Procedūra : 2021/2509(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0114/2021

Iesniegtie teksti :

B9-0114/2021

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0058

<Date>{03/02/2021}3.2.2021</Date>
<NoDocSe>B9‑0114/2021/REV</NoDocSe>
PDF 273kWORD 65k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,</TitreRecueil>


<Titre>par nākotnes izaicinājumiem Eiropā sieviešu tiesību jomā: vairāk nekā 25 gadus pēc Pekinas deklarācijas un Rīcības platformas</Titre>

<DocRef>(2021/2509(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>María Soraya Rodríguez Ramos, Samira Rafaela, Karen Melchior, Hilde Vautmans, Chrysoula Zacharopoulou, Sylvie Brunet, Radka Maxová, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret</Depute>

<Commission>{Renew}grupas "Renew" vārdā</Commission>

<Depute>Sirpa Pietikäinen, Frances Fitzgerald, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Cindy Franssen, Elissavet Vozemberg‑Vrionidi, Maria da Graça Carvalho, Ewa Kopacz</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Vilija Blinkevičiūtė</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Ernest Urtasun</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Eugenia Rodríguez Palop</Depute>

<Commission>{The Left}grupas "The Left" vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9‑0114/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nākotnes izaicinājumiem Eiropā sieviešu tiesību jomā: vairāk nekā 25 gadus pēc Pekinas deklarācijas un Rīcības platformas

(2021/2509(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 1995. gada 15. septembra Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu un tās pārskatīšanas konferenču rezultātus,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu,

 ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru un jo īpaši tā 2., 3., 9., un 15. principu,

 ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, principu "nevienu neatstāt novārtā" un it īpaši 1. mērķi, kas tiecas izbeigt nabadzību, 3. mērķi, kas tiecas nodrošināt cilvēkiem veselīgu dzīvi, 5. mērķi, kas tiecas panākt dzimumu līdztiesību un uzlabot sieviešu dzīves apstākļus, 8. mērķi, kas tiecas panākt ilgtspējīgu un ekonomisku izaugsmi, un 13. mērķi, kas tiecas steidzami rīkoties, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un to ietekmei,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

 ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), kas stājās spēkā 2014. gada 1. augustā,

 ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1951. gada Konvenciju par vienlīdzīgu atalgojumu (Nr. 100), SDO 2019. gada Konvenciju pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos (Nr. 190) un SDO 2013. gada Konvenciju par pienācīgu darbu mājsaimniecībās nodarbinātajām personām (Nr. 189),

 ņemot vērā ANO Eiropas Ekonomikas komisijas 2019. gada 20. augusta ziņojumu "Regional review of progress: regional synthesis" (Reģionālais progresa pārskats: reģionālā sintēze),

 ņemot vērā ANO Sieviešu organizācijas ziņojumu "Gender Equality: Women’s rights in review 25 years after Beijing" (Dzimumu līdztiesība: pārskatot sieviešu tiesības 25 gadus pēc Pekinas), kas publicēts 2020. gada 5. martā,

 ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2019. gada 13. decembra ziņojumu Komisijai sešdesmit ceturtajā sesijā par sieviešu stāvokli "Review and appraisal of the implementation of the Beijing Declaration and Platform for Action and the outcomes of the twenty-third special session of the General Assembly" (Pekinas deklarācijas un Rīcības platformas īstenošanas pārskats un novērtējums un Ģenerālās asamblejas divdesmit trešās īpašās sesijas rezultāti),

 ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2020. gada 21. decembra ziņojumu Komisijai sešdesmit piektajā sesijā par sieviešu stāvokli "Women’s full and effective participation in decision making in public life, as well as the elimination of violence, for achieving gender equality and the empowerment of women and girls" (Sieviešu pilnīga un efektīva līdzdalība lēmumu pieņemšanā sabiedriskajā dzīvē, kā arī vardarbības izskaušana, lai panāktu dzimumu līdztiesību un nodrošinātu sieviešu un meiteņu iespējas),

 ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra politikas ziņojumu "The Impact of COVID-19 on Women" (Covid-19 ietekme uz sievietēm), kas publicēts 2020. gada 9. aprīlī,

 ņemot vērā ANO Sieviešu organizācijas ziņojumu "No ieskata līdz rīcībai: dzimumu līdztiesība pēc Covid-19 krīzes", kas publicēts 2020. gada 2. septembrī,

 ņemot vērā EIGE ziņojumu "Pekina +25: piektais pārskats par Pekinas Rīcības platformas īstenošanu ES dalībvalstīs", kas publicēts 2020. gada 5. martā,

 ņemot vērā EPRS pētījumu ")Beijing Platform for Action, 25-year review and future priorities" (Pekinas Rīcības platforma, 25 gadu pārskats un nākotnes prioritātes (Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, Eiropas Parlaments, 2020. gads),

 ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) ziņojumu "Covid-19 pandēmijas ietekme uz ģimenes plānošanu un ar dzimumu saistītas vardarbības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas un bērnu laulību izbeigšanu", kas publicēts 2020. gada 27. aprīlī,

 ņemot vērā UNFPA paziņojumu "Miljoniem vairāk vardarbības, bērnu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas un neplānotas grūtniecības gadījumu Covid-19 pandēmijas dēļ", kas publicēts 2020. gada 28. aprīlī,

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 9.–10. decembra secinājumus "Dzimumu līdztiesība ekonomikā ES: turpmākā virzība",

 ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikas jautājumos 2020. gada 25. novembra kopīgo paziņojumu par ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (GAP III),

 ņemot vērā 2020. gada 13. februāra rezolūciju par ES prioritātēm ANO Sieviešu statusa komisijas 64. sesijā[1],

 ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par ES Dzimumu līdztiesības stratēģiju[2] un Eiropas Komisijas Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam,

 ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par dzimumu perspektīvu Covid-19 krīzes un pēckrīzes periodā[3],

 ņemot vērā 2020. gada 5. marta rezolūciju par Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD25) (Nairobi augstākā līmeņa sanāksme) 25. gadadienu,

 ņemot vērā 2020. gada 26. novembra rezolūciju par tiesību uz abortu de facto aizliegumu Polijā[4],

 ņemot vērā 2020. gada 30. janvāra rezolūciju par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību[5],

 ņemot vērā 2020. gada 23. oktobra rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā[6],

 ņemot vērā 2020. gada 17. decembra rezolūciju par nepieciešamību pēc Padomes sanāksmes īpašā konfigurācijā par dzimumu līdztiesību[7],

 ņemot vērā 2019. gada 13. februāra rezolūciju par pretreakciju pret sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā[8],

 ņemot vērā 2012. gada 13. marta rezolūciju par sievietēm politisko lēmumu pieņemšanā — kvalitāte un līdztiesība[9],

 ņemot vērā ES daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un tās horizontālo prioritāti par dzimumu līdztiesības integrēšanu,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 189 valdības no visas pasaules, tostarp no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm, 1995. gada Ceturtajā pasaules konferencē par sievietēm Pekinā apņēmās strādāt pie dzimumu līdztiesības un visu sieviešu un meiteņu iespēju palielināšanas;

B. tā kā konferencē pieņemtā Pekinas deklarācija un Rīcības platforma (BPfA) ir visaptverošākā globālā programma dzimumu līdztiesības veicināšanai un tiek uzskatīta par starptautisku sieviešu "tiesību aktu", kurā sieviešu tiesības tiek definētas kā cilvēktiesības un tiek noteikts redzējums par vienlīdzīgām tiesībām, brīvību un iespējām visām pasaules sievietēm, un 2015. gadā tas tika atkārtoti apstiprināts ar 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības programmu, nosakot mērķus un konkrētus pasākumus dažādās jomās, kas skar sievietes un meitenes;

C. tā kā laikā pēc Pekinas platformas pieņemšanas 1995. gadā ir gūti noteikti panākumi attiecībā uz sievietēm un meitenēm, jo īpaši Eiropā, taču kopumā progress ir bijis nepieņemami lēns un šie ar grūtībām gūtie panākumi var tikt zaudēti;

D. tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ Paaudžu līdztiesības forums ir atlikts līdz 2021. gada pirmajai pusei;

E. tā kā ir pagājuši 25 gadi kopš Starptautiskās iedzīvotāju un attīstības konferences (ICPD) Kairā, kurā 179 valdības pieņēma ICPD Rīcības programmu, saskaņā ar Pekinas Rīcības platformu paužot globālu apņemšanos veicināt seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības (SRHR);

F. tā kā Konvencija par visu veidu sieviešu diskriminācijas izskaušanu stājās spēkā nedaudz vairāk nekā pirms 40 gadiem un, kaut arī visas ES dalībvalstis ir to ratificējušas, progress sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā ir lēns, kā norāda EIGE;

G. tā kā Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Eiropas Padomes Stambulas konvencija), kas ir visaptverošākais instruments vardarbības pret sievietēm novēršanai Eiropā, tika atvērta parakstīšanai pirms 10 gadiem, taču to vēl nav ratificējušas visas ES dalībvalstis un tai nav pievienojusies ES;

H. tā kā 2021. gadā tiek atzīmēta Eiropas Padomes Stambulas konvencijas 10. gadadiena;

I. tā kā ir jālikvidē kaitīgās struktūras un stereotipi, kas saglabā nevienlīdzību, lai veicinātu dzimumu līdztiesību; tā kā dzimumu līdztiesības veicināšana nāk par labu ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī pati par sevi ir mērķis;

J. tā kā dzimumu nelīdztiesība aptver visus darba tirgus aspektus, tostarp nodarbinātību, darba samaksas, pensiju un aprūpes atšķirības, sociālo pakalpojumu un sociālās aizsardzības nepieejamību, arvien nedrošākas darbvietas un lielāku nabadzības risku sievietēm;

K. tā kā ir pierādīts, ka finanšu krīze un tās sekas kaitē sievietēm, sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesībai un rada ilgtermiņa ietekmi; tā kā ekonomiskajos pasākumos pēc Covid-19 krīzes ir jāņem vērā dzimumu aspekti un sociālā vienlīdzība;

L. tā kā Covid-19 krīzes ietekme ir saistīta ar Covid-19 krīzi un tās sekām ir skaidri dzimumu aspekti, jo tā atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un ir saasinājusi pašreizējo nevienlīdzību; tā kā sievietes šī krīze ietekmē nesamērīgi smagi, savukārt reakcijā uz Covid-19 krīzi lielākoties netiek ņemti vērā dzimumu aspekti; tā kā šī ietekme izraisa gan satraucošu vardarbības un uzmākšanās pieaugumu saistībā ar dzimumu, gan neapmaksātus un nevienlīdzīgus aprūpes un mājas pienākumus, kā arī ierobežo piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām (SRHR) un rada lielu ietekmi uz sievietēm saimnieciskajā un darba jomā, jo īpaši uz veselības aprūpes darbiniecēm un aprūpētājām;

