Procedūra : 2021/2509(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0113/2021

Iesniegtie teksti :

B9-0113/2021

Debates :

PV 10/02/2021 - 12
CRE 10/02/2021 - 12

Balsojumi :

PV 11/02/2021 - 17

Pieņemtie teksti :


<Date>{03/02/2021}3.2.2021</Date>
<NoDocSe>B9-0113/2021</NoDocSe>
PDF 155kWORD 44k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par 25 gadiem pēc Pekinas deklarācijas un rīcības platformas: nākotnes sarežģījumi sieviešu tiesību jomā</Titre>

<DocRef>(2021/2509(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Jadwiga Wiśniewska, Margarita de la Pisa Carrión</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0113/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 25 gadiem pēc Pekinas deklarācijas un rīcības platformas: nākotnes sarežģījumi sieviešu tiesību jomā

(2021/2509(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā 1959. gada ANO Bērnu tiesību deklarāciju,

 ņemot vērā 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

 ņemot vērā rīcības programmu, kas pieņemta Starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) Kairā 1994. gada 5.–13. septembrī, un jo īpaši tās 8.25. punktu,

 ņemot vērā ceturtajā Pasaules Sieviešu konferencē Pekinā 1995. gada 15. septembrī pieņemto deklarāciju un rīcības programmu,

 ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 168. panta 7. punktu,

 ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītām tiesībām[1],

 ņemot vērā komisāres Helena Dalli 2020. gada 25. novembra paziņojumu, ka “ES nav kompetences attiecībā uz abortu tiesībām dalībvalstī”,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā ANO Konvencijas par bērna tiesībām preambulā, kas pieņemta pēc ANO Bērnu tiesību deklarācijas, ir apstiprināts, ka “bērni ir fiziski un garīgi vēl nenobriedušas būtnes un tāpēc viņiem vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība, tostarp pienācīga tiesiskā aizsardzība gan pirms, gan pēc dzimšanas”;

B. tā kā ICPD 8.25. punktā ir noteikts, ka “abortu nekādā gadījumā nedrīkst popularizēt kā ģimenes plānošanas metodi”;

C. tā kā LESD 167. panta 7. punktā teikts, ka “Savienības rīcība respektē dalībvalstu atbildību par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Pie dalībvalstu pienākumiem pieder veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes vadība un šīm nozarēm atvēlēto resursu sadale”;

D. tā kā 2013. gada 10. decembrī Parlaments apstiprināja, ka “politikas izstrāde un īstenošana attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām un dzimumizglītību skolās ir dalībvalstu kompetencē”,

1. atzinīgi vērtē to, ka Pekinas deklarācijā un rīcības platformā, kas pieņemta 1995. gadā notikušajā ceturtajā Pasaules Sieviešu konferencē, tika skatīti vairāki problēmjautājumi, kas sievietēm visā pasaulē ir ārkārtīgi svarīgi, piemēram, nabadzība, izglītība, veselība, bruņoti konflikti, vardarbība (tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu laulības un piespiedu aborti) un lēmumpieņemšana, kas joprojām rada lielas grūtības ceļā uz taisnīgas un plaukstošas sabiedrības izveidi, un ka daudzi no tās ieteikumiem ir pienācīgi jāīsteno;

2. atzīmē, ka, neraugoties uz plašu jautājumu loku, ko aptver Pekinas rīcības platforma, tā ir kļuvusi slavena galvenokārt ar vēlākām tās interpretācijām, proti, ka abortu aizliegšana noved pie nelikumīgiem abortiem, kas tādēļ netiek veikti droši, un ka galu galā tas ir cilvēktiesību pārkāpums; šajā sakarā uzsver platformas 9. punktu, kur noteikts: “Šīs platformas īstenošana, cita starpā ar valstu tiesību aktiem un stratēģiju, rīcībpolitiku, programmu un attīstības prioritāšu formulēšanu, ir katras valsts suverēna atbildība”;

3. atgādina, ka ICPD pieņemtā rīcības programma gadu pirms konferences Pekinā pretrunīgi vērtētā kārtā ieviesa SRVT ideju; tomēr atzīmē, ka 8.25. punktā tā norādīja, ka “abortu nekādā gadījumā nedrīkst popularizēt kā ģimenes plānošanas metodi” un ka “jebkurus ar abortiem saistītus pasākumus vai izmaiņas veselības aprūpes sistēmā var noteikt tikai valsts vai vietējā līmenī saskaņā ar valsts likumdošanas procesu”;

4. norāda, ka nav neviena starptautisko tiesību instrumenta, kurā būtu skaidri atzītas tiesības uz abortu vai SRVT, lai gan dažas starptautiskas konferences, kas rīkotas Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē, ir izmantotas, lai tās popularizētu tā, it kā tās būtu starptautisko tiesību avoti, kas salīdzināmi ar līgumiem;

5. vēlreiz norāda, ka saskaņā ar Līgumiem rīcībpolitikas izstrāde un īstenošana SRVT jomā ir tikai dalībvalstu kompetencē;

6. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV C 468, 15.12.2016., 66. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 8. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika