijs un viņa brālis Oļegs bija netaisnīgi notiesāti par finanšu noziegumiem tā dēvētajā “Yves Rocher” lietā 2014. gadā un ka Krievijas tiesas šajā lietā bija pieņēmušas “patvaļīgus un acīmredzami nepamatotus” lēmumus, un piesprieda Krievijas Federācijai izmaksāt abiem brāļiem zaudējumu atlīdzību un tiesāšanās izdevumus vairāk nekā 80 000 EUR apmērā;
H. tā kā 2018. gada 25. aprīlī Krievijas Federācijas Augstākā tiesa pēc lietas pārskatīšanas saskaņā ar ECT lūgumu atstāja spēkā spriedumu pret Alekseju Navaļniju un viņa brāli Oļegu “Yves Rocher” lietā;
I. tā kā Aleksejam Navaļnijam ir uzbrukts iepriekš, kā arī viņš ir ticis aizturēts, apcietināts un notiesāts, mēģinot pārtraukt viņa politisko un sabiedrisko darbību;
J. tā kā Krievijas prokurori ir sākuši jaunas krimināllietas pret Alekseju Navaļniju un ir piemērojuši politiski motivētus spriedumus, lai viņam aizliegtu kandidēt 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās;
K. tā kā saskaņā ar OVD-Info — neatkarīga plašsaziņas līdzekļu projekta par cilvēktiesībām un politisko vajāšanu Krievijā — ziņoto bija aizturēti aptuveni 70 cilvēki, kuri gaidīja Alekseja Navaļnija atgriešanos;
L. tā kā Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājums un apcietināšana ir tikai pēdējie piemēri tam, ka Krievijas Federācijā ļoti nopietni pasliktinās cilvēktiesību aizsardzība un demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošana;
M. tā kā saskaņā ar labi zināmās Krievijas cilvēktiesību organizācijas “Memoriāls” sniegto informāciju Krievijas Federācijā ir vairāk nekā 300 politieslodzīto un reliģisko ieslodzīto;
N. tā kā tiesības uz domas un vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvību ir nostiprinātas Krievijas Federācijas konstitūcijā;
O. tā kā daudzi slepkavības mēģinājumi, saindējot ar militārām neiroparalītiskām vielām un citiem līdzekļiem, kā arī atteikšanās sadarboties tiesas lietā par reisa MH17 lidmašīnas notriekšanu ir noveduši pie viena no vēsturiski zemākajiem punktiem ES un citu rietumvalstu attiecībās ar Krievijas Federāciju,
1. aicina nekavējoties atbrīvot Alekseju Navaļniju un visas personas, kas aizturētas saistībā ar viņa atgriešanos Krievijā;
2. nosoda Alekseja Navaļnija apcietināšanu un Krievijas iestāžu pret viņu vērstās politiski motivētās represijas, tostarp izmantojot tiesu sistēmu;
3. aicina Krievijas iestādes izbeigt politisko oponentu vajāšanu, iebiedēšanu un apspiešanu, kā arī vardarbību pret viņiem;
4. visstingrākajā iespējamā veidā nosoda Krievijas Federācijas rīcību, ko tas uzskata par nepiemērotu Eiropas Padomes un EDSO dalībvalstij, kura ir apņēmusies ievērot pamatbrīvības, cilvēktiesības un tiesiskumu, kā noteikts ECTK un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; mudina Eiropas Padomi un EDSO veikt atbilstīgus pasākumus un izvērtēt Krievijas Federācijas saistību pārkāpumus;
5. uzsver, ka Alekseja Navaļnija apcietināšana un slepkavības mēģinājums ir daļa no sistēmiskiem centieniem apklusināt viņu un citas disidentu balsis un atturēt politisko opozīciju valstī; apliecina solidaritāti ar demokrātiskajiem spēkiem Krievijā, kuri ir apņēmušies veidot atvērtu un brīvu sabiedrību;
6. nosoda Krievijas Federācijas atkārtoto ķīmisko neiroparalītisko vielu izmantošanu pret Krievijas pilsoņiem un atgādina, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ķīmisko ieroču izmantošana jebkādos apstākļos ir smags noziegums;
7. atkārtoti aicina Krievijas Federāciju sniegt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai visu un pilnīgu informāciju par savu programmu “Novičok”, saukt pie atbildības atbildīgos par noziegumu pret Alekseju Navaļniju un veikt starptautisku izmeklēšanu par Krievijas starptautisko saistību pārkāpumiem ķīmisko ieroču jomā;
8. aicina Eiropadomi un Ārlietu padomi nākamajās sanāksmēs ieņemt aktīvu nostāju šajā jautājumā un būtiski pastiprināt ES ierobežojošos pasākumus pret Krieviju, tostarp piemērojot sankcijas fiziskām un juridiskām personām, kas iesaistītas lēmumā apcietināt un ieslodzīt Alekseju Navaļniju;
9. aicina dalībvalstis kritiski pārskatīt ES sadarbību ar Krieviju dažādās ārpolitikas platformās un tādos projektos kā “Nord Stream 2”;
10. aicina ES palielināt atbalstu Krievijas disidentiem, nevalstiskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un reportieriem;
11. pauž nožēlu, ka Aleksejam Navaļnijam tiks liegta uzruna Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Juridiskajā un cilvēktiesību komitejā, kas bija plānota 2021. gada 19. janvārī, savukārt Krievijas parlamenta delegācijai nesen tika atļauts atgriezties EPPA;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 300, 18.8.2016., 2. lpp.
- [2] OV C 316, 30.8.2016., 126. lpp.
- [3] OV C 298, 23.8.2018., 56. lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0232.