M. tā kā pandēmija ir īpaši smagi skārusi nozares un profesijas, kurās pārsvarā strādā sievietes (piemēram, veselības aprūpi, aprūpes un neatliekamās palīdzības dienestus, sociālo darbu, izglītību, mazumtirdzniecību, kasieres, apkopējas utt.) un neoficiālo ekonomiku; tā kā sievietes, kas strādā veselības aprūpes nozarē, ir vairāk pakļautas infekcijas riskam nekā vīrieši, jo viņas veido 76 % no ES veselības aprūpes darbiniekiem[10];

N. tā kā pašreizējo "stikla griestu" dēļ lēmumu pieņemšanā sievietes nav vienādi iesaistītas ar vīriešiem; tā kā lielākajā daļā ES dalībvalstu valdības kabinetu, parlamentu, valsts pārvaldes iestāžu, Covid-19 darba grupu un uzņēmumu valžu vēl nav panākta vienlīdzīga varas dalīšana starp vīriešiem un sievietēm;

O. tā kā sievietes saskaras ar krustenisku nevienlīdzību un diskrimināciju, kas inter alia saistīta ar viņu rasi, etnisko vai sociālo izcelsmi, seksuālo orientāciju, dzimuma identitāti un izpausmi, reliģiju vai pārliecību, dzīvesvietas statusu un invaliditāti, un ir jācenšas vērsties pret visiem diskriminācijas veidiem, lai panāktu dzimumu līdztiesību visām sievietēm; tā kā ES politikā ir jāpastiprina krusteniskā pieeja, lai risinātu diskriminācijas institucionālos, strukturālos un vēsturiskos aspektus; tā kā krusteniskās analīzes izmantošana ne tikai ļauj izprast strukturālos šķēršļus, bet arī sniedz pierādījumus, lai izstrādātu kritērijus un noteiktu virzību uz stratēģisku un efektīvu politiku pret sistēmisku diskrimināciju, atstumtību un sociālo nevienlīdzību;

P. tā kā sievietes biežāk saskaras ar bezdarbu un viņām ir nedrošs nodarbinātības statuss (piemēram, slēdzot darba līgumus), un tas rada nestabilitāti attiecībā uz darbvietu; tā kā aprūpes nozarē galvenokārt strādā sievietes (76 %)[11] un viņām parasti ir nestabils atalgojums un darba apstākļi; tā kā sociālās nozares pakalpojumus lielākoties izmanto un sniedz sievietes, tādēļ jebkāda šādu pakalpojumu nesniegšana vai nepietiekama sniegšana neļauj sievietēm pilnībā iesaistīties darbaspēkā, tādējādi radot situāciju, kurā dzimums netiek ņemts vērā sociālās nozares pakalpojumu plānošanā, budžeta plānošanā un nodrošināšanā;

Q. tā kā sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības joprojām ir 14 % Eiropā[12] un 20 % pasaulē[13] un pensiju atšķirības starp dzimumiem dažās ES dalībvalstīs sasniedz pat 40 %; tā kā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības rada pensiju atšķirības un tās pašas par sevi palielina nabadzības un atstumtības risku, jo īpaši vecāka gadagājuma sieviešu un vientuļo sieviešu vidū; tā kā gan darba samaksas atšķirības, gan darba nestabilitāte tieši ietekmē nākotnes pensijas;

R. tā kā neapmaksātā aprūpes un mājas darba nevienlīdzīga dalīšana nopietni ierobežo sieviešu līdzdalību ekonomikā; tā kā sieviešu neapmaksātais aprūpes darbs Covid-19 krīzes laikā ir bijis svarīgs sabiedrības uzturēšanai, tomēr aprūpes pienākumi ārpus darba tirgus Eiropā atstāj 7,7 miljonus sieviešu, salīdzinot ar 450 000 vīriešiem[14]; tā kā sieviešu nodarbinātības īpatnības, kas izriet no nepieciešamības veikt neapmaksātu aprūpes darbu (t. i., nepilna laika darbs), ir būtisks faktors, kas ietekmē sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības; tā kā ilgtermiņa neoficiālos aprūpes pienākumus vismaz vairākas dienas nedēļā vai katru dienu uzņemas vairāk sieviešu nekā vīriešu un kopumā sievietes veido 62 % no visiem cilvēkiem, kas ES nodrošina ilgtermiņa neoficiālo aprūpi[15];

S. tā kā visā pasaulē 35 % sieviešu ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību no tuva partnera vai seksuālu vardarbību no cilvēka, kas nav partneris; tā kā Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski palielinājusies tuvu partneru veiktā vardarbība, ko ANO apzīmē kā "ēnu pandēmiju", par 60 % palielinoties ārkārtas izsaukumiem no sievietēm, kuras cietušas no tuva partnera vardarbības, kā ziņo Pasaules Veselības organizācijas Eiropas dalībvalstis[16];

T. tā kā sievietes ir mazāk aizsargātas pret klimata pārmaiņu sekām[17]; tā kā, neraugoties uz to, ka sievietes savā rīcībā, šķiet, vairāk raizējas par klimatu nekā vīrieši, sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas lēmumu pieņemšanā par klimata krīzes pārvarēšanu, un kopumā viņas veido tikai 32 % darbaspēka atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā[18];

U. tā kā dzimumu atšķirības ir visās digitālo tehnoloģiju jomās, jo īpaši novatoriskajās tehnoloģijās, piemēram, MI un kiberdrošības jomā; tā kā dzimumu stereotipi, kultūras noteikta atturība un izpratnes trūkums, kā arī sieviešu lomas modeļu veicināšana, apgrūtina meiteņu un sieviešu iespējas STEM pētījumos un karjerā;

V. tā kā dažās dalībvalstīs ir vērojama acīmredzama pretreakcija un pastāv risks, ka dzimumu līdztiesība varētu vēl vairāk pasliktināt situāciju dalībvalstu darba plānos,

1. pauž nožēlu par to, ka 2020. gada 1. oktobrī ANO Ģenerālās asamblejas laikā notikušajā augsta līmeņa sanāksmē "Paātrināt dzimumu līdztiesības sasniegšanu un visu sieviešu un meiteņu iespēju palielināšanu" saistībā ar Pekinas konvenciju pasaules valstu vadītāji no 100 valstīm atzina, ka sieviešu tiesību jomā panākumi kopumā ir daudz pieticīgāki par apņemšanos, kas pausta 1995. gada Pekinas konvencijā;

2. uzsver, ka ANO Sieviešu organizācijas ziņojumā "Gender equality: Women’s rights in review 25 years after Beijing" (Dzimumu līdztiesība: pārskatot sieviešu tiesības 25 gadus pēc Pekinas)[19]" ir norādīts, ka virzība uz dzimumu līdztiesību faktiski klibo un ar grūtībām iegūtie panākumi tiek zaudēti visā pasaulē;

3. ar bažām norāda, ka EIGE 2020. gadā publicētajā BPfA piektajā pārskatā ir uzsvērts, ka neviena dalībvalsts Eiropā nav sasniegusi Pekinas konvencijā 1995. gadā noteiktos mērķrādītājus; pauž nožēlu par to, ka EIGE 2020. gada dzimumu līdztiesības indekss apliecināja — ir apstājusies virzība uz to, lai panāktu sieviešu un vīriešu līdztiesību, un, neraugoties uz centieniem uzlabot dzimumu līdztiesību, kas dod zināmus rezultātus, ES joprojām ir nevienlīdzība un dzimumu atšķirības visās BPfA aptvertajās jomās;

4. uzsver, ka Covid-19 sociālā un ekonomiskā ietekme nesamērīgi skar sievietes un meitenes, saasina pašreizējo dzimumu nevienlīdzību un apdraud līdz šim sasniegto; šajā jautājumā uzsver, ka saskaņā ar ANO Sieviešu organizācijas aplēsēm[20] pandēmija novedīs pie nabadzības sliekšņa vēl 47 miljonus sieviešu un meiteņu visā pasaulē, palielinot viņu kopskaitu līdz 435 miljoniem, un vienlaikus tā ir eksponenciāli palielinājusi vardarbību dzimuma dēļ, un sievietes ātrāk zaudē darbu un iztiku, jo ir vairāk iesaistītas smagi skartajās ekonomikas nozarēs;

5. atzīst, ka arvien vairāk sieviešu tiek ievēlētas un ieceltas lēmumu pieņēmēju amatos, taču pauž nožēlu, ka šis progress ir lēns un paritāte ir sasniegta tikai dažās ES dalībvalstīs;

6. atgādina par 2020. gada 17. decembrī pausto nostāju un aicina izveidot īpašu Padomes konfigurāciju dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai, lai ieviestu kopīgus un konkrētus pasākumus, reaģējot uz problēmām sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā, un nodrošināt, ka dzimumu līdztiesības jautājumi tiek apspriesti augstākajā politiskajā līmenī;

7. pauž nožēlu par to, ka dzimumu līdztiesības integrētā pieeja netiek sistemātiski piemērota visās ES politikas jomās un finansēšanas programmās; atzinīgi vērtē dzimumu līdztiesības principa noteikšanu par horizontālu prioritāti daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek īstenota sistemātiska dzimumu līdztiesības integrētā pieeja kā pamatstratēģija, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības ieviešanu un īstenotu dzimumlīdztiesīgu budžeta plānošanu, praksi un ceļvežus, konsultējoties ar dzimumu līdztiesības budžeta ekspertiem, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši gūst vienādu labumu no valsts budžeta izdevumiem visos budžeta veidošanas līmeņos un ka sieviešu perspektīvas tiek integrētas visās jomās, piešķirot īpašus līdzekļus nevienlīdzības novēršanai, piemēram, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, tostarp programmas "Iedzīvotāji, tiesības un vērtības" sadalījumā, kas ir paredzēts dzimumu līdztiesības veicināšanai;

8. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un īstenot konkrētus plānus un pasākumu kopumu, kam būtu piešķirts īpašs finansējums pietiekamā apmērā, pamatojoties uz BPfA noteiktajām 12 problemātiskajām jomām, jo īpaši tādām kā sievietes un nabadzība, sievietes un ekonomika, vara un lēmumu pieņemšana, sievietes un vardarbība, sievietes un vide, kā arī sievietes un veselība, lai veicinātu sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, ņemot vērā gaidāmo Paaudžu līdztiesības forumu;

9. pauž nožēlu par to, ka dažās valstīs pēdējos gados ir saasinājušās pretējas virzības tendences, apšaubot Stambulas konvenciju, veidojot pretreakciju pret sieviešu SRHR un radot problēmas ķermeņa autonomijas un auglības kontroles jomā; stingri nosoda Konstitucionālās tiesas nolēmumu, ar ko de facto ievieš abortu aizliegumu, un ar to saistīto vēršanos pret sieviešu SRHR Polijā, kā arī nepamatotos un pārmērīgos ierobežojumus abortu pieejamībai;

10. atgādina, ka sieviešu tiesības ir cilvēktiesības un tās ir neatņemama, integrēta un nedalāma universālo cilvēktiesību sastāvdaļa, kā noteikts ceturtajā Pasaules Sieviešu konferencē;

11. mudina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt un uzlabot salīdzināmu datu vākšanu sadalījumā pēc vecuma, rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma, lai uzlabotu kvantitatīvo analīzi un izstrādātu un īstenotu ES politiku, kas piemērotāk integrētu dzimuma krusteniskus aspektus; uzsver, cik liela nozīme ir EIGE kā ticamu un atbilstīgu datu avotam sadalījumā pēc dzimuma, lai nodrošinātu pamatu tiesību aktu analīzei un lēmumu pieņemšanai, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt un pastiprināt EIGE finansējumu un spējas; arī mudina EIGE un visas citas attiecīgās ES iestādes un aģentūras izstrādāt un iekļaut jaunus rādītājus, piemēram, attiecībā uz darba nepietiekamību, laika trūkumu vai aprūpes darba vērtību;

12. atgādina, ka Eiropas Savienībā dzīvo 46 miljoni sieviešu un meiteņu ar invaliditāti un puse no visām darbspējīgā vecuma sievietēm ar invaliditāti ir ekonomiski neaktīvas; uzsver īpašās problēmas, ar kurām saskaras sievietes ar invaliditāti, un atgādina, ka materiālās nenodrošinātības līmenis sievietēm ar invaliditāti visās dalībvalstīs ir augsts; tāpēc atkārtoti apstiprina nepieciešamību dzimumu līdztiesības aspektus vēl plašāk iekļaut gaidāmajā 2021. gada invalīdu līdztiesības stratēģijā;

13. aicina Padomi un mudina dalībvalstis apstiprināt un īstenot direktīvu par diskriminācijas apkarošanu un garantēt, ka visās ES dalībvalstīs tiek izskausti daudzkārtējās un krusteniskās diskriminācijas veidi;

Sievietes un nabadzība

14. uzsver, ka dzimums ES joprojām ir nozīmīgs faktors nabadzības aspektā un, kaut arī atstumtības līmenis un dzimumu atšķirības nabadzības jomā dažādās valstīs būtiski atšķiras, nabadzības riskam ir pakļauti 23,3 % sieviešu salīdzinājumā ar 21,6 % vīriešu[21]; uzsver, ka šāds risks ievērojami palielinās līdz ar vecumu, atkarībā no mājsaimniecības sastāva, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes un nodarbinātības statusa; uzsver, ka dzimumu atšķirības darba samaksas, pensiju un aprūpes jomās ir nozīmīgs faktors nabadzības feminizācijā;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērsties nabadzības feminizācijai visos tās veidos, tostarp nabadzībai vecumdienās, jo īpaši ņemot vērā tiesību uz pietiekamu pensiju pieejamību un piekļūstamību atkarībā no dzimuma, lai novērstu dzimumu atšķirības pensiju jomā, arī uzlabojot darba apstākļus feminizētajās nozarēs un profesijās; norāda, ka ir svarīgi risināt jautājumu par sabiedrībā, ekonomikā un kultūrā iesakņojušos tā darba pārāk zemo novērtējumu, ko veic galvenokārt sievietes, par nepieciešamību apkarot šādus stereotipus un par sieviešu pārāk lielo pārstāvību nestandarta darba attiecībās;

16. uzsver, ka, lai novērstu pensiju atšķirības un vispār pensijas saglabātu un to apjomu palielinātu, ir kategoriski svarīgi, lai sociālā nodrošinājuma sistēmas publiskajā telpā pastāvētu arī turpmāk un lai ar to starpniecību tiktu īstenoti solidaritātes un pārdales principi, kā arī, lai tiktu pielikti maksimālie pūliņi nolūkā apkarot nestabilu un neregulētu nodarbinātību;

17. aicina Komisiju iesniegt nabadzības apkarošanas stratēģiju cīņai pret nabadzības feminizāciju, īpašu uzmanību pievēršot viena vecāka mājsaimniecībām, kuras vada sievietes; aicina arī dalībvalstis īstenot īpašus sociālos pasākumus, lai apkarotu sociālās atstumtības un nabadzības risku attiecībā uz piekļuvi mājokļiem, transportam un enerģijai par pieņemamu cenu;

18. mudina dalībvalstis veikt īpašus pasākumus, lai apkarotu nabadzības risku vecumdienās, un Komisiju iekļaut nabadzības dzimuma aspektu ekonomikas izaugsmes un sociālās politikas sistēmās; atzinīgi vērtē pēc dzimuma sadalītos rādītājus mehānismā, ar ko uzrauga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu; uzsver nepieciešamību integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, izmantojot krustenisko pieeju saskaņā ar minētā pīlāra 2. un 3. principu, un aicina labāk saskaņot Eiropas sociālo tiesību pīlāru ar Eiropas pusgadu; aicina Komisiju izstrādāt dzimumu līdztiesības indeksu un iekļaut to Eiropas pusgadā, lai uzraudzītu, kā dzimumu līdztiesības aspekts ietekmē makroekonomiskās rīcībpolitikas, kā arī zaļo un digitālo pārkārtošanos;

19. mudina Komisiju un dalībvalstis pievērst sievietēm galveno uzmanību, atveseļojoties pēc pandēmijas, lai novērstu to panākumu mazināšanos, kas gūti, mīkstinot dzimumu atšķirības nabadzības jomā, kuras izraisīja Covid-19 krīze;

Sievietes un vide

20. atzinīgi vērtē klimata pārmaiņu dzimumu aspekta atzīšanu gan III Dzimumu līdztiesības rīcības plānā, gan Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam; uzsver, ka dzimumu līdztiesība ir būtiska klimata krīzes pārvarēšanai;

21. uzsver, ka sievietes ir spēcīgas pārmaiņu izraisītājas; aicina ES un dalībvalstis visos sabiedrības līmeņos novērst dzimumu atšķirības lēmumu pieņemšanā, kas saistīta ar klimata pasākumiem;

22. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un veicināt dzimumu līdztiesības mērķus, mērķrādītājus un rādītājus, kā arī vākt datus sadalījumā pēc dzimuma, plānojot, īstenojot, uzraugot un izvērtējot klimata pārmaiņu politiku, programmas un projektus, kā arī izveidot kontaktpunktus dzimumu un klimata pārmaiņu jautājumos visās valdības iestādēs;

Sievietes un ekonomika, sievietes un vara, un lēmumu pieņemšana

23. uzsver, cik svarīgi ir pilnībā integrēt sievietes visās sabiedrības un ekonomikas jomās uz vienlīdzīgiem nosacījumiem ar vīriešiem un aktīvi veicināt dzimumlīdzsvarotu sieviešu pārstāvību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos; tādēļ aicina Komisiju Eiropadomē atbloķēt direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā;

24. aicina ES noteikt mērķrādītājus, rīcības plānus, laika grafikus un īpašus pagaidu pasākumus, lai panāktu dzimumu paritāti un virzītos uz līdzsvarotu pārstāvību visos izpildvaras, likumdošanas un administratīvajos amatos;

25. uzsver, ka sieviešu pilnīga iekļaušana darba tirgū un sieviešu darījumdarbības veicināšana ir būtiski faktori, lai panāktu iekļaujošu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, apkarotu nevienlīdzību un veicinātu sieviešu ekonomisko neatkarību;

26. aicina ES pastiprināt centienus novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un ieviest vienlīdzīga atalgojuma principu, pieņemot tiesību aktus, lai palielinātu atalgojuma pārredzamību, tostarp visiem uzņēmumiem obligātus pasākumus; pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikums par saistošiem atalgojuma pārredzamības pasākumiem vēl nav ieviests, kā plānots;

27. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos uzraudzīt Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas transponēšanu valstu tiesību aktos līdz 2022. gadam un nodrošināt, ka dalībvalstis to pilnībā īsteno, apspriežoties ar sieviešu tiesību organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; aicina arī dalībvalstis pārsniegt direktīvas obligātos standartus; norāda uz noteikumu par vecākiem paplašināšanu, iekļaujot tajos ilgtermiņa aprūpi ģimenes locekļiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem kā labu sākumpunktu, un prasa Komisijai apsvērt iespēju to paplašināt vēl tālāk, lai novērstu darbaspēka, jo īpaši sieviešu, zaudēšanu;

28. uzsver, ka izmaiņas darba apstākļos, piemēram, attālinātais darbs, var ietekmēt spēju atvienoties un palielināt darba slodzi, sievietes skarot daudz vairāk nekā vīriešus, jo viņām dominējošā vai tradicionālā ir mājas un ģimenes aprūpētājas loma;

29. aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu, kurā būtu izmantota holistiska un mūžilga pieeja aprūpei, ņemot vērā gan aprūpētāju, gan aprūpes saņēmēju vajadzības un nosakot aprūpes obligātos standartus un kvalitātes pamatnostādnes visam dzīves ciklam, tostarp bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar ilgtermiņa vajadzībām;

30. aicina Komisiju izvērtēt sieviešu līdzdalību darba tirgū un nodrošināt sieviešu nozīmīgu līdzdalību galvenajās lēmumu pieņemšanas struktūrās, kā arī dzimumu līdztiesības principam atbilstīgu atveseļošanas un ekonomikas stimulēšanas tiesību aktu kopumu izstrādē, iekļaujot tos DFS un Eiropas Atveseļošanas instrumenta ("Next Generation EU") atveseļošanas plānā; norāda, ka Covid-19 krīze jo īpaši ietekmē sievietes darba tirgos, ņemot vērā sieviešu bezdarba līmeņa paaugstināšanos; tādēļ aicina Komisiju veikt īpašus pasākumus, lai novērstu atšķirības sieviešu un vīriešu nodarbinātībā, veicot mērķtiecīgu līdzekļu sadali saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kura ietvaros ES dalībvalstis pierādītu konkrētas darbības, ar ko risina sieviešu bezdarbu, sieviešu nabadzību un pieaugošās vardarbības pret sievietēm un meitenēm gadījumus kā šķēršļus, kas kavē sieviešu pilnīgu līdzdalību visās dzīves jomās, tostarp nodarbinātībā;

31. uzsver nepieciešamību nodrošināt sieviešu, kas strādā mājsaimniecībās, tiesības uz pienācīgiem darba apstākļiem un vienlīdzīgu sociālo aizsardzību, nodrošinot SDO Konvencijas Nr. 189 par pienācīgu darbu mājsaimniecībās nodarbinātajām personām ratifikāciju un īstenošanu;

32. ar bažām norāda, ka tikai 18 %[22] no astoņiem miljoniem IST speciālistu ES ir sievietes un ka viņām draud arī turpmāka izslēgšana no ES digitālās programmas; mudina Komisiju pastiprināt politiku, kas veicina sieviešu plašāku līdzdalību STEM karjerā un pētījumos, un uzsver nepieciešamību pēc sieviešu iekļaušanas un pārstāvības jaunajās ekonomikas jomās, kas ir svarīgas ilgtspējīgai attīstībai, tostarp IST, digitālajā un mākslīgā intelekta nozarē;

33. aicina Eiropas iestādes ieviest saistošus pasākumus, piemēram, kvotas, lai nodrošinātu dzimumu paritāti vēlētajās struktūrās, un aicina dalībvalstis nodrošināt līdzsvarotu sieviešu un vīriešu pārstāvību gan Eiropas, gan valstu parlamentos; prasa arī izstrādāt stratēģijas, lai nodrošinātu dažādas kvalifikācijas sieviešu nozīmīgu pārstāvību lēmumu pieņemšanā Eiropas iestādēs;

Sievietes un vardarbība: ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušana

34. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos Dzimumu līdztiesības stratēģijā apkarot vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un atkārtoti aicina pabeigt Stambulas konvencijas ratifikāciju ES, pamatojoties uz plašu pievienošanos tai, kā arī iestāties par tās ratificēšanu un īstenošanu visās dalībvalstīs; aicina dalībvalstis ņemt vērā GREVIO ieteikumus un uzlabot tiesību aktus, lai tie vairāk atbilstu Stambulas konvencijas noteikumiem, nodrošinot tās pareizu īstenošanu un izpildi;

35. atzinīgi vērtē iniciatīvu paplašināt noziedzīga nodarījuma definīciju, iekļaujot tajā īpašus, ar dzimumu saistītus vardarbības veidus saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu, un aicina Komisiju pēc tam nākt klajā ar priekšlikumu par holistisku, uz cietušajām vērstu ES direktīvu, lai novērstu un apkarotu visa veida vardarbību, kas saistīta ar dzimumu; atgādina, ka šādiem jauniem likumdošanas pasākumiem jebkurā gadījumā jāpapildina Stambulas konvencijas ratifikācija;

36. aicina ES steidzami risināt ar dzimumu saistītas vardarbības pieaugumu Covid-19 pandēmijas laikā; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt Eiropas Savienības protokolu par vardarbību saistībā ar dzimumu, kas notikusi krīzes laikā, un kā "būtiskus pakalpojumus" dalībvalstīs paredzēt arī aizsardzības pakalpojumus cietušajiem, piemēram, palīdzības tālruņu numurus, drošu izmitināšanu un veselības aprūpes pakalpojumus, lai novērstu vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un atbalstītu no vardarbības ģimenē cietušos tādu krīžu laikā kā Covid-19 pandēmija; ar bažām norāda, ka trūkst datu par vardarbību pret sievietēm un meitenēm, lai varētu noteikt šādu gadījumu skaita pieaugumu Covid-19 pandēmijas laikā;

37. uzsver izglītības lielo nozīmi un aicina apkarot dzimumu stereotipus, kas paver ceļu vardarbībai saistībā ar dzimumu; aicina ES nodrošināt, ka visās ES publiskajās iestādēs tiek ieviesti un ievēroti rīcības kodeksi, kas paredz neiecietību pret vardarbību, diskrimināciju un ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī iekšējie ziņošanas un sūdzību iesniegšanas mehānismi;

38. uzsver nepieciešamību apkopot un sakārtot datus sadalījumā pēc dzimuma un vecuma par visiem ar dzimumu saistītajiem vardarbības veidiem dalībvalstīs; atzinīgi vērtē paziņojumu par jaunu ES mēroga FRA pētījumu par vardarbības pret sievietēm visu veidu izplatību un dinamiku;

39. aicina dalībvalstis un Komisiju pieņemt īpašus pasākumus, lai izskaustu kibervardarbību, tostarp uzmākšanos tiešsaistē, kiberhuligānismu un pret sievietēm vērstas naida runas, kas nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes, un jo īpaši pievērsties šo ar dzimumu saistīto vardarbības veidu pieaugumam Covid-19 pandēmijas laikā; aicina Komisiju iesniegt attiecīgu regulējumu un jebkuras citas iespējamās darbības, lai izskaustu naida runas un uzmākšanos tiešsaistē;

40. aicina dalībvalstis nekavējoties ratificēt un īstenot nesen pieņemto SDO Konvenciju Nr. 190 pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos;

41. aicina dalībvalstis efektīvi īstenot Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un pieņemt īpašus pasākumus, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un dzimumu nelīdztiesību kā cilvēku tirdzniecības pamatcēloņus; aicina Komisiju pēc rūpīga ietekmes novērtējuma pārskatīt minēto direktīvu, uzlabojot pasākumus, lai novērstu un sauktu pie atbildības par visiem cilvēku tirdzniecības veidiem, jo īpaši par seksuālo izmantošanu, kas ir izplatītākais un visbiežāk ziņotais cilvēku tirdzniecības veids, kurš attiecas uz 92 % Eiropā pārdoto sieviešu un meiteņu; turklāt aicina Komisiju grozīt minēto direktīvu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis nepārprotami kriminalizē jebkuru tādu pakalpojumu apzinātu izmantošanu, ko sniedz no cilvēku tirdzniecības cietušie;

Sievietes un veselība

42. atgādina, ka vispārēja piekļuve veselības aprūpei ir cilvēktiesības, kuras var nodrošināt tikai ar sistēmu, kas ir universāla un pieejama visiem neatkarīgi no sociālā un ekonomiskā stāvokļa; aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt pienācīgu veselības aprūpi un garantēt vienlīdzīgu piekļuvi tai;

43. mudina dalībvalstis ieguldīt stabilās un noturīgās sabiedrības veselības sistēmās un nodrošināt, ka veselības aprūpes pakalpojumu darbiniekiem, no kuriem lielākā daļa parasti ir sievietes un viņas ieņem mazāk apmaksātos amatus, tiek piešķirta taisnīga atlīdzība un ir pienācīgi darba apstākļi;

44. aicina vispārēji ievērot un nodrošināt piekļuvi SRHR, kā noteikts Starptautiskās iedzīvotāju un attīstības konferences Rīcības programmā un BPfA;

45. uzsver, ka piekļuve ģimenes plānošanai, mātes veselības pakalpojumiem un drošiem un likumīgiem abortu pakalpojumiem ir svarīgi elementi, lai nodrošinātu sieviešu tiesības un glābtu dzīvības;

46. aicina dalībvalstis nodrošināt visaptverošu izglītošanu seksualitātes un attiecību jomā jauniešiem, kā arī piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselības aprūpei, tostarp kontracepcijai, ģimenes plānošanai un drošiem un likumīgiem abortiem;

47. norāda, ka ir svarīgi plašāk ņemt vērā dzimumu aspektus, veicot medicīnisko diagnosticēšanu un plānojot ārstēšanu, lai visiem cilvēkiem nodrošinātu pienācīgu un kvalitatīvu ārstēšanu; uzsver, ka sieviešu slimības un to pamatapstākļi joprojām netiek pietiekami diagnosticēti, ārstēti un izmeklēti;

Virzība uz Paaudžu līdztiesības forumu

48. mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai īstenotu programmu Agenda 2030 un Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši IAM-3 un IAM-5, lai nodrošinātu, ka neviena sieviete vai meitene netiek pakļauta diskriminācijai, vardarbībai vai atstumtībai un ka viņām ir piekļuve veselībai, pārtikai, izglītībai un nodarbinātībai;

49. atkārtoti uzsver lielo nozīmi, kāda ir ES saistībām, ko tā uzņēmās BPfA un pārskata konferencēs, un aicina Komisiju un dalībvalstis izpildīt savas pamatsaistības attiecībā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu;

50. atzinīgi vērtē dalībvalstu un Komisijas līdzdalību un kopīgo vadību Rīcības koalīcijās;

51. uzsver, cik svarīgi ir panākt vērienīgus rezultātus gaidāmajā Paaudžu līdztiesības forumā, tostarp pieņemot uz nākotni vērstas vērienīgas saistības un pasākumus, kam Komisija un dalībvalstis piešķir attiecīgu finansējumu, arī Rīcības koalīciju ietvaros;

52. aicina visas dalībvalstis un Komisiju Rīcības koalīcijas progresa ziņojuma ietvaros pabeigt ikgadējo izsekošanu un iesniegt valstu ziņojumus;

53. mudina ES nodrošināt, ka lēmumu pieņemšanas procesā par ES nostāju Paaudžu līdztiesības forumā tiek pilnībā iesaistīts Parlaments un tā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja;

54. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

[1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0039.

[2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0025.

[3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0024.

[4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0336.

[5] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0025.

[6] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0286.

[7] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0379.

[8] OV C 449, 23.12.2020., 102. lpp.

[9] OV C 251E, 31.8.2013., 11. lpp.

[13] SDO, Understanding the gender pay gap (Izprotot sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības): https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---ed_dialogue/---act_emp/documents/publication/wcms_735949.pdf.

[14] EIGE pētījums "Dzimumu nelīdztiesība aprūpē un tās ietekme uz darba tirgu".

[16] British Medical Journal, "Covid-19: EU states report 60% rise in emergency calls about domestic violence" (Covid-19: ES valstis ziņo, ka par 60 % pieaudzis ārkārtas izsaukumu skaits par vardarbību ģimenē), 2020. gada 11. maijs, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.bmj.com/content/369/bmj.m1872. ANO ģenerālsekretāra 2020. gada jūlija ziņojums "Intensification of efforts to eliminate all forms of violence against women and girls" (Centieni pastiprināt visu veidu vardarbības pret sievietēm un meitenēm izskaušanu): https://undocs.org/en/A/75/274.

[17] EIGE, Area K - Women and the environment: climate change is gendered (K apgabals — sievietes un vide: klimata pārmaiņas ir sadalītas pa dzimumiem), 2020. gada 5. marts, pieejams tīmekļa vietnē: https://eige.europa.eu/publications/beijing-25-policy-brief-area-k-women-and-environment.

[18] EPRS ziņojums ")Beijing Platform for Action, 25 year review and future priorities" (Pekinas Rīcības platforma, 25 gadu pārskats un nākotnes prioritātes, 2020. gada 27. februāris, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document.html?reference=EPRS_BRI(2020)646194.

[19] ANO Sieviešu organizācijas ziņojums Gender equality: Women’s rights in review 25 years after Beijing (Dzimumu līdztiesība: pārskatot sieviešu tiesības 25 gadus pēc Pekina)s: https://www.unwomen.org/en/digital-library/publications/2020/03/womens-rights-in-review.

[20] ANO Sieviešu organizācijas ziņojums "Gender equality in the wake of COVID-19" (Dzimumu līdztiesība pēc Covid-19): https://www.unwomen.org/en/digital-library/publications/2020/09/gender-equality-in-the-wake-of-covid-19.

[21] 2014. gadā vairāk nekā 122 miljoni cilvēku ES dzīvoja mājsaimniecībās, kuras uzskatīja par nabadzīgām, t. i., tās apdraudēja nabadzība vai sociālā atstumtība (AROPE). No šiem 122 miljoniem 53 % bija sievietes un 47 % vīrieši. EIGE ziņojums "Poverty, gender and intersecting inequalities in the EU" (Nabadzība, dzimums un krusteniskā nevienlīdzība ES), 2016. gads: https://eige.europa.eu/publications/poverty-gender-and-intersecting-inequalities-in-the-eu.

 

[22] Komisijas 2020. gada rezultātu pārskats "Sievietes digitālajā vidē (WiD)".

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 1. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika