Rezolūcijas priekšlikums - B9-0223/2021Rezolūcijas priekšlikums
B9-0223/2021
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz aklonifēna, akrinatrīna, Bacillus pumilus QST 2808, hlorantraniliprola, etirimola, lufenurona, pentiopirāda, piklorāma un Pseudomonas sp. celma DSMZ 13134 maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu

22.4.2021 - (D070113/03 – 2021/2590(RPS))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Atbildīgie deputāti: Jutta Paulus, Sirpa Pietikäinen, Christel Schaldemose, Mick Wallace

Procedūra : 2021/2590(RPS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0223/2021
Iesniegtie teksti :
B9-0223/2021
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9-0223/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz aklonifēna, akrinatrīna, Bacillus pumilus QST 2808, hlorantraniliprola, etirimola, lufenurona, pentiopirāda, piklorāma un Pseudomonas sp. celma DSMZ 13134 maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu

(D070113/03 – 2021/2590(RPS))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz aklonifēna, akrinatrīna, Bacillus pumilus QST 2808, hlorantraniliprola, etirimola, lufenurona, pentiopirāda, piklorāma un Pseudomonas sp. celma DSMZ 13134 maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu;

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK[1], un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai[2],

– ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2020. gada 15. jūlija pieņemto argumentēto atzinumu, kas publicēts 2020. gada 18. augustā[3],

– ņemot vērā EFSA 2016. gada 18. novembrī pieņemto un 2017. gada 5. janvārī publicēto argumentēto atzinumu[4],

– ņemot vērā EFSA 2008. gada 30. septembrī apstiprināto un 2009. gada 22. jūnijā publicēto argumentēto atzinumu[5],

– ņemot vērā atzinumu, ko 2020. gada 4. decembrī sniegusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja,

– ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[6],

– ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A. tā kā lufenurons ir benzoilurīnvielas pesticīds, kas kukaiņiem kavē hitīna sintēzi un ko izmanto par pesticīdu un fungicīdu; tā kā Savienības izsniegtā atļauja lufenuronam zaudēja spēku 2019. gada 31. decembrī un netika iesniegts pieteikums par atļaujas atjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009[7]; tā kā lufenuronu vairs nav atļauts izmantot Savienībā, tomēr to eksportē kā agropārtikas nozarē izmantojamu pesticīdu; tā kā saskaņā ar Vācijas Vides aģentūras pētījumu[8], lufenurons atbilst noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006[9] XIII pielikumā;

B. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā ir noteikts, ka piesardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem;

C. tā kā LESD 168. panta 1. punktā ir norādīts, ka “[a] nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”;

D. tā kā Direktīvas 2009/128/EK mērķis ir panākt pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu Savienībā, samazinot pesticīdu izmantošanas radīto apdraudējumu un ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi un šajā nolūkā veicinot alternatīvu pieeju;

E. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komitejas 2012. gada sanāksmē[10] tika norādīts, ka lufenurons lielā mērā varētu atbilst visiem noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas kritērijiem;

F. tā kā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojums “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”[11] veicina “globālo pāreju uz ilgtspējīgām agropārtikas sistēmām” ne tikai Savienībā, bet arī ārpus tās robežām, un tās mērķis ir “ievērojot PTO standartus un saistības, (..) ņemt vērā vides aspektus, vērtējot lūgumus piešķirt importa pielaides attiecībā uz pesticīdu vielām, kas ES vairs nav apstiprinātas”;

G. tā kā Komisijas regulas projekts tika ierosināts pēc tam, kad bija iesniegts pieteikums par importa pielaidēm lufenuronam, ko Brazīlijā izmanto uz greipfrūtiem un cukurniedrēm, un šajā pieteikumā bija norādīts, ka ir jāpaaugstina maksimālie atlieku līmeņi (MAL), lai novērstu tirdzniecības šķēršļus minēto kultūraugu importam;

H. tā kā Komisijas regulas projekts raisa bažas par lufenurona drošumu no piesardzības principa skatpunkta, ņemot vērā, ka trūkst datu par lufenurona ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi;

I. tā kā 2020. gada 15. jūlija atzinumā EFSA norāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. pantu Syngenta Crop Protection AG iesniedza pieteikumu kompetentajai valsts iestādei Portugālē (novērtējošā dalībvalsts (EMS)) noteikt importa pielaides aktīvajai vielai lufenuronam dažādos kultūraugos un dzīvnieku izcelsmes precēs, pamatojoties uz lufenurona atļauto lietošanu Brazīlijā, Čīlē un Marokā. EMS atbilstoši Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantam izstrādāja izvērtējuma ziņojumu, kas 2019. gada 24. maijā tika iesniegts Eiropas Komisijai un nosūtīts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA); tā kā EMS ierosināja paaugstināt lufenurona MAL no Brazīlijas importētajiem greipfrūtiem (x30) un cukurniedrēm (x2), kā arī paaugstināt lufenurona MAL dzīvnieku izcelsmes precēm;

J. tā kā secinājumi, kas izdarīti EFSA 2020. gada 15. jūlija atzinumā, pamato lufenurona MAL paaugstināšanu, tikai pamatojoties uz nepieciešamību ievērot Brazīlijas normatīvās vērtības, taču atzinumā nav ņemts vērā jautājums par lufenurona kumulatīvo ietekmi uz reproduktīvo toksicitāti, attīstības neirotoksicitāti un tā iespējamo imunotoksicitāti pēc ilgstošas uzņemšanas ar pārtiku,

1. izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2. uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts neatbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 mērķim un saturam;

3. uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 396/2005 paredzētās īstenošanas pilnvaras; norāda, ka minētās regulas 5. apsvērumā ir norādīts, ka MAL būtu jānosaka viszemākajā sasniedzamajā līmenī, lai aizsargātu tādas mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas kā bērni un vēl nedzimuši bērni;

4. norāda, ka saskaņā ar Komisijas regulas projektu pašreizējais lufenurona MAL tiktu paaugstināts no 0,01 uz 0,30 mg/kg greipfrūtiem un no 0,01 uz 0,02 mg/kg cukurniedrēm;

5. norāda, ka nesenā zinātniskajā ziņojumā ir secināts, ka lufenurons žurkām var izraisīt teratogēnu ietekmi un radīt histopatoloģiskas izmaiņas aknās un nierēs, kas liek domāt, ka riskam varētu tikt pakļautas grūtnieces un viņu vēl nedzimušie bērni[12];

6. norāda, ka saskare ar insekticīdiem rada bioķīmiskas izmaiņas, tostarp oksidatīvo stresu, un ka mātes saskare vidē ar ķīmiskajiem piesārņotājiem nesen tika atzīta par otru nozīmīgāko zīdaiņu mirstības iemeslu jaunattīstības valstīs[13];

7. atkārto, ka nav pietiekami izpētīta pesticīdu iedarbības ietekme uz turpmākajām paaudzēm un ka reti tiek pētīta pesticīdu iedarbība uz cilvēkiem grūtniecības laikā; uzsver, ka aizvien nepārprotamāki ir pierādījumi par ietekmi, ko rada atkārtota iedarbība dzīves sākumā;

8. ierosina, ka lufenurona MAL būtu jāsaglabā viszemākajā noteiktajā līmenī;

9. uzskata, ka lēmumam atļaut lufenurona izmantošanu nav pamata, jo trūkst pierādījumu, kas liecinātu, ka ir pieļaujams apdraudējums, kas var rasties grūtniecēm un viņu nedzimušajiem bērniem, kā arī pārtikas nekaitīgumam;

10. prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu, kurā ir ievērots piesardzības princips;

11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 23. aprīlis
Juridisks paziņojums - Privātuma politika