Procedūra : 2021/2643(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0227/2021

Iesniegtie teksti :

B9-0227/2021

Debates :

PV 28/04/2021 - 14
CRE 28/04/2021 - 14

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0160

<Date>{26/04/2021}26.4.2021</Date>
<NoDocSe>B9-0227/2021</NoDocSe>
PDF 187kWORD 49k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par miera līguma noslēgšanas piecu gadu atceres dienu Kolumbijā</Titre>

<DocRef>(2021/2643(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Leopoldo López Gil, Sandra Kalniete, Esteban González Pons, Michael Gahler, Željana Zovko, Isabel Wiseler-Lima, Francisco José Millán Mon, Gabriel Mato, Juan Ignacio Zoido Álvarez</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0227/2021

B9-0227/2021

Eiropas Parlamenta rezolūcija par miera līguma noslēgšanas piecu gadu atceres dienu Kolumbijā

(2021/2643(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2016. gada 20. janvāra rezolūciju par miera procesa veicināšanu Kolumbijā[1],

 ņemot vērā tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses[2],

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini 2015. gada 1. oktobra paziņojumu par Eamon Gilmore iecelšanu par ES īpašo sūtni miera procesā Kolumbijā,

 ņemot vērā 2016. gada 24. novembrī starp Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem — Tautas armiju (FARC-EP) — un Kolumbijas valsts valdību noslēgto galīgo līgumu par bruņota konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera veidošanu,

 ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumus par ANO pārbaudes misiju Kolumbijā un jo īpaši 2021. gada 26. marta ziņojumu,

 ņemot vērā gada ziņojumu, ko par cilvēktiesību stāvokli Kolumbijā 2021. gada 10. februārī sniegusi ANO augstā cilvēktiesību komisāre, 

 ņemot vērā PV/AP Josep Borrell un komisāra Janez Lenarčič 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu par Kolumbijas lēmumu piešķirt Venecuēlas migrantiem pagaidu aizsardzības statusu un PV/AP runaspersonas 2021. gada 26. februāra paziņojumu par vardarbību pret cilvēktiesību aizstāvjiem Kolumbijā,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2021. gada novembrī Kolumbija atzīmēs piekto gadadienu, kopš starp Kolumbijas valdību un FARC-EP parakstīts galīgais līgums par konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera veidošanu, ar ko tika izbeigts vairāk nekā 50 gadus ilgušais konflikts un kas ir nozīmīgs solis stabila un ilgstoša miera veidošanā valstī;

B. tā kā Kolumbijas Konstitucionālā tiesa ir aplēsusi, ka būs vajadzīgi vismaz 15 gadi, lai izpildītu galīgo līgumu, vienotā ceļveža 10 gadu plānu un pašreizējo četru gadu daudzgadu miera investīciju plānu, un resursi gandrīz 11,5 miljardu USD apmērā;

C. tā kā Kolumbija ir vienīgā Latīņamerikas valsts, kas ir saglabājusi savu demokrātisko integritāti, neraugoties uz ilglaicīgiem ārkārtējas vardarbības periodiem;

D. tā kā ES un Kolumbija uztur ciešu politisko, ekonomisko un tirdzniecības sadarbību, kas izveidota ar 2009. gada novembrī noslēgto saprašanās memorandu un Daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu starp Kolumbiju un Peru, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, kuras galīgais mērķis ir ne tikai veicināt pušu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, bet arī stiprināt mieru, demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un palielināt šo valstu iedzīvotāju labklājību; tā kā Kolumbija ir svarīgs stratēģisks partneris attiecībā uz reģionālo stabilitāti;

E. tā kā Kolumbijas prezidenta Iván Duque Márquez nozīmīgais lēmums izrādīt solidaritāti, legalizējot aptuveni 1 800 000 valstī dzīvojošo Venecuēlas migrantu, piešķirot pagaidu migrācijas atļaujas, kas ļaus viņiem reģistrēties un stiprināt piekļuvi tādiem valsts pakalpojumiem kā veselības aprūpe un izglītība, kā arī veicinās viņu sociālekonomisko integrāciju, tādējādi mazinot viņu neaizsargātību; tā kā Kolumbijai un Venecuēlai ir vairāk nekā 2000 km gara slikti kontrolēta robeža; tā kā robeža starp Kolumbiju un Venecuēlu galvenokārt sastāv no blīva meža teritorijas un sarežģīta reljefa, kas rada iespējas nelikumīgām darbībām un organizētajai noziedzībai, un tā kā šajā vietā visievērojamākie atkritēji no miera procesa ar FARC-EP darbojas saziņā ar Maduro režīma militārajiem un drošības spēkiem un izmantojot to aizsardzību;

F. tā kā ciešo sadarbību starp Kolumbiju un ES apliecina arī dialoga ar ES un Eiropas Parlamentu pieejamība, pārredzamība un biežums un Eiropas Savienības un Kolumbijas Republikas nolīgums, ar ko izveido sistēmu Kolumbijas Republikas dalībai Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās;

G. tā kā šīs ciešās attiecības sniedzas līdz pat starptautiskajai sadarbībai par tādiem savstarpēji būtiskiem un daudzpusējiem jautājumiem kā cīņa par mieru un terorisma un narkotiku tirdzniecības apkarošana,

H. tā kā Kolumbijas prezidents Iván Duque un Comunes partijas (bijusī Fuerza Alternativa Revolucionaria del Común (FARC) partija) priekšsēdētājs Rodrigo Londoño 2021. gada 10. martā tikās, lai apspriestu galīgā līguma īstenošanas statusu; tā kā abas puses atkārtoti apliecināja apņemšanos ievērot galīgo līgumu un vienojās kopīgi izstrādāt ceļvedi atlikušajam laikposmam, kas paredzēts līguma vispārējai īstenošanai, kā arī turpināt centienus stiprināt bijušo kaujinieku reintegrāciju un drošības garantijas;

I. tā kā puses galīgajā nolīgumā vienojās izveidot īpašo jurisdikciju mieram (JEP), tostarp ieviest visaptverošu sistēmu patiesības, taisnīguma, atlīdzināšanas un neatkārtošanās mērķiem, kā arī nolīgumus par kompensācijām cietušajiem, kā atzīts ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2021. gada 10. februāra ziņojumā; tā kā augstās komisāres ziņojumā ir pausta arī uzslava Kolumbijas valstij par to, ka tā pieņēma uz cilvēktiesībām balstītu pieeju attiecībā uz Covid-19 pandēmiju un Venecuēlas migrantu ierašanos un uzņemšanu;

J. tā kā miera sarunu rezultātā Kolumbijā ir ievērojami samazinājies bojāgājušo un vardarbības gadījumu skaits; tā kā miera sarunas ir nodrošinājušas izaugsmi un iespējas konflikta visvairāk skartajām teritorijām, kā to apliecina to iedzīvotāju kopienu izstrādātie teritoriālās attīstības plāni (PDET);

K. tā kā PDET plāniem, ko izstrādājušas kopienas 170 pašvaldībās, kuras visvairāk skar pamešana, nabadzība un vardarbība, ir fundamentāla un vēsturiska loma,

1. atgādina par savu atbalstu miera līgumam Kolumbijā un atzinīgi vērtē Kolumbijas dinamismu un apņemšanos īstenot galīgo līgumu, kā arī panākumus, kas gūti tādās jomās kā lauku attīstības programmas (PDET), cietušo tiesību ievērošana, nelegālo narkotiku problēmas risināšana, zemes restitūcija un bijušo kaujinieku reintegrācija;

2. atzinīgi vērtē neseno dialogu starp pusēm; joprojām pauž gatavību turpināt sniegt visu iespējamo politisko un finansiālo palīdzību, lai atbalstītu miera līguma visaptverošu īstenošanu pēckonflikta posmā; atzinīgi vērtē vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvu līdzdalību, kas ir būtiska, lai pienācīgi ņemtu vērā cietušo prioritātes attiecībā uz patiesību, taisnīgumu, kompensācijām un neatkārtošanās garantijām;

3. atzinīgi vērtē to, ka ir pagarināts Likuma par konfliktā cietušajiem darbības laiks un palielināts tā budžets, dodot iespēju no tā gūt labumu tiem deviņiem miljoniem cilvēku, kuri reģistrējušies Vienotajā cietušo reģistrā; turklāt atzinīgi vērtē FARC, kas tagad ir Comunes partija, efektīvu politisko līdzdalību un progresu gandrīz 14 000 bijušo kaujinieku reintegrācijā, viņu piekļuvi pensijām, veselības aprūpei un izglītībai, kā arī ekonomiskā atbalsta paplašināšanu, pārsniedzot līgumā paredzēto; atzinīgi vērtē arī 2300 individuālos un kolektīvos ražošanas projektus, kuru kopējā vērtība pārsniedz 16 miljonus USD;

4. uzsver, ka 2974 bijušie kaujinieki un viņu ģimenes dzīvo 24 bijušajos mācību un reintegrācijas teritoriālajos apgabalos (TATR); atzinīgi vērtē to, ka valdība ir nopirkusi zemi septiņiem no 24 bijušajiem TATR, lai nodrošinātu pastāvīgumu šiem pagaidu veidojumiem, kas sākotnēji bija plānoti līdz 2019. gadam, un lai bijušajiem kaujiniekiem garantētu piekļuvi zemei un mājokļiem, un prasa atbalstīt šo darbību;

5. atzīst valdības centienus apkarot noziedzību un novērst nelikumīgus ienākumus, ko gūst organizētas bruņotas grupas un citas noziedzīgas organizācijas, kuras galvenokārt ir atbildīgas par agresijas izpausmēm pret bijušajiem kaujiniekiem; uzsver drošības spēku izvietošanu bijušajās TATR un aizsardzības pasākumus, kas aptver vairāk nekā 13 000 bijušo kaujinieku; norāda, ka 2020. gadā pret viņiem vērsto slepkavību skaits samazinājās (-12 %) un ka līdz šim 2021. gadā tas ir ievērojami (par 50 %) mazāks nekā attiecīgajā 2020. gada periodā; atzinīgi vērtē Nacionālās aizsardzības vienības pastiprināšanu, Īpašās izmeklēšanas vienības stiprināšanu un progresu, kas panākts, atklājot 78 % bijušo kaujinieku slepkavību;

6. ņem vērā integrētajā lauku reformā gūtos panākumus, 1 193 257 hektāru iekļaušanu Nacionālajā zemes fondā un to, ka 499 481 hektārs ir oficiāli noformēts, reģistrēts un iekļauts daudzfunkcionālajā kadastrā, tostarp to, ka 30 pirmiedzīvotāju apgabali ir sākuši to īstenot; uzsver progresu, kas panākts kājnieku mīnu likvidēšanā 129 pašvaldībās un to likvidēšanai noteiktā termiņa pagarināšanu līdz 2025. gadam;

7. atzinīgi vērtē valdības veiktos labojumus Nelikumīgu kultūru aizstāšanas valsts programmā (PNIS), kas ļāva ievērot noteikumus 99 097 reģistrētajām ģimenēm (36,5 % gadījumu sieviešu vadītām un 6,7 % gadījumu no etniskajām kopienām), saņemot finansējumu 244 miljonu USD apmērā;

8. atzinīgi vērtē visas darbības, ko JEP veikusi, lai veidotu nākotni, kuras centrā ir miera veidošana un nesodāmības apkarošana, un aicina JEP turpināt savus nozīmīgos centienus, neraugoties uz daudzajām problēmām;

9. ļoti atzinīgi vērtē Kolumbijas ievērojamo un līdz šim nepieredzēto soli, piešķirot aizsargātu statusu aptuveni 1 800 000 Venecuēlas migrantu, kas dzīvo šajā valstī, un palīdzot garantēt viņu cilvēktiesības un aizsardzību un mazināt cilvēku ciešanas, vienlaikus nodrošinot labākas palīdzības iespējas, tostarp attiecībā uz vakcināciju pret Covid-19, aizsardzību un sociālo integrāciju; aicina Komisiju un Padomi būtiski palielināt politisko un finansiālo atbalstu Kolumbijai, lai stiprinātu atbildes reakciju un palielinātu spiedienu attiecībā uz demokrātijas atjaunošanu Venecuēlā; pauž cerību par to, ka ES iniciatīva, ar ko atbalsta reģionu centienus pārvarēt migrācijas krīzi, pavērs ceļu spēcīgākam atbalstam, kurā būtu ņemta vērā Kolumbijas vienreizējā solidaritāte, un aicina citus starptautiskās sabiedrības locekļus apvienoties, lai atbalstītu Kolumbiju šajā procesā;

10. atzīst centienus apkarot noziegumus, ko pastrādājušas organizētas bruņotas grupas un citas organizācijas, kuras galvenokārt ir atbildīgas par agresijas izpausmēm pret bijušajiem kaujiniekiem; norāda uz progresu, kas panākts saistībā ar stratēģisko plānu drošībai un aizsardzībai un nelegālo bruņotu grupējumu likvidēšanas politiku;

11. mudina Kolumbijas iestādes turpināt centienus panākt progresu cilvēktiesību pilnīgas un pastāvīgas ievērošanas nodrošināšanā saskaņā ar tās pienākumu garantēt savu pilsoņu drošību; uzsver, ka laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam ievērojami samazinājās slepkavību līmenis — no 25 līdz 23,7 uz 100 000 iedzīvotājiem, kā atzīts ANO augstās cilvēktiesību komisāres ziņojumā; atzīst valdības apņemšanos aizsargāt sociālos līderus, cilvēktiesību aizstāvjus un bijušos kaujiniekus, kā arī attālās kopienas;

12. tomēr nosoda organizētās noziedzības grupējumu veiktās slepkavības un vardarbību pret cilvēktiesību aizstāvjiem, bijušajiem FARC kaujiniekiem un sociālajiem un pirmiedzīvotāju līderiem; pauž nožēlu par to, ka vardarbība galvenokārt ir vērsta uz jomām, kurās organizētā noziedzība ir visnozīmīgākā; prasa turpināt ātru un rūpīgu izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības;

13. pauž bažas par to, ka bijušie partizāni, neraugoties uz to, ka viņiem ir pienākums sniegt informāciju par narkotiku tirdzniecības ceļiem un finansējuma avotiem, ar kuriem tiek uzturēti noziedzīgie grupējumi, kas uzbrūk aizstāvjiem, līderiem un bijušajiem kaujiniekiem, joprojām šo informāciju nav snieguši;

14. pauž nožēlu par to, ka līdz termiņam, kas bija noteikts attiecībā uz bijušā FARC-EP aktīvu nodošanu kompensācijām cietušajiem, proti, līdz 2020. gada 31. decembrim, bija nodoti tikai 4 % no tiem, par kuriem bija panākta vienošanās;

15. atzīst, kā to ir izdarījusi starptautiskā sabiedrība, ka šīs darbības veic noziedzīgas grupas un nelegālas bruņotas grupas, kas saistītas ar narkotiku tirdzniecību un nelikumīgu kalnrūpniecību; uzsver, ka daudzas no šīm grupām darbojas saziņā ar Venecuēlas režīmu un tā aizsardzībā;

16. mudina valdību veikt visus pasākumus, kas pašreizējā ekonomikas konjunktūrā nepieciešami, lai veicinātu strukturālas pārmaiņas, kuras palīdzētu uzlabot vispārējo situāciju un maksimāli palielinātu miera līguma potenciālu panākt pozitīvas pārmaiņas Kolumbijas cilvēktiesību situācijā; šajā sakarā aicina šīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas sadarboties, lai Kolumbijā atjaunotu uz samierināšanos balstītu līdzāspastāvēšanu;

17. atzinīgi vērtē to, ka politika “miers ar likumību” ir viens no atveseļošanas plāna pīlāriem laikposmā pēc Covid-19 pandēmijas, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz lauku iedzīvotājiem un cietušajiem, un ka tā stiprinās miera veidošanas procesu; aicina Komisiju atbalstīt tās galvenos pasākumus, tostarp integrācijas projektus PDET teritoriju konkurētspējas palielināšanai, daudzfunkcionālo kadastru, kas risina īpaši sarežģīto kadastrālās atjaunināšanas trūkumu un uzlabo zemes apsaimniekošanu un pašvaldību finanses, un lauksaimniecības līgumu programmu, kas mazos ražotājus saista ar uzticamiem komercializācijas procesiem;

18. atkārtoti norāda, ka vardarbība nav leģitīma politiskās cīņas metode, un aicina tās atbalstītājus pieņemt demokrātiju ar visām no tās izrietošajām sekām un prasībām un spert pirmo soli šajā virzienā, kas ietver galīgu atteikšanos no ieročiem un savu ideju un ambīciju aizstāvēšanu, ievērojot demokrātiskus noteikumus un tiesiskumu; šajā sakarā aicina Nacionālo atbrīvošanas armiju (ELN) izbeigt nolaupīšanu, noziegumus un teroristu uzbrukumus Kolumbijas iedzīvotājiem un apņemties nekavējoties stingri un apņēmīgi panākt mieru Kolumbijā;

19. uzsver Eiropas Savienības devumu, jo īpaši izmantojot Eiropas Miera fondu Kolumbijā, kas koncentrē savus resursus uz integrētu lauku reformu un atjaunošanu, uzsvaru liekot uz attīstības programmām ar teritoriālo pieeju un zemes īpašumtiesību formalizēšanu; prasa Komisijai un dalībvalstīm jaunajā budžeta periodā turpināt sniegt atbalstu jauno sadarbības instrumentu ietvaros;

20. uzsver privātā sektora līdzdalību cietušo atbalstīšanā, reinkorporācijā, nelikumīgu kultūraugu aizstāšanā un 170 PDET pašvaldībās; prasa Komisijai padziļināt sinerģiju starp tirdzniecības nolīgumu un jaunajiem sadarbības instrumentiem, kuru mērķis ir garantēt piekļuvi Eiropas tirgum, apmaiņai un investīcijām, lai nodrošinātu ražošanas projektu ilgtspēju un saņēmēju ienākumus un mazinātu viņu neaizsargātību pret noziedzību un nelikumīgu ekonomiku;

21. uzsver, ka 2016. gada miera līguma sekmīga īstenošana, kas ir ieguldījums globālā miera un stabilitātes veicināšanā, arī turpmāk būs svarīga prioritāte pastiprinātās divpusējās attiecībās, izmantojot saprašanās memorandu, ko Padome apstiprināja pagājušā gada janvārī; tāpat mudina turpināt sadarbību starp ES un Kolumbiju, lai uzlabotu Kolumbijas un ES iedzīvotāju iztiku, uzlabojot sinerģijas starp ES un Kolumbijas tirdzniecības partnerattiecībām un miera līgumu;

22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, pašreizējai Padomes rotējošajai prezidentūrai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajai asamblejai un Kolumbijas valdībai un Kongresam.

[1] OV C 11, 12.1.2018., 79. lpp.

[2] OV L 354, 21.12.2012., 3. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 28. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika